Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē ar klusuma brīdi Saeimas deputāti pieminēja visus, kas ir gājuši bojā Zolitūdes traģēdijā. Arī es, izmantojot iespēju, gribu izteikt visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem.

Neapšaubāmi, virkne likumprojektu, kas šodien tika skatīti Saeimas sēdē, bija saistīti tieši ar Zolitūdes traģēdiju, ar mērķi nodrošināt gan kompensāciju izmaksu cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem, gan ieviest veselības apdrošināšanu personām, kuras savā darbā ir pakļautas dzīvības vai veselības apdraudējumam. Saeima nodeva komisijām likumprojektu, kas paredz nodrošināt ar vienreizēju prēmiju visas tās personas, kas ir piedalījušās traģēdijas seku novēršanā. Un būtiski arī norādīt, ka Saeima steidzamības kārtā lēma par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli cietušo un bojāgājušo tuviniekiem izmaksātās naudas summas.

Viens no diskutējamiem jautājumiem bija arī jautājums par Valsts būvinspekcijas darbības atjaunošanu, proti, jautājums par šī regulējuma iekļaušanu Būvniecības likumā, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Jāatzīst, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls un droši vien diskutējams. Nacionālā apvienība, neraugoties uz to, ka likumprojekts nebija izstrādāts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, tomēr uzskatīja, ka šī diskusija par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu ir nepieciešama, un līdz ar to lēma par likumprojekta nodošanu komisijai.

Šodien Saeimā tika skatīti vēl vairāki citi likumprojekti. Es gribētu minēt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Regulējums tiek papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šī nodaļa paredz vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt ar civiltiesiskiem pagaidu aizsardzības līdzekļiem. Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušās personas mājokļa. Šādus pieteikumus izskata tiesa. Jānorāda, ka līdzīgs regulējums pastāv jau vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs. Uz šī regulējuma ātrākas ieviešanas nepieciešamību ir norādījušas arī vairākas sabiedriskās organizācijas.

Un kā pēdējo es gribu minēt likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Tika skatīti ļoti daudzi priekšlikumi. Atsevišķi priekšlikumi, kas ir saistīti ar fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumu, raisīja diskusijas Saeimas deputātu vidū. Galarezultātā tika atbalstīti divi, mūsuprāt, būtiskākie priekšlikumi. Viens no tiem ir priekšlikums, kas ir saistīts ar tā sauktā atslēgu principa ieviešanu. Šeit es gan gribētu norādīt, ka tas attiecas uz tādām situācijām, kurās ir runa par vienīgā mājokļa esamību. Šobrīd gan likumprojekts šo situāciju neregulē, bet, arī uzstājoties no tribīnes, vairāki deputāti norādīja, ka uz trešo lasījumu likumprojekts būtu vēl pilnveidojams.

Un vēl viens būtisks jauninājums ir saīsināts saistību dzēšanas procedūras termiņš. Šobrīd atkarībā no parāda summas šis termiņš var ilgt līdz pat 3,5 gadiem. Piedāvātā redakcija, kas tika atbalstīta otrajā lasījumā, nosaka, ka šis termiņš ir apmēram viena gada garumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajās dienās, protams, viss, ko mēs darām, viss, ko mēs domājam, notiek šīs lielās traģēdijas – Zolitūdes traģēdijas – ēnā. Vakar – premjera demisija. Visi šie notikumi, protams, ir arī pašreiz mūsu, Saeimas deputātu, darba kārtībā.

Un līdzjūtības vārdi: spēku un izturību tām ģimenēm, kas ir zaudējušas savus piederīgos! To mēs vēlam mūsu frakcijas vārdā.

Tas, ko šodien gribētos teikt šajā sakarā. Protams, lēmumi, kas šodien tika pieņemti šajā Saeimas sēdē, vairāk vai mazāk bija kontekstā ar Zolitūdes traģēdiju. Opozīcija aktualizēja jautājumu par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu. Stāv priekšā vēl nopietns darbs Saeimas komisijā, lai novērstu šī likumprojekta nepilnības.

Šodien, protams, Saeimas kuluāros ļoti plaši tika diskutēts jautājums par iespējamo jaunās valdības sastāvu un par to, kurš varētu būt premjers. Zaļo un Zemnieku savienība apliecina, ka ir gatava strādāt jaunajā valdībā, veidojot šo labējo partiju bloku. Cerams, ka atradīsim kopsaucēju, jo sabiedrība gaida pēc iespējas ātrāku risinājumu, jo labi nav, ka tajā brīdī, kad valstī ir tik daudz nepadarītā darba un tik daudz problēmu jārisina, ir tāds bezvaras periods: darbojas aizejošā valdība, bet jauna vēl nav nodibināta.

