Piensaimniecība ir Latvijai tradicionāla nozare, kuru nedrīkst pakļaut iznīcībai, šodien, 23.aprīlī, tiekoties ar zemnieku, piena pārstrādes uzņēmumu un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, teica Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile.
Komisijas deputāti ar klātesošajiem sprieda par iespējamajiem atbalsta pasākumiem, norādot, ka valsts nevar regulēt piena iepirkuma cenas. Taču laikā, kad globālais piena tirgus piedzīvo krīzi, valsts var veikt pasākumus, kas palīdz zemniekiem samazināt piena pašizmaksu. 

Viens no šādiem pasākumiem ir no 100 līdz 120 litriem par hektāru palielināt tās dīzeļdegvielas daudzumu, par kuru valsts zemniekiem atmaksā akcīzes nodokli. Šajā jautājumā gan nepieciešams Finanšu ministrijas akcepts.

Tāpat zemnieki krīzes situācijā var saņemt vienreizēju pabalstu uzņēmuma glābšanai, kā arī finansiālu atbalstu gadījumā, ja uzņēmums nolēmis pārstrukturēties. 

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja, ka valdība piensaimniecības nozares atbalstam papildus varētu piešķirt 2,5 miljonus latu, taču tās noteikti nebūtu subsīdijas par saražotā piena litru, bet gan pasākumi konkurētspējas veicināšanai. Drīzāk šī nauda būtu atbalsts ciltsdarbam tām saimniecībām, kas mērķtiecīgi iegulda ganāmpulka uzlabošanā un produktivitātes celšanā.

Tāpat Saeimas deputāti interesējās par iespējām budžeta grozījumu ietvaros palielināt esošās valsts subsīdijas svaigpiena ražotājiem. Zemkopības ministrs norādīja, ka tas atkarīgs no situācijas valsts budžetā, un prognozes šim gadam nav optimistiskas.

Zemnieku pārstāvji stāstīja, ka daudzi lopkopji, redzot piena iepirkuma cenu  pieaugumu pagājušajā gadā, ir ņēmuši kredītus un ieguldījuši saimniecību uzlabošanai. Diemžēl Latvijā bankas lauksaimniecības modernizācijai nepiedāvā ne būtiski zemākus procentus, nedz ilgākus atmaksas termiņus, kā tas ir citviet Eiropā, piebilda piena ražotāji. Patlaban, kad piena iepirkuma cena ir strauji samazinājusies, bet latu kredīti kļuvuši daudz dārgāki, daudzi zemnieki vairs nespēj izpildīt saistības. Turklāt daudzas bankas nav gatavas nākt pretim un pārskatīt kredīta nosacījumus.

Komisijas deputāte Ilma Čepāne norādīja, ka problēmas ar bankām varētu palīdzēt regulēt Civillikuma izmaiņas, ko patlaban skata Saeimas Juridiskā komisija. Grozījumi paredz pusēm pienākumu veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai izbeigtu to gadījumā, ja līguma saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām. Tas varētu būt likumisks pamats, lai kredītiestādes līdzīgos gadījumos būtu pretimnākošākas.

Tāpat komisijas deputāti interesējās par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu piena produktiem. M.Roze, atsaucoties uz pētījumu norādīja, ka šāds solis negarantē piena cenas samazināšanos veikalos, un visdrīzāk dotu tikai īslaicīgu efektu. Ražotāju un pircēju ieguvumi būtu minimāli, bet valsts ienākumi noteikti samazinātos. Ņemot vērā, ka par šāda soļa efektivitāti saņemta pretrunīga informācija, deputāti vēlas iepazīties ar detalizētiem pētījuma rezultātiem, lai drīzumā lemtu par iespējamajiem risinājumiem. 

Saeimas Preses dienests