Veselīga uztura programmas bērnudārzos un skolās ir vērtīgas un vajadzīgas, tāpēc jādomā, kā tās pilnveidot un attīstīt, lai katrs skolēns un bērnudārza audzēknis saņemtu veselīgu uzturu, otrdien, 4.novembrī, secināja Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija pēc atbildīgo ministriju pārstāvju uzklausīšanas. 

Deputāti šodien pauda neizpratni par programmas „Skolas piens” apsīkumu Latvijas skolās. 2006./2007.mācību gadā šajā programmā bija iesaistījušās 725 mācību iestādes, pagājušajā mācību gadā - 543, bet šajā - jau tikai 459 skolas un bērnudārzi, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Šāda tendence esot saistīta ar piena cenas paaugstināšanos, pārstrādes uzņēmumu nevēlēšanos piegādāt nelielus piena apjomus mazajām lauku skolām un lieliem transporta izdevumiem, jo pienu vienā reizē nevar aizvest gan uz skolu, gan veikalu, deputātiem skaidroja Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņi. Tāpat zināma atbildība par programmas popularitātes kritumu jāuzņemas arī skolām, jo daudzviet skolu darbinieki nevēlas uzņemties papildu saistības. Iemesls programmas panīkumam esot arī kļūdaini aizpildīti un novēloti iesniegti atbalsta maksājumu pieteikumi, kā dēļ kavējas norēķini ar piena pārstrādātājiem un piegādātājiem, deputātus informēja ZM pārstāvji.

Lai stimulētu skolas piedalīties piena programmā, ZM plāno papildināt atbalstāmo produktu klāstu, tajā iekļaujot pienu ar augļu sulas piedevu un raudzētus piena produktus ar augļiem un augļu sulām.

Apakškomisija arī pārrunāja iespējas izglītības iestādēm nākamgad iesaistīties Eiropas Savienības līdzfinansētajā programmā „Skolas auglis”, kas paredz skolas apgādāt ar augļiem un dārzeņiem, lai veicinātu to patēriņu skolēnu un bērnu ikdienas uzturā. Deputāti pauda viedokli, ka šīs programmas ietvaros skolām un bērnudārziem jāpiedāvā pašmāju zemnieku izaudzētā raža.  

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija kādā no nākamajām apakškomisijas sēdēm skatīs problēmas, kas saistītas ar pirmo klašu skolēnu nodrošināšanu ar brīvpusdienām.

Preses dienests