Frakciju viedokļi

2024. gada 20. jūnijā 

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Kristaps Krištopans. Lūdzu!

 

K. Krištopans (LPV).

Labdien! Nu jau – labvakar, cienījamie radioklausītāji! Rīts iesākās ar prezidenta ziņojumu. Mūsuprāt, runa bija īsa, bet strukturēta un saprotama. Prezidents nepārprotami signalizē, ka sagaida rezultātu gan no valdības, gan no Saeimas.

Šorīt tika ievēlēta jaunā kultūras ministre Agnese Lāce. Lai arī mēs viņu frakcijā nesatikām un nebalsojām ne “par”, ne “pret”, novēlam viņai veiksmi, drosmi un panākumus jaunajā amatā.

Gribu pievērst jūsu uzmanību dažiem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” priekšlikumiem. Viena priekšlikuma būtība bija ierobežot ārvalstniekiem, tai skaitā juridiskajām personām, iegādāties lauksaimniecības zemi, ja viņi nezina latviešu valodu atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei. Mūsu viedoklis ir tāds, ka nekas analogs brīvās ekonomikas pasaulē nav pieredzēts, nu, vismaz demokrātiskās valstīs, un šī priekšlikuma atbalstīšana būtu nepārprotams protekcionisma signāls un nekādā ziņā nestimulētu investīciju piesaisti.

Beidzot – var teikt, ar ovācijām – tika pieņemts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums. Mūsuprāt, fascinējoši, ka mēs tik valstiski sekojam līdzi, kas notiek Rēzeknē, bet tai pašā laikā pieveram acis uz “Rail Baltica” finanšu neveiksmēm, kuras, teiksim tā, ir ne simts reižu, bet, iespējams, pat tūkstošiem reižu lielākas. Mūsu frakcija uzskata, ka šī ir vistīrākā politiskā izrēķināšanās. Es gribu piebilst: atcerēsimies – Rēzeknes dome tiek atlaista, par spīti tam, ka par šo likumprojektu Juridiskais birojs bija sniedzis negatīvu atzinumu.

Jau otro sēdi uzmanība tika pievērsta “Rail Baltica” projektam, šoreiz parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides kontekstā. Arī es būšu viens no šīs izmeklēšanas komisijas dalībniekiem. Citstarp mums tūlīt sāksies pirmā sēde. Ar šo es arī beigšu.

Novēlu visiem radioklausītājiem jaudīgu atlikušo nedēļas nogali un, protams, ļoti, ļoti lustīgus Līgo svētkus!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Kristapam Krištopanam.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī bija pēdējā pavasara sesijas sēde, un mēs strādājām ļoti... ilgstoši un tiešām ļoti intensīvi. Gribu īpaši atzīmēt pāris, manuprāt, būtiskus balsojumus.

Viens no tiem bija ceļamaize, mūsu valsts pārstāvjiem dodoties uz NATO samitu Vašingtonā. Saeima pauda stingru atbalstu Ukrainai un arī stingru atbalstu Ukrainas vēlmei pievienoties NATO.

Tālāk – pieņēmām Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumu. Man jāsaka, mūsu viedoklis atšķīrās. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka pašvaldību domes uzņemas atbildību par to, ko tās dara. Es piedalījos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā Valsts kontrole mūs iepazīstināja ar saviem secinājumiem pēc iepazīšanās ar to, kā lietas tika darītas Rēzeknes domē. Rēzeknes dome patiešām neuzņemas atbildību par faktiski būtiskāko uzdevumu – par to, kā tiek veidots, plānots budžets, un par to, lai visi pašvaldības uzdevumi tiešām tiek veikti. Tāpēc es atbalstīju šī likuma pieņemšanu.