No jautājumiem, kas šodien mums Saeimas sēdē bija, Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja priekšlikumu par zemes tirgus turpināšanu tātad... šiem ārzemniekiem. Protams, šis ir diskusijas jautājums, un, protams, šis jautājums saistīts arī ar Eiropas Savienības direktīvām, līgumiem, veselām virknēm dažādu normatīvo aktu. Bet, jāsaka, ka, ja šo jautājumu tomēr nekustina, ja neaktualizē, ja pie Briseles ierēdņiem nevēršas, tad nu, protams, nekas jau nemainīsies. Kā saka, mēģināts jau nav zaudēts.

Tātad gribu vēlreiz apliecināt to, ka šajās grūtajās, smagajās dienās Zaļo un Zemnieku savienība gatava atbildīgi strādāt valsts un tautas labā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms arī no frakcijas VIENOTĪBA puses vēlamies izteikt līdzjūtību bojāgājušo piederīgajiem, tuviniekiem viņu ciešanās un sāpēs, kas šobrīd ir jāpārdzīvo. Un vēlam arī atveseļoties visiem tiem, kuri šobrīd atrodas slimnīcā, kuri ir izdzīvojuši pēc šīs traģēdijas.

Protams, Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija daudz jautājumu, kas saistīti ar Zolitūdes traģiskajiem notikumiem, un viens no tiem bija tas, ka tika dota piekrišana 15 miljonu latu pārdalei, lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu traģēdijā cietušajiem (Ministru kabinets arī ir lēmis par šīm kompensācijām).

Protams, mēs šodien skatījām arī daudzus citus svarīgus jautājumus. Un viens no tiem ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kurš tika nodots komisijai. Būtībā situācija ir tāda, ka šis likumprojekts paredz šī aizlieguma termiņa pagarinājumu līdz 2020.gadam: ir runa par aizliegumu ārzemniekiem, pārsvarā fiziskajām personām, iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus Latvijā.

Ja mēs hronoloģiski skatāmies, kā šis regulējums vispār ir veidojies, tad atceramies, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mums bija tiesības saistībā ar līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā noteikt pārejas periodu – septiņus gadus –, kura laikā mēs šādā veidā uzliekam ierobežojumus ārzemniekiem iegūt Latvijā lauksaimniecības zemi un mežus. Vēlāk šis ierobežojums tika pagarināts vēl uz četriem gadiem; to mums paredzēja iestāšanās līgums Eiropas Savienībā.

Jāteic, ka, manuprāt, šobrīd šis likumprojekts, kas ir iesniegts un Saeimā ir atbalstīts, neko nerisina. Tas, protams, ir nodots komisijai, būs diskusijas, bet, manuprāt, politiķiem ir jādomā nevis par nākamajām vēlēšanām, par to, kā iegūt vēl pāris vēlētāju balsu šādā veidā, bet jādomā trīs soļus uz priekšu.

Zemkopības ministrija jau divus gadus strādā pie šiem jautājumiem. Mēs esam noteikuši divas galvenās prioritātes.

Pirmkārt, nodrošināt to, ka katrs zemes hektārs Latvijā ražo, jo mums ir snaudošais potenciāls miljardu latu vērtībā, ko mēs šobrīd Latvijā neizmantojam, bet kas varētu nonākt tālāk, caur nodokļiem, arī budžetā un varētu dot ienākumus Latvijas iedzīvotājiem.

Tātad tā ir viena jautājumu sadaļa, pie kā mēs intensīvi strādājam.

Un otra prioritāte ir nodrošināt Latvijas zemes un mežu palikšanu Latvijas iedzīvotāju rokās, lai tā pelņa, ko mēs gūstam no šīs zemes, nonāk vietējo Latvijas ģimeņu rokās un lai šī naudiņa paliek ekonomikā un netiek izvesta ārpus robežām.

Šis priekšlikums par šo aizliegumu... Runājot ar juristiem, ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir lieka laika tērēšana diemžēl, un mums komisijā būs, protams, garas runas, un citi teiks: „Re, kā mēs sargājam Latvijas zemi!” Bet faktiski šādā veidā mēs... nu, šādā veidā mēs arī zināmā veidā mānām Latvijas sabiedrību, piedāvājot tādus pseidorisinājumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis aizlieguma termiņš nav pagarināms, to apliecina arī tas, ka balsojumā atturējās bijušais zemkopības ministrs no Zaļo un Zemnieku savienības Jānis Dūklavs. Ar viņu es arī esmu pārrunājis šo situāciju, un mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir tāda fikcija un vēlētāju mānīšana.

