Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 28.maijā, izvērtēja iespējamās izmaiņas likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrajā daļā, kurā noteikti gadījumi, kad zemes īpašniekam nav tiesību prasīt no ēku īpašnieka lielāku nomas maksu kā piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības. Tiesībsargs Romāns Apsītis savā atzinumā norādījis, ka šī norma neatbilst Satversmes 105.pantam.

Komisija informē, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta trešo daļu varēja pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, līdzvērtīgu zemes gabalu vai arī saņemt kompensāciju. Tāpēc var uzskatīt, ka personas, kurām atjaunoja īpašumtiesības uz zemi, uz kuras atradās citām personām piederoši īpašumi, bija gatavi uzņemties slogu vai saistības, kā arī gūt ierobežotu peļņu no sava īpašuma.

„Situācija ir ļoti komplicēta, un tā skar ne tikai īpašnieku, bet arī lielas sabiedrības daļas intereses,” pauž komisijas priekšsēdētāja Anna Seile un norāda, ka tagad, kad vēl notiek zemes reforma, nebūtu lietderīgi mainīt piespiedu nomas pamatnosacījumus. Komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka arī pēc reformas pabeigšanas likuma norma, kas regulē piespiedu nomas maksu, iespējams, nebūtu jāatceļ pavisam, jo tad tiktu aizskartas lielas iedzīvotāju daļas, galvenokārt daudzdzīvokļu namu iemītnieku intereses. Tāpat deputāti diskutēja par iespēju diferencēt piespiedu nomas maksu un sprieda par nodokļu atlaidi piespiedu nomas gadījumā.

Komisija sēdē izskatīja tiesībsarga R.Apsīša atzinumu saistībā ar lietu par tiesību uz īpašumu ierobežojumu un nolēma aicināt Ministru kabinetu izvērtēt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrās daļas atbilstību Satversmei, kā arī iespējamo minēto normu izmaiņu sociālās sekas un ietekmi uz valsts budžetu.

Preses dienests