Frakciju viedokļi

2025. gada 3. aprīlī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan pārraide “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti nākamajās minūtēs jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Edmundam Cepurītim. Lūdzu!

 

E. Cepurītis (PRO).

Labdien! Paldies.

Tā kā “Frakciju viedokļos” ir iespēja runāt gan par Saeimas sēdes darba kārtību, gan par citām aktualitātēm un tā kā šoreiz mums Saeimas sēdes darba kārtībā bija ļoti dažādi jautājumi, es izmantošu iespēju pievērsties tai mazāk redzamajai daļai – tam, kas šajās nedēļās noticis Saeimas komisijās.

Viena no lietām, ko es gribu izstāstīt, – par Eiropas lietu komisijas (kuru es vadu) vakardienas sēdi, kurā mēs izskatījām publicēto Balto grāmatu par Eiropas Savienības drošību un aizsardzību, jo ir svarīgi atgādināt, ka lēmumus par Eiropas Savienības politiku nepieņem tikai Briselē, bet arī šeit, Saeimā, un, protams, arī valdībā. Šo principu esmu nolēmis stiprināt, lai Saeima un deputāti, kas pārstāv iedzīvotājus, varētu iesaistīties sarunā pēc iespējas ātrāk. Šoreiz mēs to darījām divas nedēļas pēc šī priekšlikuma... Baltās grāmatas publicēšanas.

Sēdē mēs izskatījām Latvijas intereses saistībā ar aizsardzības jomu... kas ir straujākas... iespējas nodrošināt Ukrainai nepieciešamo atbalstu, aizsardzības industrijas attīstību Latvijā un kopumā tāds Eiropas Savienības atbalsts politikā, kas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ļauj ieguldīt vairāk aizsardzībā. Tas ir īpaši svarīgi, jo šobrīd visu Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības finansējums mums ir jāsaskaita kopā un jāliek pretī tam, ko tērē Krievija, arī jāvērtē, cik tērē Ķīna. Svarīga ir šī kopsumma, un Latvijas interesēs ir arī skatīties, vai mēs Eiropas Savienībā veidojam tādus noteikumus, kas mums ļauj ieguldīt pēc iespējas vairāk. Vēlāk tiks sagatavota arī detalizēta Latvijas nacionālā pozīcija, kas tiks pārstāvēta Eiropas Savienības Padomes sēdēs, lai veidotu Eiropas Savienības lēmumu atbilstoši mūsu vajadzībām, piemēram, Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju papildu aizsardzībai... lai tas tiktu paredzēts Eiropas Savienības līmenī... kā arī lai attīstītu aizsardzības industriju Latvijā. Šī ir viena no aktualitātēm.

Otra aktualitāte ir... no Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdes, kas notika otrdien. Arī šo apakškomisijas sēdi man bija iespēja vadīt, un tajā mēs skatījām veidus, kā palīdzēt bērniem, kas saskaras ar attīstības grūtībām... izglītībā, veselībā vai citās jomās. Viens no faktiem, kas no šīs sēdes man palika atmiņā, ir tas, ka Latvijā ļoti atšķiras veselības stāvoklis tiem bērniem, kuru vecākiem ir lieli ienākumi, un tiem, kuriem ir zemi ienākumi, un šī atšķirība, šī nevienlīdzība ir otra lielākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neskatoties uz to, ka pēc tiem principiem, kurus mēs esam pieņēmuši, bērnu veselības aprūpei vajadzētu būt bez maksas, realitātē tā nav. Vairāki pakalpojumi ir pieejami, ja vecāki par tiem var samaksāt. Pretējā gadījumā... rindas ir ļoti garas.

