Jaunais invaliditātes likums paredz būtiskus uzlabojumus un jāpieņem bez kavēšanās, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja vairums klātesošo nevalstisko organizāciju (NVO), kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti. Saeimā šodien pulcējušies vairāk nekā 50 pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām, lai paustu attieksmi un priekšlikumus jaunā Invaliditātes likuma projektam.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča informēja, ka līdz 2.jūnijam pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam pirms skatīšanas otrajā lasījumā. Viņa aicināja organizācijas izmantot šo iespēju, aktīvi piedaloties likuma tapšanā, lai tas apmierinātu pēc iespējas vairāku iedzīvotāju grupu intereses.
Vairāku NVO pārstāvji pauda viedokli, ka šis ir viens no retajiem likumprojektiem, kura apspriešanā un izstrādē pieaicināti tik daudzi sabiedriskā sektora pārstāvji un norādīja, ka ir gandarīti par iespēju atrasties Saeimā pie sarunu galda.
Jaunajā likumā ir nepieciešami uzlabojumi, taču tam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, lai cilvēki varētu saņemt jaunos pakalpojumus. Likumprojekts paredz rehabilitācijas pasākumus cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, asistentu pakalpojumus cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus invalīdiem, psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti. Tāpat likumprojektā noteikta jauna kārtība invaliditātes noteikšanai. Likumprojekts paredz plašākas iespējas mācīties, strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi arī cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, secināja vairāku NVO pārstāvji.
Latvijas Nedzirdīgo savienība un citas organizācijas norādīja, ka likumā būtu jāiekļauj vairākas normas no ANO konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Tāpat izskanēja kritika, ka likumprojekts neparedz kontroles mehānismu, kā nodrošināt, lai likuma normas tiktu pildītas un kas notiek, ja cilvēks nesaņem pakalpojumus pienācīgā apjomā un kvalitātē. Savukārt organizācijas „Jūnijs” pārstāve Ināra Šatkovska pauda bažas, ka likuma normu izpildei nav paredzēts pietiekams finansējums, un ar plānoto naudu varēs realizēt tikai nelielu daļu no labajām iecerēm.
Uz komisijas sēdi bija aicināti pārstāvji no Labklājības ministrijas, organizācijas „Fonds Kopā”, biedrības ”Rīgas pilsētas „Rūpju bērns””, Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija”, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons”, atbalsta grupas vecākiem, kas audzina bērnus ar smagiem attīstības traucējumiem, Jūrmalas Diabēta biedrības, Starpnozaru sadarbības biedrības „Daiva”, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „SUSTENTO”, biedrības „Velku Fonds”, Rīgas Invalīdu biedrības „Možums”, Latvijas Nedzirdīgo savienības, fonda „Jūnijs” cilvēkiem ar kustību traucējumiem, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas Invalīdu biedrības un tās reģionālajām nodaļām.
Par likumprojekta izstrādi atbildīgā Labklājības ministrija anotācijā norāda, ka likumprojekta galvenais mērķis ir mazināt personas risku kļūt par invalīdu, bet tām personām, kurām jau noteikta invaliditāte, palīdzēt samazināt sekas, kuras radījusi invaliditāte.
Preses dienests