Frakciju viedokļi
2024. gada 26. septembrī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.
Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!
I. Stobova (LPV).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti daudzi sabiedrībai nozīmīgi jautājumi. Īpaši gribu uzsvērt jautājumus, kuri skar gan pedagogus, gan augstāko izglītību. Tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas dos iespēju kompensēt pedagogiem gan dzīvot... iespēju, gan apmaksāt izdevumus, kas ir saistīti ar transportu, dos lielāku iespēju daudzumu gan pašvaldībām, gan citām atbildīgajām iestādēm palīdzēt... un atbalstīt pedagogus un... mūsu bērnu izglītību.
Būtisks jautājums ir arī tas, ka Latvijā studentu kvalitāti... varēs nodrošināt pedagogi ar svešvalodu zināšanām, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, līdz ar to nodrošinot augsta līmeņa izglītību.
Kā būtisku jautājumu es gribētu uzsvērt arī to, ka šodien Saeimā notika diskusijas par elektroskrejriteņu... drošību uz ietvēm, lai pasargātu mūsu iedzīvotājus no šīs nepārdomātās pārvietošanās.
Gribu uzsvērt, ka frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir iesniegusi jautājumu veselības ministram, lai izprastu situāciju, kas ir notikusi... ar difteriju skarto bērnu, kāds šis process ir bijis, lai mēs saprastu... Sabiedrība mums uzdod jautājumus, mēs vēlamies dzirdēt konkrētas un precīzas atbildes.
Līdz ar to varu teikt, ka šodien Saeima strādāja gana spraigi, jautājumi tika risināti koleģiāli un ar domu, ka varam mūsu sabiedrībai dzīvi darīt labāku.
Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Stobovai.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ģirts Štekerhofs. Lūdzu!
Ģ. Štekerhofs (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau minēja kolēģe, šodien darbs bija ļoti saspringts, mērķtiecīgs un, varētu teikt, pat draudzīgs. Vienojāmies par daudziem būtiskiem likumiem, kas varētu skart mūsu ikdienu.
Kā pirmais tika izskatīts jautājums par ārvalstu filmu finansēšanas piesaistes programmu. Presē ir izskanējis, ka tur kaut kas ir ne tā. Mūsu pārvaldībā esošā Ekonomikas ministrija pie šī jautājuma ir ķērusies padziļināti, un šis jautājums tiks atrisināts. Tuvākajā laikā ekonomikas ministrs nāks ar paziņojumu, kas varētu šo pārpratumu izlīdzināt.
Otrs būtisks jautājums – par Fiskālās disciplīnas padomes locekli mēs apstiprinājām Innu Šteinbukas kundzi, kura jau ilgus gadus... tur ir bijusi. Diskusijas karstumā radās arī jautājums par šīs iestādes nepieciešamību, bet Reira kungs visu sakārtoja... savās vietās... pasakot, ka šādas fiskālās disciplīnas padomes ir visās Eiropas Savienības valstīs... un ka tas ir viens no rādītājiem, pēc kā tiek veidoti valsts reitingi un atskaites par budžeta likumību.
Par publiskām personām, par kapitālsabiedrībām un padomēm. APVIENOTAIS SARAKSTS nāca klajā ar ļoti labu iniciatīvu, bet šis likums jau ir atvērts... un tiek gatavots arī no pozīcijas puses... tiek pilnveidots, un dziļākā izpratnē... tuvākajā laikā mēs pilnveidosim šos likumus un, iespējams, valstī attiecībā uz padomēm būs lielas izmaiņas.
Par skolotāju algām. Kā jau jūs zināt, jautājums par skolotāju algām ir ļoti būtisks. Diskusija bija ļoti emocionāla, un mēs, protams, atbalstām to, ka skolotāju algas ir jāpalielina, jo skolotāji gadiem, ilgstoši, teiksim tā, tiek apieti vai abižoti, un mūžam... viss ir beidzies ar streikiem, neapmierinātību un izlāpīšanos. Kā jau jūs zināt, pašreiz budžetā ir atrasti 30 miljoni skolotāju algu palielināšanai, un turpinās darbs pie tā, lai būtu vēl uzlabojumi, kas skartu skolotāju maciņus un viņu labklājību.