Tāpēc man kā valdības pārstāvim, nedaudz kritiski atskatoties uz valdības pieņemto budžetu... mēs šajā budžetā esam varējuši samazināt nodokļus un palielināt ienākumus lielākajai daļai strādājošo, īpaši strādājošajiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem, bet es domāju, ka tas iezīmē svarīgo nākamajiem budžetiem – ir jāsamazina rindas veselības pakalpojumiem, īpaši bērniem, jo prevencija slimībām... un citām attīstības problēmām izmaksā vislētāk. Un, reflektējot uz plašākām aktualitātēm, tas ir viens no iemesliem, kādēļ es esmu skeptisks un arī pārējie PROGRESĪVIE ir skeptiski... par plāniem kā pašmērķi uzlikt valsts budžeta samazināšanu, jo veselība, labklājība, izglītība ir tās jomas, kas prasa visvairāk valsts budžeta līdzekļu. Ar ļoti plašiem samazinājumiem un to kā mērķi mēs nevarēsim atrisināt šīs problēmas.

Saliekot abas šīs aktualitātes kopā un nedaudz paskatoties ārpus šīs vienas Saeimas sēdes konteksta, es domāju, ka nākamajā budžetā mums būs jāsaliek kopā nepieciešamība vairāk ieguldīt aizsardzībā, stiprināt Latvijas un visas Eiropas drošību... un arī trūkstošais atbalsts valsts pakalpojumos. Es domāju, ka labākais ir sekot Vācijas un citu valstu piemēram un nebaidīties finansēt papildu izdevumus arī ar aizdevumiem, protams, meklēt iespējas ietaupīt, kur tas ir iespējams, valsts budžetā.

Došu iespēju kolēģiem apskatīt vairāk... Saeimas sēdes notikumus.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Cepurītim.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jurģis Klotiņš. Lūdzu!

 

J. Klotiņš (NA).

Labdien, cienītās dāmas un godātie kungi! Šodien Saeimas sēdē mēs pieņēmām lēmumu par Otavas konvencijas denonsēšanu, tātad likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Vēlos uzsvērt, ka šodien bija likumprojekta pirmais lasījums un vēl būs priekšlikumu iesniegšana. Priekšlikumu iesniegšanai tika noteikts ilgāks laiks nekā plānots.

Šodienas lēmums nekādā gadījumā nav par pretkājnieku mīnu izvietošanu Latvijas pierobežā. Es aicinu klausīties tajā, ko saka mūsu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, ko saka Aizsardzības ministrija, un uzmanīgi izturēties pret dezinformāciju šajā jautājumā, kas, iespējams, parādīsies Latvijas sociālajos medijos un kā citādi.

Svarīgi ir atcerēties un apzināties, ka mēs līdz šim lēmumam esam nonākuši tikai tādēļ, ka Krievijā valda režīms, kurš izturas pret valstīm... pret kaimiņvalstīm agresīvi, cenšas virzīt imperiālistiskas ambīcijas. Ja no Krievijas puses tas tā nebūtu, mēs nebūtu nonākuši līdz šim lēmumam. Mēs redzam, kas notiek Ukrainā. Mums ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu savu robežu. Mēs to darām kopā ar Lietuvu, Igauniju, Somiju un Poliju.

Vēl šodien būtisks lēmums bija nodot tālākai izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pilsoņu iesniegumu par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā. Es vēlos izcelt, ka līdz šim brīdim... līdz šodienai platformā “ManaBalss.lv” to ir parakstījuši 13 788 Latvijas pilsoņi, un tas ir ļoti nopietns signāls likumdevējam pārdomāt, kādā veidā mēs turpmāk regulēsim tālmācību.

Mans un arī mūsu, “Nacionālās apvienības”, frakcijā valdošais viedoklis ir tāds, ka mēs nevaram pilnībā no tās atteikties pamatskolas posmā. Ir jāapzinās, ka tas ir vajadzīgs Latvijas bērniem diasporā, tas ir vajadzīgs Latvijas laukos bērniem, kuriem grūti nokļūt uz skolu. Ir vēl citi apstākļi, kas saistīti ar uzticību izglītības kvalitātei, ar mobinga gadījumiem skolā, arī ar kaut kādu nepareizu ideoloģiju ievazāšanu, iespējams, genderu ideoloģiju izglītības saturā. Ir jāceļ uzticība Latvijas izglītības sistēmai, tas ir primāri, un vecākiem jāļauj izvēlēties, kādā veidā viņu bērni iegūst izglītību. Vienlaikus ir jāuzrauga tālmācības izglītības kvalitāte.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurģim Klotiņam.