Vēl man jāteic, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par administratīvajiem sodiem. Jautājums ir par to, ka arī seksuālā uzmākšanās būs administratīvi sodāma. Bija ļoti interesanti vērot, ka šis likumprojekts, kas, patiesību sakot, ir nopietns un domāts, lai mēs nodrošinātu labāku līdzcilvēku aizsardzību un pateiktu, ka nevēlama seksuālā uzmākšanās ir sodāma, izraisīja, varētu teikt, tādu kā pusaudžu uzvedību dažu Saeimas deputātu vidū. Man ir liels prieks, ka likumprojekts ir guvis atbalstu.

Tāpat arī ļoti svarīgi, ka mēs atbalstījām grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Tie bija saistīti ar to, ka Eiropas Komisija ir uzlikusi valstu valdībām maksājumu par nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem. Pagājušajā gadā Saeima to laboja, maksājumu uzliekot pašiem atkritumu apsaimniekotājiem, bet ne pilnībā... Pateicoties pašu atkritumu apsaimniekotāju, kas pievērsa uzmanību šai neprecizitātei, vērībai, mēs mainījām likumu tā, ka tas šobrīd ir godīgs pret visiem uzņēmējiem. Man patiešām ir liels prieks, ka uzņēmēji rīkojas atbildīgi un pievērš uzmanību tam, kā mēs varētu grozīt likumus.

Tie, manuprāt, ir svarīgākie notikumi.

Arī es vēlos klausītājiem novēlēt priecīgus Jāņus – labi nojāņot un lustīgu līgošanu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien pienāca pavasara sesijas pēdējās sēdes diena. Mēs izskatījām vairākus svarīgus jautājumus.

Viens no tiem bija lēmuma projekts par pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Finansējumu Eirovīzijai novirzīt Latvijas sportam”. Šo iniciatīvu mēs atbalstījām, jo uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešams... morāls saturs. Mums ir savi dziesmu un deju svētki, kur varam izdejoties, izdziedāties, tāpēc gribētos attīstīt savu kultūru, tradīcijas un sportu... nevis Eiropas vērtības. Diemžēl lēmuma projekts tika noraidīts.

Trešajā lasījumā izskatījām grozījumus Imigrācijas likumā. Tas iespaidos vēl piecus tūkstošus cilvēku. Mēs neatbalstījām šo likumprojektu trešajā lasījumā, jo uzskatām, ka cilvēki no 65 līdz 75 gadiem nav spējīgi iemācīties valodu un tas nav valsts apdraudējums. Mūsu pensionāriem ir jāļauj mierīgi pavadīt vecumdienas.

Trešajā lasījumā izskatījām likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu. Līdzko prezidents izsludinās likumu, dome tuvākajā laikā tiks atlaista un darbu uzsāks administratori. Šo likumprojektu mēs neatbalstījām, jo uzskatām, ka Rēzeknes domi ir ievēlējuši Rēzeknes iedzīvotāji, tātad tā ir viņu izvēle un uzticēšanās pilsētas vadībai.

Pēdējais – pozitīvais – izskatījām un pieņēmām trešajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā, kur ir paredzēts nodrošināt stipendijas pedagogiem. Plānotais stipendiju apmērs ir 200 eiro. Stipendijas pedagogiem tiks nodrošinātas pedagogu profesionālās kompetences pilnveides laikā valsts augstskolas īstenotā izglītības programmā pēc darba vidē balstītas otrā cikla augstākās izglītības studiju programmas pabeigšanas.

Paldies par sadarbību. Tiksimies septembrī. Jauku vasaru!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei. Lūdzu!

 

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, mūsuprāt, svarīgākās ir četras lietas, ko vēlamies ieskicēt.

Viena no tām ir tā, ka no rīta izteicām uzticību nu jau esošajai kultūras ministrei Agnesei Lācei. Patiešām novēlam viņai izturību un paveikt lielas lietas.

