Ja vienlaikus notiks gan pašvaldību vēlēšanas, gan arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, tad kandidēt varēs tikai vienās vēlēšanās, paredz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā, ko rīt, 2.oktobrī, galīgajā lasījumā skatīs Saeima.

Grozījumi arī paredz, ka, ja pašvaldības domē tiks ievēlēts kandidāts, kurš ir arī EP deputāts, tad viņš zaudēs EP deputāta statusu. Pašvaldību vēlēšanas turpmāk notiks jūnija pirmajā sestdienā.

Izmaiņas likumā noteiks, ka pašvaldību vēlēšanās novada domē, kuras teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā reģistrēti līdz 5000 iedzīvotāju, būs jāievēl 13 deputāti, pašvaldībā ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju - 15 deputāti, bet līdz 50 tūkstošiem - 17 deputāti. Domē, kuras teritorijā būs vairāk par 50 tūkstošiem iedzīvotāju, ievēlēs 19 deputātus. Savukārt republikas pilsētas domē būs jāievēl 13 deputāti, ja tās teritorijā dzīvo līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju, bet, ja vairāk, tad - 15 deputāti. Rīgas domē deputātu skaits paliks nemainīgs - 60.

Grozījumi paredz palielināt iemaksājamās drošības naudas summu, iesniedzot kandidātu sarakstus vēlēšanu komisijai. Minētā summa būs robežās no 90 līdz 150 latiem atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā. Drošības nauda Rīgas domes vēlēšanām paliks līdzšinējā - 600 lati par katru kandidātu sarakstu.

Pašvaldību vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti, kā arī vēlēšanu rezultāti būs jāpublicē Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapā.

Saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Līdz ar to no pašvaldību vēlēšanu likuma svītrotas normas, kas attiecas uz pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām.

Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā stāsies spēkā šī gada 1.novembrī.

Preses dienests