Frakciju viedokļi

2024. gada 24. oktobrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Tūdaļ deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!

 

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ esam čakli strādājuši Saeimas komisijās, un es gribu akcentēt trīs lietas, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgas, divas no tām ir saistītas ar izglītību... jo es pārstāvu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, strādāju – no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas – šajā komisijā.

Pirmā lieta, ko es gribu teikt, – skolām ļoti svarīgi ir datori, un šonedēļ komisijas sēdē mums tika sniegta informācija par projekta realizāciju attiecībā uz datoru piegādi skolām laika posmā no 2021. gada līdz 2027. gadam. Jau ir piegādāti vairāk nekā 25 tūkstoši datoru 7.–9. klasēm, savukārt sociāli neaizsargātajiem skolēniem būs vairāk nekā 35 tūkstoši datoru otrajā posmā... kas ir piegādāti. Ir ļoti būtiski, ka arī turpmāk šim mērķim – datortehnikas iegādei pedagogiem, skolu atbalsta personālam un arī profesionālajām izglītības iestādēm – tiek plānots veltīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondiem. Tas noteikti ļaus piedāvāt daudz kvalitatīvāku izglītību mūsu skolēniem. Izglītības un zinātnes ministrija mūs informēja, ka projektā ir iesaistījusies gan pati ministrija, gan Latvijas pašvaldības, gan protams, arī izglītības iestādes. Kas ir nepieciešams un ko akcentēja arī Zaļo un Zemnieku savienība – tieši skolu infrastruktūras uzlabošanai, datu pārraides tīkla sakārtošanai nepieciešams finansējums. Tas, ka piešķirti trīs miljoni un šo summu ir plānots ieguldīt datortīklu uzlabošanā, ir labi, bet uzskatām, ka tas nepieciešams arī turpmāk – uzlabot šo lietu.

Noteikti vēlos akcentēt otru lietu. Pieprasījumu komisijā runājām par iekšējās drošības jautājumu, tas saistīts ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu atalgojuma palielināšanu. Tā kā jau šobrīd Saeimā ir sācies darbs pie nākamā gada budžeta projekta, tad esam gandarīti, ka 2025. gadā un arī turpmākajos gados Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem... tātad glābējiem... policistiem un arī robežsargiem, būs algas palielinājums. Tās ir speciālās piemaksas 300 eiro apmērā un mēnešalgas paaugstinājums vidēji par 10 procentiem. Tas ļaus izlīdzināt atalgojumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un, mūsuprāt, ir pareizais virziens, kas jāturpina, lai mums būtu tiešām kvalitatīva iekšējā drošība.

Nobeigumā es gribu akcentēt šodien Saeimas sēdē pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas tika ieviesti pēc Valsts prezidenta iniciatīvas. Tie veicinās Latvijas augstskolu konkurētspēju un ļaus piesaistīt plašāku akadēmisko personālu no ārzemēm.

Tas arī būtu viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

 

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, jo sabiedrībā valda apjukums, kādi nodokļi būs jāmaksā no nākamā gada, ir bažas, ka, ceļot kadastra vērtību, pieaugs arī nekustamā īpašuma nodoklis. Saeimas sēdē mēs saņēmām apstiprinājumu no koalīcijas, ka nākamajā gadā nekustamā īpašuma nodoklis nepieaugs, tas paliks līdzšinējā apmērā. Tomēr mūsu frakcija uzskata, ka ir jāuzsāk sarunas, jāpārdomā tas, lai par savu vienīgo mājokli vai par mājokli, kurā persona ir deklarēta, nekustamā īpašuma nodoklis nebūtu jāmaksā.

Diskusijas bija arī par grozījumiem Muitas likumā, jo šobrīd preču izcelsmes sertifikātus par kravām, kas tiek nosūtītas ārpus valsts robežām, izsniedz viena nevalstiskā organizācija, tā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, viņiem ir šāds deleģējums. Priekšlikums bija par to, ka šādus sertifikātus varētu izsniegt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, tas būtu saprotami un atbalstāmi, jo organizācija, kas ir saistīta ar šo nozari, varētu šādus sertifikātus izsniegt un līdz ar to atteiktos no monopola statusa, kas šobrīd ir vienai organizācijai. Tomēr argumenti bija abām pusēm, bija emocijām bagātas diskusijas, un diemžēl šis monopols tika saglabāts.