Tagad runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!

 

I. Ivanovs (ST!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā no mūsu frakcijas bija iesniegts pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par farmaceita pakalpojuma maksājumiem”. Mūsuprāt, šis lēmums bija nepareizs no paša sākuma un to sākotnēji... nevajadzēja ieviest.

Vēl šodien bija asas diskusijas par izstāšanos no Otavas konvencijas. Lielākā daļa parlamenta atbalsta šo iniciatīvu, bet sekas būs diezgan negatīvas. Un, lūk, kāpēc.

Pirmais – humanitārās... sekas. Vietējiem civiliedzīvotājiem ir lielāks risks. Pretkājnieku mīnu izmantošana var radīt ilgtermiņa humanitārās... problēmas, piemēram, nejaušus civiliedzīvotāju upurus... un atmīnēšanas grūtības pēc konflikta beigām. Starptautisko normu pārkāpšana, izstāšanās no konvencijas var tikt uztverta kā solis atpakaļ globālajos centienos aizliegt ieročus, kas rada nesamērīgu kaitējumu.

Otrais – diplomātiskās sekas. Nesaskaņas ES un NATO ietvaros. Šis solis var izraisīt spriedzi ar citām Eiropas un NATO dalībvalstīm, kuras turpina atbalstīt pretkājnieku mīnu aizliegumu. Tas var vājināt alianses vienotību un arī koordināciju, kura ir ļoti svarīga valsts drošībai... var radīt kritiku no starptautiskajām organizācijām – lēmumu var negatīvi uztvert tādas organizācijas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja un NATO.

Un ekonomika. Augstas izmaksas mīnu ražošanai un uzstādīšanai, pretkājnieku mīnu izstrāde, ražošana un izvietošana prasīs ievērojamus finanšu ieguldījumus, palielinot aizsardzības budžeta slogu. Un ir iespējamas sankcijas vai ierobežojumi. Starptautiskā sabiedrība var ieviest noteiktus ierobežojumus vai sankcijas, kas negatīvi ietekmēs valsts ekonomiku.

Nobeigumā es varu teikt tā, ka frakcija “Stabilitātei!” noteikti ir pret izstāšanos no Otavas konvencijas. Latvijas robežu mīnēšana ir lēciens atpakaļ uz 20. gadsimtu. Lai stiprinātu mūsu valsts drošību, mums ir jāuzlabo pretgaisa aizsardzības sistēma un jāveicina ekonomikas attīstība.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. ... (Nerunā mikrofonā.) frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Klausoties iepriekšējo runātāju... man jums visiem, dārgie Latvijas iedzīvotāji, ir vienkāršs jautājums: kam jūs vairāk uzticaties – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadībai vai Putina Krievijas bruņoto spēku vadībai?

Es atgādināšu, ka Krievija vēl burtiski dienu pirms iebrukuma, pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, apgalvoja, ka viņi to nedarīs. Līdz ar to mēs – piemēram, es un APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi frakcijā, tai skaitā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis – vairāk uzticamies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadībai. Vēl jo vairāk, ja tas ir kopīgs, jau var teikt, militārpersonu lēmums trijās Baltijas valstīs, Polijā, nu jau arī Somijā, tad tas ir mūsu kopīgais pienākums – atbalstīt mūsu ekspertus.

Skaidrs, ka mīnas, kas saistās ar Otavas konvenciju... nevadāmās mīnas ir drauds civiliedzīvotājiem... visā pasaulē ir bijis, bet tās tiks izmantotas tikai reālu kara draudu gadījumā vai tad, kad pretinieks jau būs faktiski uzsācis savas militārās darbības uz mūsu pusi. Tātad visa šī garā runāšana par to, ka varbūt ir jāpadomā, varbūt mēs kaut kā citādi varam rīkoties, piedodiet, ir miglas pūšana acīs.

