Frakciju viedokļi

2024. gada 10. oktobrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!

 

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija spraigas un aktīvas diskusijas. Es gribu pievērst uzmanību ļoti būtiskiem lēmumu projektiem un likumprojektiem, kas šodien tika apstiprināti.

Manuprāt, tika pieņemti ļoti svarīgi grozījumi Izglītības likumā, lai vairotu drošību mūsu skolās un mūsu bērniem būtu drošāka vide. Tas attiecas uz likuma grozījumiem par viedierīču lietošanu, tāpat arī personīgo mantu pārbaudi un tām lietām, kas ir svarīgas gan skolēniem, gan viņu vecākiem. Likuma grozījumos šodien akceptējām Ministru kabineta kompetenci, uzdodot izstrādāt kārtību, kas nosaka viedierīču aizliegumu pirmsskolā un sākumskolā (no 1. līdz 6. klasei). Tas ir tikai un vienīgi bērnu interesēs, lai uzlabotu izglītības procesu, lai būtu kvalitatīvāka stundu norise.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diskusijas par šo jautājumu notika vairākās sēdēs, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā diskutējām par šo jautājumu un vienojāmies, ka, mūsuprāt, ir vitāli nepieciešams to sakārtot likuma līmenī, jo daudzās skolās jau šobrīd ir ieviesta šāda kārtība, tomēr no mūsu sadarbības partneriem – Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības – izskanēja aicinājums, ka būtu ļoti nepieciešams iestrādāt šo aizliegumu likuma līmenī, lai sakārtotu attiecības starp vecākiem, skolēniem un izglītības iestādi.

Esmu pārliecināta, ka likumdevējs – Saeima – ar šiem likuma grozījumiem parāda savu attieksmi – cik svarīga ir bērnu drošība un veselība. Šodien ir Starptautiskā psihiskās veselības diena. Mēs visi Saeimā esam pārliecināti, ka bērni viedierīcēs šobrīd jau tā pavada pietiekami daudz laika, tāpēc ir jānodrošina, lai mācību process noritētu veiksmīgi un bez viedierīcēm, lai bērni no rīta droši iet uz skolu un droši arī atgriežas mājās.

Tāpēc es ļoti priecājos... arī veicot aptaujas, tika konstatēts, ka 84 procenti skolēnu vecāku un 95 procenti skolotāju atbalsta ideju – ierobežot mobilo tālruņu lietošanu gan starpbrīžos... varu vēl piebilst, ka dodam laiku sagatavoties šim procesam, norma stāsies spēkā nākamā gada 31. maijā. Tātad ir laiks visām izglītības iestādēm pārrunāt ar skolas padomēm un vecākiem, kādā kārtībā... nākamajā mācību gadā varēs sekmīgi strādāt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!

 

G. Liepiņš (JV).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija intensīviem jautājumiem bagāta sēde. Kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem es vēlos uzsvērt likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”.

Šajā likumprojektā mēs precizējām pašvaldību vēlēšanu organizēšanas un juridiskās nianses. Likumprojekta izskatīšanas laikā Centrālā vēlēšanu komisija deputātiem prezentēja jauna dizaina vēlēšanu biļetenus, kuri krasi atšķīrās no ierastajiem biļeteniem. Galvenās atšķirības: biļeteni būs krāsaini, kandidāta svītrošanas vietā blakus kandidāta vārdam būs jāatzīmē “par” vai “pret”. Pats galvenais iemesls, kāpēc šos biļetenus ievieš, – lai tos varētu noskenēt un šādā veidā saskaitīt balsis, lai katrs biļetens nav jāskaita manuāli un tas būtu sekmīgāk paveicams.

Mums jāsaprot, ka līdz vēlēšanām ir mazāk nekā astoņi mēneši, ne visi vēlētāji pagūs iepazīties ar jaunajiem biļeteniem. Tāds biļetens, kāds bija iepriekš, ir bijis no laika gala. Tādēļ pēc frakcijas Jaunā VIENOTĪBA lūguma biļetens tika izstrādāts nedaudz līdzīgāks iepriekšējam variantam, vienlaikus nezaudējot jaunā dizaina priekšrocības – iespēju elektroniski ar skeneriem saskaitīt balsis. Tas ļaus vēlētājiem vieglāk un saprotamāk izdarīt savu izvēli.

