Trešdien, 28.janvārī, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti iepazinās ar pētījumu, kā ārvalstīs pilsonības iegūšanas kandidātiem pārbauda valsts valodas zināšanas.

„Lielākā daļa valstu ir sapratušas valodas zināšanu svarīgumu un pārbaudēm pievērš aizvien lielāku uzmanību. Satraucoši, ka Latvijā latviešu valodas pozīcijas ar katru gadu pasliktinās. Ja vēlamies dzīvot latviskā Latvijā, arī mums vajadzētu apsvērt prasību pastiprināšanu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

Palielinoties imigrantu skaitam, vairākas valstis ir pārskatījušas pilsonības iegūšanas nosacījumus. Valstis ir pastiprinājušas valsts valodas prasmju pārbaudes un uzsākušas zināšanu pārbaudi par vēsturi, ģeogrāfiju, valsts pārvaldi, pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Piemēram, Austrālija stingrākas prasības ieviesusi no 2007.gada oktobra, savukārt Nīderlande no pagājušā gada marta.

Daļā valstu, kurās pilsonības iegūšanai valodas prasmes pārbaude nav jākārto, pretendentiem obligāti jāapmeklē valsts valodas kursi. Šādu ceļu kopš 2008.gada septembra izvēlējusies Norvēģija.

Naturalizācijas pārvaldes materiālā apkopota informācijas par 38 pasaules valstīm, galvenokārt Eiropas Savienības dalībvalstīm, atsevišķām NVS valstīm, kā arī Austrāliju, ASV un Kanādu.


Saeimas Preses dienests