Tāpēc es priecājos, ka šodien šis lēmums ir pieņemts – par izstāšanos no Otavas konvencijas. Tai pašā laikā es gribu vērst gan aizsardzības ministra, gan visas valdības uzmanību uz to, ka izstāšanās no šīs konvencijas nekādā gadījumā nenodrošina simtprocentīgu mūsu valsts drošību. Tas ir tikai viens mazs solis uz to, ka mēs dodam signālu kaimiņam, būsim godīgi, naidīgi noskaņotam kaimiņam, ka, ja gadījumā radīsies tāda doma izmēģināt NATO 5. pantu, tad pretim dabūs pilna mēroga visu veidu ieroču atbildi. Tāpēc sekosim līdzi!

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, noteikti atbalstīsim Otavas konvencijas denonsēšanu arī otrajā lasījumā. Acīmredzot tas būs aprīļa vidū. Nākamnedēļ Saeimā būs vairāku komisiju kopīga sēde, kur Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija stāstīs par rīcības plānu Austrumlatvijas teritorijā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ministrija parāda, vai tiešām šis rīcības plāns ir spējīgs atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem gan drošībā, gan ekonomikā... vai tā ir atkal kārtējā, piedodiet, acu aizmālēšana.

Vēlreiz gribu pateikt paldies Raimondam Bergmanim, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājam, viņš dara ļoti vērtīgu darbu, un noteikti APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs visas pozīcijas, visus priekšlikumus, kas paredzēti Latvijas drošības stiprināšanai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agita Zariņa-Stūre. Lūdzu!

 

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, radioklausītāji! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA ir izvēlējusies šodien sniegt skaidrojumu par tālmācības jautājumu tieši tā iemesla pēc, ka publiskajā telpā ir ļoti daudz neskaidrību. Šis ir vēl viens mēģinājums salikt punktus uz i. Kā arī šodien Saeima novirzīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pilsoņu iesniegumu, kas, mūsuprāt, ir ļoti laba iespēja, ļoti labs žests demokrātiskā valstī katram izteikt savu viedokli.

Vispirms es gribētu pateikt paldies šī jautājuma risināšanā Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, ekspertiem un deputātiem, kas katru nedēļu strādā darba grupās, un sadarbības partneriem par izrādīto atbalstu.

Mazliet statistikas. Šobrīd tālmācības formu... iegūst apmēram 12 tūkstoši skolēnu 27 skolās, no tiem 3500 pamatskolas pakāpē. Valsts ieguldītais finansējums (jāsaka, daudzās skolās ir arī ģimeņu līdzfinansējums) 2023. gadā bija 7,5 miljoni, 2024. – 11,3 miljoni. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Dažādu iemeslu dēļ, arī valsts valodas prasību dēļ, ir pieaudzis tālmācības skolu un skolēnu skaits, bet kvalitātes kontrole tam nav tikusi līdzi. Mēs redzam, ka tieši tālmācības formā rezultātiem ir tendence strauji pasliktināties. Tie nav tikai centralizēto eksāmenu rezultāti, tie ir arī skolu akreditācijas un pašvērtējuma procesu rezultāti. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka šai formai ir nepieciešams stingrāks kvalitātes regulējums... pret ieguldīto finansējumu bērnu izglītībā.

Šobrīd nav laika izstāstīt tās nepieciešamās prasmes un iemaņas, ko skolēni iegūst tieši sākumskolas, pamatskolas periodā, cik tas ir būtisks tālākajā dzīvē, bet varbūt ātri mēģināšu ieskicēt, ka reti kura valsts šajā vecumposmā ir atļāvusi tālmācību vai arī ir ļoti, ļoti stingri regulējusi izņēmumus.

