Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un pēc tās, kā ierasts, tiešraidē no Saeimas nama skan „Frakciju viedokļi”. Saeimas deputāti jums tuvākajās minūtēs pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 20 jautājumu. Ir pieņemti vairāki normatīvie akti. Mēs šodien runājām par likumprojektiem „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””, „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, „Grozījumi Cukura nozares likumā” un skatījām grozījumus arī citos normatīvajos aktos. Protams, nav iespējams pastāstīt par katru normatīvo aktu. Man gribētos pastāstīt par jautājumiem, kuri izraisīja vislielākās debates, pievērst jūsu uzmanību vissvarīgākajiem jautājumiem mūsu darba kārtībā.

Šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Attiecīgs normatīvais akts nodrošinās iespēju arī Latvijā veikt darbības, kas saistītas ar Eiropas iniciatīvu un ļauj vienam miljonam Eiropas pilsoņu tieši, aktīvi piedalīties politiskajos procesos. Un attiecīgs likumprojekts tika izdalīts no grozījumu projekta, kas tika izstrādāts šogad Saeimā un kas saistīts ar tautas nobalsošanu jeb referendumu. Diemžēl šonedēļ Juridiskā komisija nav varējusi tieši pieņemt lēmumu attiecībā uz attiecīgajiem grozījumiem, kas bija saņemti... atkārtoti saņemti no prezidenta, un mēs daudz diskutējām, bet diemžēl tikai četri komisijas locekļi atbalstīja priekšlikumu, trīs balsoja „pret” un viens atturējās. Līdz ar to uz doto brīdi grozījumi likumā par tautas nobalsošanu ir iestrēguši tieši Juridiskajā komisijā un tuvākajā laikā diemžēl netiks pieņemti. Respektīvi, jautājums par to, cik daudz cilvēku var ierosināt tautas nobalsošanu, kādai jābūt kontrolei pār finansēšanu, un vairāki citi jautājumi paliek bez risinājuma. Es ļoti ceru, ka kolēģi, vērtējot attiecīgus jautājumus, priekšlikumus, tomēr varēs atrast risinājumu un mēs varēsim pieņemt tik svarīgo, nepieciešamo likumu. Kā jums labi zināms, patlaban ir politiskie spēki, kas uzskata, ka tautas nobalsošana ir instruments, ko var izmantot, lai destabilizētu situāciju Latvijā. Parakstus var vākt bez nolūka grozīt likumu, bet vienkārši tādēļ, lai demonstrētu savu politisko stāju, tieši tādēļ, lai demonstrētu kaut kādus principus, bet principā bez nolūka grozīt likumus. Tas neatbilst attiecīgā likuma mērķim. Un tiešām ir ļoti svarīgi, lai referendums tiktu izmantots, lai ietekmētu, lai mainītu normatīvos aktus, nevis lai veiktu kaut kādas politiskas darbības.

Nākamais interesantais jautājums. Svarīgs jautājums, kas tika skatīts, bija ierosinājums, ko iesniedza „Saskaņas Centra” deputāti, kas saistīts ar Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Proti, „Saskaņas Centra” deputāti ir piedāvājuši atļaut nepilsoņiem arī vākt parakstus un iesniegt Saeimai kolektīvu iesniegumu. Nav šaubu, ka katrs cilvēks, kuram ir ko teikt, var izmantot attiecīgo iespēju un rakstīt Saeimai, paust savu viedokli. Bet problēma ir cita. Mums ir nepilsoņi, kas nav motivēti naturalizēties, kas tieši nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Un tā vietā, lai viņus mudinātu kļūt par Latvijas pilsoņiem, tiek veiktas darbības, lai faktiski pielīdzinātu nepilsoņa statusu pilsoņa statusam. Saeimas vairākums attiecīgo priekšlikumu neatbalstīja.

