Frakciju viedokļi 2013.gada 5.decembrī

(10.12.2013.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.
Pirmajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēžu (vārdu „sēde” lietoju daudzskaitlī, jo šodien bija divas sēdes – viena ārkārtas un viena kārtējā) jautājums Nr.1, protams, bija būvniecība un Būvniecības likums, un ar to saistītās lietas.

Pirmajā sēdē, proti, ārkārtas sēdē, tika izskatīts opozīcijas iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, kurš paredzēja vairākas lietas... virkni lietu, to skaitā arī Valsts būvinspekcijas atjaunošanu, un kurš netika atbalstīts. Reformu partija to neatbalstīja tāpēc, ka principā bija paredzēts virknē lietu saglabāt esošo sistēmu, proti, to sistēmu, pie kuras un daļēji arī kuras dēļ ir notikusi Zolitūdes nelaime.

Galvenā lieta, ko uzsvēra arī paši iesniedzēji, bija Valsts būvinspekcijas atjaunošana, kas pēc būtības ir atbalstāma. Valsts līmeņa kontroles ieviešana pār būvniecības procesu ir atbalstāma, bet ne tādā veidā, kā to bija piedāvājuši „Saskaņas Centra” deputāti. Viņi bija piedāvājuši veco kārtību, kurā funkcijas dublējās. Proti, bija paredzējuši, ka Valsts būvinspekcija darītu principā, varētu pat teikt, tieši to pašu, ko būvvaldes, un tad bieži vien būtu tā, kā tas arī senāk bija: bija situācijas, kurās nevarēja izlemt, kurš ir atbildīgs, un vieni vēla vainu uz otriem. Proti, konkrētos gadījumos viņu atbildība nebija īsti nošķirta.

Bet, protams, tā kā šī problēma paliek, Ekonomikas ministrija jau nedēļas sākumā bija iesniegusi valdībai savu skatījumu, kā ieviest šo valsts kontroli. Ministru kabinets to atbalstīja un, lai šo procesu paātrinātu, lūdza ministrijai iesniegt „pa taisno” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu, lai tā virza to kā savējo. Šajā likumprojektā ir paredzēts ieviest dzīvē Valsts būvniecības kontroles biroju, kurš pēc būtības tātad veiks šo valsts līmeņa uzraudzību, tikai tā nedublēsies ar pašvaldību funkcijām. Tātad joprojām šis rutīnas darbs būs jādara pašvaldībām, taču šim birojam būs tiesības no valsts puses uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā iejaukties. Tas būtu galvenais punkts.

Otra lieta, kas šobrīd ir ļoti aktuāla, – ka bieži vien pašvaldībās pasūtītājs ir pati pašvaldība (piemēram, būvējot kādu sporta kompleksu vai kādu kultūras namu, vai ko tamlīdzīgu). Proti, sanāk, ka pašvaldība pati ir pasūtītājs un pati, no otras puses, arī kontrolē šo procesu, un nereti ir situācijas, kad nonāk interešu konfliktā, jo, teiksim, būvinspektoram, kurš ir pašvaldības algots, ir grūti nostāties pret savu darba devēju. Tādēļ būs šis birojs, kurš pārraudzīs šādas celtnes, proti, tādas, kuru pasūtītājs ir konkrētā pašvaldība vai kuras ir sabiedrībai nozīmīgas celtnes; šo būvju nodošanu ekspluatācijā jeb pieņemšanu veiks šī valsts līmeņa iestāde.

