Pasaules ekonomiskā krīze Latvijai var nest ne tikai problēmas, bet arī jaunas biznesa attīstības iespējas, secināts šodienas Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē. Lai stāstītu par administratīvo šķēršļu mazināšanu uzņēmējiem, plānotajiem nodokļu atvieglojumiem un eksporta veicināšanu, uz sēdi bija aicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.

Lai arī investoru interese par Latviju ir mazinājusies un situācija tirgū ir drīzāk nogaidoša, daudzi rietumvalstu uzņēmumi krīzes situācijā meklē iespēju samazināt izdevumus, un viena no iespējām ir pārcelt ražošanu uz valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām. Veiksmīgi rīkojoties, tā ir arī mūsu valsts iespēja, norādīja klātesošie ekonomikas speciālisti. 

Arī Latvijas uzņēmēji, piedzīvojot iekšzemes pieprasījuma kritumu, daudz aktīvāk interesējas par jauniem noieta tirgiem ārzemēs, kas raisa cerības uz pārmaiņām eksporta - importa bilancē.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis (TP) aicināja atbildībās iestādes strādāt pie atbalsta sistēmas mazajiem un vidējiem eksportētājiem, kuriem piegādes līgumi noslēgti tikai līdz gada beigām, un pasūtītāji globālās krīzes iespaidā nesteidzas parakstīt jaunas vienošanās. Viņš norādīja, ka tieši šos uzņēmējus gaida ļoti sarežģīta ziema, jo daudziem pietrūks apgrozāmo līdzekļu, un valstij šiem eksportētājiem būtu jāpalīdz izdzīvot, līdz tie noslēdz līgumu vai atrod jaunu klientu. 

Runājot par Eiropas Savienības līdzekļu apguvi, deputāti mudināta paātrināt „spēles noteikumu” izstrādi naudas apguves procesam un atvieglot biznesa sektora pieeju Eiropas naudai, lai tautsaimniecības apritē pēc iespējas ātrāk ieplūstu jauni līdzekļi.

Preses dienests