Šodien tika skatīti arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju tieši tad prokuroram un advokātam pieprasīt papildu informāciju, ja lieta atrodas tiesā, un attiecīgie grozījumi šodien ir atbalstīti.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Nav noslēpums, ka mācību grāmatu un darba burtnīcu iegāde daudzām ģimenēm, kurās ir bērni pirmsskolas un skolas vecumā, rada izdevumus ģimenes budžetā. Vidēji viens mācību līdzekļu komplekts, kas sastāv no mācību grāmatas un darba burtnīcas, maksā no astoņiem līdz desmit latiem. Un tas ir tikai vienam priekšmetam! Ja ģimenē ir divi bērni, tad atbilstoši palielinās arī izdevumi, un ne jau katrai ģimenei tāda „bezmaksas” (pēdiņās!) izglītība ir pa kabatai.

Taisnības labad jāpiebilst, ka ir skolas un dārziņi, kas nodrošina bērnus ar bezmaksas mācību līdzekļiem, taču pietiekami daudz ir arī tādu gadījumu, kad šie izdevumi tiek pārlikti uz vecāku pleciem. Tādējādi bērni ir nevienlīdzīgā situācijā, jo kopumā bezmaksas mācību līdzekļu nodrošināšanas sistēma nav sakārtota.

Neveiklā situācijā ir nostādīti arī skolotāji, kurus dažkārt nepamatoti vaino tur, ka vecākiem tiek izvirzītas prasības apmaksāt daļu mācību līdzekļu. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka nepieciešams noteikt visiem saprotamu procedūru, lai bērniem nodrošinātu nepieciešamos mācību līdzekļus, un tādējādi garantēt, ka ne tikai vārdos, bet arī realitātē pirmsskolas izglītība, pamatizglītība un vidusskolas izglītība būtu bez maksas.

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts garantē pamata un vidējās izglītības apguvi bez maksas. Tātad valstij ir jārūpējas, lai bērni bez maksas iegūtu nepieciešamos mācību līdzekļus.

Mēs esam pārliecināti, ka valstij būs jāgarantē, lai pirmsskolas izglītības iestāžu, pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem nepieciešamie mācību līdzekļi būtu pieejami bez maksas, un šāda prasība iekļauta arī likumprojektā par Izglītības likuma grozījumiem, kuru sagatavojusi Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija. Mūsu likumprojekts uzliek par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.septembrim sagatavot to mācību līdzekļu sarakstu – iekļaujot visas mācību grāmatas un darba burtnīcas –, kas obligāti tiek izmantoti bērnudārzos un skolās. Visi mācību līdzekļi, kas figurē šajā sarakstā, bērnudārzu un skolu audzēkņiem ir jānodrošina bez maksas, proti, šie izdevumi beidzot ir jāuzņemas valstij.

Saeimas šīsdienas sēdē mūsu likumprojekts ar balsu vairākumu tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Tas ir apsveicami, un „Saskaņas Centrs” ir apņēmības pilns attīstīt ideju par bezmaksas mācību līdzekļiem.

Paldies par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau izklāstīja Saeimas šodienas sēdes aktualitātes, es varbūt pieskaršos lielākām nepieciešamībām risināt globālākus jautājumus, un Nacionālā apvienība uzskata, ka tāds svarīgākais uzdevums ir iestrādāt sistemātiskus demogrāfijas risinājumus nākošā gada budžetā, nodrošinot cienīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem no bērna piedzimšanas brīža līdz pat skolai. Un šis kompleksais risinājums sastāv no četrām daļām. Pirmā no tām ir minimālās māmiņu algas nodrošināšana 70 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, kas būtu 140 lati ar pārejas periodu – 2013.gada 1.jūliju, tas varētu būt 50 latu apmērā no minimālās algas – tātad 100 lati. Otra ir māmiņu algas saņemšanas termiņa pagarināšana līdz bērna pusotra gada vecumam; tas šobrīd ir līdz gadam. Māmiņu alga... Ar to saprot gan vecāku pabalstu, kas ir sociāli apdrošinātām personām, gan arī bērna kopšanas pabalstu sociāli nenodrošinātām personām. Trešā pozīcija ir bērnudārzu pieejamība no bērna pusotra gada vecuma līdz piecu gadu vecumam, un to varētu risināt ar mērķdotācijām aptuveni 30 latu apmērā, ko saņem katrs bērns neatkarīgi no tā, vai viņš iet uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādi, privāto vai auklīšu dienestu, un attiecīgi likumā regulētu, kas būtu tiesīgs šo mērķdotāciju saņemt. Un ceturtā pozīcija ir atbalsts strādājošajiem vecākiem, palielinot atvieglojumu par apgādājamo bērnu 20 latu apmērā; tas būtu papildus 5 lati par katru.