Vēl viena ļoti svarīga funkcija, kas iepriekš bija uzlikta vairāk vai mazāk tieši ēkas īpašniekam. Proti, mēs nododam ēku ekspluatācijā, bet ar to nekas nebeidzas: ēka ir pareizi jāuztur, tai var arī ekspluatācijas gaitā rasties kādas problēmas, it sevišķi tad, ja tā atrodas, piemēram, kāda liela ceļa vai dzelzceļa malā, kur ir kaut kāda rezonanse, kuras dēļ ēka bojājas. Tātad šai valsts līmeņa... šim birojam būs tiesības apstādināt jebkuras ēkas ekspluatāciju līdz brīdim, kad tiek novērsti šie bojājumi, proti, likt īpašniekam nu jau ekspluatācijā nodotās ēkas sakārtot, lai neradītu bīstamību. Tas līdz šim pilnībā bija uzlikts uz īpašnieku pleciem, un īsti kontroles tam... nu, jāatzīst, ka nebija. Šajā birojā ir paredzētas 36 darba vietas; lielākā daļa būs tieši būvniecības eksperti, un, protams, tur būs arī juristi un atbalstošais personāls. Budžetā plānots, ka šis birojs prasīs vairāk nekā pusmiljonu eiro ik gadu. Taču tā noteikti nav pārāk liela cena par sabiedrības drošības sajūtu un tātad visu mūsu kopīgajām interesēm.

Paldies. Aicinu tātad sekot līdzi procesam, un jauku dienu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tik tiešām Būvniecības likums šodien bija laikam visvairāk piesauktais un visvairāk diskutētais.

Jāteic, ka jau šī gada sākumā, kad Saeimā notika debates par jauno Būvniecības likuma variantu, gan es, gan deputāts Raimonds Vējonis bijām iesnieguši visai plašu priekšlikumu klāstu ar aicinājumu tomēr atjaunot valsts veiktu būvniecības uzraudzību, tātad Valsts būvinspekciju. Diemžēl toreiz arguments bija ļoti vienkāršs: „To nevar izdarīt, apspriežot vienkārši šo likumu. Būs valsts budžeta apspriešana, un tad jau nu gan naudiņu atradīs un šo būvinspekciju atjaunos.” Jāteic gan, ka tas, protams, aizmirsās budžeta sastādīšanas laikā. Acīmredzot finanšu ministram tomēr šo 570 tūkstošu latu pietrūka.

Nu, un tagad, protams, ir prieks, ka tiks atjaunota valsts būvniecības kontroles... nu, institūcija, ko sauks par Valsts būvniecības kontroles biroju. Taču es zināmā mērā esmu skeptisks, jo, salīdzinot algas valsts pārvaldē un būvniecības sektorā kopumā, redzama ir ļoti liela atšķirība. Jāteic, ka būvniecības sektorā privātie būvnieki ir gatavi maksāt kvalificētam būvuzraugam nesalīdzināmi lielāku atalgojumu, nekā to spēs darīt valsts, un līdz ar to es paredzu, ka būs visai grūti nokomplektēt šos 36 speciālistus, kas varētu tiešām kvalificēti kontrolēt būvniecības procesus valstī. Acīmredzot šī alga, kas varētu būt apmēram 1000 latu mēnesī... nu, pieļauju, ka labs būvuzraugs vai būveksperts, kādos trīs četros objektos paralēli strādājot, katrā nopelna apmēram šādu summu mēnesī.

Bez tam vēl ir kāda problēma, kuru varbūt var atrisināt šajos grozījumos Būvniecības likumā, un tāpēc man prieks, ka – pretēji varbūt Ekonomikas ministrijas vēlmēm – šodien šiem grozījumiem netika piešķirta steidzamība. Līdz ar to mēs skatīsim tos nevis sasteigti, divos lasījumos, bet gan trīs lasījumos. Pietiks laika pārdomām un darbam.

Man šķiet, ka nav pareizi, ja būvnieki paši meklē, paši līgst šos būvekspertus, kas veic būves ekspertīzi vai arī projekta ekspertīzi. Nav jau noslēpums, ka tas, kurš maksā, tas arī pasūta mūziku. Un līdz ar to, manā izpratnē, ir tomēr vajadzīgs kāds neatkarīgs būvekspertīzes veicējs... teiksim, tāds... nosauksim to par būvekspertīzes administrāciju. Lai būvnieki maksā šo naudiņu šai administrācijai un lai administrācija nosūta, norīko konkrētu ekspertu, kurš tad arī veic konkrētās būves ekspertīzi! Tad tas noteikti varētu mazināt šo te „čomu būšanu”, jo nav jau noslēpums, ka katram lielajam būvniekam ir savi eksperti, kas ir, nu, krietni vien „piejaucēti” ar naudas summām.