Tad ir Transporta enerģijas likums, kas ir ļoti būtisks un kas varētu skart ļoti daudzus cilvēkus. Pirmajā lasījumā tika piedāvāts likumprojekts... kura izpildīšana mums ir nepieciešama zaļās programmas un zaļās domāšanas vārdā. Likumprojekta pirmais lasījums iezīmējas ar to, ka, visdrīzāk, tas mums būs jāiznes uz... saviem maciņiem un var beigties ar degvielas cenu pieaugumu, par ko diskusijas tikai sākās... pirmais lasījums... un, domāju, tās turpināsies. Es domāju, ka no mūsu partijas būs daži iebildumi un konkrēti jautājumi par šī likuma nepieciešamību Latvijas valstij.
Tas arī būtu viss.
Priecīgas brīvdienas un saulainas pēdējās vasaras dienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Ģirtam Štekerhofam.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Mārim Sprindžukam. Lūdzu!
M. Sprindžuks (AS).
Godātie klausītāji! APVIENOTAIS SARAKSTS izskatīšanai šodienas Saeimas sēdē bija iesniedzis grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Kāpēc kaut kas ir jāgroza valsts kapitāla un pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā? Mēs redzam, ka jau vairākus gadus ir būtiski pieaudzis atalgojums publisko kapitālsabiedrību padomēs. Nereti šajās padomēs strādā arī valsts augstākās amatpersonas, ierēdņi, kuriem jau tā ir būtiski palielinātas algas, kas pārsniedz pat privātā sektora atalgojumu. Līdz ar to rodas jautājums par efektivitāti, par atskaitīšanos un par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Tā vienkārši rēķinot, var skaidri saprast, ka, likvidējot vairākas no šīm padomēm vai samazinot dalībnieku skaitu tajās padomēs, kur tās būtu nepieciešamas, varētu ieekonomēt apmēram piecus miljonus.
Šī likumprojekta galvenā būtība bija nekavēties, uzdot valdībai līdz šī gada 31. decembrim izvērtēt padomju lietderību, personālsastāvu, vai ir vajadzīgi trīs, pieci vai septiņi dalībnieki, vai tik daudz dalībnieku tiešām ir vajadzīgs, – lai paspētu līdz valsts budžeta izstrādāšanai veikt nepieciešamās korekcijas, tādējādi ieekonomējot būtiskus līdzekļus, kas mums ir tik ļoti nepieciešami... lai varētu kaut vai pedagogiem samaksāt cienīgas algas.
Kā jau bija gaidāms, koalīcija atrada argumentus un ieganstus, lai šo vērtēšanu turpinātu un pagarinātu būtībā vēl gada garumā. Tas nozīmē, ka šī visatļautība turpināsies un joprojām tiks nelietderīgi tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi. Tas, manuprāt, parāda valdošās koalīcijas morāli... vai dubultmorāli.
Ļoti būtiska diskusija bija arī par jauno likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, ko piedāvāja izskatīt pirmajā lasījumā. Arī par to izvērsās ļoti karstas deputātu debates – vai tiešām tas ir tas mehānisms, kā mēs varam panākt klimata... izmešu samazināšanos, kā valsts izpilda savas klimata saistības zaļā kursa politikas ietvaros, kas ir Eiropas dalībvalstu kopīga apņemšanās... un arī par veidu, kā tiek organizētas sabiedriskās diskusijas, cik lielā mērā sabiedrība ir iesaistīta un cik lielā mērā mēs darām pareizās lietas, kas tiešām rada būtisku ietekmi vai sabiedrības uzvedības maiņu. Diemžēl Saeimas vairākums atbalstīja šī likumprojekta virzību, un es sagaidu, ka uz otro un trešo lasījumu šajā likumprojektā būs izmaiņas, jo krīzes situācijā mēs nevaram atļauties būtiski sadārdzināt... degvielas izmaksas, kas veido gan būtiskas izmaksas mājsaimniecībām, gan visam tautsaimniecības sektoram.
Aicinu arī deputātus rūpīgāk vērtēt un plašāk diskutēt sabiedrībā, kas būtu tās lietas, kuras mums jādara zaļā kursa un klimata mērķu izpildei... tā, lai deputāti neapstiprina neizdiskutētas lietas, neredzot kopējo laukumu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Mārim Sprindžukam.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam. Lūdzu!
