Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 10.jūnijā, atbalstīja jauno Valsts aizsardzības koncepciju, kas noteiks valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Koncepcija sagatavota atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un Eiropas Savienībā.

Jaunajā koncepcijā nav būtisku izmaiņu un valsts aizsardzības stratēģiskais pamatprincips ir nemainīgs - dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības sistēmā. Tāpat valsts drošības un aizsardzības pamatu veido Latvijas militāro spēju nostiprināšana un militārā sadarbība ar sabiedrotajiem. Turklāt mūsu valsts dalība starptautiskajās operācijās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir ieguldījums nacionālajā drošībā.

Profesionālā dienesta attīstība, veicamajiem uzdevumiem atbilstoša bruņojuma un ekipējuma iegāde, Nacionālo bruņoto spēku vienību sagatavošana dalībai starptautiskajās operācijās, ir valsts aizsardzības sistēmas rīcības prioritātes.

Galvenās prasības Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir profesionālā sagatavotība, mobilitāte un spēja pielāgoties dažādām drošības situācijām, moderns un savietojams ekipējums ar sabiedroto spēkiem, kā arī sociālais nodrošinājums.

Koncepcija nosaka, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un tās mērķis iesaistīt valsts pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir arī bruņoto spēku personāla rezervju sistēmas primārā uzturēšanas bāze.

Lai paaugstinātu drošību un veicinātu stabilitāti, paredzēts arī pilnveidot sadarbību ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Tāpat koncepcija paredz sniegt atbalstu NATO partnervalstīm aizsardzības reformas ieviešanā.

Koncepcija ir pamatā Valsts aizsardzības attīstība plānam, uz kuru balstoties izstrādā Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānus.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu koncepciju pārskata un apstiprina ne retāk kā reizi četros gados. Saeima līdzšinējo koncepciju apstiprināja 2003.gadā.

Preses dienests