Pie viena no šī likumprojekta priekšlikumiem izvērsās plašas diskusijas – par atļauju balsot pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Saistībā ar šo vēlos citēt Latvijas Republikas Satversmes 101. pantu: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi [..].” Satversme noteic, ka pašvaldību vēlēšanās drīkst vēlēt no 18 gadu vecuma. Jautājums par balsošanu no 16 gadu vecuma ir jāskata Satversmes grozījumu kontekstā, ja tiešām šādus grozījumus vēlas ieviest, bet ne Pašvaldības domes vēlēšanu likumā.

Šodien, kā jau kolēģe pirmīt minēja, ir veikti diezgan nozīmīgi grozījumi Izglītības likumā. Pirmā lieta – par aizliegumu lietot mobilos tālruņus līdz 6. klasei. Par aizliegumu lietot mobilos tālruņus vecākajās klasēs varēs lemt pati skola, bet kas ir būtiski – uzsvērt, ka tālruņus varēs izmantot arī turpmāk, ja pedagogi uzskatīs, ka tas ir nepieciešams mācību procesā. Tā ka tas nav pilnīgs aizliegums.

Būtiski uzsvērt to, ka ir uzlabota drošības situācija, jo iepriekš skolotājs nedrīkstēja pārbaudīt bērna mantas, ja bija saņemta ziņa, ka, pieņemsim, skolēns nēsā auksto ieroci. Šobrīd šāda absurda situācija, kas bija izveidojusies, ir ar likumu novērsta – skolotājs varēs vairāk parūpēties par citu bērnu drošību.

Tas šoreiz no frakcijas Jaunā VIENOTĪBA viss par galveno, būtiskāko šajā sēdē.

Uz drīzu sadzirdēšanos! Vēlam jums jauku vakaru!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Gatim Liepiņam no frakcijas Jaunā VIENOTĪBA.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Laikam šonedēļ viens no svarīgākajiem jautājumiem bija grozījumi Izglītības likumā. Likums paredz aizliegumu lietot mobilos tālruņus un citas tehniskās ierīces izglītības procesā. Mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, jo uzskatām, ka šo noteikumu izglītības iestādē var regulēt ar iekšējās kārtības noteikumiem un likums nav nepieciešams. Ir virkne bērnu slimību, kuras nepieciešams monitorēt ar tehniskām ierīcēm, kā arī ārkārtas situācijās bērnam ir nepieciešams uzturēt kontaktu ar vecākiem.

Šodien iesniedzām pieprasījumu un uzdevām vairākus jautājumus aizsardzības ministram Andrim Sprūdam par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežas. Robežas stiprināšanai piecu gadu laikā plānots ieguldīt 303 miljonus eiro no Latvijas valsts budžeta.

Mūsu frakcijai ir kļuvusi pieejama informācija no dažādiem uzņēmumiem, kuri ražo tā saucamos “pūķa zobus”. Ražotāji norāda izmaksas par vienu vienību – 200 eiro, bet masu medijos izskanēja summa – 600 eiro. Mūsu frakcija gaidīs atbildi no ministra par valsts budžeta pārdalīšanu un sadalīšanu šim projektam, centīsimies kontrolēt, lai mūsu nodokļi tiktu iztērēti kvalitatīvi.

Paldies par uzmanību. Jauku dienas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!

 

N. Puntulis (NA).

Labdien, cienītie klausītāji! Es šodien vēlos pieskarties trīs tēmām, kas ir ļoti būtiskas “Nacionālajai apvienībai”.

Vispirms jau 10 208 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par attaisnoto izdevumu sliekšņa palielināšanu no 600 uz 1000 eiro. Man ir gandarījums, ka šobrīd iesniegums ar Saeimas atbalstu nonāks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Atgādināšu, ka pirms gada šis jautājums tika pacelts un rosināts no “Nacionālās apvienības” puses.

