Frakciju viedokļi
2025. gada 27. februārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”, kurā deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, klausītāji! Šodien darba kārtībā bija vairāki ar sadarbību ar Krieviju un Krievijas ietekmi saistīti jautājumi, par kuriem bija asas debates.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodots kolēģa Jāņa Vitenberga sagatavotais lēmuma projekts “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu uz un no Krievijas un Baltkrievijas”. Mūsuprāt, ir jāvirzās uz pilnīgu izolāciju no Krievijas, tostarp arī ar sliežu... pārtraukšanu un ekonomiski... Šis ir viens no lielākas pakotnes
priekšlikumiem – pārtraukt sabiedriskā transporta kustību. Tāpat Saeima atbalstīja līdzīgus grozījumus attiecībā uz tūrisma reisu pārtraukšanu.
Mums bija diezgan garas debates par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. “Nacionālā apvienība” rosināja, ka darbs Saeimas telpās un saziņa ar Latvijas pilsoņiem un deputātiem savā starpā nedrīkst notikt krieviski, jo Saeimā ir partija un deputāti, kas savā starpā runā krieviski, izņemot sēdes, darba valoda viņiem ir krievu valoda. Arī publisko komunikāciju ar Latvijas medijiem, izmantojot sociālos tīklus... stāvot pie Latvijas karoga... viņi veic krievu, nevis latviešu valodā. Līdz ar to bija tādi grozījumi, taču Saeimas vairākums tos neatbalstīja, atbalstīja tikai “Nacionālā apvienība” un APVIENOTAIS SARAKSTS.
Bija diskusijas par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. “Nacionālā apvienība” rosina pārtraukt Krievijas pilsoņu atrašanos un strādāšanu Latvijas skolās, jau gadu mēs gaidām no Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību, taču tā neseko. Arī šoreiz šis priekšlikums tika noraidīts.
Būtiski, mūsuprāt, šodien bija arī grozījumi likumā “Par policiju”. Tika atbalstīts mana kolēģa Jāņa Dombravas priekšlikums dot plašākas pilnvaras pašvaldības policijai attiecībā uz migrantu kontroli. Tā ir pieaugoša problēma gan Rīgā, gan citviet Latvijā, un priekšlikums tika atbalstīts. Turpmāk tiks dotas plašākas pilnvaras arī Valsts policijai attiecībā uz dronu kontrolēšanu, to pārtveršanu un nosēdināšanu. Tā ir reaģēšana uz iepriekš notikušajiem incidentiem. Tas ir izdevies, un Valsts policijas pilnvaras ir paplašinātas.
Noslēgumā vēlos teikt, ka šodienu, 27. februāri, Saeima ir oficiāli atzinusi par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu jeb nevaldības organizāciju dienu, ko starptautiski ir rosinājis ieviest latviešu izcelsmes aktīvists. Tātad šī diena no nākamā gada būs ierakstīta kalendārā un atzīmējama kā Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena. Pateicība gan uzņēmēju organizācijām, gan karavīru biedrībām, gan personu ar invaliditāti biedrībām un citām, ar ko es esmu sadarbojies, arī tām nenosauktajām, ar kurām sadarbošos turpmāk. Šādi mēs kā likumdevējs vēlamies izcelt jūsu devumu pilsoniskajā un valsts attīstībā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Sveicināti! Šodien kārtējā Saeimas sēde bija relatīvi īsa, bet, manā ieskatā, papildinot kolēģa no “Nacionālās apvienības” teikto (neatkārtojoties, bet papildinot), vēršu uzmanību uz to, ka šodien tika atjaunots Saeimas deputāta mandāts trīs mūsu kolēģiem – Auguļa kungam, Čakšas kundzei un Briškena kungam. Tie ir bijušie Evikas Siliņas valdības ministri, kurus Evika Siliņa izslēdza, ja tā varētu teikt... laikam juridiski korekti – palūdza... iesniedza Saeimā demisijas rakstu... atstādināja no valdības locekļa pienākumu pildīšanas, līdz ar to atverot durvis turpmākajām debatēm gan parlamentā, gan ārpus tā par pašreizējās koalīcijas un valdības stabilitāti.
Mēs redzam – mums šodien nebija iespējas debatēt par jauniem ministriem, jo Ministru prezidente nebija tos izvirzījusi, par ko varētu debatēt vai balsot šodien. Šādu diskusiju nebija. Faktiski valstī esam palikuši bez trīs ministriem. Valdībai stāv priekšā nopietnas pārmaiņas. Ar šodienas informāciju nevaram pateikt, ar ko tas beigsies, nevaram izslēgt arī jaunas valdības izveidi.