Tāpēc es aicinu savus kolēģus turpmāk atbalstīt tos priekšlikumus, ko Zemkopības ministrija ir izstrādājusi. Kaut vai šodien... Ļoti nozīmīgs likumprojekts... faktiski vesela pakete tika iesniegta Saeimā. Pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Zemes pārvaldības likums”, kurš ir Zemkopības ministrijas un VIENOTĪBAS iniciatīva. Ideja, ka ir jāizveido Latvijas zemes fonds, aizgūta no Francijas. Francijā šāds zemes fonds funkcionē jau 50 gadus un veic ļoti nozīmīgu lomu zemes tirgus regulēšanā un zemes politikas īstenošanā. Mums ir arī vesela virkne citu instrumentu, ar kuriem mēs principā plānojam aizstāt šo aizliegumu ārzemniekiem iegādāties Latvijā zemi. Ir pierādījies, ka tas reāli nefunkcionē un ka savā ziņā tas līdzšinējos gados ir iemidzinājis gan Latvijas sabiedrību, gan Latvijas politiķus: it kā regulējums pastāv, un tāpēc it kā nevajadzētu neko vairāk darīt.

Manuprāt, šodien zināmā mērā izpaudās arī tāds populisms un lēta balsu pirkšana, kas noteikti šā likumprojekta sakarā nenovedīs ne pie kāda rezultāta.

Vēl es vēlos piebilst, ka šodien bija arī diskusijas par sezonas laukstrādniekiem. Pie šī jautājuma Zemkopības ministrija ir strādājusi vairākus gadus roku rokā ar lauksaimnieku organizācijām. Faktiski likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir panāktas izmaiņas, ka turpmāk (es ceru, jau no nākamās sezonas) Latvijas lauksaimnieki, it sevišķi tie, kuriem ir daudz cilvēku nepieciešams, kur ar rokām jānovāc raža, tas ir, dzērveņu audzētāji un citi, varēs izmantot šos sezonas strādniekus ar atvieglotiem nodokļu nosacījumiem un ar atvieglotu reģistrācijas režīmu, lai šie cilvēki nestrādātu pelēkajā ekonomikā, bet strādātu legāli un būtu reģistrēti.

Tas īsumā būtu viss par šodien svarīgāko. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamā „Frakciju viedokļos” runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

Labdien, augsti godājamie radioklausītāji! Dziļā cieņā visas Reformu partijas vārdā noliecam galvu to cilvēku priekšā, kuri cietuši traģēdijā, un izsakām visdziļāko līdzjūtību visiem tiem bērniem, kuri šajā traģēdijā zaudēja kādu no vecākiem vai abus. Izturību jums, bērni, šajā laikā! Lai jums spēks un gudrība un lai jums mīlestība visapkārt!

Reformu partijas vārdā šodien gribu vērst jūsu uzmanību uz diviem likumprojektiem, kuri tika skatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā un kuri attiecas uz sezonas laukstrādniekiem.

Latvijas lauki ir Latvijas lepnums un reizē arī Latvijas stiprums. Un katram no mums ir jādara viss, lai Latvijas laukos augtu dārzeņi, zaļotu ogu krūmi un lai mēs katrs varētu ar savu darbu iegūt veselīgu pārtiku saviem bērniem, saviem vecākiem un arī paši sev.

Ir jāizsaka liela pateicība visiem, kuri ir ieguldījuši milzīgu darbu, lai šie likumprojekti nonāktu līdz Saeimai. Tomēr otrajā lasījumā iesniedzām priekšlikumus, kas dotu iespēju Latvijas lauksaimniekiem ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā laukstrādniekus ilgākā laika periodā, ne tikai 65 dienas, jo katrs, kas ir audzējis ogas un dārzeņus, zina, ka 65 dienās praktiski nav iespējams iesēt, sakopt ražu, novākt ražu. Un tieši tādēļ ierosinājām pagarināt šo periodu.

Turklāt, lai neapgrūtinātu Latvijas lauksaimniekus ar lieliem administratīviem darbiem, aicinājām šodien Saeimu... un Saeima to arī atbalstīja: tagad Latvijas lauksaimniekiem nevajadzēs katru reizi, kad pie viņiem atnāk sezonas laukstrādnieks, to no rīta apdrošināt, jo, kad aptaujājām apdrošināšanas kompānijas, kļuva skaidrs, ka tādu pakalpojumu vispār nav iespējams katru rītu no rīta paveikt.