Otrs jautājums ir grozījumi Izglītības likumā. Droši vien katrs no klātesošajiem vēlēsies tos atzīmēt. Atzīšos, komisijā mums par šo jautājumu bija ļoti, ļoti karstas diskusijas, tās bija ilgas un karstas, un viedokļi bija absolūti pretrunīgi. Tādēļ man ir milzīgs prieks, ka mēs esam spējuši rast kompromisu un šo likumu trešajā lasījumā esam pieņēmuši.

Atgādināšu – likuma grozījumi attiecībā uz mobilajiem tālruņiem stājas spēkā 2025. gada 31. maijā. Izglītības iestādes, kas jau šobrīd sekmīgi veic šo politiku, to, protams, var turpināt darīt. Šis patiešām ir ļoti nozīmīgs solis, jo, manuprāt, šī problēma ir ne vien katrā skolā, bet teju vai katrā ģimenē. Tā es uzdrošinos apgalvot.

Trešā tēma ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”. Milzīgs gandarījums, ka ir rosinājums pāriet operas pārvaldībā no trīs valdes locekļiem uz diviem, tas patiešām dos lielu ekonomiju. “Nacionālā apvienība” ar savu pieredzi gan Kultūras ministrijā, gan operā ne tikai rosinātu izmaiņas, rosinātu grozījumus, kuros būtu ekonomija, pārejot no trīs valdes locekļiem uz diviem (kas, mūsu uztverē, rada diezgan lielu apdraudējumu), bet arī skatītos ilgtspējīgi tālāk – pāriet no trīs valdes locekļiem uz vienu valdes locekli. Šos priekšlikumus mēs rīt iesniegsim un skatīsim nākamajā nedēļā.

Paldies, klausītāji. Lai jums jauka nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas PRORESĪVIE deputātei Mairitai Lūsei. Lūdzu!

 

M. Lūse (PRO).

Labdien, dārgie klausītāji! No frakcijas PROGRESĪVIE puses vēlos izcelt četrus jautājumus.

Pirmām kārtām pievienošos tiem kolēģiem, kas runāja par mobilo telefonu ierobežošanu skolās. Mēs šo priekšlikumu atbalstījām, lai noņemtu skolām slogu lemt un skaidrot vecākiem šo lēmumu, arī tāpēc, ka mēs skaidri saredzam telefonu nevis kā neitrālu rīku, bet kā rīku, kas ietekmē jauniešu smadzeņu attīstību ilgtermiņā. Tas nav neitrāls rīks, tā ir lieta, kas traucē jauniešiem koncentrēties ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Mēs neļaujam skolās, piemēram, izstādīt milzīgas saldināto dzērienu reklāmas, bet telefoniem, kas jauniešus ietekmē vēl kaitīgāk, ļaujam piekļūt neierobežoti.

Mēs nodevām komisijai likumprojektu “Klimata likums”. Par to būs vairāk diskusiju tālākajā nākotnē. Es tikai vēlos norādīt, ka šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Viena no lietām ir tā, ka mēs noteiksim pienākumu LVĢMC veidot konkrēti Latvijas situācijai pielāgotus meteoroloģiskos modeļus nākotnei. Piemēram, šī gada Centrāleiropas plūdu gadījumā ļoti bieži izskanēja frāze – mēs gatavojāmies gadsimta plūdiem gluži kā 2009. gadā, bet tie plūdi, kas pienāca, bija vēl stiprāki. Mums ir jāsaprot, kuras Latvijas vietas plūdi vai citi ekstrēmi laikapstākļi ietekmēs vairāk un kur ir jēgpilni ieguldīt līdzekļus, un kādi drošības pasākumi ir jāveic.

Bez lielām diskusijām, par ko man ir ļoti liels prieks, otrajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi par seksuālās uzmākšanās iekļaušanu Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Man ir ļoti liels prieks, ka citi Saeimas deputāti arī ir sapratuši šī jautājuma nozīmīgumu, un atbalsts bija plašs. Komisijā diskutējām tikai par juridiskajām detaļām. Ir skaidrs, ka Latvijā ļoti daudzi pārkāpumi izslīdējuši cauri šī likuma robežām, un cilvēki nav jutušies aizsargāti. Mums ir jābūt aizsargātiem gan pret uzmācīgām seksuāla rakstura piezīmēm, gan pret nevēlamiem kailfoto, kas tiek sūtīti... gan pret citiem uzmākšanās veidiem.