G. Liepiņš (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums tiešām bija bagāta sēde, daudz izskatāmo jautājumu, un, cienot mūsu visu laiku, runāšu par dažiem no tiem.
Kā pirmo es vēlos akcentēt to, ka mēs šodien iesaldējām partiju finansējumu... valsts finansējumu, ko saņem partijas, jo arī partijām jāsolidarizējas ar pārējo sabiedrību.
Tāpat mēs šodien pieņēmām lielu – tiešām lielu – likumu paketi, ar kuriem ieviešam dzīvē Eiropas normatīvos aktus, kas uzlabos pārvaldību valsts pārvaldē un kapitālsabiedrībās.
Runājot par kapitālsabiedrībām, šodien izskatījām arī mūsu opozīcijas pārstāvju iesniegto likumprojektu par padomju locekļu skaita iespējamu samazināšanu. Vēlētos akcentēt, ka mēs idejiski atbalstām šādu priekšlikumu, bet ir jāskatās plašāk, jo tas vien nedos pietiekamu efektu, ietaupījumu. Padomes un īstenībā arī valdes ir tikai aisberga redzamā daļa. Latvijā pavisam kopā ir 63 valstij piederošas kapitālsabiedrības, un šīs 63 kapitālsabiedrības veido sešu miljardu apgrozījumu, tajās strādā 45 tūkstoši darbinieku. Tas ir tiešām milzīgs resurss, un katrā uzņēmumā ir sava atalgojuma politika, savi bonusi, pabalsti, daudzās ir arī dāsni koplīgumi. Viss šis ir jāskata kompleksi.
Kapitālsabiedrības ir ļoti autonomas savos izdevumos, un šobrīd arī mēs Saeimā skatāmies kompleksi. Mēs aicinām pie sevis katru kapitālsabiedrību, un tai būs jāattaisno sava eksistence, jo ir daudz kapitālsabiedrību, kuras vai nu dublē funkcijas, vai to funkcijas varētu veikt kāda cita kapitālsabiedrība, valsts iestāde vai pat ministrijas departaments, un tai varbūt pat nav jēgas pastāvēt. Mūsu ieskatā, šis kapitālsabiedrību tīkls noteikti ir jāsamazina. Īpašu uzmanību mēs pievēršam kapitālsabiedrībām, kuras ir vai nu monopolisti, vai nenodarbojas ar reālu saimniecisko darbību, bet līdzekļus savai pastāvēšanai pārsvarā saņem no valsts budžeta. Tā ka kapitālsabiedrībām ir jābūt solidārām ar notiekošo... budžetā un būtiski jāsamazina savi izdevumi. Mūsu mērķis ir panākt normālu, vienotu atalgojuma sistēmu, nevis pilnīgu autonomiju, kā katrs iedomājas un vēlas.
Noslēgumā – par tādām Saeimas iekšējām lietām runājot. Jau kādu laiku sabiedrībā un arī Saeimā cirkulē informācija, ka ne visi Saeimas deputāti pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī, lai pildītu amata pienākumus, tādēļ jautājām arī Valsts valodas centra speciālistiem, vai tiešām tā ir, un saņēmām informāciju vismaz par vienu deputātu, ka viņš nepārzina valsts valodu pietiekamā līmenī. Tas ir deputāts Jefimijs Klementjevs.
Mēs, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, iedarbinājām procedūru, lai deputāts dotos kārtot valsts valodas zināšanu pārbaudi. Ja deputāts šo zināšanu pārbaudi nenokārtos vai neieradīsies uz to, tas var kļūt par pamatu deputāta mandāta zaudēšanai. Tā ka lieta ir nopietna. Deputātiem ir jāpārvalda valsts valoda pietiekamā līmenī, lai varētu pildīt savus amata pienākumus.
Ar šo vēlos savu sakāmo noslēgt.
Novēlu jauku atlikušo dienu un piektdienu, un tad jau arī nedēļas nogali!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Gatim Liepiņam.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Edmunds Cepurītis. Lūdzu!
