Valsts valodas pozīcijas Latvijā pasliktinās un valsts slīd atpakaļ divvalodībā, trešdien, 28.maijā, tiekoties ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Andreju Veisbergu, secināja Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti.

Novērojumi liecina, ka krievu valoda izspiež latviešu valodu no vairākām sadzīves sfērām, un Valsts valodas centrs saņem aizvien vairāk sūdzību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.

„Tie laiki, kad cittautieši trolejbusos ar vārdnīcām rokās mācījās latviešu valodu, ir pagājuši,” secināja komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

A.Veisbergs informēja, ka sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka efektīvākais līdzeklis latviešu valodas pozīciju stiprināšanai ir stingrākas likumu normas. Tas, ka cittautiešiem tiek piedāvāti valodas kursi, pats par sevi diemžēl situāciju uzlabo minimāli. Tādēļ patlaban tiek gatavotas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Augstākās izglītības likumā, kā arī pārskatīts to profesiju saraksts, kurās strādājot jāzina valsts valoda.

Tas, ka indivīds zina vairākas valodas, ir viennozīmīgi pozitīvi, savukārt sabiedrības divvalodība latviešu valodas pozīcijām kaitē. Tādēļ pilnīgi pamatota ir prasība pēc stingrākas likumdošanas, uzskata komisijas deputāte Ina Druviete (PS).

Deputāti diskutēja, vai latviešu valodas pozīciju stiprināšanai būtu jāgroza Valsts valodas likums un iebraucējiem jānosaka augstākas latviešu valodas zināšanu prasības. 

Preses dienests