Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 4.jūnijā, uzdeva Kultūras ministrijai kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu gadījumus, kad, meklējot senās vēsturiskās liecības, tiek bojāti pilskalni, apbedījumu vietas un citi arheoloģijas pieminekļi.

Diskutējot par nelegālo jeb tā saukto „melno arheoloģiju”, deputāti norādīja, ka, lai gan ir ziņas par vairāk nekā tūkstoti nelegālo racēju, tomēr par nelikumīgiem rakšanas darbiem gandrīz neviens nav sodīts, tāpēc kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoriem jāstrādā aktīvāk. Inspektoriem jāsadarbojas ar policiju, lai aizturētu racējus, un sods būtu neizbēgams. Tāpat jānosaka arī bargāki sodi par arheoloģijas pieminekļu bojāšanu vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Deputāti aicināja veidot sarakstus ar priekšmetiem, kurus nedrīkst tirgot, kā arī sodīt gan tirgotājus, gan pircējus.

Muzeju pārstāvji informēja, ka ar „melnajiem” racējiem nesadarbojas un neiepērk priekšmetus, lai nesekmētu rakšanas darbus, jo mantas vērtību veido arī tās atrašanas vieta, kas šādā gadījumā vairs nav konstatējama. Savukārt, atrodot karavīra apbedījuma vietu un paņemot viņa identifikācijas zīmes, zūd iespēja noteikt kareivja personību.

Aktuāls ir jautājums arī par sabiedrības morālo apziņu, tāpēc jādomā par iespējām izglītot sabiedrību par arheoloģiskā mantojuma nozīmi, atzina komisijas deputāti.

Preses dienests