Frakciju viedokļi
2025. gada 20. martā
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama. Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim. Lūdzu!
Ģ. V. Kristovskis (JV).
Labdien! Šodien Saeimas darba kārtībā bija likumprojekts “Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu”. Tā ir tā sauktā Otavas konvencija.
Domāju, ka šis dokuments, ko sagatavoja “Nacionālā apvienība”, ir ar labu iniciatīvu, taču, šo jautājumu apspriežot JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijā, mēs nonācām pie slēdziena, ka būtu labi šo jautājumu virzīt uz priekšu ar tādu visas valsts vienotu, saskaņotu rīcību. Kā zināms, šis jautājums ir dienaskārtībā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas jūras reģionā, NATO ietvaros, valstīs, kuras atrodas tuvu frontes robežai, kur rit karš, tātad Ukrainai. Šo tēmu jau ilgstoši ir apsprieduši un nonākuši pie slēdziena, ka konvencija būtu jādenonsē viena iemesla dēļ – lai palielinātu aizsardzības instrumentus... potenciāli konflikta zonai esošajās valstīs.
Tā kā man ir bijis gods savā laikā būt priekšgalā procesiem, kad Latvija gatavojās iestāties NATO un kad mums bija jāizstrādā Rīcības plāns dalībai NATO... toreiz šis bija jāsaskaņo ar visām valstīm un tieši Kanādas prioritāte bija Latvijas pievienošanās šai konvencijai. Toreiz visos formātos, kur ar Kanādu bija... šis jautājums bija augsta profila un mēs solījām, ka iestāsimies. Bet laiki mainās, un, neapšaubāmi, mums ir jādomā par to, kā paplašināt bruņojuma klāstu, kas ir Latvijas bruņoto spēku rīcībā. Manuprāt, tas ir tāds taktisks risinājums. Jā, to var izmantot, bet, kā mēs redzējām, NBS komandieris Kaspars Pudāns saskata arī citas iespējas ar augstāku nozīmīgumu valsts aizsardzības pasākumos.
Bet, kopumā ņemot, tā kā šāda izvēle ir bijusi, es domāju, jāturpina šī jautājuma nopietna sagatavošana, jāiesaista visi mūsu speciālisti, diplomāti, valdībai jāpieņem konkrēts, skaidri saskaņots lēmums, un tad šo dokumentu iekļausim Saeimas dienaskārtībā, izdiskutēsim, un, es domāju, visi kopīgi arī pieņemsim.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ģirtam Valdim Kristovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!
J. Dombrava (NA).
Kā jau kolēģis Ģirts Valdis Kristovskis minēja, šodien viens no jautājumiem bija “Nacionālās apvienības” iesniegtais likumprojekts par kājnieku mīnu konvencijas atcelšanu jeb par tā saucamās Otavas konvencijas atcelšanu... denonsēšanu. “Nacionālā apvienība” jau 2023. gada nogalē bija rosinājusi denonsēt šo konvenciju, bet tolaik dinamiskais aizsardzības ministrs Sprūda kungs šo procesu novilcināja – līdz šim brīdim, kad beidzot ir mainījusies attieksme. Un vienlaikus... šodien koalīcijas partijas neizmantoja iespēju dinamiski virzīties uz priekšu ar šī jautājuma tālāku izskatīšanu, atbalstot kvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, kurš būtu nonācis atbildīgajā Saeimas komisijā. Tā vietā kopā ar frakciju “Stabilitātei!”... ja nekļūdos, arī frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nobalsoja “pret” šī likumprojekta iekļaušanu šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Jautājums izskatīšanā būs nākamnedēļ, bet laiks tiek novilcināts.
Vēl šodien vēlos atzīmēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 841/Lp14), kuram kolēģis Artūrs Butāns bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, tostarp – piedāvājot palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem, kas veidotos kā fiskāli neitrāls, ja nedaudz samazinātu summu, kas ir vispārējam neapliekamajam minimumam. Šo priekšlikumu ir atbalstījušas dažādas uzņēmēju organizācijas, arī nevalstiskās organizācijas, kas darbojas ar atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem. Diemžēl mēs palikām nesaprasti, šo priekšlikumu neatbalstīja, un visi Butāna kunga priekšlikumi tika noraidīti.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!