Protams, cilvēki droši vien tagad teiks: „Atkal Saeima te velk garumā! Kāpēc to nevarēja izdarīt fiksi, ātri, rītdien uz pusdienlaiku?” Raugiet, nav būvniecības nozare tik vienkārša! Tā ir tomēr ļoti regulēta nozare! Šobrīd, veicot šos grozījumus, ir tomēr, manuprāt, liels risks iebraukt no viena grāvja otrā... vai atkal uz ātru roku izdarīt kaut ko ļoti, ļoti... nu, tādu paviršu. Tā ka, piedodiet, tomēr es uzskatu, ka ir prātīgi strādāt tomēr lēni, bet pamatīgi un prātīgi un ka pilnīgi noteikti līdz pavasarim ar šo likumu un arī ar šī biroja izveidi mēs varam tomēr tikt galā.

Šodien, protams, aktuāls bija arī Imigrācijas likums, Valsts prezidenta savulaik izbrāķētais, kurā ir runa par uzturēšanās atļauju tirgu. Jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība, kā tas bija arī iepriekšējās reizēs, balsojumā nepiedalījās, jo uzskatām, ka šī ir savā ziņā... šī nav mūsu cīņa, ne mēs to iniciējām, ne mēs to savārīto tagad izstrēbsim. Man personīgi šis uzturēšanās atļauju tirgus šķiet ļoti nepieņemams. Manā izpratnē, viss ir ļoti vienkārši: dodot kādu pusotru gadu tagad pārejas periodu, kad viss notiktu tā kā līdz šim, varētu pēc pusotra gada vai varbūt, maksimums, diviem gadiem, kad nu it kā ekonomiskā situācija būtu uzlabojusies, vispār izbeigt šo uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret kaut kādu īpašumu iegādi vai ieguldījumu uzņēmumos. Bet kolēģiem bija citas domas, un šeit bija diezgan karstas debates.

Un vēl pēdējais. Par to, kāpēc ZZS nenosauca savu premjera amata kandidātu, lai veidotu jauno valdību. Nu, raugiet, politikas realizācijas galvenais instruments ir budžets; budžets jau ir sastādīts, pieņemts, un ZZS to neatbalstīja, līdz ar to – par kādu ZZS izvirzītu premjeru te var būt vispār runa?! Mūsuprāt, ar sliktu instrumentu stabilu, labu māju neuzbūvēsi.

Par ZZS iešanu valdībā. Protams, katra partija grib būt valdībā, jo tikai tādējādi tā var sasniegt savus mērķus un izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Tātad, ja iespējamās koalīcijas partneri būs vienisprātis par mērķiem, tad ZZS valdībā ies un būs. Bet, ja, piemēram, attiecībā uz to pašu mikrouzņēmumu nodokli, subsidētās enerģijas nodokļa piemērošanas principiem un attiecībām ar pašvaldībām (tagad šīs attiecības ir ļoti sliktas) šeit viedokļi radikāli atšķirsies, tad sadarbība, protams, būs apgrūtināta. Bet mēs ceram uz vislabāko.

Paldies par uzmanību. Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien cienījamie radioklausītāji! Tā kā es esmu Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, VIENOTĪBA ir lūgusi, lai es komentētu vienu no svarīgākajiem ārpolitikas notikumiem pēdējā nedēļā – Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu Viļņā, Lietuvā.

Šajā sanāksmē bija gan pozitīvas, gan negatīvas ziņas.

Galvenais pozitīvais bija tas, ka Moldova un Gruzija ir parakstījušas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un par to Latvijai ir īpašs gandarījums, jo ar šīm ir divām valstīm mēs esam jau ilgu laiku strādājuši Austrumu partnerības ietvaros un arī attīstības sadarbības projektos. Tās ir bijušas vienas no mums prioritārām valstīm, un mēs ļoti priecājamies, ka tās tuvojas eirointegrācijas procesā.