Kas notiek šobrīd? Līdz 8. aprīlim ir priekšlikumu iesniegšanas laiks, līdz tam mēs turpinām debates, tikšanos ar biedrībām, skolām, interesentiem, un tās nav tikai sarunas par šīs formas atbalstītājiem. Mājmācības formas regulējums netiek skarts, netiek runāts par izglītības tālmācību vidusskolas posmā. Tiek runāts par jaunu jēdzienu, kas ir kombinētas mācības. Tajā brīdī likumīgi tiek saregulēts process, kas notiek šobrīd daudzās klātienes skolās, – kādu dienu vai laiku mācības notiek attālināti. Tiek uzklausītas idejas un daudz tiek domāts par tām mērķgrupām, kuras dažādu apsvērumu dēļ nevar apmeklēt klātienes skolu arī diasporā. Liels darbs, kas šobrīd tiek darīts... kvalitātes dienestam ir uzticēts izveidot kvalitātes kritēriju projektu, ar ko iepazīties darba grupai.

Paldies, ka uzklausījāt.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

Tagad vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamais klausītāj! Prieks, ka tu seko līdzi notikumiem, kas ir Saeimā. Šodien Saeimā bija daudz dažādu spraigu diskusiju, bet es labprāt paturpināšu tēmu par izglītību un tālmācību.

Ņemot vērā, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija izteikusi pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Melbārdes kundzei, lai viņa sniegtu paskaidrojumu un atbildētu uz jautājumiem, kas ir svarīgi katram no jums, lai saprastu, kādā situācijā ir tālmācība... vai Izglītības un zinātnes ministrijai ir vispār reāls redzējums un fakti par to, kādā situācijā atrodas tālmācība? Es gribētu klausītājiem, tiem, kas varbūt uztraucas, ka tālmācība – tas ir kā kovidā, kad visi sēdēja pie datoriem un haotiski strādāja, teikt – nē, tālmācība ir izglītības forma, kurā pedagoga... un arī ar labi sagatavotiem materiāliem tiek izglītoti bērni.

Tika minēta tāda lieta kā mājmācība. Es gribu teikt, ka mājmācībā vecāki pilda skolotāja uzdevumus un ar skolu mājmācībā bērni sastopas reti, tikai dažas reizes gadā. Tālmācībā tas ir organizēts process. Un te man... nepiekrītu viedoklim, ka tālmācībā sekmes ir pasliktinājušās. Ir trauksmes zvans par parastajām skolām, ko bērni apmeklē, jo... tālmācību vecāki neizvēlas kā pirmo izglītību. Tā nav izglītība, kas sākas ar 1. septembri. Nesekmīgie bērni, kuri bieži vien atnāk ar atzīmi “nulle”, nāk no parastās skolas.

Līdz ar to LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ gribēja redzēt, ko Izglītības un zinātnes ministrija un tās uzraugošie eksperti ir darījuši un vai viņiem vispār ir priekšstats. Ziniet, mums par lielu izbrīnu un apbēdinājumu no 19 jautājumiem ministrijai uz septiņiem nebija atbildes. Tad – cik kvalitatīvu likumprojektu šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Saeimā gatavo?

Vai tajā brīdī tie 3500 bērni, kas mācās tieši pamatizglītībā, necietīs no šīs ierēdņu un birokrātu neziņas? Vai šajā gadījumā vecākiem, kuri jau ir bērnus izņēmuši no parastajām skolām, kurās viņi cietuši no vardarbības, bijuši nesekmīgi, nav varējuši apmeklēt skolu veselības dēļ... vai šobrīd mūsdienu skolas ir gatavas pieņemt bērnus, kuriem ir gan veselības, gan uzvedības problēmas? Daudzi no jums zina, ka tieši skolas palūdza bērnus šīs skolas atstāt, jo viņi ar savām nesekmīgajām atzīmēm bojā reitingu un kopējo tēlu.

Pirmām kārtām jāatceras, ka izglītība ir jānodrošina visiem bērniem. Šāds ir bijis un joprojām ir Izglītības un zinātnes ministrijas vadmotīvs, bet viņi to ignorē. Ir labi, ka vecāku iniciatīva ir nodota Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura varēs skatīties, kādi ir atbilstošākie grozījumi.