E. Cepurītis (PRO).
Labdien! No PROGRESĪVO puses varbūt vispirms apskatīšu to jautājumu, par ko bija, manuprāt, garākās (vismaz laika ziņā) debates. Tas ir likumprojekts “Transporta enerģijas likums”. Man liekas, ir vairākas interesantas sadaļas, kas Saeimai būs jārisina, vispirms Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Runājot par degvielas cenām, ir skaidrs, ka ne jau politiskie lēmumi ir bijuši tie, kas visvairāk ietekmējuši cenu mainību, vismaz ne politiskie lēmumi Latvijā. To ir ietekmējuši naftas ražotājvalstu – Krievijas, Saūda Arābijas, Venecuēlas, citu OPEC valstu – lēmumi. Tā ir līdzīga problēma tai, ar ko mēs saskārāmies, risinot dabasgāzes importa jautājumus, – Krievijas lēmumu dēļ vienā brīdī ļoti strauji palielinājās cenas.
Atšķirībā no apkures un elektrības ražošanas, protams, transporta jomā ir sarežģītāk aizvietot – degvielas tehnoloģijas joprojām attīstās. No otras puses, tas ir viens no Eiropas Savienības mērķiem – samazināt mūsu atkarību no kādiem nedraudzīgiem spēlētājiem šībrīža ģeopolitiskajā situācijā. Protams, naftas produkti diemžēl arī ir viena no šīm atkarībām.
Tās ir tās izšķiršanās, kas Saeimai būs jārisina. Pretēji šur tur izskanējušai maldinošai informācijai Klimata un enerģētikas ministrija jau ir plaši iesaistījusi dažādas organizācijas šo jautājumu diskutēšanā. Šie materiāli Saeimas deputātiem būs pieejami, izvērtējot, kurus viedokļus skatīt kā uzticamus, kurus skaitļus izvēlēties kā pierādāmus un pamatotus, lai mēs varam sabalansēt to, ka risinām jautājumus, kas ir nozīmīgi īstermiņā, kopā ar ilgtermiņa stratēģiskajiem jautājumiem, mazinot mūsu energoresursu atkarību.
Kas man liekas ļoti vērtīgi no Klimata un enerģētikas ministrijas puses – ka šis likums nerunā par kaut ko, kas notiek viena divu gadu termiņā. Mēs risinām jautājumus, kuru gala iznākums... ir 2030. gads. Likumprojektā ir dots pamats sarunai par rīcības kopumu – kas notiks no šī brīža nākamo sešu gadu laikā, kaut kādā ziņā iezīmējot vēl tālāku periodu. Man liekas, tas ir pareizs princips, ka mēs diskutējam par ilgtermiņa jautājumiem, sasaucoties ar to, ko Saeima ir lūgusi, – veidot ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju. Šis ir viens no diskusiju jautājumiem. Par to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā droši vien būs vēl plašākas sarunas.
Par to, ko jau pieņēmām šajā sēdē. Domāju, arī turpmāk būs
vienprātība – atbalstījām pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, kas palīdzēs efektīvi aizvērt tos robus, kas varēja tikt izmantoti sankciju apiešanai. Ideja šeit tika prezentēta, pirms tam izskatot Ārlietu komisijā. Apstiprinājām likumprojekta steidzamību.
Tāpat tālāk virzās likumprojekti, kuriem paredzams atbalsts... par azartspēļu ierobežošanu... runājot par sociāli negatīvas sekas radošām nozarēm... tiks aizliegtas reklāmas par cenu akcijām arī alkoholiskajiem dzērieniem plašākā klāstā un, kolēģi jau pieminēja, 2025. gada budžetā tiks samazināts finansējums partijām, pateicoties grozījumiem, kurus šodien atbalstījām.
Tas no manas puses viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Cepurītim.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!
J. Vitenbergs (NA).
Sveicināti, klausītāji! Klausoties to, ko saka gan PROGRESĪVO kolēģis, gan JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģis, nāk prātā frāze, ko reiz teicis Imants Ziedonis: “Par maizi – jūs visi, / Bet kas par ziediem karo?” Situācija Saeimā tā pamainījusies, ka var teikt: visi ir gatavi karot par ziediem, bet neviens – par maizi.
