Juridiskā komisija spriež par kriminālsodu koncepciju

(12.03.2008.)

Trešdien, 12.martā, Saeimas Juridiskā komisija tika iepazīstināta ar izstrādāto kriminālsodu koncepcijas projektu un deputāti atzinīgi novērtēja darba grupas paveikto.
 
Pēc iepazīšanās ar koncepcijas projektu komisijas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece kā pozitīvu koncepcijas projekta elementu minēja piespiedu darba piemērošanu kā papildsodu tām personām, kuras sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu. Projekta izstrādātāji norāda, ka šajos gadījumos piespiedu darbam ir jābūt reāli izpildāmam. V.Muižniece arī pieskārās jautājumam par personu, kas izdarījušas smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret nepilngadīgo, pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un viņu uzraudzību. 
 
Komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs akcentēja vairākus jautājumus. Piemēram, nereti galīgā soda noteikšanā par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu netiek saskaitīti sodi par katru atsevišķo nodarījumu. Tāpat viņš atzīmēja, ka jāprecizē Krimināllikumā definētā atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu sistēma un šo apstākļu piemērošana, nosakot sodu katrā konkrētā gadījumā.
 
Tieslietu ministrijas izstrādātajā koncepcijas projektā teikts, ka nepieciešams izstrādāt konceptuālus Krimināllikuma grozījumus, lai katrā konkrētā gadījumā tiesnešiem un prokuroriem palīdzētu izvēlēties taisnīgu sodu un nodrošinātu vienveidīgas kriminālsodu politikas īstenošanu. Arī sabiedrībā bieži vien ir radusies neizpratne, kāpēc līdzīgās lietās tiek pieņemti atšķirīgi spriedumi, kas liek domāt par iespējamu korupciju vai cita veida nelikumīgu rīcību.
 
Deputātus ar koncepcijas projektu iepazīstināja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, kā arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins. Koncepcijas projekts jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 

Preses dienests

Ceturtdien, 18.jūlijā
09:00  Eiropas Savienības Austrumu partnerības parlamentāro administrāciju dialogs par pārmaiņu vadību, sarunu vešanu un komunikāciju
15:30  Saeimas sekretāra Edvarda Smiltēna tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt