Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmā šodienas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Reformu partijas frakcijas deputāte Daina Kazāka. Lūdzu!

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji. Šodien mums bija diezgan spraiga Saeimas sēde. Jāatzīst, ka pāris balsojumu bija ļoti pārsteidzoši, jo Nacionālā apvienība atbalstīja „Saskaņas Centru” un ZZS, un tādā veidā pāris koalīcijas jautājumu tika pārbalsoti. Un tas visnotaļ ir interesanti, runājot par šādām politiskajām niansēm, kādas mums šobrīd ir mūsu politiskajā vidē.

Bet nu pievērsīšos Saeimas sēdes darba kārtībai un konkrēti runāšu par diviem likumprojektiem.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šis likums konkrēti regulē mūsu bezmaksas virszemes apraidi. Precizēšu – apmēram 200 tūkstoši iedzīvotāju skatās virszemes bezmaksas televīziju ar tiem dekoderiem, ko viņi ir iegādājušies. Viņi nemaksā par papildu televīzijas programmām, un mums, valstij, ir jārūpējas, lai nodrošinātu šo iedzīvotāju informēšanu. Sakarā ar to, ka atbildīgā padome, tātad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir novilkusi laiku līdz pēdējam brīdim, tikai nupat tika izsludināts konkurss uz atlikušajām trim vietām šajā bezmaksas apraidē. Kā jau iedzīvotāji zina, no nākošā gada 1.janvāra no šīs bezmaksas apraides izstājas divi nacionālie komerckanāli – LNT un TV3. Līdz ar to paliek divi sabiedriskie kanāli – Latvijas 1.kanāls un Latvijas 7.kanāls – Latvijas Televīzija. Līdz ar to mēs nonākam situācijā, ka mums atbrīvojas trīs kanālu vietas šajā bezmaksas apraidē, un NEPLP šobrīd izsludinājusi konkursu par apraidi šajos trīs kanālos. Iedzīvotājiem jāvērš uzmanība uz to, ka principā gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (ar Saeimas sēdes atbalstu šodien), gan arī NEPLP cītīgi strādā tomēr, lai aizpildītu šos brīvos trīs kanālus, un ir izsludināts konkurss, un mēs ļoti ceram, ka būs maksimāli daudz pretendentu uz šīm trim vietām, lai tomēr mēs nodrošinātu šo bezmaksas apraidi.

Jāsaka, ka gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī šeit, Saeimas sēdē, aizstāvēju ideju, ka mums būtu maksimāli jāstiprina vietējais un reģionālais saturs. Diemžēl nedz komisijas darba grupā, nedz arī NEPLP šī ideja nav apstiprināta. Tātad mēs runājam tikai par vienu kanālu, kas varētu pretendēt uz nacionālo platformu, lai ziņotu par reģionālo saturu. Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka būs tik laba viedokļu daudzveidība, kāda būtu nodrošināta, ja būtu divi kanāli, kas apraidītu šo reģionālo un vietējo saturu, tātad gan nacionālā līmeņa kanāls, gan arī paralēli tam viens kanāls, kur būtu iespējams apraidīt astoņos Latvijas reģionos šo vietējo un reģionālo saturu. Jāsaka, ka ar to mēs tad būtu veicinājuši viedokļu daudzveidību, kā arī vietējo un reģionālo televīziju attīstību. Diemžēl tas netika atbalstīts, un skatīsimies, kā šis konkurss notiek.

Taču es gribētu vēl vienu reizi vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka mēs strādājam, lai tomēr būtu vairāk kanālu bezmaksas apraidē, nekā tikai šie divi sabiedriskie kanāli.

Tas būtu viens jautājums, ko es gribēju šodien skaidrot iedzīvotājiem.

Un otrs jautājums, kas ir ne mazāk būtisks un ko šodien mēs skatījām. Ir runa par likumu kopu saistībā ar seksuālās vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Tātad mēs šobrīd stiprinām normas par to, ka ir jāpastiprina mediju atbildība, lai neizpaustu ar cietušo bērnu saistīto informāciju, cietušā bērna attēlu, kā arī lai neizpaustu informāciju, kas saistīta ar nepilngadīgām personām un kas sniegta, lai varētu identificēt likumpārkāpēju un nepilngadīgu liecinieku. Šīs ir visnotaļ nozīmīgas normas, ko mēs stiprinām, jo, kā mēs zinām, nesen, pirms pusgada, izskanējušajā Jaunjelgavas gadījumā medijos publicētā informācija ļāva ļoti viegli atšifrēt gan cietušo, gan viņa ģimeni. Teiksim paldies Dievam un visām tām pūlēm, ko gan deputāti, gan arī sabiedrība... vērsa uzmanību un palīdzēja konkrētajai ģimenei. Un arī šis negadījums tika ļoti izanalizēts, un skatīsimies, kā uzlabot esošās normas, jo tomēr netika nodrošināta bērna tiesību aizsardzība pašā augstākajā līmenī, jo tomēr varēja viegli identificēt, kas ir šis cietušais bērns, un varēja arī viegli identificēt gan šo nepilngadīgo likumpārkāpēju, gan arī lieciniekus, kas tur bija.

Mums tiešām jāstiprina šīs bērnu tiesību aizsardzības normas, un man prieks, ka šī direktīva Eiropas Savienībā tiek virzīta, un mēs Saeimā skatām visu, lai varētu maksimāli ātri, līdz šī gada 18.decembrim, pieņemt šo likumu kopu, lai stingrāk vērstos pret tiem, kas ir šo likumu subjekti.

Līdz ar to paldies jums par uzmanību, un līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātei Dainai Kazākai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es parunāšu par divām lietām. Un viena no tām ir likumprojekts par kārtību, kādā mēs nākotnē tiksim pie eirokomisāra.

No Latvijas Republikas Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa izriet, ka augstākās valsts amatpersonas apstiprina Saeima. Šobrīd Latvijas valstī nav noteikta vispār nekāda kārtība, kā Eiropas Savienības komisāra amata pretendentus izvirza, bet šobrīd pastāv tāda juridiski apšaubāma procedūra jeb, varētu pat teikt, tradīcija, ka minētā amata kandidātus izvirza Ministru prezidents. Nu, Eiropas likumdošanā šī kārtība nav noteikta, un katra valsts ir tiesīga pieņemt savu procedūru, kā to darīt. Ir valstis, kur, līdzīgi kā šobrīd Latvijā, to dara tiešām Ministru prezidents. Ir valstis, kur to dara prezidents. Un ir arī valstis, kur to dara parlaments balsojot. Tā ka vienotas receptes nav. Bet, ņemot vērā, ka dažu iepriekšējo premjeru izvirzītie kandidāti nav izturējuši, teiksim, tādu pārbaudi, mums likās, ka tomēr eirokomisāra amata kandidatūrai ir jābūt izdiskutētai. Iespējams, ka šādām kandidatūrām ir jābūt sākotnējā fāzē vairākām, lai varētu patiešām izvēlēties labāko. Aptaujājot, tā teikt, tādā ekspresaptaujā savus kolēģus Saeimā un viņiem uzdodot jautājumu: „Nu, kāds jums šķiet šībrīža eirokomisārs Piebalgs?” – visbiežāk atbilde bija: „Nu tāds – nekāds.” Un jāpiekrīt arī ir, jo no svarīgā enerģētikas komisāra amata viņš ir šobrīd nonācis attīstības komisāra amatā, kas ir faktiski trimda Āfrikā, un par viņu jau praktiski... ja viņš neapmaksātu žurnālistiem braucienus reportāžu taisīšanai par sevi, tad, man liekas, vispār būtu aizmirsuši, ka tāds ir.

Nu, lai šāda situācija neatkārtotos, mēs iesniedzām likumprojektu, lai šādu diskusiju veicinātu. Protams, iesniegtais likumprojekts nav perfekts, bet tieši tāpēc ir iespēja tagad deputātiem sniegt savus priekšlikumus. Un, teiksim, tas galamērķis būtu tāds (arī likumā tas ir pateikts), ka eirokomisāru tomēr ar savu balsojumu – ar 51 deputāta balsi – apstiprina Saeima un ka balsojums ir atklāts.

