Šodien, 25.aprīlī, Saeimā notiek Baltijas Asamblejas (BA), Ziemeļu Padomes (ZP) un Beniluksa parlamenta trīspusējā konference „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecība Eiropas Savienības valstīs ir visstraujāk augošais organizētās noziedzības veids. „Noziedznieki izmanto tās pašas iespējas, kuras mēs kā Eiropas Savienības pilsoņi tik augstu vērtējam - brīvu preču un pakalpojumu kustību, ceļošanu bez robežkontroles, iespēju strādāt un mācīties citā valstī. Tāpēc mums kopīgiem spēkiem jādara viss, lai šīs iespējas, pēc kurām tik ilgi esam tiekušies, netiktu izmantotas ļaunprātīgos nolūkos,” sacīja G.Daudze.

Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Česlovs Juršens savā uzrunā raksturoja situāciju Lietuvā un atzinīgi novērtēja sadarbību ar Lielbritānijas, Beniluksa valstu, Vācijas, Latvijas un citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm. „Mums jāizmanto visi kopīgie spēki, aizstāvot cilvēktiesības,” pauda Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs.

Konferences atklāšanā BA prezidents, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste akcentēja, ka cilvēku tirdzniecība ir 21.gadsimta vardarbības un verdzības forma, kas satopama visā pasaulē. Baltijas valstīm pēc pievienošanās Šengenas zonai ir radušies jauni izaicinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā. “Mūsdienu pasaulē tā nav katras atsevišķas valsts problēma, tāpēc šodien ir jārunā par koordinētu sadarbību šajā cīņā,” pauda T.Velliste.

Savukārt ZP Pilsoņu un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas locekle Karina Stāla Voldseta aicināja atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kuras aktīvi iesaistās cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Kā pozitīvu piemēru Latvijā ZP pārstāve minēja resursu centru „Marta”, kas sniedz atbalstu un palīdz nelaimē nokļuvušajām sievietēm.

Šodienas konferences tēmas svarīgumu un aktualitāti savā uzrunā uzsvēra arī Beniluksa parlamenta pārstāvis Marsels Obervaiss. Viņš norādīja, ka šajā cīņā ļoti svarīgs faktors ir ekonomiskā situācija cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valstīs. Pārsvarā šie cilvēki nespēj samierināties ar nabadzību un dodas labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, taču nonāk nelaimē. „Valstu parlamentiem, valdībām un nevalstiskajām organizācijām ir jārod kopīgs risinājums, kā apstrādināt migrantu plūsmu,” aicināja M.Obervaiss. 

Preses dienests