Diemžēl Ukrainas valdība atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un, kā jau visiem ir zināms, patlaban piedzīvo milzīgu pretreakciju no Ukrainas tautas. Demonstrācijas ilgst jau nedēļu un aug plašumā. Un ir ievērojams, ka pat trīs bijušie Ukrainas prezidenti vakar ir vienojušies ar Ukrainas proeiropeiskajiem spēkiem un aicina valdību pārdomāt savu rīcību, atjaunot sarunas ar Eiropas Savienību par asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Mēs vienojāmies ar Eiropas Savienību, arī nosodot pārmērīgo spēka lietošanu pagājušajā nedēļā pret Ukrainas tautu, un aicinām Ukrainas valdību ievērot cilvēku pamatbrīvības. Vienlaicīgi aicinām abas puses šo konfliktu risināt mierīgā politiskā dialogā.

Mēs arī aicinām Krieviju izbeigt savu iejaukšanos Ukrainas iekšpolitikā un apturēt ekonomisko un politisko spiedienu ne tikai pret Ukrainu, bet arī citām Austrumu partnerības valstīm, kuras acīmredzot ir izmantojušas savas suverēnās tiesības, lai turpinātu eirointegrācijas procesu.

Ir ievērojams, ka pēdējā laikā mēs daudz dzirdam par eiroskepticismu, bet vienlaicīgi redzam, ka Ukrainai, tāpat kā Moldovai, Gruzijai un citām Austrumu partnerības valstīm, tā vēlme tieši iesaistīties Eiropā un iekļauties Eiropas Savienībā arvien pieaug. Tas notiek gan Moldovā, gan Gruzijā, gan Ukrainā, gan Azerbaidžānā!

Ir arī ievērojams, ka pat Armēnija, kas oficiāli ir atteikusies parakstīt asociācijas līgumu, tomēr grib turpināt sarunas ar Eiropas Savienību. Tā ka viņi arī nav pilnīgi atmetuši iespēju ar laiku integrēties Eiropas Savienībā.

Mēs ceram, ka Ukrainas tautas vēlme tuvoties vienotai, stabilai un mierīgai Eiropas Savienībai ar laiku īstenosies un ka sarunas ar Eiropas Savienību turpināsies. Un šeit ir vērts atgādināt, ka 2015.gadā Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūru un ka mums, tāpat kā Lietuvai šodien, Austrumu partnerība būs viena no mūsu prioritātēm. Un varam cerēt, ka varbūt Latvijai būs tas gods prezidēt tajā brīdī – 2015.gadā –, kad Ukraina beidzot pabeigs šīs sarunas un parakstīs šo asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Kudumam. Lūdzu!

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā Saeimas sēdē tika skatīti divi tiešām ļoti būtiski likumprojekti, tas ir, Būvniecības likuma un Imigrācijas likuma grozījumi.

Būvniecības likumu steidzamības kārtībā skatīt rosināja arī šī lielā traģēdija. Ņemot vērā to, ka, mūsuprāt, pašvaldības būvvalde un būvinspektori nav tikuši galā ar saviem pienākumiem, ko paredz likums, ir jābūt vēl vienai inspekcijai, kura būtu valsts inspekcija, kura sekotu līdzi tieši sabiedrībai nozīmīgu būvju celtniecībai. Tādējādi tiktu novērstas tādas traģēdijas, kāda ir notikusi Rīgā.

Mēs noraidījām ārkārtas sēdē iniciētos grozījumus Būvniecības likumā, jo tie bija vispārīgi, tie nebija konkretizēti, nebija vērsti uz konkrētu, teiksim, mērķi.

Mēs atbalstījām Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kā arī atbalstījām to, ka nav steidzamības šiem likuma grozījumiem, jo mēs vēlamies ļoti rūpīgi izdebatēt šo likumu un pieņemt patiešām kvalitatīvus grozījumus, kādi būtu šobrīd nepieciešami.