Otra svarīgākā lieta ir par Rēzeknes domi. Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts likums par tās atlaišanu. Principā prokremlisko spēku kontrolētā Rēzeknes dome tika atlaista par smagiem finanšu pārkāpumiem... pieminot nu jau slaveno SPA centru, kura budžets vairākas reizes pārsniedz pašvaldības spējas investēt. Domes vietā ir iecelta pagaidu administrācija, kas strādās līdz pašvaldību vēlēšanām nākamajā gadā.

Noteikti vēlos atzīmēt, ka šodien otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Man tiešām liels prieks, ka Saeimā ir pietiekami liels deputātu skaits, kas apzinās latviešu valodas nozīmi un nav gatavi samierināties ar jebkāda veida lingvistisko diskrimināciju. Turpmāk svešvalodas prasmes nebūs uzskatāmas par pamatoti nepieciešamām darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Protams, arī šeit būs izņēmumi, un es domāju, ka trešajā lasījumā mums būs diskusijas par to, kā reāli to varēs kontrolēt. Domāju, tas ir tāds labs virziens latviešu valodas stiprināšanai Latvijā.

Noteikti vēlos uzsvērt, ka Jaunā VIENOTĪBA bija viena no tām partijām, kas jau pagājušā gada vasaras sākumā nosūtīja vēstuli tiesībsargam, aicinot pastiprinātu uzmanību pievērst jauniešu diskriminācijai darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. Tāpēc priecājamies, ka šajā Saeimas sasaukumā šis jautājums ir ieguvis jaunas aprises un arī virzību.

Beidzamais, bet noteikti ne mazāk svarīgais, ir likumprojekts “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”, kas man ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka biju šī likumprojekta referente. Ja sākotnēji mums bija tāda nosacīta futbolēšana starp ministrijām, kurš uzņemsies rūpi par brīvprātīgā darba organizatoriskajiem jautājumiem, tad turpmāk tā būs Labklājības ministrija, kura ir uzņēmusies rūpi virzīt jautājumu par brīvprātīgā darba attīstību Latvijā. Liels, liels paldies ikvienam iesaistītajam, kas pie šī likumprojekta strādāja. Noteikti vēlos uzsvērt, ka šī ir tāda starpnozaru joma – par to atbild ne tikai Labklājības ministrija, bet arī Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija. Tā ka ceru uz ļoti labu sadarbību arī turpmāk.

Izmantojot iespēju, protams, vēlos novēlēt priecīgus svētkus, bet – svinēt ar mēru. Aicinu nevienam nebraukt reibumā un nelēkt ar galvu ūdenī.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!

 

R. Dzintars (NA).

Labdien, mīļie klausītāji! Kā jau no vairākiem kolēģiem izskanēja, šodien bija pēdējā Saeimas pavasara sesijas sēde, līdz ar to būtu pareizi atskatīties ne tikai uz šodienas sēdi, bet varbūt arī darba posmu kopš pagājušās vasaras, kad cēliens noslēdzies. Izteikšos īsi, jo, manuprāt, domas cilvēkiem jau lielā mērā ir gaidāmo svētku un vasaras noskaņās, diez vai daudzi vēlas ilgstoši iedziļināties politiskajos jautājumos.

Šis Nacionālajai apvienībai bija pirmais gads, kad darbojāmies opozīcijā. Ne tāpēc, ka paši to vēlētos, bet tāpēc, ka bija izvēle – palikt valdošajā koalīcijā un atteikties no saviem principiem un vērtībām, kas mums ir svarīgas, vai palikt uzticīgiem vērtībām un principiem. Nacionālā apvienība izvēlējās šo ceļu, lai gan daudziem mūsu biedriem tas maksāja amatus un īstermiņā – iespējas, bet mēs šo izvēli – par pārliecību – pieņēmām lielā vienprātībā.