Otra, manuprāt, būtiska lieta, kas šodien zināmā mērā raisīja papildu debates parlamentā, bija mūsu – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS –pieprasījums ārlietu ministrei Bražes kundzei par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatā minēto, tai skaitā atsaucoties uz to, ka atbalsts ir nācis no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Saeimas un citām organizācijām. Šo gadagrāmatu demonstratīvi izdaiļo mūsu valsts ģerbonis.
Šīs gadagrāmatas rekomendācijās (tām ir rekomendējošs raksturs, tās, protams, nav saistošas valdībai), mūsu ieskatā, ir klaji neatbilstoša informācija attiecībā uz to, kā Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties attiecībās ar Izraēlu, piemēram, pēc iespējas izslēgt tikšanās ar valdības pārstāvjiem, atzīt Palestīnas valsti, ieviest pret Izraēlu sankcijas Eiropas Savienības līmenī un tamlīdzīgi. Tas, mūsu ieskatā, absolūti neatbilst šībrīža ģeopolitiskajai situācijai un Latvijas interesēm. Mūsu sadarbības partneri NATO... lielākā armija... Amerikas Savienotās Valstis un tās pašreizējā prezidenta administrācija stāv cietās Izraēlas pozīcijās. Attiecīgi par to bija mūsu pieprasījums.
Ceram, ka šādas lietas vairs neatkārtosies un nodokļu maksātāju līdzekļi netiks tērēti pasākumiem, kuri neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien izskatījām vairākus interesantus jautājumus, un viens no tiem mani aizskāra. Pie mums vērsās pēc palīdzības, lai mēs neatbalstītu grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz aizliegumu organizēt tūres uz Krieviju un Baltkrieviju.
Es pašlaik neaizstāvēšu ne Krieviju, ne Baltkrieviju, bet aizstāvēšu mūsu bērnus, kuriem ir tāda slimība kā autiskā spektra traucējumi un citi veselības traucējumi. Šie bērniņi ir spiesti braukt uz Baltkrieviju uz atveseļošanās procedūrām, lai uzlabotu savu veselību. Latvijā tādas procedūras netiek piedāvātas. Piemēram, viena no tādām procedūrām, kas tiek piedāvāta Baltkrievijā, ir atveseļošanās procedūra ar delfīniem. Atkārtošos – tādas procedūras netiek piedāvātas ne Latvijā, ne Lietuvā. Ģimenes izmanto tūrisma firmas, jo aizbraukt ar autobusu ir lētāk un ātrāk nekā ar savu mašīnu, kā arī ne katra ģimene var atļauties nopirkt mašīnu. Pie mums pēc palīdzības vērsās māmiņas, kuras ir saskārušās ar šādu problēmu un lūdz – ja atbalstām tādus priekšlikumus, tad būtu vēlams kaut ko līdzīgu izveidot arī Latvijā.
Mums jārūpējas par bērniem un jāsniedz tiem atbalsts, jo bērni ir mūsu nākotne. Šī tēma ir aktuāla, jo mūsu demogrāfijas rādītāji ļoti strauji krītas, mums ir jāglābj mūsu nākotne. Pašlaik un arī turpmāk mēs atbalstām bērnus, tāpēc tādus grozījumus atbalstīt nevaram.
Paldies par uzmanību, un jauku piektdienu!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Maslovskim. Lūdzu!
V. Maslovskis (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēģināšu īpaši neatkārtot, ko teica iepriekšējie kolēģi.
Varu pateikt, ka tika atjaunotas 14. Saeimas deputāta pilnvaras bijušajam ministram no Zaļo un Zemnieku savienības Uldim Augulim. Mēs esam izvirzījuši jaunu kandidatūru labklājības ministra amatam – Reini Uzulnieku, kuram jau ir 10 gadu pieredze šajā jomā. Uzskatām, ka viņš ir ar augstu profesionalitāti, turpinās Auguļa kunga iesākto politiku demogrāfijas jomā, labklājības jomā – ar savu skatienu, jaunu redzējumu – un uzsāks vitāli svarīgas lietas.