Pieņēmām arī grozījumus Augstskolu likumā, kuri nosaka ārvalstu pasniedzēju iesaistīšanu mācību procesā. Viņiem nebūs nepieciešams apgūt valsts valodu, lai viņus varētu izvirzīt akadēmiskiem amatiem. Līdz ar to mēs varēsim piesaistīt arī mācībspēkus no citām valstīm.

Vēl es gribu akcentēt, ka šodien turpinās Starptautiskās Krimas platformas parlamentārais samits. Šodien tajā piedalīsies arī deputāti un notiks diskusijas. Diskusijas būs par taisnīgumu pret starptautiskajos noziegumos cietušajiem. Pamatojums tam – neizprovocētā Krievijas bruņotā agresija ir kļuvusi par cēloni dažnedažādākajiem starptautiskajiem noziegumiem un novedusi pie tā, ka cietušo skaits šajā karā ir mērāms miljonos. Nekavējoties ir jāliek lietā starptautiskie mehānismi, lai noteiktu atbildību par šiem smagajiem noziegumiem un garantētu taisnīgumu cietušajiem. Būs arī diskusija par apdraudējumiem, kuru novēršanā Eiropa var mācīties no Ukrainas.

Tas īsumā arī viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai.

Tagad vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agitai
Zariņai-Stūrei. Lūdzu!

 

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, radioklausītāji! Šodien gribu uzsvērt divus jautājumus: vienu no komisijas darba kārtības, otru no Saeimas šodien paveiktā. Vispirms par komisiju.

Tātad jautājums, par kuru šonedēļ komisijā runājām, bija mācību līdzekļi. Nav noslēpums, ka pedagogiem milzīgu pārslodzi rada ne tik daudz kontaktstundas ar skolēniem, kā mācību līdzekļu... materiālu gatavošana. Mēs skatījāmies šī procesa dinamiku... no iepriekšējās komisijas sēdes, kas bija pirms mazāk nekā gada, – kāda ir dinamika mācību līdzekļu izstrādē un kas ir plānots jaunajā valsts budžetā. Milzīga atslodze varētu būt Eiropas finansējums, jo Valsts izglītības satura centrs mūs informēja, ka 9,5 miljoni eiro ir plānoti skolotājiem metodiskā atbalsta materiālu izveidei. Tas nozīmē, ka tas nav kā mācību grāmata skolēnam, bet kā atbalsts pedagogam... ka viņam šī tēma līdz pēdējai... precizitātei ir jau izstrādāta... no valsts. Mūsuprāt, tā ir laba ziņa, jo šobrīd daudzi pedagogi to, vienkāršā valodā sakot, ražo paši.

Otrs, ko gribu akcentēt, ir šodien pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā, kas ir Valsts prezidenta rosināta likumdošanas iniciatīva. Valsts prezidents savā motivācijā norāda, ka viņa izveidotā Valsts konkurētspējas komisija šo iniciatīvu ir virzījusi kā priekšlikumu, lai veicinātu Latvijas augstskolu konkurētspēju. Grozījumu mērķis ir skaidri definēt augstskolu iespējas, veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā. Gribu uzsvērt, ka tas nekādā veidā neatvieglo kaut kādas valodas prasības, ko mēs esam valstī noteikuši. Šie grozījumi paredz, ka šajā amatā vienu reizi – uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, – var tikt ievēlēts ārzemnieks, kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam, un augstskolai šim ievēlētajam ārvalstniekam ir jānodrošina iespēja apgūt valsts valodu, savukārt valsts valodas prasmes apjomu noteiks Ministru kabinets.

Paldies, tas man arī viss.

 

Vadītāja. Paldies Agitai Zariņai-Stūrei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!

 

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Informēšu par šodienas sēdes būtiskākajiem jautājumiem no “Nacionālās apvienības” skatpunkta.

Pirmām kārtām Saeimā tika atbalstīti grozījumi Muitas likumā, lai turpmāk izņemtu krievu valodu no muitas deklarācijas. Manuprāt, tas bija tāds aizkavējies oficiālās divvalodības mantojums, likumā nostiprināts, ļaujot gan pildīt muitas deklarācijas krievu valodā, gan nepamatoti pieprasīt muitas darbiniekiem krievu valodas zināšanas. Man ir prieks, ka to mēs diezgan lielā vienprātībā šodien grozījām.