Tajā pašā laikā gada garumā mēs esam bijuši aktīvi. Esam iesnieguši 29 likumprojektus, 16 lēmumu projektus, tai skaitā trīs demisiju pieprasījumus un četrus pieprasījumus ministriem, tas ir, neskaitot priekšlikumus jau atvērtos likumprojektos, bet runājot tikai par jaunajiem likumprojektiem. Neatceros, ka Latvijas politiskajā vēsturē no pozīcijas puses būtu tik daudzi opozīcijas likumprojekti atbalstīti. Ir likumprojekti, kas jau atbalstīti, šobrīd ir pozitīvā... procesā, bet, protams, ir daudzi, par kuriem mums kolēģus pārliecināt neizdodas.

Šodien bija gara sēde. Izcelšu tikai divus jautājumus, kurus “Nacionālā apvienība” ir tieši vai pastarpināti rosinājusi.

Pirmais – bija pozitīvs Saeimas balsojums par grozījumiem Darba likumā otrajā lasījumā. Tie ir paredzēti, lai aizstāvētu tos Latvijas pilsoņus, īpaši jauniešus, kuriem darba devējs nesamērīgi pieprasa svešvalodu zināšanas. Latvijas gadījumā visbiežāk tās ir krievu valodas zināšanas. Ilgstoši mēs ar šo likumprojektu cenšamies panākt rezultātu, pārliecināt kolēģus. Šobrīd ir sperts ļoti liels solis uz priekšu.

Otrs ir “Nacionālās apvienības” vadītās Ārlietu komisijas rosinātais lēmuma projekts par atbalstu Ukrainai, par atbalstu Ukrainas virzībai uz NATO un Krievijas noziegumu starptautisku nosodīšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Es gribu teikt, ka “Nacionālajai apvienībai” var piekrist, var nepiekrist (kā tas ir jebkurā normālā demokrātiskā procesā), bet tikai retais apšaubīs to, ka mēs turamies pie savām vērtībām. Mēs esam konsekventi un aktīvi, un nesen piedzīvotajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās mēs vēlreiz pārliecinājāmies par to, ka mūsu atbalstītāji, mūsu vēlētāji, to ir novērtējuši. Par to es vēlos teikt lielu paldies.

Noslēgumā nebūšu oriģināls un arī gribu pieskarties svētku tēmai, kad mēs novēlam cits citam prieku. Es tikai atgādināšu, ka prieks nerodas tāpēc, ka ir svētki, drīzāk svētki rodas tāpēc, ka ir prieks, un mans aicinājums ir: dāvāsim vairāk prieka cits citam, pievērsīsim cits citam uzmanību, saskatīsim vairāk labo, teiksim vairāk labus vārdus. Priekam bieži vien nevajag nemaz tik daudz. Lai jums jauka vasara!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Raivim Dzintaram.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

 

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, godātie klausītāji un cienītās klausītājas! Pienācis vasaras saulgriežu laiks un tradicionāli pēdējā Saeimas sēde pirms vasaras pārtraukuma, un tradicionāli šo sēdi atklāja Valsts prezidents ar savu uzrunu, akcentējot daudzus jautājumus.

Tā kā es joprojām pārstāvu arī izglītības jomu, man visvairāk iespiedās atmiņā tie jautājumi, kas skar izglītību. Runa bija par augstākās izglītības konkurētspēju un prezidenta iesniegto likumdošanas iniciatīvu plašākai svešvalodu lietošanai augstākajā izglītībā.

Tā kā es strādāju arī Latvijas delegācijā Baltijas Asamblejā, vadot šo delegāciju, varu teikt, ka mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – šo jautājumu sen ir aktivizējušas, sen ir atrisinājušas, un vismaz maģistra un doktora programmu līmenī svešvalodu lietošana tur ir daudz plašāka, nekā mēs to esam noteikuši savos normatīvajos aktos.