Vai laikā, kad valstī sāk strādāt... mākslīgais intelekts... un tālmācības skolas brauc dalīties ar savu pieredzi uz Oksfordu, vajadzētu tās slēgt ciet tikai tad, kad nespējam saprast un pielāgot...? Mēs esam moderna sabiedrība, un mūsu bērniem ir nepieciešams tas, kas viņiem ir visatbilstošākais, lai viņi varētu sportot, dziedāt, mācīties. Laikā, kad valstī ir ļoti zema bērnu dzimstība, mums ir svarīgs katrs bērns, katra ģimene, jo Latvijas nākotne ir atkarīga tieši no viņiem.

Paldies, ka sekojat mums, mūsu darbam Saeimā. Tuvojas pavasaris un daudziem – arī lauku darbi... vai arī tāpat jūs varat iziet pastaigāties...

Paldies. Lai skaista šī diena! Uz nākamo tikšanos!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Stobovai.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

 

J. Vucāns (ZZS).

Labdien! Noslēdzošajam jāmēģina savilkt kopā visas tās lietas, par kurām runāja iepriekšējie kolēģi.

Viena lieta netika pieminēta. Šodien tika skatīti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tas ir stāsts par tiem preču pārvadājumiem, kas iet pāri agresorvalsts robežai. Un nereti gadās, ka tiek pārvadātas arī sankcionējamās preces jeb preces, kas ir sankcionēto preču sarakstā. Līdz šim tās bija pakļautas Krimināllikuma normām, bet šie grozījumi paredz, ka vismaz daļa šo pārkāpumu turpmāk varētu tikt kvalificēti kā administratīvie pārkāpumi (gadījumos, kad pārkāpums ir mazāk nozīmīgs). Tādā gadījumā likumīgo sodu varētu pieņemt uzreiz, turklāt parasti šajās situācijās preces tiek konfiscētas.

Šodien daudz tika runāts par lēmumu izstāties no tā saucamās Otavas konvencijas – konvencijas par nevadāmo kājnieku mīnu pielietošanu. Arī es uzstājos šajās debatēs Zaļo un Zemnieku savienības un daļēji savā vārdā. Tā kā man ir bijusi iespēja par šiem jautājumiem debatēt dažādos starptautiskos forumos gan ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, gan ar Somijas parlamenta vadītāju, tad es šo uztveru kā kopīgu politisku signālu, kas nāk no tām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju. Es to uztveru kā šo valstu vēlmi parādīt, ka mēs vēlamies iet starptautisko tiesību ceļu, respektīvi, jau pirms paredzētajiem sešiem mēnešiem... paziņot, ka mēs šādu izšķirošu soli vēlamies spert.

Šobrīd šis likumprojekts ir izgājis tikai pirmo lasījumu. Tas nozīmē, ka priekšā vēl ir debates, iespējams, kaut kādi pilnveidojumi, un esmu pārliecināts, ka mēs šo likumu, tieši tāpat kā mūsu abas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – pieņemsim visai drīz. Cik zinu, arī Somija ir ceļā uz šo pašu lēmumu, arī Polijā par to notiek diskusijas.

Tika pieminēts 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā”. Par to man ir jāsaka: tiešām pirms divām nedēļām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kuru es vadu, skatījām šo pilsoņu iniciatīvu. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti arī to skolu (vismaz vienas šādas skolas) pārstāvji, kas šo tālmācību realizē. Droši vien situācija nav viennozīmīga, jo ir skolas, kurās tālmācības process ir labi vadīts, kur ir padomāts par to, lai bērnam, kas mācās tālmācībā, būtu kāds asistents, kas uzrauga to, vai tiešām mācību process notiek efektīvi.

Šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu, komisijas sēdē tika uzskaitītas visas situācijas (ja nemaldos, tās bija apmēram 10, varbūt nedaudz vairāk), kad tiešām tālmācība būtu pamatojama, iespējams, pamatojama arī pamatizglītības posmā. Tāpēc esmu gandarīts, ka šī iniciatīva tika pievienota likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”, kas šobrīd ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, pilnveidošanas procesam. Arī cilvēki, kas bija iesnieguši šo iniciatīvu, būs tiesīgi piedalīties šī jautājuma tālākā risināšanā.

Tas šoreiz arī viss. Runāju Zaļo un Zemnieku savienības vārdā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vucānam.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!