Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets skolu programmās nav pašmērķis, taču tas ir viens no iespējamajiem risinājumiem, kā uzlabot iedzīvotāju vēstures zināšanas, šodien sēdē secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Deputāti bija nobažījušies par pētījumu rezultātiem, no kuriem izriet, ka visvājākās zināšanas un vismazākā interese par 1940.gada notikumiem un citiem Latvijas vēsturē nozīmīgiem faktiem ir iedzīvotājiem, kuri mācījušies pēc neatkarības atjaunošanas.
Kopš 2006.gada 40 Latvijas skolās notiek pilotprojekts, pamatskolas klasēs Latvijas vēsturi mācot kā atsevišķu priekšmetu. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš norādīja, ka viņš ir sazinājies ar vairākām projektā iesaistītām skolām un no vēstures skolotājiem lielākoties saņēmis pozitīvas atsauksmes. Taču projekta rezultātus varēs vērtēt tikai nākamgad, kad eksāmenu rezultātus šajās skolās varēs salīdzināt ar citām skolām. Šo jautājumu nevajag lieki politizēt, teica J.Strazdiņš.
Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga komisijas sēdē prognozēja, ka būtisku atšķirību pārbaudījumu rezultātos nākamgad nebūs. Skolēnu zināšanas un attieksmi pret valsti un vēsturi ietekmē ne tikai skola un mācību metodes, bet arī vecāki un mediji, un nevēlēšanos mācīties var skaidrot kā protestu pret sociālo un ekonomisko situāciju valstī. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji skaidroja, ka Latvijas vēsture arī parastajā vēstures kursā veido apmēram trešo daļu no mācību vielas. Tādēļ, nezinot mūsu valsts vēsturi, gala pārbaudījumu nokārtot nav iespējams.
Vairāki deputāti uzskata, ka Latvijas vēsture ir jāzina, taču par to, kā to iemācīt, nav nepieciešama politiska izšķiršanās vai jārīko referendums. Par to jālemj profesionāļiem - pedagogiem, metodiķiem un vēsturniekiem. „Tautai bez pagātnes nav nākotnes, un vēsture ir jāmāca, lai kādam nerastos ilūzijas par nacismu vai komunismu,” pauda komisijas deputāts Dzintars Ābiķis (TP).
Komisijas deputāti nolēma lūgt IZM nodrošināt, lai visās skolās būtu pieejami Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas veiktie pētījumi par Latvijas vēsturi, kas būtu viens no veidiem, kā veicināt interesi par šo mācību priekšmetu. Būtu vērtīgi veidot jaunus un modernus vēstures mācību materiālus, piemēram, mācību filmas, jo tāda patlaban ir tikai viena. Tāpat izskanēja viedoklis, ka mācību process jāpadara atraktīvāks un emocionālāks, piemēram, stundās par savu cilvēcisko pieredzi aicinot stāstīt Otrā pasaules kara lieciniekus.
Preses dienests