Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 20.janvārī, iepazīstoties ar Valsts asins donoru centra darbu (VDAC) secināja, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk ziedo asinis un iesaistās donoru kustībā.

Pagājušajā gadā VDAC Rīgā asinis nodotas 29 tūkstošus reižu, kas ir par pieciem tūkstošiem reižu vairāk nekā 2007.gadā. Donoru skaits VDAC audzis par četriem tūkstošiem, 2008.gadā sasniedzot 22 tūkstošus. Tāpat kļuvis vairāk to cilvēku, kas asinis nodod pirmo reizi. Asinis ziedo aizvien jaunāki cilvēki, un vidējais donora vecums pērn samazinājies līdz 28 gadiem, deputātus informēja VADC direktore Gita Ņemceva.

Šādas pozitīvas tendences veicina arī aktīvais VADC darbs, rīkojot īpašas asins ziedošanas kampaņas un veicot izbraukumus ar jauno un moderni aprīkoto specializēto autobusu.

Komisijas deputāti noskaidroja, ka likumi patlaban neparedz pateicības izrādīšanu ilggadējiem donoriem, kuri nesavtīgi un bez atlīdzības ziedo asinis un glābj līdzcilvēku dzīvības. Speciālisti skaidroja, ka ne brīvā diena, ne trīs latu kompensācija pusdienām, ko izmaksā pēc asins ziedošanas, nav noteicošais asins nodošanas iemesls. Taču, lai arī kustības pamatā ir altruisms, daudzi donori tomēr būtu gandarīti par atzinību un nemateriālu pateicību, apzinoties, ka viņu nesavtīgo rīcību augstu vērtē sabiedrība un valsts. 

Tādēļ komisija apsprieda iespēju topošajā Latvijas Sarkanā Krusta likumā iekļaut normu par Goda donora nosaukuma piešķiršanu. Pirmās pakāpes goda donora nosaukumu piešķirtu tiem, kas savas asinis bez maksas nodevuši 100 reizes, bet otrās un trešās pakāpes nosaukumu tiem, kas asinis ziedojuši attiecīgi 50 un 25 reizes.

Jauno likumu par piemērotāko vietu šādai normai atzina Veselības ministrijas un VADC pārstāvji.  

Savukārt deputāte Ausma Ziedone-Kantāne (JL) ierosināja, ka ilggadējiem donoriem varētu dāvināt arī biļetes uz operu vai teātri, kas būtu labs veids, kā izrādīt donoriem cieņu un radīt nelielus svētkus.

Saeimas Preses dienests