Otrs ir Imigrācijas likums. Kārtējo reizi notika karstas debates šinī jautājumā... Gribu atgādināt, ka Nacionālā apvienība jau septiņas reizes kopš 2010.gada ir sniegusi priekšlikumus, lai tiktu vispār aizliegta šī tirgošanās ar nekustamo īpašumu, ar uzturēšanās atļaujām. Diemžēl visu šo laiku neesam guvuši atbalstu no Saeimā esošajiem deputātiem, tāpēc šobrīd var notikt tikai debates par to, ka tiek palielināta iemaksa par šīm atļaujām; tiek arī izveidots īpašs fonds, kurā par šīm atļaujām iemaksā zināmus finanšu līdzekļus (šinī gadījumā 25 tūkstošus eiro), un šis fonds tālāk varētu atbalstīt pirmā mājokļa iegādi ģimenēm, līdz ar to zināmā mērā risinot šo sociālo problēmu.

Mums bažas izraisa arī fakts, ka šobrīd tā lieta ir nekontrolējama. Attiecībā uz imigrantu plūsmu šobrīd nav... neviena no atbildīgajām institūcijām nevar pateikt, kā tas šobrīd ietekmē kopējo Latvijas drošību; arī Drošības policija šobrīd saka: ja šādā veidā attīstīsies... palielināsies šī tirdzniecība, tad viņi nevarēs kontrolēt šo drošības aspektu, un tas dara mūs ļoti uzmanīgus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Kudumam.

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpina strādāt pie grozījumiem Maksātnespējas likumā, jau otrajā lasījumā tika izskatīti šie grozījumi, un šajā grozījumu paketē bija arī principiāli svarīgi jautājumi, kuri attiecas uz daudziem kredītņēmējiem.

Saeimas vairākums atbalstīja normas, kas paredz principu „Samaksā ar atslēgu!”, kā arī galvinieka atbrīvošanu no saistībām, ja pats parādnieks ir izgājis bankrota procedūru. Grozījumu autore, „Saskaņas Centra” frakcijas deputāte Irina Cvetkova, uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai sāktu ierobežot banku patvaļu. Par to, ka parādniekam ir jābūt tiesībām norēķināties par hipotekārajiem parādiem ar savu mantu, nenokļūstot mūžīgā parādu jūgā (princips „Atslēgas galdā!”), tika runāts visaugstākajos līmeņos jau 2009.gadā, tomēr to panākt izdevās tikai tagad, pēc krīzes un nekustamā īpašuma tirgus krituma. Esam pārliecināti, ka likumu vajadzēja mīkstināt jau pirms pieciem gadiem, tādējādi palīdzot tūkstošiem ģimeņu, kas ekonomiskās krīzes rezultātā tagad palikušas bez jumta virs galvas. Taču tam traucēja banku lobiji, un rezultātā palielinājās cilvēku emigrācija.

Attiecībā uz galvotājiem jāteic, ka līdzšinējā likuma redakcija tos vienkārši padarīja par ķīlniekiem, un bankrota procedūru nācās iziet gan pašam parādniekam, gan viņa galvotājiem, bieži vien viņa ģimenes locekļiem.

Civillikums ir arhaisks, tā normas neatbilst mūsdienu prasībām, bet galvinieku institūts tiek izmantots no kreditoru puses ļaunprātīgi. Kad bankas aizņēmējiem prasīja galviniekus, tās nepārbaudīja, vai galvinieki vispār ir spējīgi atbildēt par svešiem parādiem. Turklāt galviniekiem jāatbild par visām kreditoru prasībām bez apjoma un laika ierobežojuma, būtībā ar savu galvu, kā viduslaikos.

Tagad mēs varam cerēt, ka šai praksei ir pienācis gals un grozījumi Maksātnespējas likumā ierobežos banku patvaļu. Maksātnespējas likuma grozījumi vēl jāpieņem trešajā, galīgajā, lasījumā, un plānots, ka tas notiks janvāra vidū.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 29.martā