Pievērsīšos Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtajiem grozījumiem OCTA likumā, vienkāršiem vārdiem sakot. Likumprojekts ar 77 balsīm “par” pirmajā lasījumā tika atbalstīts.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtie likuma grozījumi paredz, ka OCTA nav nepieciešama fiziskajai personai – transportlīdzekļa īpašniekam, tiesiskajam lietotājam, kā arī juridiskajai personai – lauksaimniecības traktortehnikas īpašniekam vai turētājam, ja viņš nepiedalās ceļu satiksmē, nav uzskatāms par ceļu satiksmes dalībnieku Ceļu satiksmes likuma izpratnē, kā arī neizmanto lauksaimniecības tehniku tam paredzēto darbību veikšanai... un nepiedalās arī ceļu satiksmē. Mēs uzskatām, ka šie piedāvātie grozījumi mazinās birokrātiju un neradīs nepamatotas izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuru transportlīdzekļi atrodas garāžās, stāvlaukumos, ilgāku laiku netiek izmantoti ceļu satiksmē, bet vēl joprojām ir reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā un arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.
Pieņemot un apspriežot grozījumus un piedāvāto redakciju un arī iepriekšējās... bija ļoti daudz diskusiju, kā Latvijas likumdošanā pareizi būtu jātransponē attiecīgā direktīva. Dažādi risinājumi bija par to, ka transportlīdzeklis jānoņem no uzskaites uz laiku. Es personīgi uzskatu, ka noņemšana uz laiku 99 gadījumos neko nerisinātu, kaut arī pēc būtības atbalstu, ka tādai procedūrai jābūt, jābūt maksimāli atvieglotai, nenododot transportlīdzekļa reģistrācijas numurus.
Varu paskaidrot – transportlīdzeklis, kurš atradīsies ielas malā, neatkarīgi no tā, vai tas būs vai nebūs uz laiku noņemts no uzskaites, tiks vai netiks noņemtas valsts reģistrācijas numura zīmes, neradīs mazākus riskus atbildībai... arī trešajām personām. Aktuāls ir jautājums arī par to, ka lauksaimniecības traktortehnikas reģistrācija principā notiek ar roku, nav integrēta e-vidē. Tas būtiski apgrūtina daudzas dzīves situācijas, ar ko saskaras iedzīvotāji. Tas būtu jārisina. Uzskatu, ka varētu integrēt visu šo lauksaimniecības traktortehniku... CSDD e-vidē, kas būtiski uzlabotu visus apstrādes procesus, mazinātu birokrātiju un arī samazinātu valsts pārvaldē strādājošo skaitu.
Tāpat uzskatu, ka kritiski vērtējama iespēja pašapliecinājuma ceļā norādīt, ka lauksaimniecības traktortehnika kādu laiku netiek izmantota, jo tā nav laba prakse un neradīs izeju no šīs situācijas. Vēlos arī informēt, ka direktīva nav regula un mums viss nav jāpieņem tik strikti, kā noteikts direktīvā. Tā nosaka mērķus, kuri mums ir jāsasniedz, mērķu īstenošana ir dalībvalstu ziņā, un katra no tām izstrādā savus tiesību aktus.
Uzskatu, ka deputāti sekos informācijai, kas šajā jomā tiks saņemta no Eiropas Komisijas, parādīsies arī statistika, kaut arī mēs jau tagad saprotam... zinām, ka statistika, kā teica nozaru apdrošinātāji... tie varētu būt pārdesmit gadījumi gadā. Tad arī deputāti sniegs priekšlikumus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 15. maijam. Uzskatu, ka jebkurus grozījumus, jebkuru likumu var pilnveidot.
Paldies, un novēlu jums jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Valdim Maslovskim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agita Zariņa-Stūre. Lūdzu!
A. Zariņa-Stūre (JV).
Labdien, klausītāji! Šonedēļ Saeimā mums bija komisiju darba diena ar nevalstiskajām organizācijām, un šodien arī Saeimas sēdē apstiprinājām šo kā atzīmējamo dienu, kad mēs pievēršam īstāku uzmanību nevalstiskajām organizācijām.
