Trešdien, 12.martā, Saeimas Ārlietu komisija diskutēs par likumprojektu „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.
Lisabonas līguma mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības (ES) institūciju darbību, padarot to efektīvāku un demokrātiskāku, kā arī panākt caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanas procesu.
Līgumam ir pievienota deklarācija, kas nosaka ES tiesību pārākumu pār nacionālajām tiesībām.
Plānots, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī, kad to būs ratificējuši visu dalībvalstu parlamenti. Šobrīd Lisabonas līgumu jau ratificējušas piecas valstis - Ungārija, Rumānija, Slovēnija, Malta un Francija. Savukārt Saeima plāno līgumu ratificēt līdz vasaras sākumam.
Līgums veicinās tiesiskumu, demokrātisko kontroli un pilsoņu līdzdalību. Tas paredz, ka nacionālie parlamenti ES likumdošanas priekšlikumus varēs vērtēt jau izstrādes stadijā. Tāpat nacionālie parlamenti kontrolēs subsidiaritātes principu piemērošanu, kas paredz, ka ES lēmumi, tiktu pieņemti pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Paredzēts veicināt arī pilsoņu iniciatīvas tiesības ES likumdošanā, nosakot, ka vairāk nekā viens miljons vairāku ES dalībvalstu pilsoņu varēs iesniegt savus priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos.
Paplašināsies arī Eiropas Parlamenta loma ES likumdošanas procesā un Eiropas Kopienu tiesas jurisdikcija.
Jaunā dubultā vairākuma balsošanas sistēma būs demokrātiskāka un vienlīdzīgāka. Balsojumā katrai dalībvalstij būs viena balss un lēmums tiks pieņemts, ja par to balsos vismaz 55 procenti dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65 procentus no ES pilsoņu kopskaita.
Paredzēts veikt arī institucionālas izmaiņas un uzlabot lēmumu pieņemšanas efektivitāti. ES ārpolitikas stiprināšanai plānots izveidot augstā pārstāvja Kopējas ārpolitikas un drošības politikas jautājumu amatu. Tādā veidā tiks nodrošināta koordinētāka un efektīvāka ES darbība ārpus savienības robežām. Lisabonas līgums paredz izveidot arī pastāvīgo ES priekšsēdētāja amatu. Tāpat paredzēts veidot „grupas prezidentūru”, kur trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, 18 mēnešus pildīs ES prezidentūras funkcijas.
Saeima likumprojektu „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” izskatīšanai 1.lasījumā nodeva visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Komisijas sēdē aicināta piedalīties Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Juhansone.
Saeimas Ārlietu komisijas sēde notiks trešdien, 12.martā, plkst.10.00 Jēkaba ielā 10/12, komisijas sēžu zālē 3.stāvā.
Saeimas Preses dienests