Jāsaka, visas šīs lietas ir izdiskutētas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, gan Demogrāfijas lietu padomē, kas ir Ministru kabinetā un darbojas premjera vadībā. Ir runāts ar demogrāfijas jomā darbojošamies speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām, ar atsevišķām frakcijām un deputātiem, un tas nav nekas jauns... tāds, kas būtu kādam pārsteigums vai neatbalstāms. Domāju, daudzi to atbalsta, tikai uzskata, ka šie jautājumi vēl ir atliekami. Mūsu pārliecība ir tāda, ka tagad ir pēdējais brīdis mums šo ieviest, un ir cerība. Mēs no savas puses darīsim visu, lai koalīcijas partneri atbalstu saņemtu, – un kaut vai tāpēc vien, ka jautājumu, kas attiecas uz bērnudārzu pieejamību... Reformu partijas frakcijas deputāte Daina Kazāka ir viena no tiem, kas iniciēja šo jautājumu Saeimā, un tika izveidota arī darba grupa. Šī darba grupa bija tieši tā, kas nonāca pie šāda slēdziena. Atliek tikai šo konstatēto iestrādāt nākošā gada budžetā. Un savukārt par minimālās māmiņu algas pacelšanas nepieciešamību ir iestājusies Elīna Siliņa. Tā ka atliek vien vienoties par kopējām šīm prioritātēm un tās iestrādāt budžetā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!

 

I.Bišofa (RP).

Labdien! Kā jau jūs dzirdējāt iepriekš runājušo kolēģu teiktajā, šī nedēļa Saeimā ir pagājusi, ļoti daudz vērtējot lietas, kas attiecas uz mūsu bērniem. Un šodien, nododot komisijai likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”, tika aktualizēts jautājums par to, kādi mācību līdzekļi būtu jānodrošina valstij, kādi pašvaldībai, kādi vecākiem. Un jāsaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija ministra Roberta Ķīļa vadībā ļoti aktīvi šobrīd strādā pie šī jautājuma, izvērtējot izglītības standartus un izvērtējot arī mācību literatūru, grāmatu un visu to mācību līdzekļu nepieciešamību, kas šobrīd ir jāiegādājas.

Jāsaka, ka šajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija ir panākusi atbalstu: mācību grāmatu iegādei tika piešķirti 3 lati un 23 santīmi par katru bērnu. Jāsaka, iepriekšējos gados tie bija tikai santīmi. Tajā pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrija ļoti rūpīgi arī aprēķina visu to nepieciešamo, kas ir vajadzīgs, lai bērns varētu doties uz skolu, lai nebūtu šīs atšķirības starp trūcīgiem bērniem un tiem bērniem, kuru vecāki var atļauties visu to. Reformu partija uzskata, ka būtu jābūt valsts atbalstam grāmatu iegādei un brīvpusdienām. Un jāsaka, ka šobrīd izveidojusies ļoti smaga situācija. Apmeklējot kādu skolu, nācās to secināt. Skolas direktors saka, ka šobrīd bērni pēc pusdienām paliek pie galda un gaida, kad pārējie paēdīs, lai ēstu atliekas.