Ir trīs jautājumi, par kuriem es gribētu runāt, tāpēc ka tie šodien bija Saeimas sēdes darba kārtībā un visi šie trīs jautājumi ir saistīti arī ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
Vispirms jau tās bija JAUNĀS VIENOTĪBAS rosinātās izmaiņas Kārtības rullī... kur mēs rosinājām lielāku uzmanību pievērst latviešu valodai, reizi divos gados saņemot atbildīgās ministrijas ziņojumu par situāciju... līdz ar to arī debates. Šodien bija lielas debates par to, vai tas ir reizi gadā – uz dzimtās valodas dienu – vai... dažas frakcijas vēlējās reizi gadā... tad varbūt īss pamatojums, kāpēc mēs palikām pie vienu reizi divos gados – ar domu, ka tad darbs pie latviešu valodas stiprināšanas būtu tāds pamatīgāks, sistemātisks. Mēs ļoti baidījāmies, ja reizi gadā, tad tas laika gaitā varbūt izvēršas par tādu ķeksīti, kas tajā mazajā periodā ir izdarīts. Tā ka es ļoti priecājos, ka turpmāk mums Saeimā īpaša diena būs veltīta mūsu pamatvērtībai – latviešu valodai.
Otrs jautājums ir saistīts... tie ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Un šeit mēs beidzot sakārtojām to, kas jau daudzus gadus notiek izglītības iestādēs, – skolēni mācās praktiskās uzņēmējdarbības prasmes, dibina mācību uzņēmumus un iemācās praktisko pusi, kā notiek nodokļu nomaksa, kā notiek čeku izrakstīšana, kā notiek biznesa plāna veidošana, bet izrādās, ka līdz šim likumā tas nebija sakārtots. Šie grozījumi leģitimizē šo mācību uzņēmumu saimnieciskos ieņēmumus, par tiem nav jāmaksā nodokļi. Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un nu jau ar deputāti Andu Čakšu, bijušo ministri, kas šodien atgriezās mūsu rindās, šie grozījumi tika izstrādāti, lai viss būtu likuma robežās.
Un pats pēdējais no izglītības puses – tās bija izmaiņas un trešais lasījums... Vispārējās izglītības likumā, kur līdz šim jautājums, kas vienmēr interesēja valsts ģimnāzijas, – kāda ir uzņemšanas kārtība 7. un 10. klasē... tad, komisijasprāt, šī kārtība būtu nosakāma tāpat kā visu citu skolu skolēniem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi, un arī mūsu vēstījums bija, ka valsts ģimnāziju skolēnu kustību un kārtību turpmāk regulēs nevis likums, bet Ministru kabineta noteikumi. Tas, ko vajadzēja ar šiem grozījumiem... noteikt to, kā tad notiek pārejas periodā, tas ir, šogad, – nostiprināt to, ka mēs paliekam pie kārtības, kāda bija iepriekš.
Ja klausījāties Saeimas sēdi, tad dzirdējāt, ka komisija un arī Saeima neatbalstīja virkni deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Īsi pamatošu, kāpēc. Tāpēc, ka šie priekšlikumi bija par tādām, es teikšu, ļoti, ļoti strukturālām, lielām izmaiņām vispār izglītības sistēmā, par klasēm, par pakāpēm, par nosaukumiem, bet šie grozījumi bija tikai, lai sakārtotu uzņemšanu valsts ģimnāzijas 7. un 10. klasē.
Tas īsumā viss. Un tas, ko laikam gribētos vēlēt, – ātrāk, ātrāk martu un pavasari!
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Agitai Zariņai-Stūrei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par iespēju.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija īsa, bet diezgan spraiga Saeimas sēde. Iezīmēšu trīs, mūsu skatījumā, ļoti būtiskas lietas, kas šodien tika izskatītas.
Pirmā – Saeima laboja savu kļūdu... ir ceļā uz kļūdas labojumu saistībā ar OCTA likumu. Tātad netaisnība, kas skar tos autovadītājus vai motovadītājus, kas neizmanto savus spēkratus, – ka viņiem obligāti būtu jāveic šī civiltiesiskā apdrošināšana... manā skatījumā, tas ir pareizi, un Saeima ir ceļā uz to, lai izlabotu šīs kļūdas.
Otrā – Tūrisma likums. Proti, jautājums, manā skatījumā, ir populistisks saistībā ar to, ka aizliegt Latvijas tūrisma firmām nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Tanī pašā laikā nav nekāda aizlieguma nodibināt šādas kompānijas Lietuvā vai Igaunijā vai izmantot Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu pakalpojumus, tādā veidā veikt šos ceļojumus un organizēt ceļojumus uz kaimiņu republikām. Tanī pašā laikā no Igaunijas, no Tallinas, uz Sanktpēterburgu dienā ar stundas intensitāti tiek nodrošināti 14 reisi. Tā ka, manā skatījumā, šobrīd tas ir tīrākais, es atvainojos, populisms un nekādā veidā neveicina Latvijas attīstību.
