Frakciju viedokļi 2024. gada 9. maijā

(09.05.2024.)

 

Frakciju viedokļi

2024. gada 9. maijā

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies Saeimas sēde, un ir laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

 

R. Kols (NA).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! “Nacionālās apvienības” vārdā vēlos runāt par vienu konkrētu Saeimas sēdes darba kārtības punktu – mūsu iesniegto Saeimas paziņojuma projektu, lēmuma projektu, saistībā ar Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktu un tajā iekļautajām normām, kas citstarp paģērēs turpmāk (ja pakts tiks apstiprināts galīgajā veidolā Eiropas Padomē) obligātu migrantu pārdali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā zināms, 29. aprīlī bija paredzēta Eiropas Padomes sanāksme, lai par to galīgajā lēmumu pieņemšanas procesā lemtu valstu vadītāji, bet dažādu iemeslu dēļ – pat nezināmu iemeslu dēļ – šī sanāksme ir pārcelta, bet Eiropas Parlaments ir atbalstījis sagatavoto Migrācijas un patvēruma paktu.

Īsumā varētu teikt, ka šajā paktā ir būtiskas lietas, ko Latvija atbalsta, – sadarbība ar izcelsmes valstīm, pieteikumu izskatīšanas paātrināšana... Virkne būtisku lietu ir atbalstāmas, tās jau ir bijušas pamatdarbības Eiropas Savienībā kopš migrācijas krīzes 2015. gadā un tikušas risinātas dažādos veidos. Šķēpu laušanas objekts ir saistīts ar migrantu pārdali starp dalībvalstīm, tā saukto solidaritātes klauzulu, ko nu Eiropas birokrāti mēģina pasniegt kā brīvprātīgu. Bet mēs skaidri redzam, ka tie nodomi ir mazdrusciņ savādāk rakstīti.

Pieņemot šo paktu galīgajā formā, tas paģērēs obligātu pārdales kvotu. Latvijai būs pienākums katru gadu uzņemt ne mazāk kā 99 migrantus un iemaksāt ne mazāk kā divus miljonus eiro.

Tam klāt nāk arī risks, ka dalībvalsts, saskaroties ar lielu migrantu pieplūdumu, var lūgt palīdzību, iedarbinot šo mehānismu, kas paģērētu Latvijas gadījumā, ja mēs atsakāmies uzņemt šos migrantus, par katru migrantu veikt 20 tūkstošu eiro iemaksu. Tad varam projicēt, pieņemsim, gadījumā... un tas ir reālistiski... Latvijai šī mehānisma ietvaros būtu jāuzņem 10 tūkstoši migrantu (vēsture rāda, ka Eiropa var saskarties ar tādu migrācijas pieplūdumu), un atteikuma gadījumā uzņemt šos migrantus Latvijai būtu jāmaksā 200 miljoni eiro. Tā ir prātam neaptverama summa.

“Nacionālā apvienība” ar šo Saeimas paziņojumu skaidri norādītu Latvijas pozīciju, ka mēs atbalstām tās lietas, kas tiešām strādā un ir sevi pierādījušas praksē, bet šāda migrantu piespiedu brīvprātīga, solidāra pārdale absolūti nav atbalstāma. Mēs kā Latvijas valsts kategoriski iebilstam pret to. Diemžēl balsu sadalījums Saeimas sēdē nebija par labu mūsu iesniegtajai iniciatīvai. Ja nemaldos, 40 deputāti balsoja “par”, 52, kas ir dzelžainā koalīcijas disciplīna, nobalsoja “pret”.

Noslēgumā gribu pateikt, ka tā ir regula, tās ir vairākas regulas, kas obligāti būs pārņemamas Latvijas likumdošanā. Un līdz šim... 2015. gadā pēc migrācijas krīzes mēs iestrādājām grozījumus Patvēruma likumā, kas paģērēja jebkuru migrantu pārvietošanu starp Eiropas dalībvalstīm vai no trešajām valstīm – par to lemj Saeima.

Ar šo regulu tiek pārrullēts pāri kā ar ceļa rulli. Valdošā koalīcija ir skaidri pateikusi, ka Saeimai par šiem jautājumiem vairs nekad nebūs nekāda ne lemšana, ne teikšana. Tas ir nožēlojami un absolūti neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm ilgtermiņā.

Līdz ar to šī Saeimā bija diena, kad kompromisa vārdā tika upurētas Latvijas nacionālās intereses.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Lai gan šodien bija plānota gara dienas kārtība, sēde beidzās diezgan ātri.

Manā skatījumā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas šodien tika iekļauts dienas kārtībā (šis jautājums tika nodots arī komisijai izskatīšanai) un kas faktiski ir ilgtermiņa jautājums, – par Rēzeknes domes atlaišanu.

