Zvejas tiesību atņemšana par zvejas noteikumu pārkāpšanu nebūs obligāta, paredz šodien pirms 3.lasījuma Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Patlaban spēkā esošā kārtība izraisījusi zvejnieku neapmierinātību. Tā pieļauj situāciju, ka zvejas tiesības var atņemt arī par visai nenozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, zvejas žurnāla nepareizu aizpildīšanu.

„Šāds sods nav samērīgs, tādēļ komisija piedāvā pagaidu risinājumu, lai zvejniekiem par niecīgiem pārkāpumiem nebūtu jāšķiras no sava biznesa. Esam vienojušies, ka atbildīgās ministrijas drīzumā izstrādās jaunu redakciju, kurā būs ņemtas visas zvejniecības jomu regulējošo normatīvo aktu nianses un sabalansētas gan zvejnieku, gan vides aizstāvju intereses,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. 

Komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka par zvejas noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām tāpat kā līdz šim var uzlikt naudas sodu no 200 līdz 250 latiem un var konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus. Tāpat par pārkāpumu var atņemt zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam, taču, vai konkrētā gadījumā tas ir samērīgs sods, būs jāvērtē inspektoram.

Savukārt juridiskām personām naudas sods par zvejas noteikumu pārkāpšanu paliek robežās no 200 līdz 3000 latiem, turklāt tām var konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus. Arī juridiskām personām zvejas tiesību atņemšana uz laiku līdz trim gadiem būs vērtējama individuāli.

Preses dienests