Vēl pieskaršos jautājumam par balsošanu no 16 gadu vecuma, kas ir mūsu frakcijas virzīts jautājums. Izskanēja daudz diskusiju par jauniešiem, par viņu briedumu, par viņu spēju balsot, par to, ka jaunieši iebalsos skolotāju, kas apsolījis brīvpusdienas... Ir tā, ka jauniešus pašvaldību jautājumi skar ļoti tieši. Mēs redzam no Igaunijas piemēra, kur šādas tiesības jauniešiem ir piešķirtas, kā jaunieši piedalās vēlēšanās, kā viņi jūtas piederīgāki savai valstij un kā viņi lemj par jautājumiem, kas viņiem ir tuvi.

Argumentus par cilvēku spēju vai nespēju izlemt un balsot mēs varētu veltīt dažādām vecuma grupām, dažādiem cilvēkiem. Atgādināšu, ka tad, kad tika lemts par sieviešu tiesībām balsot, bieži vien izskanēja arguments: viņas jau politika neinteresē, viņas balsos tāpat kā viņu vīri... jauniešu gadījumā – vecāki. Es aicinu diskusiju turpināt. Labais šajā diskusijā ir tas, ka mēs aizvien vairāk runājam par jauniešu iesaisti procesos un par to, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai jaunieši aktīvi iesaistītos politiskajos procesos un līdzdarbotos sabiedrībā.

Paldies, un lai jums laba dienas turpmākā daļa!

 

Vadītāja. Paldies Mairitai Lūsei no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Gribu jums pateikt kaut ko atšķirīgu no pārējo teiktā. Gribu uzsvērt, ka vakardien bija nozīmīga parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde par “Rail Baltica” “noiešanu no sliedēm” un problemātiku. Bija uzaicināti trīs ministri, secīgi – Auguļa kungs, Linkaita kungs un Vitenberga kungs. Briškena kungs mums būs vēlāk.

Ļoti būtiski secinājumi no vakardienas. Pirmām kārtām par to, ka par “Rail Baltica” trasi lēma nevis ministrija, nevis Ministru kabinets, nevis Saeima, bet konsultanti. Mēs konstatējām faktu, kas izraisīja vislielākās bažas, ka diemžēl ne ministriem, ne Ministru kabinetam, ne Saeimai nekad nav bijusi piedāvāta izvēle par trases novietojumu Latvijā. Tika atnesta tikai viena izvēle, viena vienīgā, bez iespējas izvēlēties.

Otrs, kas ir ļoti būtisks jautājums un skar jebkuru iedzīvotāju, – zemju atsavināšana un visi pārējie jautājumi, kas ir nostiprināti Satversmē. Un Linkaita kungs apstiprināja to, ko mēs jau esam konstatējuši iepriekš, – ka 2017. gadā trases cena vai izmaksas – 1,9 miljardi – ir bijis pilnīgs blefs jau no sākuma. Viņš pats ir piedalījies 2011. gada pētījumā, kur jau tika skaidri izskaitļots, ka projekts būs vismaz 3,8 miljardu vērtībā.

Trešais. Vitenberga kungs teica un Linkaita kungs uzsvēra to pašu – ka premjeram Krišjānim Kariņam bija nulle – nulle! – intereses par šādu Latvijas vēsturē visnozīmīgāko infrastruktūras projektu. Praktiski šis projekts tika atstāts Satiksmes ministrijas departamentu līmenī, nevis valdības augstākajā līmenī. Tas ir viens no fundamentālajiem jautājumiem, kāpēc mēs esam nonākuši problēmās ar “Rail Baltica”.

Gribu teikt, ka nākamā sēde būs ļoti interesanta, tā būs nākamnedēļ – mēs taisīsim izbraukuma sēdi, brauksim uz objektiem. Tiem objektiem, kas ir sadārdzinājušies, – Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Mēs gribam paskatīties, kā šie nepareizie lēmumi, kas tika pieņemti, ir realizējušies dzīvē un ko varētu darīt lietas sakārtošanas jautājumā.