Prezidents akcentēja arī to, ka Latvijā šobrīd 27 tūkstoši jauniešu ir tādi, par kuriem nav skaidras informācijas, vai viņi strādā, vai viņi mācās, vai vispār... ko viņi dara, un tā ir ļoti liela problēma, kura steidzīgi jārisina, vismaz iegūstot skaidru informāciju par šiem jauniešiem.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien atbalstīja arī jauno kultūras ministri Agnesi Lāci. Vakar mēs frakcijā tikāmies ar viņu, pārrunājām darāmos darbus. Var teikt, mūsu balsojums bija uzticības došana avansā, pievēršot uzmanību tam, ka Kultūras ministrijai būtu jāvelta daudz lielāka vērība tradicionālās kultūras jautājumiem.

Ja runājam par balsojumu par Rēzeknes domes atlaišanu, Zaļo un Zemnieku savienība balsoja “pret”, bet balsoja “pret” tāpēc, ka mēs saskatījām, ka juridiskais formulējums, ar kādu tika atlaista Rēzeknes dome, satur tā sauktos satversmības riskus, ka ir nepietiekama juridiskā argumentācija, kas var izraisīt to, ka atlaistā dome atrod veidu, kā vērsties Satversmes tiesā, lai atlaišanu apstrīdētu. Tur ir zināmas pretrunas ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, tās noteikumiem. Respektīvi, ieklausoties Juridiskā biroja atzinumā par sagatavoto likumprojektu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nolēma balsot “pret”, un tā mēs arī izdarījām.

Vēl viena lieta, ko gribu minēt – šodienas sēdes praktiski pēdējais balsojums. Saeima ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par tā finansējuma, kas tiek novirzīts Eirovīzijai, novirzīšanu sporta aktivitātēm, konkrēti Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas finansēšanai, jo mēs atceramies, ka aizvadītajā ziemā, tad, kad... nevis bobsleja, bet Latvijas Biatlona federācijas finansēšanai... tad, kad biatlonistiem vajadzēja piedalīties sacensībās, viņiem aptrūkās finansējums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kuru es vadu, diskutējām par šo jautājumu, bet, godīgi sakot, diskutējām par to no diviem skatpunktiem.

No viena skatpunkta, piedalīšanās Eirovīzijā – tas ir jautājums, kas saistīts ar raidošo organizāciju redakcionālās neatkarības jautājumiem, un tas – piedalīties vai ne – ir jāizlemj masu medijiem, sabiedriskajiem masu medijiem. No otra skatpunkta, jautājums par to, vai ir pietiekams finansējums dažādām sporta aktivitātēm, ir pats par sevi... risināms jautājums. Saeimā abi šie jautājumi ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā. Tāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma šo jautājumu virzīt tālākai izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet Saeimas vairākums ar balsojumu nolēma atstāt šo vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju iniciatīvu bez tālākas virzības.

Jā, tiešām ir pienācis saulgriežu laiks, vasaras saulgriežu laiks. Tas ir laiks, kad atskatāmies uz to, ko esam padarījuši pirmajā pusgadā, un iezīmējam plānus nākamajam pusgadam. Arī Saeimā katra komisija šādu vērtēšanu ir veikusi un plānus nākamajam pusgadam iezīmējusi, bet tagad mums ir priekšā, varētu teikt, neliels atelpas laiks. Taču jāņem vērā, ka lai arī Saeimas sēdes nenotiks līdz septembrim (visdrīzāk), Saeimas komisijas turpina strādāt, jo mums ir virkne vasarā padarāmu darbu.

Šī nedēļa, kas mums stāv priekšā, ir vasaras saulgriežu nedēļa, tie ir Jāņi, tie ir Līgosvētki. Es kā Jānis novēlu visiem jauku līgošanu, svētīgus Līgosvētkus!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vucānam.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde tiešām bija gara – kā noslēdzošā šajā sesijā. Daži deputāti tā kā sacentās, kurš būs pēdējais runātājs. Šodien tā sanācis, ka es esmu pēdējais runātājs šajā sesijā.

APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā gribu jums izstāstīt par šīsdienas trim galvenajiem punktiem.