A. Brigmanis (ZZS).
Labdien! Neatkārtošu jau manu kolēģu teikto par Otavas konvenciju. Mēs atbalstām šo ideju. Es ļoti ceru un esmu pārliecināts, ka nākamajā Saeimas sēdē šis likumprojekts, atnācis uz Saeimu no valdības, būs izvērsts un noteikti tiks atbalstīts.
Ja vēl pieskaramies citiem šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, teikšu tā – tie bija vajadzīgi grozījumi veselā virknē likumprojektu, vai tie būtu grozījumi Kredītiestāžu likumā vai jautājums, kas skar Mobilizācijas likumu, jautājumi par Latvijas Republikas valdības sadarbības partneriem. Bija vesela virkne jautājumu.
Gribu akcentēt vienu gana interesantu jautājumu, kas stāv priekšā Saeimas deputātiem, – prezidenta iniciatīva par dažu amatpersonu ievēlēšanas kārtību. Kā mēs zinām, publiskajā telpā izskanējis viedoklis, ka Valsts prezidents vēlas perspektīvā aktīvi iesaistīties jautājumā par valsts kontroliera, Latvijas Bankas prezidenta un tiesībsarga amata kandidatūras izvirzīšanu. Skatīsimies, es domāju, ka Saeimā būs diezgan interesantas debates.
Ja vēl kādu... konceptuāli... tad pašreiz, manuprāt, gana interesants process ir valdības darba grupu izveidošana birokrātijas mazināšanai Latvijā. Aktuāls, būtisks jautājums. Paskatīsimies, kā viņiem veiksies, jo ir iesaistīta gan Valsts kanceleja, gan Rostovska kungs. Tā ka mums stāv priekšā gana interesanti notikumi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Augustam Brigmanim.
Nākamā runās deputāte Jekaterina Drelinga no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien izskatījām vairākus interesantus jautājumus.
Viens no tiem bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 862/Lp14). Mēs neatbalstām šo likumprojektu, jo, uzskatām, ir absurdi, ka izglītojamie maksātu nodokļus par skolā rīkotajiem tirdziņiem. Pirmkārt, uzskatām, ka bērnam ir grūti nopelnīt izglītības iestādē trīs tūkstošus eiro. Priekš kam tad vispār tāds likumprojekts ir nepieciešams? Otrkārt, bērniem nav jāmaksā nodokļi, jo viņi ir tikai bērni, viņiem nav regulāru ienākumu. Viņi tikai sāk mācīties finanšu pratību un iejūtas pieaugušo lomā. Mēs atbalstām domu, ka bērnam ir jābūt bērnībai un savus nodokļus viņš vēl paspēs samaksāt.
Neatbalstījām arī turpmāko virzību likumprojektam “Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu”. Likumprojekts paredz Latvijas pierobežā izvietot mīnas. Gribētos atzīmēt, ka mūsu valsts pilsoņi dzīvo pierobežā un var būt apdraudēta viņu dzīvība un veselība. Neuzmanības dēļ var būt arī tādas situācijas, par kurām mūsu valdība būs atbildīga savu iedzīvotāju priekšā. Pašlaik Latvijai nekas nedraud, lai riskētu ar mūsu iedzīvotāju... ar mūsu iedzīvotājiem.
Paldies par uzmanību. Jauku nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Andris Šuvajevs. Lūdzu!
A. Šuvajevs (PRO).
Paldies. Es neesmu tik biežs viesis “Frakciju viedokļos”.
Labdien, kolēģi un klausītāji! Pāris lietas, kas jau ir izskanējušas, bet varbūt komentāri no manas puses.
Jau vairākkārt pieminētā izstāšanās no Otavas konvencijas. Tātad likumprojekts būs Saeimā nākamnedēļ. Arī attiecībā uz PROGRESĪVO pieeju šim jautājumam... Mūsuprāt, bija ārkārtīgi svarīgi, ka šāds lēmums tiek pieņemts ne Latvijai vienpusēji, bet gan vienojoties ar abām pārējām Baltijas valstīm, kā arī Poliju, ideālā gadījumā – ar Somiju, lai tiešām mums būtu skaidra reģionāla pieeja aizsardzības politikā, nevis ka Latvija lec ārā ar atsevišķiem lēmumiem, kā tas bija pagājušogad, kad “Nacionālā apvienība” rosināja šo izstāšanos. Manuprāt, tas nebūtu bijis atbildīgi.
