Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nākotnē noteiks, ņemot vērā dabā redzamās pazīmes, piemēram, reljefu, ceļus, ielas un mežus. Savukārt, ja aplūstošās teritorijas pēc pazīmēm dabā nevarēs noteikt precīzi, veiks inženiertehniskus aprēķinus ar desmit procentu applūduma varbūtību.

To paredz jaunā Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika, kuru otrdien, 27.maijā, atzinīgi novērtēja Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos nebija atsevišķa regulējuma aplūstošajām teritorijām. Jaunie noteikumi arī paredz dalīt īpašumus un noteikt aizsargjoslu tikai tā aplūstošajā daļā, nevis to noteikt pa īpašuma robežām. 

Noteikumi veidoti, lai aizsargātu dabu un nodrošinātu dabisku procesu norisi tajā.

„Metodika ir sīki un pamatīgi izstrādāta. Nosakot aplūstošo teritoriju, ņems vērā dabā esošās pazīmes, ko zina katrs vietējais iedzīvotājs. Turklāt kvalitatīvs darbs ir izdarīts īsā laikā,” atzina komisijas priekšsēdētāja Anna Seile.

Komisijas deputāti lūgs Ministru kabinetu aizsargjoslu noteikšanas metodiku pieņemt steidzamības kārtā, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, tai jābūt pieņemtai līdz 1.jūnijam.

Atbildot uz Pašvaldību savienības pārstāvja iebildumiem, ka atbilstoši jaunajām prasībām nāksies pārstrādāt jau esošos plānus un tas būs dārgi, deputāti norādīja, ka tas nav jāveic obligāti, turklāt tagad ir skaidri noteikti kritēriji, un tas ir vieglāk izdarāms.

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja, ka Vides ministrija, izstrādājot metodiku, ir konsultējusies ar Pasaules dabas fondu un vairākām nevalstiskajām organizācijām.

Virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu apzīmēs ar speciālām informatīvajām zīmēm, kuru izvietojumu dabā noteiks pašvaldības.

Preses dienests