Kā minēts, šodien Saeimā bija likumprojekts “Klimata likums”. Gribam pateikt no savas puses, ka APVIENOTAIS SARAKSTS ir pilnībā par, bet – par izsvērtu, racionālu un Latvijas interesēs balstītu zaļo ekonomiku un vidi. Mums nav pieņemams, ka likumā ieliekam mērķus... un mērķi – 2030. gada... gribu atgādināt... pēc četriem gadiem! Ir tādi mērķi, kas dotajā mirklī vienkārši fiziski nav sasniedzami – ne matemātiski, ne fiziski.

Vienkāršs piemērs. Transporta sektorā ir nozīmēts 14 procentu samazinājums... bet šis samazinājums 2030. gadā nozīmē 280 tūkstošus automašīnu. Tātad 34 procentiem no autoparka izslēgt dzinējus un nolikt pie sētas vai arī konvertēt par elektriskajiem un videi draudzīgiem. Tā, mūsuprāt, ir neiespējamā misija un neiespējams mērķis, tāpēc lūdzām nākt ar reāliem mērķiem un finansiālo segumu, lai šos mērķus īstenotu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēde bija spraiga, un jautājumi, kas tika izskatīti, ietekmē visu sabiedrību.

Viennozīmīgi skolas izglītība – būtiskākais jautājums, kas skar katru no mums. Ir ģimenes, kur ir gan bērni, gan skolotāji, kuri ikdienā saskaras ar dažādām pretrunīgām situācijām, kad bērni negrib atdot viedierīces un vēlas tās izmantot ne tikai mācību procesam, bet arī personīgām vajadzībām. Un šajos sarežģītajos laikos, kad skolotājam ir liela atbildība, tas ir būtisks jautājums, kas palīdz atvieglot mācību procesu.

Bet šodien Saeimā tika pieņemts... viens ļoti, ļoti pretrunīgs jautājums, pret kuru iestājās LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Vēlos informēt sabiedrību un aicinu pievērst jūsu uzmanību. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Šodien Saeimā pretrunīgā diskusija bija par to, vai apvienot ļoti augsti apmaksātu valsts pārvaldes amatu, kas ir parlamentārais sekretārs... Latvijā viņu ir 15, atalgojums ir tuvu septiņiem tūkstošiem – septiņiem tūkstošiem! Iedomājieties, cik daudzi no jums šādu summu var saņemt mēnesī! Un pie šīs algas tiks pieskaitīta pašvaldības deputāta amata alga, kas katrā pašvaldībā ir atkarīga no pašvaldības lieluma. Tas rada lielu precedentu – cilvēks, kurš ir pašvaldības deputāts... kur viņš piederēs... kalpos saviem konkrētās pašvaldības vēlētājiem vai būs Rīgā un runās par visu valsti?

Mēs redzam ikdienas darbā (es varu jūs informēt), ka Saeimā daudzi parlamentārie sekretāri strādā tikai attālināti. Viņiem ir tiesības nepiedalīties... Saeima, ņemot vērā dažu deputātu personīgās intereses un varbūt ne tik plašo pieredzi, ir atbalstījusi, sakot, ka tas ir labi, jo Saeimas deputātiņš... citēšu... deputātiņš kaut kādus papīriņus mēnesī paskatās un ir pietiekami brīvs.

Esiet atbildīgi, esiet vērīgi, lai par nākotnes pašvaldību deputātiem kļūtu nevis cilvēki, kuriem nav pastāvīga darba, bet cilvēki, kas ar savu darbu jau šobrīd ir radījuši pievienoto vērtību. Mēs šodien Saeimā esam pieņēmuši lēmumu, kuru LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nav atbalstījusi. Persona, kura jums, nodokļu maksātājiem, gadā izmaksās vairāk nekā 100 tūkstošus... un šādas personas Latvijā ir 15.

Paldies visiem klausītājiem. Lai ir brīnišķīga diena, un esiet modri par to, kas notiek valstī!

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Stobovai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!