Mūsu aizsardzības ministrs ir bijis ciešā koordinācijā ar aizsardzības ministriem Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā, tāpēc šobrīd PROGRESĪVIE atbalsta reģionālo pieeju saistībā ar aizsardzības politiku, tai skaitā Otavas konvenciju. Tā ka par to noteikti plašāk dzirdēsiet nākamnedēļ.
Šodien gan vēl pāris likumprojektu, kam, manuprāt, ir vērts pievērst uzmanību. Viens no tiem ir arī frakcijas PROGRESĪVIE rosinātais likumprojekts “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”. Respektīvi, pērn Saeima pieņēma jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu, veicot būtiskas izmaiņas tajā, kā Valsts ieņēmumu dienests strādā, nodalot funkcijas pa dažādām iestādēm. Esmu pārliecināts, ka šādā veidā VID strādās labāk un efektīvāk, tomēr šajās izmaiņās bija viena norma, kas pazuda. Tā saistījās ar VID iespēju sniegt informāciju sabiedrībai par pārkāpumiem, kurus VID fiksējis vai izmeklē. Šī norma bija pazudusi, bet, mūsu ieskatā, ir svarīgi to atjaunot. Mēs rosinām Saeimu atgriezt atpakaļ šo normu Valsts ieņēmumu dienesta likumā, kas stāsies spēkā nākamgad.
Tad vēl tikpat svarīgi. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs pagājušajā nedēļā un attiecīgi šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā atbalstījām mana kolēģa Ata Švinkas rosināto likumprojektu, kas faktiski beidzot ievieš kārtību skolēnu mācību uzņēmumos.
Esmu pārliecināts, ka lielai daļai no mums vienā vai otrā veidā ir bijusi saskarsme ar šiem mācību uzņēmumiem, bet līdz šim tie ir darbojušies diezgan neskaidrā regulatīvā nodokļu likumdošanas vidē. Mēs vēlējāmies to beidzot sakārtot, pateikt, ka šādiem uzņēmumiem, ja to ieņēmumi gada laikā nepārsniedz trīs tūkstošus eiro, nav nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību. Šo uzņēmumu darbība ir pietiekami skaidra, un skolēniem nav sevi jāapgrūtina ar grāmatvedību, nav jāapgrūtina ar nodokļu maksājumiem. Savukārt gadījumā, ja šie mācību uzņēmumi ir tiešām veiksmīgi un to ieņēmumi pārsniedz trīs tūkstošus eiro gadā, tad likumsakarīgi tiem ir jāpiedalās nodokļu sistēmā. Mēs vēlamies, lai mūsu skolēni, kas mācās uzņēmējdarbību, mācās arī maksāt nodokļus.
Manuprāt, šodien tas bija pats galvenais.
Paldies jums, un uz tikšanos nākamnedēļ!
Vadītāja. Paldies Andrim Šuvajevam no frakcijas PROGRESĪVIE.
Tagad runās deputāts Juris Viļums no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie klausītāji! APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā gribu teikt, ka mūsu frakcija turpina cītīgi strādāt. Arī šodien darba kārtībā bija vairāki likumprojekti, ko izstrādājuši mūsu frakcijas deputāti, un prieks, ka visi šie likumprojekti tika nodoti tālāk komisijām izskatīšanai.
Manuprāt, viens no galvenajiem likumprojektiem ir tieši par demogrāfijas jautājumiem, un paldies kolēģiem, kas tam pievērsa uzmanību. Mēs visi zinām statistiku, ka pēdējos gados un it sevišķi pagājušogad statistika nokrita tik zemu kā vēl nekad, un arī šī gada pirmo mēnešu rādītāji neiepriecina, teiksim tā. Tāpēc likumprojektā “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” ir paredzēts turpināt un stiprināt Latvijas Goda ģimenes statusa darbību, ka trīs bērnu ģimenes tiek īpaši atbalstītas dažādiem līdzekļiem. Svarīgākais ir ņemt vērā to, ka arī tajās ģimenēs, kur vecākais bērns sasniedz 18 vai 24 gadu vecumu... lai ģimene nezaudētu šo statusu un jaunākie bērni arī varētu baudīt tās atlaides, kas paredzētas daudzbērnu ģimenēm.
