Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 17.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā, kas paredz plašākas Militārās policijas funkcijas. Grozījumi paredz, ka nākotnē Saeimas un Valsts prezidenta apsardzi nodrošinās Militārā policija. Tāpat militārā policija apsargās Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus.

Iekļaujot Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu Militārās policijas sastāvā, tiks optimizēta nacionālo bruņoto spēku struktūra un samazināts operatīvo darbinieku skaits.

Militārā policija nodrošinās apsardzi arī jaunievēlētajam prezidentam laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai. Tāpat apsardzi nodrošinās bijušajam prezidentam četrus gadus pēc amata atstāšanas. Amata pilnvaru laikā Valsts prezidentam tiek nodrošināta apsardze, no kuras atteikties nav tiesību.

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā precizēs arī citus Militārās policijas uzdevumus - stratēģiski svarīgu objektu apsardzi, militāro transportlīdzekļu kustības kontroli, likumpārkāpumu novēršanu un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu militārajās vienībās.

Tā kā Militārā policija piedalās arī starptautiskajās operācijās, likumprojekts noteiks, ka Militārajai policijai jāsagatavo personālsastāvs dalībai šajās operācijās.

Grozījumi likumā paredz, ka Militārā policija veic arī klasificēto materiālo apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām.

Likumprojektu „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trijos lasījumos vēl skatīs Saeima.

Preses dienests