Un jāsaka, ka ir 21.gadsimts un tāda situācija valstī vienkārši nevar būt! Un līdz ar to arī Reformu partija ļoti rūpīgi šobrīd veic aprēķinus par bērnu brīvpusdienām, lai katram bērnam būtu iespējams tās saņemt. Un jāsaka, ka, risinot šo situāciju, mēs šajā skolā atradām iespēju bērniem nodrošināt brokastis, un secinājums pēc pusgada bija, ka visiem šiem bērniem bija uzlabojušās sekmes. Un, ja mēs, pieaugušie, paskatāmies paši uz sevi, tad... Mēs zinām, ka tajā brīdī, kad mēs paši gribam ēst, mēs nevaram īsti labi strādāt. Un tas nozīmē, ka šie bērni, kas mācās skolā, nevar pielietot pilnībā savas spējas, lai rūpīgi un kārtīgi mācītos, ja viņus moka izsalkums.

Arī Reformu partija ļoti rūpīgi šonedēļ ir strādājusi pie demogrāfijas jautājumiem, kurus esam izvirzījuši par savu prioritāti, kā to mēs jau arī pirms vēlēšanām solījām. Mēs strādājam pie tā, ka visiem bērniem no 1,5 gadu vecuma ir jābūt pieejamai pirmsskolas izglītībai, ar principu – nauda seko bērnam un ka vecākiem ir iespēja izvēlēties, vai tas ir arī aukles pakalpojums, pašvaldības vai privātās pirmskolas izglītības iestādes pakalpojums. Visiem bērniem ir jābūt šādai izglītības pieejamībai.

Paldies. Un veiksme un mīlestība lai jūsu ģimenēs!

 

Vadītāja. Paldies Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

 

I.Līdaka (ZZS).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Protams, Zaļo un Zemnieku savienība ar lielu prieku atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kuri paredzēja valsts atbalstu izglītības iestādēm grāmatu iegādei. Tas, protams, ir vajadzīgs, un tas jautājums it sevišķi aktuāls tieši lauku apvidos, kur cilvēku rocība ir krietni mazāka nekā ekonomiski attīstītākajās pilsētās.

Šodien, protams, ZZS bija arī liels prieks par to, ka beidzot tika uzklausīts mūsu viedoklis attiecībā uz likumu par tautas nobalsošanu un tika izdalīti atsevišķi jautājumi par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Tā bija arī Valsts prezidenta vēlme. Valsts prezidents, kā zināms, jau divas reizes Saeimai atsūtījis atpakaļ šo likumprojektu, kurš paredzēja arī ierobežojumus referendumu rīkošanā.

Un ir izskanējusi diezgan bieži dezinformācija par ZZS viedokli šinī jautājumā, vispār par referendumiem. Šobrīd mēs saņemam pārmetumus par to, ka, pateicoties varbūt mūsu spītībai, uzstājībai, nu ir savākti 10 tūkstoši parakstu par nepilsoņu... nepilsoņu tiesību palielināšanu... par tiesībām iegūt pilsonību. Tas nebūt tā nav, jo nav nekāda sakara Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvām attiecībā uz likumu par tautas nobalsošanu un tiem savāktajiem 10 tūkstošiem parakstu.