Tāpat vēlos norādīt, ka bija diskusijas pie “Nacionālās apvienības” priekšlikuma pilnveidot Valsts prezidenta iniciatīvu ārvalstu mācībspēku piesaistei augstskolās. Mēs atbalstām Valsts prezidenta iniciatīvu un uzskatām, ka ārvalstu profesionāļi var dot pienesumu mūsu akadēmiskajai videi, bet vienlaikus uzskatām: ja viņiem neprasām valsts valodas zināšanas no pirmās dienas, kas, iespējams, būtu nesamērīgi, tad pienākums sešu gadu laikā pakāpeniski mācīties latviešu valodu būtu samērīga prasība, ņemot vērā, ka arī Augstskolu likums paredz valsts valodas lietošanu. Diemžēl “Nacionālās apvienības” priekšlikums netika atbalstīts.

Tāpat būtiski bija... “Nacionālā apvienība” iesniedza priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, un šis “Nacionālās apvienības” priekšlikums paredzēja liegt iespēju kandidēt vēlēšanās personām, kas ir notiesātas par kriminālām darbībām. Piemēram, Jūrmalas gadījumā tas neļautu Gatim Truksnim kandidēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

Saeimas vairākums šo “Nacionālās apvienības” priekšlikumu diemžēl neatbalstīja, atrunājoties, ka priekšlikums ir iesniegts par vēlu. Tomēr mēs nedzirdējām pretī argumentus, ka šis jautājums tiks risināts citā likumprojektā vai kā citādi līdz vēlēšanām, tādējādi, manuprāt, piesedzot, teiksim, Trukšņa kunga gadījumu – iespēju kandidēt Jūrmalā – un, iespējams, līdzīgus gadījumus citās pilsētās.

Visbeidzot Saeimas sēdē skatījām kolēģa Jāņa Vitenberga sagatavoto pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam par to, ka “Škoda Vagonka” elektrovilcieni netika piegādāti laikā un nebija atbilstošā tehniskā stāvoklī. Līgums paredzēja piedzīt līdz pat 20 miljoniem eiro soda naudu no šīs ārvalstu kompānijas, bet satiksmes ministrs to nav izdarījis. Mūsuprāt, tas ietekmē arī budžeta situāciju, jo 20 miljonu piedzīšana ļautu pielīdzināt iekšlietu dienestos nodarbināto algas bruņotajos spēkos dienošo algām un ļautu īstenot vairākas iniciatīvas dzimstības veicināšanai.

Vēlos norādīt, ka viens no iepriekšējiem ziņotājiem maldināja jūs, sakot, ka ir nolemts algas iekšlietu dienestos pielīdzināt algām aizsardzības resorā. Precizēšu, ka šobrīd tiešām tiek sperti soļi, lai iekšlietu dienestos algas palielinātu par 200 eiro neto (tātad uz rokas), plus 10 procentu atalgojums klāt, bet joprojām starpība starp iekšlietu dienestiem un aizsardzības resoru saglabāsies vairāku simtu eiro apmērā. Mūsuprāt, starpību varēja segt un var segt... un budžeta sarunās mēs to aicināsim darīt no soda naudām, ko satiksmes ministrs Briškens šobrīd nav piedzinis...

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Ervins Labanovskis. Lūdzu!

 

E. Labanovskis (PRO).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! No PROGRESĪVO viedokļa vēlos uzsvērt vairākas lietas.

Tātad paralēli Saeimas sēdei notiek Krimas platformas parlamentārais samits. Tas ir tāds formāts, kas dibināts pēc 2014. gada Krimas aneksijas un kurā tiek diskutēts, kā atgriezt Krimu atpakaļ Ukrainas sastāvā.

Protams, tas nav vienkāršs jautājums un ir ļoti daudz izaicinājumu, un ir diezgan skaidrs, ka primāri Krimas liktenis tiks izšķirts kaujas laukā, bet, runājot par situāciju pēc kara, lai nodrošinātu gan Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā, gan mieru Ukrainā, mēs uzskatām, ka jau tagad ir jārunā par ceļa karti, kā Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti. (Šodien mēs ar kolēģiem tīri simboliski esam uzvilkuši krekliņus, uz kuriem uzrakstīts, ka Ukrainas vieta ir NATO.)

Runājot par Saeimas sēdi, bija daudzi tādi likumprojekti, par kuriem bija debates.

