Ir pāragri lemt par jaunu mazo hidroelektrostaciju (HES) izveidi uz tām upēm, kur tas patlaban nav atļauts, pirms nav izmantotas visas citas iespējas. Ar ūdens spēku iegūtās enerģijas apjomu var palielināt, modernizējot mazo HES tehnoloģijas un veidojot HES tajās vietās, kur tas nav aizliegts.

Šādus secinājumus otrdien, 26.februārī, izdarīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas deputāti, skatot Mazās hidroenerģētikas asociācijas (MHA) ierosinājumu paplašināt to upju un upju posmu sarakstu, kur atļauts būvēt HES aizsprostus.

MHA to pamato ar nepieciešamību 2010.gadā mazajās HES saražot 1,1 procentu no valstī patērētās elektrības. Pērn hidroelektrostacijās ar jaudu līdz 5 MW bija jāsaražo 1,04 procentus no kopējā patēriņa. Taču Enerģētikas apakškomisija norāda, ka saražotās enerģijas daudzumu iespējams palielināt, modernizējot esošo HES tehnoloģijas.

No vienas puses, Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības mērķiem samazināt CO2 emisiju un palielināt tās elektroenerģijas daudzumu, kas tiek saražota, izmantojot atjaunojamos resursus. No otras puses, šī enerģija ne vienmēr ir „zaļa” un pat nodara kaitējumu videi, piemēram, izjaucot upju dabīgās ekosistēmas, secināja deputāti. 

Lai gan mazo HES pārstāvji norādīja, ka vides dienestu prasības ir ļoti stingras, klātesošie ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji liecināja, ka daudzas mazās HES joprojām rada virkni vides, saimnieciska rakstura un arī sociālu problēmu.

Kā galvenās ekosistēmas izmaiņas tika minētas ūdens temperatūras atšķirības pirms un pēc aizsprostiem, ainavas un augu valsts izmaiņas, ūdens līmeņa svārstības, kā arī zivju sugu daudzveidības samazināšanās.

Pat pa profesionāli izveidotiem zivju ceļiem labākajā gadījumā var iziet tikai 15 procenti no migrējošajām zivīm. Tomēr deputāti noskaidroja, ka patlaban zivju ceļi izveidoti tikai pie trim no vairāk kā 150 mazajām HES, un migrējošās zivis līdz galamērķim parasti nenonāk.

Dažu HES tuvumā regulāri applūst dzīvojamo māju pagrabi un samazinās lauksaimniecības zemju platības, ziņoja speciālisti.

Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvji norādīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstoši makšķernieku, un viņi ir gatavi izmantot visas iespējas, lai iestātos par upju ekosistēmu saglabāšanu.

Savukārt MHA pārstāvji teica, ka nereti HES darbinieki kļūst par upju tīrītajiem, jo spiesti savākt atkritumu kaudzes, ko līdz aizsprostiem atnes upju straumes.

Pasaules dabas fonda pārstāvis norādīja, ka mazās HES nav vienīgais alternatīvās enerģijas avots, un Latvijai aktīvi jāattīsta arī citi, mazāk pretrunīgi alternatīvās enerģijas ieguves veidi, piemēram, izmantojot biomasu, koģenerācijas stacijas un vēja enerģiju.

Preses dienests