Un arī aicinājām noņemt birokrātisko slogu, kas attiecas uz plānoto sistēmu Lauku atbalsta dienestā, jo likumi, kas jau valstī ir pieņemti, tādi kā, piemēram, Darba aizsardzības likums, jau darba devējam uzliek par pienākumu katru reizi, kad atnāk jauns darbinieks, viņu instruēt, informēt par darba drošību un līdz ar to arī reģistrēt viņu. Un vakarā, kad cilvēks būtu pabeidzis darbu, tad arī pilnīgi normāli zemnieks var apsēsties pie datora un ievadīt visas lietas, kas šajā gadījumā ir nepieciešamas.

Jāaicina tagad līdz trešajam lasījumam visas lauksaimnieku organizācijas pārdomāt, izsvērt vēlreiz šo likumprojektu, lai nākošajā gadā, nākošajā sezonā mums būtu nevis vairs tikai 232 sezonas laukstrādnieki, bet būtu daudz, daudz vairāk un lai cilvēkiem būtu iespēja gan strādāt, gan arī pēc tam saņemt pensijas.

Paldies. Lai svētība jums visiem jūsu mājās un jūsu ģimenēs!

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai.

„Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šī bija pirmā Saeimas sēde pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē.

„Saskaņas Centra” frakcijas vārdā sakarā ar traģēdiju tirdzniecības centrā Maxima Rīgā, Priedaines ielā 20, izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Novēlu ātrāku izveseļošanos visiem cietušajiem. Mēs pateicamies par pašaizliedzīgo darbu visiem: ugunsdzēsējiem, glābējiem, karavīriem, ārstiem, donoriem, brīvprātīgajiem un vienkārši tiem, kas jūt līdzi, – visiem, kas palīdzēja un palīdz cietušajiem un viņu tuviniekiem dzīvot tālāk.

Notikušais ir milzīga traģēdija visai Rīgai un visai Latvijai. Tā nedrīkst atkārtoties, jo nedrīkst būt tā, ka cilvēki iet bojā miera laikā. Traģēdija izgājusi caur sirdi ikvienam no mums, un mēs jūtam līdzi un skumstam.

Likumdevējam un valsts vadītājiem jāizdara nopietni secinājumi. „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti kopā ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem ir savākuši nepieciešamo parakstu skaitu, lai šodien sasauktu parlamenta ārkārtas sēdi. Ārkārtas sēdei „Saskaņas Centra” deputāti sagatavojuši divus likumprojektus – „Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likumu”, kā arī „Grozījumus Būvniecības likumā”.

Likumprojektā par Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbos iesaistīto cilvēku sociālo aizsardzību tika plānots bojāgājušo piederīgajiem izmaksāt vienreizēju pabalstu 50 tūkstošu latu apjomā, savukārt glābšanas darbu dalībniekiem, kā arī cietušajiem, kuri guvuši sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kuriem noteikta invaliditāte, izmaksāt vienreizēju pabalstu 30 tūkstošu latu apmērā atkarībā no iegūtās invaliditātes smaguma. Ja sekas nav izraisījušas invaliditāti, tad tika plānots izmaksāt kompensācijas līdz 5 tūkstošiem latu.

Traģēdijā cietušajiem, viņu ģimenes locekļiem un glābējiem paredzējām arī rehabilitācijas pasākumu, medikamentu iegādes un veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensāciju. Glābšanas darbu dalībniekiem un viņu apgādībā esošajām personām tika plānots izmaksāt invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas tiktu aprēķinātas, ņemot vērā vidējo darba samaksu valstī. Diemžēl šo likumprojektu Saeimas vairākums noraidīja.

Savukārt Būvniecības likumā „Saskaņas Centra” deputāti prasa labot 2009.gadā Dombrovska valdības pieļautu kļūdu: toreiz tika likvidēta kontroles institūcija – Valsts būvinspekcija. Pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas būvniecības procesa kontrole valstī kopumā ir vājinājusies, un nepilnības normatīvajā regulējumā un atbildīgo institūciju faktiskā rīcība ietekmē arī patērētāju drošību. Šādus secinājumus savā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, un Zolitūdes katastrofa ir tam traģisks apstiprinājums. Ir nepieciešams atjaunot valsts kontroli pār būvniecības procesu un veikt regulāras pārbaudes būvobjektos pēc vienādiem principiem visā valstī. Nav pieļaujama valsts turpmāka bezatbildība attieksmē pret saviem iedzīvotājiem. Šo likumprojektu mēs turpināsim izskatīt nākamnedēļ.

Domāsim labas domas un darīsim labus darbus!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!