Viens jautājums bija par izcelsmes sertifikātu. Paskaidrošu, ko tas nozīmē. Izcelsmes sertifikāts ir dokuments, kurš apstiprina, ka, pieņemsim, no Latvijas eksportējot mašīnas detaļas uz Ķīnu, Ķīnas muita saņem no kādas organizācijas apliecinājumu, ka detaļas tiešām ir izgatavotas Latvijā. Vēsturiski šo izcelsmes sertifikātu izsniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Kāpēc par to tik daudz tika debatēts? Iespējams, tāpēc, ka kopējais budžets gadā, ko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera par to iegūst, ir aptuveni 700 tūkstoši eiro. Kā jūs saprotat, tā ir diezgan liela nauda. Rodas pamatotas diskusijas, vai ir pareizi radīt šādu monopolstāvokli vienai organizācijai.

Kaut arī PROGRESĪVO frakcijā domas dalījās, kā tieši ar šo līguma projektu darboties, tomēr visi esam vienisprātis, ka nav labi, ja likumā tiek minēta viena organizācija, kurai ir šāds monopols. Pareizi būtu, ja tiktu izstrādāti kritēriji, un, ja kāda organizācija tiem kvalificējas, tad var šos izcelsmes sertifikātus izsniegt.

Es balsoju par to, lai nebūtu šis monopolstāvoklis, bet es arī atzīstu, ka tā nebūtu labākā situācija, ja kā otru organizāciju nostiprinātu, piemēram, LOSP, nedodot iespēju kvalificēties citām organizācijām. Līdz ar to mēs no frakcijas šo jautājumu vēl celsim Saeimas dienas kārtībā, nosakot, kāda būtu pareizā kārtība no pārvaldības viedokļa.

Visbeidzot bija diskusijas arī par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Latviešu valoda ir jāstiprina ar dažādām metodēm, tomēr es teiktu, ka akadēmiskā vide ir tā, kurā jānodrošina maksimāla brīvība, maksimāla iespēja piesaistīt zināšanas, jo tieši zināšanas mūs stiprinās – mūsu ekonomiku, kompetenci un konkurētspēju globālā mērogā. Tāpēc mēs neatbalstījām “Nacionālās apvienības” priekšlikumu – uzlikt par pienākumu vieslektoriem samērā īsā laikā zināt latviešu valodu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ervinam Labanovskim no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamā runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāte Aiva Vīksna. Lūdzu!

 

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir jau tik daudz pateikts, bet es APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā vēlos minēt trīs galvenās lietas. Šodien Saeimas sēde notika pietiekami raiti, un, es domāju, tas ir viens no rādītājiem, ka deputāti komisijās bija ļoti aktīvi izdiskutējuši problēmas, lai tās nepārnestu uz sēdi un mēs tajā varētu kvalitatīvi risināt jautājumus.

Pirmais, ko es gribu akcentēt... un jūs noteikti sekosiet līdzi šim jautājumam nākamajās nedēļās... Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas ir saistīts ar direktīvu. Un es vēršu uzmanību – tieši vienkāršošana mazajam un vidējam uzņēmumam. Tā ka sekojiet līdzi! Es domāju, tas ir ļoti pozitīvi, ka mēs domājam par mazo un vidējo biznesu arī Latvijā.

Otrs jautājums, kam jau pieskārās kolēģis, – grozījumi Muitas likumā. Likumprojekts gāja caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Tā kā es strādāju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gribu jums paskaidrot, ka likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” vispār bija citā kontekstā. Mums notiek Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija – dienests būs uz klientu orientēts, un šie grozījumi bija no sešu likumprojektu paketes.

Diemžēl kāds deputāts iesniedza priekšlikumu, kas neattiecas uz šo jautājumu. Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja ministrijas, tas netika izdiskutēts ne ar ministrijām, ne ar sadarbības partneriem, bet vienkārši iesniegts. Domāju... arī APVIENOTAIS SARAKSTS... tā nav labākā prakse, ka mēs šādā veidā kaut ko ieliekam citā kontekstā. Līdz ar to balsojums bija adekvāts un pierādījums tam, ka mums ir jārunā par labu pārvaldību, par labi pieņemtiem normatīvajiem aktiem. Runājam par lietu, nevis caur sētas durvīm liekam kaut ko iekšā.

Jautājums par sertifikāciju... man šķiet, arī otrs... Ja kaut kas Latvijā labi darbojas, kāpēc mēs to vēlamies izjaukt? Bet kaut ko, kas nestrādā, celsim gaisā. Tam ir jābūt izdiskutētam. Ja kaut kas neapmierina, mēs to varam izrunāt, un es domāju, ka ir jānotiek diskusijām, nevis... jāienāk caur lasījumiem kaut kādā slēptā formā.

