Frakciju viedokļi

2025. gada 20. februārī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par sēdē izskatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!). 

Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien bija īsa, bet saturīga Saeimas sēde. Spraigas diskusijas, protams, izraisīja Ārlietu komisijas sagatavotais lēmuma projekts par solidarizēšanos ar Ukrainu. Šis ir diezgan sarežģīts jautājums. Ukrainas karš turpinās jau trešo gadu. Līdz ar to jautājums bija jāatrisina jau sen.

Tagad redzam, ka mums paveicies – ir ievēlēts jauns ASV prezidents Donalds Tramps, spēcīgs līderis, kurš mēģinās šo jautājumu tuvākajā laikā atrisināt. Mums jābūt blakus un jāatbalsta šī rīcība, šī vēlme atrisināt jautājumu. Pats galvenais – lai šī jautājuma atrisināšana apmierinātu Ukrainas tautu. Runājot ar abām konflikta pusēm, varbūt jau sen mēs varējām jautājumu atrisināt – bija jāatbalsta Ukraina un jārunā ar Krieviju.

Šodien mēs skatījām likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Ministrija piedāvā pie pirmās reģistrācijas, ja mašīna ir vecāka par pieciem gadiem... no pieciem līdz 10 gadiem... paplašināt likuma tvērumu un uzlikt aizliegumu CSDD... pie īpašnieka maiņas... lai varētu iedziļināties... un cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tas ir tas pamatojums.

Izlasot likumprojektu, no savas puses varu pateikt, ka tas ir balstīts tikai un vienīgi uz riskiem, kuri principā nekādā veidā nav aprēķināti. Ar cipariem var pierādīt absolūti jebko. Ļoti vienkārši mēs varējām aprēķināt... no pieciem līdz 10 gadiem... paskatoties, cik gada laikā ir jaunu reģistrāciju... tad tos riskus var aprēķināt. Bet šajā likumprojektā tā trūkst. Vajadzēja izdiskutēt šo jautājumu ar nozari un nākt ar kompromisu, jo ministrijas bažas ir tādas, ka pie reģistrācijas ir kaut kādi mahinatori, kuri vairākas reizes taisa mašīnas īpašnieka maiņas, lai izvairītos no nodokļiem, un tā tālāk.

Man bija iespēja aprunāties ar nozares pārstāvjiem, viņi teica, ka vispār nav nepieciešams reģistrēt mašīnu. Importētāji ieved automobiļus... maksimāli, ko vajag, – tā ir numuru salīdzināšana, un viss. Mašīna paliek īpašumā auto tirgotājiem, un to pirmo un vienīgo reizi reģistrē jau uz galapatērētāju.

Tā ka šeit ir tikai birokrātijas veicināšana. Ņemot vērā, ka nezinām, kādi ir riski un kāds būs administratīvais slogs Valsts ieņēmumu dienestam, mēs nevaram zināt un nevaram būt pārliecināti, vai Valsts ieņēmumu dienestam nevajadzēs palielināt ierēdņu skaitu. Tā ka, protams, mēs balsojām “pret”. Turpināsim diskutēt par šo jautājumu.

Veiksmīgas brīvdienas, dārgie klausītāji, novēlu visiem vislabāko!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Edmunds Cepurītis. Lūdzu!

 

E. Cepurītis (PRO).

Liels paldies par doto vārdu.

Šīs nedēļas sākumā daudzi Saeimas deputāti viesojās Briselē, kur notika starpparlamentu konference, veltīta budžetiem. Arī mums bija ārlietu tikšanās, daudzas sarunas kļuva par diskusijām, kurās apsprieda aktuālos notikumus Minhenē un Parīzē. Nākot no šīs vides... visi Eiropas politiķi ienesa vēsmas no dažādām Eiropas daļām... domāju, mums šobrīd nav iemesla pesimismam. Tika pausts plašs atbalsts Ukrainai un arī tām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas. Protams, tās būs vēl jāīsteno.

