Otrdien, 4.martā, diskutējot par veselības profilakses jautājumiem, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomitejas deputāti īpašu uzmanību pievērsa smēķēšanas un alkoholisma problemātikai. Tie ir būtiskākie riska faktori, kas veicina Latvijas iedzīvotāju mirstību no izplatītākajiem nāves cēloņiem.
Lielākā daļa iedzīvotāju mirst no sirds un asinsvadu slimībām (53,5 procenti) un audzējiem (18,2 procenti), ko galvenokārt veicina tādi riska faktori kā smēķēšana, neveselīgs uzturs un aptaukošanās. Savukārt 9,8 procenti iedzīvotāju mirst no ārējiem nāves cēloņiem - no pašnāvībām un vardarbības, satiksmes negadījumos, noslīkstot vai sadegot. Galvenie riska faktori, kas veicina mirstību ārējo faktoru ietekmē, ir alkoholisms un garīgās veselības problēmas.
Deputāti norādīja, ka alkoholisma apkarošanā no Veselības ministrijas sagaida tikpat aktīvu rīcību, kā vēršoties pret smēķēšanu un veicinot veselīgu dzīvesveidu. No alkoholiķu agresijas, vardarbības un izraisītājām avārijām cieš ļoti daudz cilvēku. Alkohols nodara ļoti lielu postu ne tikai pašam dzērājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem un apkārtējiem cilvēkiem, tādēļ šī posta apkarošanai ir jākļūst par prioritāti, norādīja deputāts Andris Bērziņš (ZZS).
Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate paskaidroja, ka ministrijas dienas kārtībā ir arī alkoholisma novēršanas programmas izstrāde.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (SC) aicināja ministriju izvērtēt, vai nav nepieciešami brīdinājumi uz veikalos nopērkamajiem alkoholiskiem kokteiļiem, kas ražoti uz enerģijas dzērienu bāzes. Pēc VM sniegtās informācijas, šādi dzērieni var būt bīstami veselībai un radīt nopietnus sirdsdarbības un nieru funkcijas traucējumus, bet patērētājs bieži vien par to nav informēts.
Kā būtisks problēmjautājums tika akcentēts smēķēšanas pieaugums skolēnu un it īpaši jaunu meiteņu vidū. To ilustrē fakts, ka šogad no projekta „Nesmēķējošā klase” izstājusies gandrīz puse dalībnieku. Jaunieši reibinošās vielas nereti nešķiro un vienlaicīgi smēķē, lieto alkoholu, enerģijas dzērienus un narkotiskās vielas, kas noved pie neprognozējamām sekām.
Savukārt par pozitīvām tendencēm liecina fakts, ka pēdējā laikā no aptuveni 50 līdz 46 procentiem ir samazinājies smēķējošo vīriešu skaits. Savukārt smēķējošo sieviešu īpatsvars īpaši nav mainījies - tas ir 18 procenti, informēja VM pārstāve.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti šodien, 4.martā, diskutēja par VM plānotājiem pasākumiem slimību profilakses jomā.
Preses dienests