Trešais, ko es gribu pateikt. Noteikti esat jau pamanījuši, ka visu nedēļu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā, lai nākamnedēļ nodotu pirmajam lasījumam budžetu gan nākamajam gadam, gan četru gadu ietvaram. Diskusijas, varu teikt, noteikti būs spraigas, es arī tūlīt iešu uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo mums turpinās darbs saistībā ar 31 pavadošā likumprojekta paketi. Sekojiet līdzi, jo tur ir aktuāli jautājumi, tajā skaitā par mikronodokli, jo mums ir jāsamazina likme. Sekojiet līdzi, mēs jūs informēsim.

Novēlu jums jaukas un rudenīgi skaistas brīvdienas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Aivai Vīksnai no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Amils Saļimovs no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Šodien bija interesanta Saeimas sēde. Ieskicēšu vairākas lietas, kuras no mūsu skatupunkta ir diezgan svarīgas un interesantas.

Pirmais jautājums ir par tā saucamo “pūķa zobu”, kas ir dzelzsbetona bloki, iepirkumu. Pirms kāda laiciņa mēs rakstījām Aizsardzības ministrijai, lai viņi atslepenotu informāciju par šo iepirkumu, jo medijos parādījās ziņa, ka Aizsardzības ministrija krietni pārmaksāja par šīm dzelzsbetona precēm. Viņi ilgi domāja, vai atslepenot vai neatslepenot, un tagad mēs redzam ziņas, ka cena par katru “pūķa zobu” ir ap 300 eiro, kas ir krietni vairāk, nekā var iegādāties bez jebkādiem īpašiem nosacījumiem... stipri lētāk. Runa ir par miljoniem, ko Aizsardzības ministrija ir pārmaksājusi.

Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē piedalījās aizsardzības ministrs un teica, ka nav nekādas pārmaksas, nav nekādu pierādījumu par to, ka viņi ir pārmaksājuši. Ņemot vērā, ka nebija tādu pierādījumu, es kā deputāts no savas puses vienkārši palūdzu Sprūda kungam, lai viņi lietderīgāk tērē mūsu finanses, jo budžets, ko saņem Aizsardzības ministrija, ir vislielākais no visām ministrijām. Šo budžetu mēs, teiksim tā, izcīnījām... no Veselības ministrijas... varējām pacelt ārstu algas... no Izglītības un zinātnes ministrijas... varējām maksāt normālu atalgojumu skolotājiem. Varējām piešķirt šo naudu slimiem bērniem un tā tālāk, un tā joprojām. Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, manuprāt, pareizi – drošība ir pirmajā vietā, bet nauda jātērē lietderīgi, katrs cents ir jāinvestē mūsu drošībā.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē mēs runājām par Ceļu satiksmes likuma izmaiņām. PROGRESĪVAJIEM ir tāda mērķtiecība – ja viņi izvēlas kādu virzienu, viņi cīnās līdz galam, bet šādu raksturu vajag izmantot attīstībai, nevis nabadzības veicināšanai mūsu valstī. No viņu puses nāk priekšlikumi, lai sodītu autovadītājus nevis par viena kilometra stundā ātruma pārkāpšanu, bet... tagad viņi piedāvā sodīt šoferus par ātruma pārsniegšanu, sākot no pieciem kilometriem stundā. Informācija PROGRESĪVAJIEM – mūsu ceļu seguma kvalitāte... kad būs asfalts kā “Formula 1” sacensībās, tad arī domāsim par to, kad un kā sodīt šoferus, bet šobrīd mēs pārmaksājam ceļu ekspluatācijas nodokli, salīdzinot ar kaimiņiem – Baltijas valstīm. Mums tehniskā apskate ir katru gadu, par ko arī maksājam, un tā tālāk, un tā joprojām.

Es domāju, šobrīd ir bišķiņ par agru runāt par to, lai sodītu šoferus, šaubos, ka gadījumos, kad ir ceļu satiksmes negadījums, lielākoties ir vainīgs ātrums. Šobrīd mēs dzīvojam tādā gadsimtā, ka visi – katrs pilsonis, nepilsonis – lieto telefonu un diemžēl arī pie stūres. Tā ir galvenā problēma, kas izraisa negadījumus uz ceļa.

Tā es īsumā ieskicēju svarīgākās lietas no mūsu skatupunkta.

Paldies par uzmanību, un jaukas visiem brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!