Ļoti skaidri iezīmējas tas, ka drošība ir Eiropas kopīgā vērtība, no kuras iegūst visas valstis. Šobrīd ir divi pārmaiņu ceļi. Viens, ko pauda daudzas valstis, – ir jāpalielina finansējums drošībai un aizsardzībai Eiropas valstu budžetos, lai panāktu lielāku ietekmi. Otrs ceļš ir panākt šī finansējuma labāku izmantojumu. Tam ir nepieciešami daudzi politiski lēmumi, piemēram, ja bruņojuma veidi ir salāgoti, ja veicam iepirkumus kopīgi vairākām valstīm, ja izmantojam kopīgu aizņemšanos vairākām valstīm, nevis katra valsts meklē finansējumu atsevišķi, mēs par katru eiro aizsardzībai varētu izdarīt vairāk mūsu aizsardzības spēju stiprināšanai, mūsu ietekmei mūsdienu pasaulē.

Nākot no šīs konferences, aizņemoties domu, kas izskanēja Minhenē, es varu citēt šo frāzi: “Es ticu Eiropai. Un jums vajadzētu ticēt.” To ir teicis Ukrainas prezidents Zelenskis. Domāju, ka šis ir tas optimisms un pārmaiņu plāns, kas mums jāpārņem, lai pieņemtu arī šo rīcību. Mēs varam izdarīt visu, lai lēmumi par Eiropu un Ukrainu tiktu pieņemti Eiropā, nevis citur. Protams, ir jāiegulda darbs gan Saeimai, gan valdībai, gan citiem iesaistītajiem, lai tas tiešām tā notiktu.

Tas arī ir tas, ko es mums novēlu.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Cepurītim no frakcijas PROGRESĪVIE.  

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!

 

I. Mūrniece (NA).

Sveicināti, klausītāji! Man jāturpina iepriekšējo runātāju teiktais. Šīs Saeimas sēdes laikā debatējām par atbalstu Ukrainai. Saeima pieņēma paziņojumu, apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.

Jāteic, ka starptautiskajā telpā mēs dzirdam dažādas balsis, bet, par spīti tam, apmeklējot politiķu tikšanās Briselē, viesojoties NATO štābā Briselē, pārliecība ir ļoti skaidra – Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis strādā ļoti racionāli, lai palielinātu aizsardzības finansējumu. Uzdrošināšos prognozēt, ka NATO samitā Hāgā gan Eiropa, gan Amerika, gan Kanāda spēs vienoties par aizsardzības finansējuma pieaugumu līdz 3–3,5 procentiem kā zemāko jeb pamata finansējumu.

Domāju, tā ir ļoti laba prognoze, kā NATO un Eiropa varētu stiprināt sevi iepretim dažādām citām lielvarām, kas joprojām izrāda imperiālistiskas ambīcijas, tā ka optimismam ir pamats. Viens ir izteikumi, ko dzirdam, bet pavisam cita lieta – ļoti konkrēta praktiskā ievirze NATO. Eiropa ir sapratusi, ka ir viens ceļš – aizsardzības ceļš, kas ir ejams konsekventi. Ceru uz ļoti labiem lēmumiem nākamajā NATO samitā.

Vienlaikus tiek plaši diskutēts, kā atbalstīt Ukrainu. Arī te es teikšu – ir pamats optimismam. Eiropa ir pateikusi, ka vēlas rakstīt miera plānu kopā ar Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm, un, protams, ir vajadzīga gan Eiropas iniciatīva, gan konkrēts finansiālais atbalsts Ukrainai, un, domāju, te nāk viena ideja pēc otras. Droši vien tās tiks apspriestas. Jā, patiešām Eiropas saime ir liela, lēmumu pieņemšana prasa laiku, bet Eiropa ir spējusi mobilizēties. Laika domāt nav īpaši daudz, lēmumi ir jāpieņem ātri.