Pirmkārt, ir apstiprināts parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs. Tas būs Andris Kulbergs. Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izmeklētu “Rail Baltica” tapšanas... visu projektu, bet varbūt arī iedotu kopīgu parlamentāro vēstījumu un atbalstu šī projekta īstenošanai, jo laiks ir gājis uz priekšu, projekts iet ne tik ātri, kā gribētos, un laika gaitā, ļoti iespējams, prioritātes, kāpēc šis projekts ir svarīgs, nedaudz mainījušās. Šobrīd projekts “Rail Baltica” mums ir vajadzīgs lielā mērā arī militārās mobilitātes nodrošināšanai. Vēlam veiksmi Andrim darbā un noteikti gaidīsim rezultātus. Pēc trim mēnešiem šai komisijai jānāk ar kopsavilkumu.

Otrkārt, lieta, kas arī lielā mērā saistās ar drošību. Šodien Saeima, tiesa gan – ārkārtas sēdē, pieņēma paziņojumu par atbalstu un aicinājumu visām NATO valstīm aktīvi runāt ar Ukrainu un faktiski uzsākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu NATO, jo šobrīd tieši Ukraina cīnās par NATO drošību, par NATO valstu vērtībām... cīnās, lai potenciālais pretinieks, neslēpsim, tā ir Krievijas Federācija, Putina, diktatora Putina, vadītā valsts, kas rada vislielākos draudus arī mums šeit, NATO pierobežā... Tāpēc labi, ka paziņojums tapa. Varbūt man kā Ārlietu komisijas loceklim dažreiz liekas, ka tie paziņojumi ir nedaudz, nu... tāda gribas paušana un nedod tādus rezultātus, kā gribētos, tomēr arī tas ir svarīgi.

Treškārt, jautājums saistībā ar Rēzekni – jau pieminētais. Kolēģi no dažādām frakcijām pauda viedokli par to, vai vajadzēja vai nevajadzēja atlaist Rēzeknes domi, bet esmu pārliecināts, ka šodien Rēzeknē lielākajai daļai sabiedrības ir svētku sajūta. Jo tas, kā iepriekš līdzšinējā domes vadība vairāku gadu garumā, nu jau padsmit gadu garumā, izrīkojās ar pašvaldības mantu, ka korupcijas... teiksim tā, aizdomas bija gandrīz aiz katra projekta, aiz katra būvniecības projekta, kas notika pilsētā. Jāsaka arī, varbūt līdzšinējās valdības ne vienmēr izprata Rēzeknes situāciju, un man prieks, ka šobrīd... vismaz daļa koalīcijas saprata, ka Rēzeknes dome ir jāatlaiž. Arī ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tas ir ļoti svarīgi.

Par riskiem, ka tas varbūt tagad nebija jādara, ka bija jādara agrāk vai vēlāk... Pēc gada ir pašvaldību vēlēšanas, un tagad rēzekniešiem ir gads saņemties, piedāvāt savas politiskās idejas iedzīvotājiem. Es ceru un ticu, ka pēc gada rēzeknieši patiešām izvēlēsies to, ka Rēzeknei jābūt Eiropas pilsētai, nevis faktiski Krievijas politisko spēku placdarmam.

Saulgriežu laiks ir ne tikai dziesmu, alus un siera svētku laiks, tas tiešām ir katram mums un visai Latvijas nācijai tāds kopā būšanas laiks, lai apzinātos savu individuālo spēku un arī mūsu kā valsts, nācijas spēku. Es vēlu jums patiešām svētīgus, gaišus šos svētkus! Krāsim spēkus, lai mēs katrs varam iespējami labi pildīt savu darbu un kopā valsts labā darīt svarīgas, labas lietas! APVIENOTAIS SARAKSTS neiet atvaļinājumā. Mēs strādāsim gan, kā jau teicu, parlamentārās izmeklēšanas komisijā, gan tiksimies ar jums pašvaldībās, jo pēc gada ir pašvaldību vēlēšanas. Izturību!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Priecīgus svētkus! Uz sadzirdēšanos septembrī!