Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 12.novembrī, nolēma nevirzīt Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas likumā, norādot, ka galvaspilsētas pašvaldība graustu problēmas risināšanai izvēlējusies tiesiski nepieņemamu ceļu.

Rīgas dome rosināja noteikt, ka pašvaldības var rosināt nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, ja tas nepieciešams, lai novērstu sabiedriskās drošības apdraudējumu.

„Graustu problēma Rīgā ir acīmredzama, taču atsavināt īpašumu ar mērķi to sakārtot būtu tiesiski aplami. Piedāvātie likuma grozījumi ir pretrunā gan Satversmē nostiprinājām tiesībām uz īpašumu, un to pieņemšana valstij un pašvaldībai gandrīz automātiski nozīmētu zaudētas tiesas prāvas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. 

Deputāti norāda, ka gan Civillikums, gan Būvniecības likums jau patlaban nosaka iespēju pašvaldībām sakārtot vai nojaukt privātīpašumus, kas apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētvides ainavu. Šie likumi ļauj pašvaldībai rīkoties un pēc tam prasīt īpašniekam atlīdzināt īpašuma sakārtošanā ieguldītos līdzekļus. Ja šis mehānisms nav pilnvērtīgs un efektīvs, jādomā par uzlabojumiem šajos likumos. Taču ideja par privātīpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā ar mērķi to sakārtot un pēc tam lemt par tā izmantošanu sabiedriskām vajadzībām vai pārdošanu nav pieņemama.

Valsts pamatlikums sargā tiesības uz privātīpašumu, un valsts privātu īpašumu var atsavināt tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedriskām vajadzībām. Likums „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” nav īstā vieta, kur risināt graustu problēmu, uzskata V.Muižniece.

Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieka Oļega Burova informācijas, Rīgā ir vairāk nekā 120 privātīpašniekiem piederošu graustu, apmēram trešā daļa no tiem ir kultūras pieminekļi vai atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. Ņemot vērā šo apstākli, būvju sakārtošanai nepieciešams ievērojams līdzekļu daudzums.

Preses dienests