Arī Zelenska kungs ir iezīmējis laika grafiku tālākajām sarunām. Saprotu, ka tas ir 11. marts. Ne rīt, ne parīt, tātad laiks pieņemt lēmumus vēl būs.

Saeimas paziņojumā tiek izteikta visdziļākā pateicība Latvijas sabiedrībai, kas ir nepagurstoši atbalstījusi Ukrainu gan ziedojot, gan ar savu darbu un morāli. Īpaši gribu pieminēt divus Latvijas brīvprātīgos – Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī, un Edgaru Platonovu, kurš krita 2024. gada 25. decembrī. Mums tās bija ļoti smagas ziņas. Mēs redzam, ka karš paņem daļu Ukrainas tautas, bet arī Latvijas brīvprātīgie ir devušies un aizstāvējuši gan Ukrainas, gan Eiropas brīvību – mūsu brīvību dzīvot miera laikos.

Vēl es vēlos uzsvērt, ka ļoti konsekventi un ilgtermiņā jāturpina Krievijas vājināšanas pasākumi. Arī šajā jautājumā Eiropā ir vienprātība. Arvien labāk veicas ar Krievijas “ēnu flotes” sankcionēšanu, lai gan jāpiezīmē, ka šobrīd ir sankcionēta tikai neliela daļa, te vēl ir jāstrādā, bet par katru kuģi nepieciešams ievākt konkrētus pierādījumus. Tiek domāts arī par jauniem veidiem, kā novērst sankciju apiešanu, un citiem Krievijas vājināšanas pasākumiem.

Sagaidot trešo kara gadskārtu Ukrainas aizstāvēšanās karā pret agresoru, ir vēlreiz ļoti skaidri un nepārprotami jāpasaka pamata lietas. Ukraina šajā karā aizstāvas pret Krievijas brutālu, neizprovocētu militāro agresiju, un Ukrainas karš ir savas valsts, savas zemes, savas tautas aizstāvēšanās karš. Vienādot aizstāvēšanās karu ar agresiju pret kādu valsti – tam nav nekāda ne juridiska, ne morāla pamata. Protams, karš ir ļaunums, kas aiznes cilvēku dzīvības, bet Ukrainas tiesības karā aizstāvēt savu valsti ir atbilstošas starptautiskajiem tiesību principiem. Es teikšu – tās ir svētas cilvēku tiesības.

Kāds būs Ukrainas lēmums un ar kādiem nosacījumiem Ukraina piekritīs sarunām par pamieru vai par mieru – tas būs Ukrainas sabiedrības lēmums, kas, prognozēju, nenāks viegli. Latvija to respektēs, piekritīs un palīdzēs Ukrainai šo lēmumu īstenot.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Saeimas priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai. Lūdzu!

 

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV). 

Labdien! Šodien bija ļoti svarīga sēde, kas ļāva ļoti skaidri redzēt mūsu iespējas stiprināt Latviju un ieraudzīt pretstāvošus viedokļus.

Svarīgākais jautājums, par ko bija plašākās debates, saistījās ar Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu par atbalstu Ukrainai. Šis lēmuma projekts, kas bija ļoti savlaicīgi sagatavots, ir ļoti aktuāls. Mēs atbalstām Ukrainu, mēs atbalstīsim Ukrainu, un mēs nosodām Krievijas patvaļu. Tam ir vajadzīga stipra Latvija, stipra Eiropa.

Lūkojoties uz šo situāciju, Saeimas debatēs tika pausts, ka mums šobrīd būtībā ir četri pienākumi. Pirmkārt, stiprināt Latviju. Otrkārt, atbalstīt Ukrainu. Treškārt, ierobežot Krieviju. Ceturtkārt, vienot Eiropu. Tas ļaus pasargāt sevi, pasargāt no plašākas iespējas Krievijai izvērst savu agresiju, ļaus palīdzēt Ukrainai, jo Latvija ir daļa no spēcīgas līdzīgi domājošu valstu savienības. Jau šobrīd ir pieņemta virkne lēmumu, piemēram, pēdējās dienās papildu sankcijas pret Krieviju, kas tai... vēlreiz... būs sāpīgi un to vājinās.