Tā kā par šo priekšlikumu nobalsoja ZZS, „Saskaņas Centrs” un Nacionālā apvienība, likumprojekts savu ceļu ir sācis, un līdz 5.decembrim deputāti varēs iesniegt priekšlikumus.

Un otra lieta, par ko es gribu pateikt un kas šobrīd īpaši satrauc sabiedrību: ir atkal kārtējie... kārtējās situācijas ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu. Un diemžēl prakse rāda, ka katru reizi, kad valstī notiek kāds skaļāks ar to saistīts gadījums, tad politiķi un dažādas amatpersonas vienmēr sāk atkal sacensties, kurš nu skarbāk atkal par šo problēmu izteiksies un kā, teiksim, tos cilvēkus novēros un ierobežos, bet paiet parasti, nu, kāda nedēļa, un visas tās runas beidzas.

Tagad varu teikt, ka ir pirmā mazā uzvara: ir speciāli izveidota Krimināltiesību politikas apakškomisija pie Juridiskās komisijas, un šonedēļ mēs tur skatījām jautājumu par to, vai dzimumnoziegumos apsūdzēti cilvēki ir atbrīvojami pirms termiņa. Un tie bija deputāta Rusiņa priekšlikumi, un komisijas locekļi – trīs no četriem – nobalsoja par to, ka dzimumnoziedznieki tomēr pirms termiņa nav atbrīvojami. Paskaidrošu, kāpēc tā: tāpēc, ka valstī diemžēl šobrīd nav pietiekama finansējuma Valsts probācijas dienestam. Un šobrīd brīvībā atrodas apmēram 90 šādu cilvēku, dzimumnoziedznieku, no kuriem 60 ir noziegumu izdarījuši attiecībā pret bērniem. Tā kā nav attiecīgajam dienestam pietiekamu līdzekļu, lai viņus kontrolētu, ir jāpārdomā... jāpadomā par atgriešanos pie diskusijas par vai nu ķīmiskajām metodēm, vai aprocēm, kuru uzlikšana ļauj izsekot, kur cilvēks atrodas jebkurā brīdī, vai jāievieš pedofilu reģistrs. Kaut kāda stingrāka kontrole šim noziegumu veidam ir vajadzīga, jo, cik es no savas prakses atceros, visas nežēlīgās slepkavības, kas ir bijušas saistībā ar nepilngadīgo izmantošanu, vienmēr ir pastrādājuši cilvēki, kas jau agrāk divas vai trīs reizes par šīm pašām lietām ir tiesāti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apsveicu jūs šajā pēcsvētku nedēļā!

Es gribu pastāstīt par frakcijai VIENOTĪBA ļoti būtisku likumprojektu, kurš šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un kurā tika iestrādāti frakcijas VIENOTĪBA uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi. Tas bija likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Frakcija VIENOTĪBA ierosinājusi likuma normu, kas noteiktu, ka nedrīkst izmantot deklarēto dzīvesvietu kā vienīgo kritēriju, nosakot atlaides sabiedriskajā transportā, un, lai gan šis grozījums attieksies uz visām Latvijas 119 pašvaldībām, tas diemžēl ir vislielākajā mērā saistīts tieši ar pašreizējo Rīgas domes vairākuma rīcību. Frakcija VIENOTĪBA ir pārliecināta, ka šobrīd Rīgas domē valdošais „Saskaņas Centra” vairākums diemžēl nerīkojas pēc sociāldemokrātiskajiem principiem, ko tie šobrīd un visu laiku ir sludinājuši, respektīvi, neņem vērā sabiedrības solidaritātes un sabiedrības vienlīdzības vērtības. Un tas visspilgtāk ir izpaudies darbībās, ko Rīgas dome ir veikusi, lai Rīgā deklarētajiem cilvēkiem noteiktu būtiskus atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā, bet noteiktu ļoti augstu tarifu cilvēkiem, kuri nav deklarēti Rīgā, bet brauc uz Rīgu strādāt, ārstēties, apmeklēt vēstures un kultūras pieminekļus un institūcijas. Frakcija VIENOTĪBA uzskata, ka šādā veidā... ja Rīgas domei būtu iespējams šādā veidā šķirot Rīgā cilvēkus atkarībā no tā, vai viņi ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā vai nav, tas nozīmētu, ka Rīgas iedzīvotāji lielā mērā tiktu nostādīti pret... pretnostatīti pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Un diemžēl šinī gadījumā saņemtu šīs atlaides gan bagāti, gan varbūt nabadzīgi, ne tik nodrošināti rīdzinieki; gan rīdzinieki, kas dzīvo bagātās savrupmājās, gan arī rīdzinieki, kas mīt nelielos daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Savukārt visi ārpus Rīgas deklarētie un dzīvojošie cilvēki, kas ar savu darbu atbalsta savu pašvaldību budžetus un savu pašvaldību ekonomisko dzīvi, šinī gadījumā tiktu iedalīti tajā kategorijā, kurai nāktos par šo sabiedrisko pakalpojumu maksāt dubulti.