Pavisam īsi pateikšu, ka statistika rāda – ja ģimenē ir trīs bērni un pat ja abi vecāki strādā, tad šī ģimene jau... un saņem Latvijas vidējo algu, mediānas algu, tad šī ģimene diemžēl ir ļoti tuvu nabadzības riskam, it sevišķi, ja tā dzīvo reģionā. Zinu pēc savas pieredzes un cilvēkiem, kas dzīvo man apkārt, ka ir grūti uzturēt ģimeni, tāpēc mums, Latvijas valstij, it sevišķi Saeimai, jābūt īpaši atbalstošiem visās politikās, visās iniciatīvās, kas veicina ģimeņu izvēli par labu pirmajam, otrajam, trešajam, cerams, arī ceturtajam, piektajam, sestajam... un tā tālāk... bērnam.
Otra lieta, ko es gribu no savas puses pieminēt, ir tas, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Dārgie klausītāji, es aicinu jūs aktīvi sekot tam, kas notiek jūsu pašvaldībā, un atgādināšu, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kur katram Latvijas pilsonim ir politiska vara, kas nozīmē, ka ir vēlēšanas reizi četros gados. Pašvaldību vēlēšanās jums ir iespēja izvēlēties, par ko balsot, un līdz 8. aprīlim jums arī pašiem ir iespēja izvērtēt, varbūt nosvērties par labu tam, ka jūs startējat pašvaldību vēlēšanās un runājat ar cilvēkiem vēl aktīvāk, un piedāvājat viņiem iespēju, ka pārstāvēsiet viņu intereses jūsu pašvaldībā.
APVIENOTAIS SARAKSTS šobrīd ir izvirzījis mērķi startēt visās Latvijas pašvaldībās, tā ka noteikti meklējiet vietējās nodaļas koordinatorus vai sazinieties ar frakcijas biroju vai kādu no partijas birojiem. Latvijas Reģionu Apvienība, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija būs priecīgi jūs uzklausīt un ar jums pārrunāt iespējas sadarboties.
Nestāviet malā, sekojiet līdzi politikai un iesaistieties tajā!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par iespēju.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Otavas konvencija un izstāšanās no tās. Runa ir par kājnieku mīnām, un šeit ir divas būtiskas lietas, ko es gribu jums pateikt.
Tātad LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija, ir un būs pret izstāšanos no konvencijas, un pamatošu, kāpēc. Uzskatām, ka tas tikai lieku reizi liks pārdalīt mūsu resursus armijā. To uzsvēra arī armijas komandieris, kurš teica tādus vārdus, ka viņš tikai var izvērtēt un ieteikt, bet tas ir politisks lēmums, ko darīt. Ja tiks atbalstīta izstāšanās no Otavas konvencijas, tad armijai būs jāpārdala cilvēkresursi, jāpārtaisa plāni, jāstrādā nedaudz citādi un tā tālāk.
Tātad mūsu skatījumā... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs šo likumprojektu. Kā jau es teicu, mūsu skatījumā, tas tikai un vienīgi pasliktina mūsu situāciju drošības jomā. Tas apdraud iedzīvotājus, tiešā mērā apdraud iedzīvotājus, jo... Lai jūs saprastu: lai būtu kaut kāds reāls pienesums, robežjoslā ir jānomīnē apmēram divi kilometri. Šajā joslā dzīvo daudzi iedzīvotāji, kuri tiks apdraudēti. Kā mēs zinām, šīs ir nevadāmas mīnas. Tās jāuzrauga 24/7. Kas to visu darīs? Skaidrības nav. Kas tās ražos? Kas piegādās? Šīs mīnas šobrīd ražo tikai Krievijā un Ķīnā. Tātad ko – mēs pirksim no Krievijas un Ķīnas šīs mīnas? Skaidrības ir mazāk nekā neskaidrību. Atbildes uz jautājumu nav.
Pats būtiskākais, manā skatījumā, ir tas, ka – to jau minēja kolēģi – tanī brīdī, kad iestājāmies NATO, mēs pievienojāmies arī Otavas konvencijai, jo uzskatījām, ka NATO ir tas lielais un galvenais garants, kas nodrošina Latvijas neatkarību, Latvijas drošību. Šobrīd sanāk tā: ja mēs izstājamies no Otavas konvencijas, tad ko – valdība izsaka neuzticību NATO? Nu, es tādas paralēles velku. Tā ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīja un neatbalstīs izstāšanos no Otavas konvencijas.
Vēl, dārgie radioklausītāji, manā skatījumā, par mieru ir jācīnās nevis mīnām, bet politiķiem.
Paldies par uzmanību, un visiem jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!