Šis lēmuma projekts ir sagatavots, skatoties uz nākamo pirmdienu, 24. februāri, kad būs aizritējuši tieši trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā... kopš šīs atklātās agresijas – jau trīs gadi. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu, mēs redzam, ka Ukrainas tauta nepagurst, nepadodas un turpina cīnīties par savas valsts brīvību un tās cilvēku dzīvībām.

Šajos apstākļos mums ir svarīgi vienlaikus gan spēt atbalstīt Ukrainu, gan stiprināt Latviju. Tādēļ pieminēšu vēl divus likumprojektus, par kuriem šodien balsoja un kurus atbalstīja Saeima.

Pirmajā lasījumā tika atbalstīts arī partiju apvienības... Jaunās VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas sagatavotais likumprojekts par nacionālo drošību apdraudošo darījumu ierobežošanu. Šis likumprojekts, kas piedāvā noteikt, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi – gan fiziskās, gan juridiskās personas – vairs nevarēs iegādāties īpašumus Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu drošību un arī novēršot sankciju apiešanu, šodien tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Varētu jautāt: kādēļ tieši šobrīd? Mēs visi šos trīs gadus aizvien turpinām atrast jaunus veidus, kā stiprināt mūsu drošību, un arī tagad – pēdējā gadā, pēdējos mēnešos – mēs redzam īpaši pieaugam Krievijas hibrīddraudus un dažādu veidu papildu uzbrukumus Eiropas valstīm. Uz to ir norādījuši arī mūsu drošības dienesti. Tādēļ šis likumprojekts tieši šobrīd ir kā preventīva rīcība, lai nepieļautu nekādas iespējas agresoram vairot savu ietekmi Latvijā, lai novērstu jebkādas iespējas ar ekonomiskām svirām lūkot iegūt kādu ietekmi. Mēs varam vērot, ka tas ir aktuāli, jo šogad šajā jomā ir fiksēti jau 38 gadījumi – kad nekustamos īpašumus Latvijā iegādājušies Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi –, tādēļ mēs aicinām atbalstīt un pieņemt šo likumprojektu, ko Saeima šodien atbalstīja pirmajā lasījumā, lai turpmāk to novērstu... Tā ir daļa no koncepta, ko mēs saucam par pašaizsargājošu demokrātijas principu, kas paredz, ka valstij ir pienākums preventīvi pieņemt lēmumus, kas ļauj novērst lielākus draudus, vajadzības gadījumā arī ierobežojot kādu personu tiesības. Šinī gadījumā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un juridiskajām personām būs ierobežotas iespējas iegūt nekustamo īpašumu.

Domājot par drošību, mums ir svarīgi lūkoties, lai daļa no drošības būtu mūsu valsts attīstība ekonomikas jomā, zināšanu jomā un mūsu cilvēku iespējā redzēt sevi augam un attīstīties tieši Latvijā. Tādēļ šai kontekstā ne mazāk svarīgs ir arī likumprojekts par grozījumiem Augstākās izglītības likumā... kas ir vēl viena lieta – ka mēs varam uzlabot Latvijas konkurētspēju, Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju. Šodien Saeimas deputāti vienprātīgi atbalstīja grozījumus, lai turpmāk Latvijas augstskolas, ja tās vēlas, drīkstētu sākt studentu uzņemšanu jau pavasarī, kā to dara absolūtais vairākums Eiropas augstskolu, neliekot jauniešiem gaidīt vasaras otru pusi, vasaras beigas, lai uzzinātu, vai būs iespēja studēt Latvijas augstskolās. Mūsu universitātes ir paudušas, ka tas ir svarīgi. Un mēs redzam, ka tas vairos gan augstākās izglītības konkurētspēju, gan mūsu jauniešu iespējas studēt Latvijā un caur to stiprinās mūsu valsti.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Saeimas priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Māris Sprindžuks. Lūdzu!