Šobrīd Rīga it kā mēģina veicināt tā saukto park and ride sistēmu: cilvēki no novadiem, kas ir ārpus Rīgas, atbrauc ar savu personīgo transportu līdz Rīgas robežai, šo transportu tur atstāj un tad iekāpj sabiedriskajā transportā. Tāpēc ir ļoti žēl, ka Rīgas dome šobrīd tādā diezgan... triecientempā iet uz priekšu ar projektu, kas patiesībā paredzēs šo ar park and ride sistēmu saistīto cilvēku dubultu taksēšanu par katru braucienu sabiedriskajā transportā.

Diemžēl šodien mēs, arī frakcija VIENOTĪBA, debatēs runājām par to, ka Rīgas dome šajā otrdienā ir pieņēmusi lēmumu noteikt, ka papildu kritērijs varētu būt tas, ka visi tie cilvēki, kas ir vecumā, tā teikt, no nulles līdz 75 gadu vecumam, varētu saņemt šīs sabiedriskā transporta atlaides, ja viņi ir deklarēti Rīgā. Nu, tā ir savā ziņā tāda... mēs to vērtējam kā savā ziņā tiešām tādu prastu šmaukšanos; šādā veidā Rīgas dome mēģina apiet Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normas, ka vienīgais kritērijs, nosakot atlaides, nedrīkst būt deklarētā dzīvesvieta.

Tāpēc frakcija VIENOTĪBA ļoti cer, ka par pašvaldību darbu atbildīgā ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vēlreiz izteiks iebildumus pret šiem Rīgas domes lēmumiem, jo tādi iebildumi jau ir vienreiz izteikti, gan citējot Satversmē noteiktos līdzvērtības un vienlīdzības principus, gan arī citējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kur ir noteikts, ka ekonomiskie kritēriji vai ekonomiskie apsvērumi nedrīkst būt vienīgie, uz kuru pamata tiek diferencētas sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas. Tātad šis princips, ka tie, kas dzīvo Rīgā, ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz piekļūšanu slimnīcām, universitātēm, muzejiem, bet tie, kuri nedzīvo un nav deklarēti Rīgā, savukārt ir daudz sliktākā stāvoklī, – šis princips nav atbalstāms ne no Satversmes viedokļa, ne no Eiropas Savienības Tiesas prakses.

Tā ka frakcija VIENOTĪBA ir ļoti gandarīta, ka Saeima nolēma pieņemt trešajā lasījumā šo likumprojektu, kas nosaka, ka deklarētā dzīvesvieta nedrīkst būt vienīgais kritērijs, nosakot atlaides.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas šīsdienas sēdes diskusijām es vēlētos izcelt trīs lietas.

Pirmā no tām ir eirokomisāra izraudzīšanas kārtība. Nacionālā apvienība iestājas par to, ka jābūt šeit ir plašām diskusijām, ir jānodrošina, lai iedzīvotāji dzirdētu, ko katrs no šiem kandidātiem uz augsto amatu sola. Mēs iestājamies par demokrātiju, atklātību un caurspīdīgumu eirokomisāra izraudzīšanās procesā.

