Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, aicinot valdību veikt virkni pasākumu, lai uzlabotu saspringto situāciju piensaimniecībā un novērstu līdzīgus precedentus citās lauksaimniecības nozarēs.

„Esam apzinājuši iespējamos atbalsta pasākumus, kas mūsu lopkopjiem palīdzētu pārdzīvot svārstības globālajā piena tirgū. Turklāt ne vienmēr nepieciešama liela nauda - runa drīzāk ir par to, lai uzlabotu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju un paplašinātu noieta tirgu,” informē komisijas priekšsēdētāja Anna Seile. 

 „Daudzi lopkopji kļuvuši par inflācijas ķīlniekiem, jo būtiski auguši kredītprocenti latu aizdevumiem, un reizē paaugstinājušās arī ražošanas izmaksas. Šajā situācijā valstij ir jāatbalsta saimniecības, kas mērķtiecīgi ieguldījušas ražošanas modernizācijā,” uzskata A.Seile. Tādēļ komisija aicina valdību subsīdijas, kas paredzētas kredītprocentu dzēšanai, piena ražotājiem izmaksāt pilnā apjomā. Patlaban likuma norma, kas paredz, ka valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, netiek izpildīta, norāda komisija.

Tāpat komisija aicina valdību kopā ar Latvijas banku un Komercbanku asociāciju sēsties pie kopīga sarunu galda un spriest par jaunas ilgtermiņa kredītu politikas veidošanu zemniekiem, kas apmierinātu arī šīs nozares pārstāvjus, ne tikai bankas. „Citur Eiropā zemnieki kredītus var atmaksāt 30 un 40 gados, bet Latvijā tie ir 10 -15 gadi, tātad maksājumi ir nesamērīgi lieli,” norāda A.Seile. Komercbankas jau tagad ir jālūdz uz pretimnākošu attieksmi zemniekiem saspringtajā situācijā, iespēju robežās pārskatot kredītu atmaksas grafikus un atliekot kredītu pamatsummas maksājumus.

Komisija aicina valdību vairāk domāt par mūsu lauksaimniecības produkcijas popularizēšanu ārvalstīs un iespējamām eksporta kredītu garantijām, jo Latvijā var saražot vairāk, nekā vajadzīgs pašu patēriņam. Tāpat zemniekiem jādod iespēja tirgot vairāk svaigpiena. Patlaban zemnieku saimniecība galapatērētājam tiešā veidā gadā drīkst pārdot ne vairāk par septiņām tonnām piena gadā. Tas palīdzētu mazināt lopkopju atkarību no piena pārstrādātājiem, uzskata komisijas deputāti. 

Deputāti rosina no 100 līdz 120 litriem par hektāru palielināt tās dīzeļdegvielas daudzumu, par kuru valsts zemniekiem atmaksā akcīzes nodokli. Valdībai būtu jāizvērtē arī iespēja samazināt PVN likmi piena produktiem, kas varētu samazināt piena produktu cenu un veicināt piena produkti patēriņu.

Preses dienests