 

M. Sprindžuks (AS).

Labdien! Tuvojoties Ukrainas kara trešajai gadadienai, arī mūsu frakcija šodien ļoti aktīvi pauda savu viedokli attiecībā uz Saeimas lēmuma projektu.

Mēs savā paziņojumā vilkām paralēles ar to, ka šādos sarežģītos laikos ir ļoti būtiski saliedēt sabiedrību, nekrist panikā un veidot uzticību kopējam kursam. Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo šobrīd ir ļoti zema uzticība valdībai, rekordzemākā, kādu mēs atceramies, un arī ārpolitiski ir sarežģīti laiki, reaģējot kaut vai uz Amerikas Savienoto Valstu kursa izmaiņām. Tas nozīmē, ka mums Latvijā ir jābūt ļoti konsekventiem, lai saliedētu savu sabiedrību, kā arī lai strādātu Eiropā ar citām dalībvalstīm un lai pārliecinātu, ka šobrīd Eiropai varbūt ir jāatsakās no zaļā kursa un citām iniciatīvām, kas paņem laiku un resursus, un jāfokusē visi resursi aizsardzībai un sadarbībai... mums, valstīm, kopā.

Tieši šī pārliecība un gara spēks ir tas, kas mums Latvijā ir vajadzīgs. Un to mēs, Saeima, arī aicinājām – nezaudēt galvu. Atbalstām Ukrainu un arī paši rīkojamies saprātīgi!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Mārim Sprindžukam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

 

 

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs atbalstījām lēmuma projektu, kurā apliecinājām solidaritāti ukraiņu tautai.

Mūsu tauta ir Ukrainu atbalstījusi kopš pirmās kara dienas. Mēs esam nosodījuši Krievijas iebrukumu un vienmēr ticējuši, ka Ukraina uzvarēs. Taču tūlīt apritēs trīs gadi un karš turpinās, un mums ir jāspēj paskatīties realitātei acīs, kāpēc tā ir noticis, kāpēc trīs gadu laikā vēl nav iestājies miers, kāpēc nav gūta uzvara. Un tam ir vairāki iemesli.

Rietumi un Baidens atteicās dot ieročus, kurus Ukraina prasīja, un tas bija, baidoties no kara tālākas eskalācijas, lai karš nepārsviestos uz NATO valstīm. Tika cerēts, ka Krievijas ekonomika sagrūs, bet nekas no tā nepiepildījās. Ieroči tika doti tikai tik, lai Ukraina nezaudētu, bet arī lai neuzvarētu, lai vājinātu Krieviju, bet ukraiņi par to maksā ar savām dzīvībām. Un Eiropa tagad ir apvainojusies, ka tā nav nosēdināta blakus sarunās, kas notika Saūda Arābijā. Bet trīs gadi bija laiks, lai apsēstos pie sarunu galda un pārtrauktu šo karu.

Šajā karā miljoniem cilvēku bija spiesti pamest savas mājas, simtiem tūkstoši ir gājuši bojā. Mātes, kurām ir salauztas sirdis par saviem dēliem, kas ir gājuši bojā karā. Bērni, kas ir redzējuši kara šausmas un savā mūžā to nekad neaizmirsīs. Ir jādara viss, lai pārtrauktu šo karu un lai iestātos miers. Vai ukraiņu tautai kāds ir pajautājis, ko viņi vēlas? Vai viņi vēlas atgriezties savās mājās? Tur daļai vēl ir palikuši vecāki un vecvecāki. Mēs nevaram dzīvot ilūzijās, mums ir jābūt reālistiem un jādara viss, lai šis karš beigtos un lai būtu arī uzvara... ka tas būtu miers.