Par konkrētām lietām. Jau pieminētais likumprojekts “Transporta enerģijas likums”. Jā, mērķis it kā labs un mūsdienām atbilstošs – zaļā kursa sasniegšana, pasākumu kopums, mērķi, kuri jāsasniedz... pret Eiropu. Tajā pašā laikā neviens nepieminēja, ko tas maksās mūsu sabiedrībai, mūsu uzņēmējiem. Pērkot benzīnu, dīzeļdegvielu, 18 centi par litru – tas varētu būt tas apjoms, ko ir teikusi arī ražotāju nozare. Kopumā vairāk nekā 250 miljoni, kuri katru gadu būtu jāsamaksā mūsu iedzīvotājiem, pērkot degvielu. Ievērojama summa.
Vai un kādu iespaidu tas atstās uz mūsu tautsaimniecību, uz mūsu paradumiem? Neviens nevar atbildēt. Ir kaut kāds mērķis, bet nav nekādas skaidrības, kā to sasniegt. Noteikti sekosim līdzi, šodien ar koalīcijas balsīm pietika, lai to virzītu uz priekšu, bet tas nav izdiskutēts – ne ar sabiedrību, ne ar nozari. Anotācijā redzams, ka uz konkurētspēju tas neatstāšot nekādu iespaidu, uz uzņēmējdarbību arī neatstās iespaidu, uz apdzīvotību Latvijā – neatstās. Tā ka var saprast, kādēļ to dara, bet likumprojekts ir tik zaļš un negatavs, ka es brīnos, kādēļ šodien to atbalstīja.
Otra svarīga sadaļa – par ārvalstu filmu uzņemšanas finansēšanas programmu. Savulaik, kad biju ekonomikas ministrs, šo programmu attīstījām, un tā ir nesusi tiešām ievērojamus rezultātus – 16 filmas, dažādi Latvijā uzfilmēti projekti, vairāk nekā 18 miljoni filmēšanas procesā ir iepludināti Latvijas ekonomikā. Tiešām mehānisms strādāja. Jāsaka paldies mūsu sūtņiem, mūsu pārstāvjiem, arī latviešiem, kuri strādā Amerikā, Losandželosā, arī citur
pasaulē, – viņi tiešām ir mūsu vēstneši. Latvijai ir, ko piedāvāt, – gan tradīcijas, gan speciālisti, gan atbilstošs klimats (četri gadalaiki), gan dažādi arhitektūras stili. Mēs esam ļoti pievilcīgi filmu industrijai, kura aug un ir miljardu industrija.
Redzam, ka interese par Latviju bija liela, bet tad kāds ir izdomājis pagrābstīties gar šo programmu, ir mainīti nosacījumi... vai nu tā ir bijusi politiskā vadība, vai kāds ierēdnis... un visi šie projekti, kuri ir iesākti... ir izdomājuši Latvijā savus projektus nefilmēt un doties uz mūsu kaimiņvalstīm. Tā ka tas, kas strādāja, ir sabojāts. Izskatās, ka visiem valdībā šobrīd ir vienalga, neviens par to nerunā un nemēģina šo problēmu risināt. Te pat nav jārisina, vienkārši vajag atstāt tādus noteikumus, kādi bija iepriekš, un iedot pa nagiem tam, kas tos ir mainījis. Mēs bijām sagatavojuši lēmuma projektu, lai ekonomikas ministrs šo jautājumu sakārto. No ZZS dzirdējām, ka būšot kaut kāds lielisks piedāvājums. Nekādu lielisku piedāvājumu nevajag – vienkārši salabojiet to, ko esat sabojājuši!
Pēdējais no aktuālajiem jautājumiem. “Nacionālā apvienība” šodien iesniedza pieprasījumu, konkrētus jautājumus satiksmes ministram Briškenam. Atcerieties, laikā, kad sāka kursēt “Škodas Vagonkas” jaunie vilcieni, ļoti daudz reisu kavējās, iedzīvotāji palika pieturās gaidām, kavēja, vilcieni pat vispār nepienāca. Briškena kungs teica, ka ar pilnu bardzību vērsīsies pret “Škoda Vagonka” – par katru neizbrauktu maršrutu, arī par vilcienu kavējumiem, nemitīgi atliktajiem reisiem būs soda sankcijas. Uzdosim konkrētus
jautājumus – cik sodu ir piestādīti, cik no tiem ir samaksāti? Jo izskan informācija, ka daudzu miljonu sodu apjoms, ko “Pasažieru vilciens” varētu iekasēt... šāda iespēja ir palaista vējā. Tas ir tas, ko mēs šobrīd varam redzēt... medijos izskan šāda informācija. Uzdosim konkrētus jautājumus Briškena kungam – vai tā ir tiesa, vai valsts ir rīkojusies kā gādīgs saimnieks, vai ir izmantotas iespējas no “Škodas Vagonkas” piedzīt līdzekļus?