Neitrāls un, manā skatījumā, ļoti labs likumprojekts saistībā ar policijas ikdienu ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, kurā tika atbalstīti Iekšlietu ministrijas priekšlikumi saistībā ar droniem, dažādu veidu droniem – gan uz zemes, gan ūdenī, gan gaisā –, kas var apdraudēt sabiedrisko kārtību vai cilvēku drošību... ar to notriekšanu vai apturēšanu. Tas, manā skatījumā, ir solis uz priekšu. To jau sen vajadzēja izdarīt. Tā ka tas tāds pozitīvs moments.
Nu un, protams, mīļie klausītāji, domājiet, par ko balsosiet nākamajās pašvaldību vēlēšanās! Šodien deputāti runāja, runāja pusi dienas, bet īsti neko tādu nopietnu nepierunāja. Tātad mums joprojām nav atrisināts demogrāfijas jautājums, joprojām nav atrisināts ekonomikas jautājums, un joprojām nav atrisināti visi mūsu drošības jautājumi. Manā skatījumā, šī valdība to nav spējīga izdarīt.
Labi. Visiem paldies. Jaukas brīvdienas! Uz sadzirdēšanos!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija vairāki svarīgi likumprojekti, kas ir nozīmīgi mūsu demokrātijai un pilsoniskajai sabiedrībai, un tie viedokļi, ko jūs te arī dzirdējāt, noteikti atšķīrās, bet es uzskatu, ka mēs pieņēmām tiešām vairākus svarīgus lēmumus.
Pirmkārt, mēs noraidījām deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei par neatkarīgā institūta – Latvijas Ārpolitikas institūta – gadagrāmatu. Pieprasījuma autori pārmeta, ka valsts ir finansējusi šīs gadagrāmatas izdošanu, un aicināja mainīt gadagrāmatas tekstus. Es uztvēru to kā bīstamu mēģinājumu politizēt zinātni, jo apšaubīt pētnieka tiesības analizēt ārpolitiku un paust to, kas neatbilst oficiālajai nostājai, – tā ir cenzūra un zinātnes manipulēšana. Zinātnei ir jābūt brīvai, nevis pakļautai politiskajai ietekmei. Latvijas Ārpolitikas institūts nav valsts iestāde, un tā publicētie pētījumu secinājumi, viedokļi nav valdības nostāja. Zinātniekiem ir jāspēj brīvi analizēt, kritizēt un ieteikt, un valsts nedrīkst nostāties tādā pozā, ka finansēs tikai politiski ērtus pētījumus, jo tas nozīmē, ka mēs vienkārši manipulējam ar zinātniskajiem pētījumiem. Demokrātijā zinātnei ir jābūt neatkarīgai. Tāpēc tiešām jutu gandarījumu, ka Saeima šo pieprasījumu noraidīja, jo mēs aizstāvējām ne tikai konkrēto gadagrāmatu, bet arī akadēmiskās vides neatkarību un demokrātijas pamatus.
Otrs svarīgs lēmuma projekts bija par to, ka mēs šodien oficiāli apstiprinājām 27. februāri par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu. Es pati arī Saeimā ienācu no NVO vidus, un nereti nevalstiskajām organizācijām ir sajūta, ka politiķi nedzird to balsis, un arī man manā nevalstisko organizāciju pieredzē pirms Saeimas bija tāda sajūta, ka diskusijās es esmu zem galda, nevis pie tā. Tāpēc, ienākot politikā, es gribēju būt tā deputāte, kas ieklausās NVO balsīs, jo es tiešām ļoti augstu vērtēju darbu, ko nevalstiskās organizācijas dara bieži vien brīvprātīgi un arī bez samaksas.
Mums vēl ir jāpiestrādā pie tā, lai panāktu, ka politiķiem pilsoniskā sabiedrība un NVO ir tikpat nozīmīgs sarunu partneris kā uzņēmēji un viņu organizācijas, tāpēc tas, ka šodien mēs simboliski esam pieņēmuši šo lēmumu, ir solis ceļā uz labāku izpratni par nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā. Es gribu pateikt visiem nevalstisko organizāciju aktīvistiem lielu paldies par viņu ieguldīto darbu.
Es jums vēlu veiksmīgi noslēgt šo nedēļu, un lai jaukas pavasara sajūtas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!