Šodien otrajā lasījumā atbalstījām arī grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks aplikta darba devēju... medicīnisko tehnoloģiju iegāde darbiniekiem vai viņu apgādībā esošām personām. Sabiedrības veselība – tā ir vērtība, un mums ir viens no zemākajiem veselīga mūža ilgumiem Eiropas Savienībā, arī valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un viszemākais starp Baltijas valstīm. Grūtības iegādāties medikamentus var paildzināt atveseļošanos, spēju iekļauties darba tirgū. Šis likums motivēs darba devējus sniegt atbalstu saviem darbiniekiem zāļu iegādei, jo, neapšaubāmi, darbinieki ir visvērtīgākais uzņēmuma kapitāls.

Šodien es iesniedzu arī jautājumu klimata un enerģētikas ministram saistībā ar vēja parku izbūvi. Janvāra pēdējā dienā es apmeklēju konferenci Pāvilostā, kur cilvēki bija ieradušies no visas Latvijas. Cilvēkiem bija diezgan liels satraukums, vai tiešām tiks atļauts būvēt apmēram 300 metru augstus monstrus, kas ir apmēram Zaķusalas televīzijas (Skaņas pārrāvums.)... pie viņu mājām, izcērtot mežus, vai jūras krastā, sabojājot kāpas un stāvkrastus.

Tā kā klimata un enerģētikas ministrs nebija ieradies, tad atbildi uz jautājumu vēlēšos tomēr saņemt, lai par to varētu informēt cilvēkus. Galvenokārt – kā tas ietekmēs cilvēku veselību, sadzīvi; cik šādus vēja parkus ar vēja ģeneratoriem plānots uzstādīt; cik elektrības tie saražos, vai tas būs tik, cik mums ir vajadzīgs, vai tomēr vairāk; ja mēs to pārdosim, kam mēs pārdosim? Un galu galā – vai tas mums samazinās elektroenerģijas cenas?

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Didzis Zemmers. Lūdzu!

 

D. Zemmers (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Arī šodien Zaļo un Zemnieku savienība izrādīja ļoti lielu atbalstu Ukrainas tautai, atbalstot šo paziņojumu.

Nežēlīgais karš trīs gadu laikā ir prasījis daudz spēka, daudzas cilvēku dzīvības... un mēs, Latvijas valsts, esam ļoti lielu atbalstu devuši arī finansiāli. Šo trīs gadu laikā Latvijas valsts ir atbalstījusi Ukrainas valsti 859 miljonu eiro apmērā, no kā lielākā daļa ir militārā palīdzība Ukrainai – 540 miljoni. Viennozīmīgi – šis atbalsts ir jāpalielina un jāturpina.

Šodien, izmantojot šo iespēju, gribu pateikt lielu paldies Latvijas sabiedrībai, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, kas neatlaidīgi strādā, lai atbalstītu gan Ukrainas civiliedzīvotājus... gan ukraiņus savā dzimtenē. Vislielākais paldies ir Latvijas cilvēkiem, kas ir ziedojuši savu laiku, savus līdzekļus, kaut vai vienu eiro, kas pašiem varbūt būtu vairāk vajadzīgs... bet tomēr atrod iespēju palīdzēt ukraiņiem, adot zeķes, adot cimdus un tādā veidā sūtot Ukrainas karavīriem siltu vēstījumu – mēs jūs atbalstām un atbalstīsim. Būsim kopā ar ukraiņiem! Un paldies Latvijas iedzīvotājiem.

Šodien es vēl gribu pieskarties vienai citai lietai, būtiskai lietai, par kuru sabiedrībā bija liels satraukums, – par OCTA noteikšanu transportlīdzekļiem, kurus neizmanto satiksmē. Zaļo un Zemnieku savienība sagatavoja likumprojektu un iesniedza to Saeimā. Šajā nedēļā šis likumprojekts tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un guva konceptuālu atbalstu. Līdz ar to šis process iet uz priekšu, un es ceru, ka pēc iespējas ātrāk šī norma likumā tiks grozīta un atcelta.

Paldies. Lai jums veiksmīga diena!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Didzim Zemmeram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!