Tas šodien no mūsu puses viss. Paldies par klātbūtni un interesi par to, ko mēs šeit darām. Lai viss izdodas!
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vitenbergam.
Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Labdien, dārgie klausītāji! Gribu pastāstīt par šodienas Saeimas sēdi, kas bija diezgan ietilpīga. Iezīmēšu, mūsuprāt, svarīgākās lietas.
No paša rīta – pirms Saeimas sēdes – mēs esam paziņojuši par to, ka iesniegsim prokuratūrai iesniegumu, lai prokuratūra izvērtē kriminālo sastāvdaļu iepirkumu lietā, kur figurē Riharda Kola māsa. Ir ļoti daudz visādu pierādījumu par politisko ietekmi, ir pierādījumi par to, ka viņi paši rakstīja sev nolikumus iepirkumam. Mūsuprāt, politiskā ietekme, politiskā iesaiste šajā jautājumā nedrīkstētu būt. Tā ka te nevar būt nekāda administratīva soda, administratīvā pārkāpuma šeit nav, šeit ir tieši krimināllieta. Ar to mēs sākām šodienas Saeimas sēdi... pirms Saeimas sēdes tas viss notika.
Es kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis gribu pastāstīt par likumprojektu “Transporta enerģijas likums”. Kas tas ir? Tas nāk no Eiropas Savienības. Ar šo likumu mēs virzāmies uz zaļo pusi, ja to var tā nosaukt. Problēma ir tāda, ka Eiropas Savienība pieprasa mums samazināt emisijas, bet – ko mēs par to saņemsim? Pilnīgi neko! Galapatērētājs pārmaksās par to visu. Mūsu frakcija neatbalstīja šo likumprojektu, bet koalīcija atbalstīja. Pirmais lasījums tika atbalstīts. Kādas būs sekas?
Es kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis iedziļinājos šajā jautājumā un varu jums pastāstīt: lai samazinātu tik daudz izmešu, emisiju, cik prasa Eiropas Savienība, mums vajag ieguldīt milzu naudu, par ko samaksās galapatērētājs. Cipari svārstās no 10 līdz 20 centiem par litru, tie ir ļoti ievērojami un būtiski cipari.
Ja salīdzinām Latviju ar citām Baltijas valstīm, varam secināt, ka pie mums ir vislielākie ceļu nodokļi, pie mums ir visdārgākā degviela un visnekvalitatīvākais ceļu segums. Līdz ar to varam secināt, ka mēs tāpat pārmaksājam... ļoti daudz par automašīnas lietošanu... mūsu sabiedrība vairs nevar atļauties pārmaksāt vēl par degvielu, kura tāpat ir dārga, salīdzinot ar kaimiņiem. Līdz ar to, protams, mēs noraidām... no savas puses neatbalstījām un turpināsim cīnīties pret šo likumu. Ja Eiropas Savienība šī likuma ieviešanas vietā... iedotu kaut ko mūsu autovadītājiem, mūsu sabiedrībai, mēs varētu izskatīt šo jautājumu. Bet ņemt atkal kādus pienākumus uz saviem pleciem, nevarot realizēt, – tas ir ļoti neapdomīgi.
Vēl gribu pastāstīt par to, ka šodien sniedzām pieprasījumu Ministru prezidentei “Par viesmīļa nepieciešamību Ministru kabineta sēdes laikā”. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība ir nepieņemama. Ministru kabineta sēžu laikā ir pauzes, kad pats var pieiet pie kafijas aparāta un paņemt sev kafiju.
Mūsu frakcija ir par to, lai ierēdņu aparātu samazinātu, lai tautu motivētu palikt Latvijā, lai demogrāfija būtu pozitīva, nevis negatīva, kāda tā ir šobrīd.
Paldies, dārgie klausītāji. Novēlu jums jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!