Protams, vēlos uzsvērt, ka ir jābūt arī atklātam balsojumam. Tā ir viena no tām lietām, par kurām šajā sakarā iestājas Nacionālā apvienība. Tā ka jānodrošina sabiedrības iesaiste un nedrīkst būt tā, ka pretendenti uz augsto amatu tiek izraudzīti bez tādām plašākām diskusijām. Un jautājums: vai ar vienas Eiropas lietu komisijas iesaisti ir pietiekami? Mūsuprāt, ne.

Otra lieta, par ko vēlos stāstīt, ir Saeimas atbalstītie un pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Nacionālā apvienība vienmēr ir uzskatījusi, ka nedrīkst diskriminēt iedzīvotājus pēc viņu dzīvesvietas un – tas ir vēl svarīgāk! – nedrīkst uzlikt tādus tarifus, kas iedzīvotājiem ir izteikti nedraudzīgi. Un šeit vēlos uzvērt, ka Nacionālā apvienība Rīgas domē balso pret šo tarifu: 1,20 eiro par vienu braucienu sabiedriskajā transportā. Tas ir ļoti augsts tarifs. Ņemot vērā iedzīvotāju rocību, ir pilnībā nesaprotami, kādēļ šādi tarifi tiek virzīti. Šobrīd var secināt, ka Rīgas dome attīstās vienā virzienā un valsts tomēr attīstās citā virzienā. Šeit ir disbalanss, kas jau kļūst izteiktāks ar katru dienu un katru mēnesi.

Trešā lieta, par ko vēlos runāt, ir Saeimas vienbalsīgi pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Es cienu radioklausītājus un tādēļ labošu manas kolēģes Dainas Kazākas teikto, ka netiktu... vai tikti likti šķēršļi reģionālā satura nonākšanai pie iedzīvotajiem. Tas vienkārši neatbilst patiesībai. Un konkursā var piedalīties arī reģionālās televīzijas. Tā ka ir darīts viss iespējamais, lai šis saturs, ko cilvēki skatīsies televīzijas bezmaksas apraidē (nu, vienkāršāk sakot, ar dekoderiem un antenām, bez maksas), būtu maksimāli plašs. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šeit ir rīkojusies enerģiski. Tā kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vilcinājusies un šo jautājumu atlikusi un pusgada laikā netika piedāvājusi modeli, kas būtu efektīvs un juridiski arī iespējams, tad komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumprojektu, lai nodrošinātu to, ka tiek piešķirts sabiedriskais pasūtījums televīzijas kanāliem, kas vēlētos ieiet šajā bezmaksas apraidē. Un tā ir tāda jauna likuma norma. Faktiski likums šādu situāciju bija atļāvis jau iepriekš, bet šobrīd mēs darām visu, lai tā tiktu īstenota.

Es gribu uzsvērt, ka tieši mediji latviešu valodā ir latviskās kultūras un identitātes nesēji. Tā ir mūsu valsts nacionālā bagātība, un ir jācenšas nostiprināt vietējo mediju telpu, it sevišķi valsts valodā. Citas Eiropas Savienības valstis to dara, turklāt dara ar labiem panākumiem. Latvija ir pamodusies tikai nesen. Un labi, ka kolēģi no citām frakcijām arī ir nonākuši pie šāda secinājuma, ka Latvijai te vēl darāmā ir daudz un darbs ir pašā sākumā.

Par to, kas būs redzams bezmaksas apraidē, tātad ar dekoderiem, no 1.janvāra. Es gribu uzsvērt, ka Saeima savu darbu ir izdarījusi. Ir izveidoti ļoti labvēlīgi nosacījumi, lai būtu pietiekami plašs saturs pieejams. Pie darba ir enerģiski jāķeras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Padome ir izsludinājusi konkursu, un tagad padomei ir arī jāraugās, lai tiešām tiktu uzrunāts, piesaistīts iespējami plašs pretendentu loks, un jāraugās arī, lai šajā apraidē nonāktu tie televīzijas kanāli, ko mūsu skatītāji vēlas skatīties. Protams, jādomā arī par reģionālā satura nostiprināšanu, un, cik zinu, te ir arī ļoti labas iestrādes. Tā ka gribu teikt, ka šobrīd visa atbildība ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet mēs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, sekosim līdzi, kā padome strādā un pilda šo savu pienākumu – stiprināt vietējo mediju telpu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Inārai Mūrniecei.

„Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par diviem Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautiem mūsu likumprojektiem – „Grozījumi Jaunatnes likumā” un „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Viena no problēmām ir tā, ka arī gados jauni cilvēki ir samaksājuši augstu cenu par ekonomisko krīzi Latvijā. Ar nožēlu var atzīmēt, ka varas partijas mums nezināmu iemeslu dēļ savlaicīgi nepievērsās jaunatnes nodarbinātības problēmai, tāpēc „Saskaņas Centrs”, strādājot opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai, ir spiests meklēt un piedāvāt savus risinājumus šim jautājumam. Šajā situācijā mēs nevaram vienkārši sēdēt saliktām rokām. Pēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputātu domām, Labklājības ministrijas redzējums par to, kādi ir prioritārie pasākumi cīņā pret jaunatnes bezdarbu un kā tiks tērēti Eiropas fondu līdzekļi, kas paredzēti šiem mērķiem, neiztur nekādu kritiku. Valdība pilnīgi ignorē problēmas, kas saistītas ar jauniešu migrāciju uz ārzemēm un viņu nelegālo nodarbinātību Latvijā. Piemēram, šī tēma nekādi nav atspoguļota Labklājības ministrijas sagatavotajā jaunatnes garantiju plānā.

Tāpēc šodien Saeimā tika izskatīti divi „Saskaņas Centra” sagatavoti likumprojekti – „Grozījumi Jaunatnes likumā” un „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka jaunatnes garantijām jābūt attiecinātām uz visiem jauniem cilvēkiem, kuriem tās ir nepieciešamas, ne tikai uz tiem, kam ir oficiāls bezdarbnieka statuss.

Tomēr Labklājības ministrijas pozīcija šajā jautājumā ir viennozīmīga: studenti nav jaunatnes garantiju plāna mērķauditorija. Viņiem nebūs paredzētas nekādas papildu iespējas praksei vai darbā iekārtošanai, kaut gan, pēc Latvijas nozaru ekspertu domām, tieši šī grupa būtu pelnījusi īpašu attieksmi, ņemot vērā to, ka tas, ka jauniešiem ir nodarbinātība mācību laikā, ļauj viņiem ātrāk integrēties darba tirgū pēc augstskolas beigšanas. Tādā veidā 100 tūkstošiem Latvijas augstskolu, koledžu un profesionālo skolu audzēkņu būs liegta pieeja jaunatnes garantijām.

Bez tam gribētos pievērst uzmanību ļoti formālai Latvijas valdības pieejai jaunatnes garantiju paketes veidošanā. Atgādināšu, ka no 2014.gada Eiropas programmas „Jauniešu garantija” ietvaros tuvāko gadu laikā Latvija saņems 59 miljonus eiro cīņai pret jaunatnes bezdarbu. Un ir acīm redzami, ka jaunie naudas piešķīrumi aizies veco, neefektīvo pasākumu nodrošināšanai, tādu kā karjeras konsultācijas, mācību programmas Latvijā maz pieprasītām profesijām un palīdzība CV sagatavošanā. Taču Eiropas Komisija ne reizi vien ir uzsvērusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis var ierosināt arī savus darbības mehānismus jaunatnes garantiju plāna sekmīgai īstenošanai, ja tas atspoguļo reālo situāciju darba tirgū un jauno cilvēku vajadzības. Tāpēc „Saskaņas Centrs” vairākkārt iniciēja, piemēram, jautājumu par atvieglotiem nosacījumiem nodokļu piemērošanā darba devējam, kas pieņem darbā pirmajā darba vietā jaunus cilvēkus vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Un šodien, par laimi, mūsu divi likumprojekti ar „Saskaņas Centra”, ZZS un Nacionālās apvienības balsīm tika nodoti tālākajam darbam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Līdz ar to mēs esam apņēmības pilni radoši papildināt likumdošanu šajā jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un vēlu visiem jauku nedēļas nogali!