Ja, tā teikt, mazliet patinam šo filmu atpakaļ, tad redzam, ka tieši tā pirmā redakcija, kuru Valsts prezidents atsūtīja atpakaļ Saeimai un kuru bija izstrādājis Ministru kabinets, paredzēja to, ka līdz 2015.gadam slieksnis tam cilvēku skaitam – tam, cik cilvēku var ierosināt tautas nobalsošanu, – būtu tāds pats kā līdz šim: 10 tūkstoši. Zaļo un Zemnieku savienība visu laiku ir uzstājusi, ka šis slieksnis ir jāpalielina līdz 30 tūkstošiem, nevis jāpadara referendumu rīkošana pilnīgi neiespējama, jo var būt ļoti daudzi un dažādi jautājumi, kas saistīti ne tikai ar kaut kādām varbūt mūsu nacionālām domstarpībām un kas var šķist aktuāli Latvijas iedzīvotājiem. Taču 150 tūkstoši parakstu par mūsu... nu, par pašu parakstu vācēju līdzekļiem – tas ir noteikti, noteikti par daudz! No vienas puses, mēs klausāmies, ka no daudzām organizācijām, arī no partijas VIENOTĪBA, skan tās žēlabas par sabiedrības sociālo pasivitāti. Nu, bet, ja tiek ierobežota šī iespēja cilvēkiem kļūt sociāli aktīviem, kaut vai – kaut vai! – vācot parakstus referendumos, tad nu tā politika arī būs un paliks kā tāda smilšu kastīte, kur šauram ļaužu lokam spēlēties.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā viesojās arī Latvijas Darba devēju konfederācija un noritēja garas un plašas debates par Nacionālās attīstības plāna sākotnējo redakciju. Atgādināšu, ka šodien ir pēdējā diena, kad varēja iesniegt priekšlikumus par šī plāna sākotnējās redakcijas izmaiņām. Bet Zaļo un Zemnieku savienība acīmredzot nekādus priekšlikumus neiesniegs, jo... nu, būtībā uzskatām, ka šis dokuments kā tāds ir izstrādāts absolūti nepieņemami.

Pirmām kārtām tas atkal ir tāds kārtējais labo vēlmju saraksts, kam nav nekādas saistības ar reālo dzīvi. Nu, piemēram, tiek paredzēta strauja industrializācija, rūpniecības... apstrādes rūpniecības pieaugums, bet tiek paredzēts arī tas, ka iedzīvotāju skaits joprojām samazināsies. Nu, piemēram, tiek paredzēts ļoti, ļoti dinamisks pieaugums turpmāko gadu laikā eksportam – pat krietni straujāks nekā vispār ražošanas izaugsme. Tas nozīmē vienu – ka tiek plānots, ka izvedīsim kvalitatīvo – nu, piemēram, kvalitatīvo Latvijā ražoto cūkgaļu – un ievedīsim nekvalitatīvo, lēto, nu, no kaut kurienes, teiksim, no Polijas vai Ķīnas. Un ir ļoti daudzas šādas iebildes.

Nu kaut vai pati Nacionālā attīstības plāna būtība... Nevar paredzēt šo tā dēvēto ekonomisko izrāvienu, ja nekur netiek paredzēts analizēt resursus, uz kuriem tad šo balsta! Tiek plānota, kā jau teicu, industrializācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās. Bet pa vidu ir jābūt tomēr kaut vai migrācijas politikas izklāstam – nu kur tad ir tie resursi, uz kuru pamata tad mēs panāksim šo ekonomisko izrāvienu?

Un nobeigumā tāds spilgts piemērs no šī Nacionālā attīstības plāna... Ir viens teikums, ko es atļaušos nolasīt un kas, manuprāt, ārkārtīgi labi ataino vispārējo šī dokumenta būtību. Raugiet, 4.mērķis: „Nepārsniegt ilgtspēju iespējinošu vidē nonākošā piesārņojuma apjomu.” Nu, šo teikumu nespēja man izskaidrot ne bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs, ne esošie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki. Kā šos vārdus „ilgtspēju iespējinošu” izprast? Man šķiet, ka šis Nacionālais attīstības plāns arī būs kārtējais dokuments, kurš ilgtspēju neiespējinās, noguls atkal kārtējo reizi plauktā. Būs iztērēti daudzi un pamatīgi cilvēkresursi, un atkal būs viens lieks papīriņš.

Vēlēšu jums nenodarboties ar liekiem darbiem, darīt to, kas jums vislabāk izdodas un kas jums vislabāk tīk. Lai jums veiksmīga diena!

 

Vadītāja. Paldies Ingmāram Līdakam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!