Var teikt, ka valdošā koalīcija netiek galā ar Rēzeknes pilsētas domi, bet īsti tas laikam nebūtu tas pareizais vārds. Pareizais vārds – valdošā koalīcija nespēj uzvarēt vēlēšanās Rēzeknē, tāpēc šī nepaklausīgā pilsēta ir jāsoda. Jāsoda tā, ka ir jāatlaiž Rēzeknes dome un tā tālāk, un tā joprojām. Manā skatījumā, tas ir divkosīgi. Tas galu galā viņiem atnāks atpakaļ ar dubultu spēku, jo šie likumi, kas tiks sagatavoti un koalīcijā apstiprināti, beigu beigās atgriezīsies pašiem atpakaļ, jo būs radīts precedents, ka nepaklausīgas vai tādas pilsētas, kurās nav iespējams uzvarēt, var... mierīgi atlaist, ielikt tur kādus savus šos... kas viņi tādi skaitās? Ne likvidatori, bet... nu labi, nav būtiski. Tātad trīs cilvēku sastāvā viņi vadīs šo pilsētu veselu gadu... Nevis rīko pašvaldības vēlēšanas, bet ieliek direktoriņus rīkotājus. Manā skatījumā, tas ir nepareizi. Mūsu, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skatījumā, tas ir nepareizi. Tādā gadījumā bija jārīko ārkārtas vēlēšanas.

Bet šeit ir vēl viena lieta, un, manā skatījumā, tā ir daudz būtiskāka. Tātad faktiski jautājums par nihilismu, attieksmi, par to, ka savā acī baļķi neredz, bet cita acī redz skabargu, proti, ir virkne pašvaldību, kurām ir tādi vai šādi pārkāpumi, līdzīgi kā Rēzeknē, un šīm pašvaldībām nav izteikts pat brīdinājums. Par to es noteikti runāšu. Es minēšu piemērus un pierādījumus tam nākamreiz, kad mēs šo jautājumu skatīsim un kad par to tiks diskutēts no tribīnes.

Tā ka, manā skatījumā, valdošā koalīcija rīkojas ļoti slikti un nepopulāri attiecībā pret Rēzeknes iedzīvotājiem. Mēs kategoriski noraidām šādu formu, lai izrēķinātos ar saviem politiskajiem konkurentiem, un mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, pilnībā atbalstām Rēzekni, tās iedzīvotājus, tanī skaitā Rēzeknes politiķus.

Ar šo arī gribu noslēgt savu uzstāšanos. Paldies, ka uzklausījāt.

Visiem priecīgas brīvdienas, un cerams, ka laiks uzlabosies.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki interesanti jautājumi.

Otrajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Likumprojekta mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, taču tie priekšlikumi, kas tika piedāvāti, tikai attīstīs ēnu ekonomiku. Ir jāmeklē citas iespējas, kā samazināt alkohola patēriņu un liegt izplatīties alkoholismam jauniešu vidū.

Šodien nodevām komisijai likumprojektu “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums”. Šo likumprojektu mēs neatbalstām, jo Rēzeknes domi ir ievēlējuši Rēzeknes iedzīvotāji, tātad tā ir viņu izvēle. Neviens savu pilsētu nezina labāk kā Rēzeknes iedzīvotāji, tāpēc mums ir jāuzticas viņu izvēlei, kā arī maz laika ir atlicis līdz pašvaldību vēlēšanām un nav pārliecības, ka pilsētas pagaidu administrācija varētu uzlabot situāciju Rēzeknē un sniegt palīdzību pilsētas iedzīvotājiem.

Un pēdējais – pirmajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”, kurā paredzēts nodrošināt stipendijas pedagogiem. Plānotais stipendijas apmērs ir 200 eiro. Stipendijas mērķis ir dot jaunajiem pedagogiem stimulu prasmju nostiprināšanas periodā sākt strādāt izglītības iestādēs un pēc tam tur turpināt darbu.

Paldies par uzmanību. Jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Mairita Lūse. Lūdzu!

 

M. Lūse (PRO).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Pievērsīšos jautājumam, kas izskanēja iepriekšējās runātājas teiktajā, tātad – likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, jo tas skars daudzu no mūsu... daudzu cilvēku ikdienu.

Diskusijas bija ļoti īsas, jo mēs par šo jautājumu bijām ļoti gari diskutējuši komisijās, tomēr vēlos ieskicēt, ko šodien nolēmām.

Ja šis likumprojekts tiks apstiprināts trešajā lasījumā, turpmāk alkoholu veikalos varēs iegādāties tikai no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā, un svētdienās mēs to varēsim darīt tikai līdz sešiem pēcpusdienā. Tāpat, ja alkohols tiks pasūtīts ar piegādi, to varēs piegādāt tikai sešas stundas kopš pasūtīšanas brīža. Vēl viena maza lieta – uz alkohola pudelēm turpmāk tiks izvietota arī alkohola uzturvērtība un sastāvs. Varēsim redzēt, cik daudz mēs... varēsim redzēt, ko tad mēs īsti dzeram.

Viena lieta, kurai mēs komisijā ļoti vēlējāmies atrast juridiski korektu risinājumu, bet tas tomēr neizdevās, ir alkohola tirdzniecības ierobežošana degvielas uzpildes stacijās. Pie tā būtu jāstrādā nākotnē.

Es teiktu, ka šie ir pierādījumos balstīti lēmumi. Komisijas sēdēs izskanēja gan daudzi stāsti par citu valstu pieredzi, gan Pasaules Veselības organizācijas pētījumi, kas parādīja, kā šādas rīcības pieejamības samazināšana samazina alkohola patēriņu. Uzsvēršu, ka Latvija ir viena no lielākajām alkohola patērētājām un no tā cieš gan mūsu veselības sistēma, gan mūsu attiecības, gan arī visas mūsu zaudētās dzīves. Es zinu, ka dažreiz cilvēki saka:  ja es neesmu alkoholiķis, kāpēc mani vajag ierobežot? Es uzsvēršu, ka alkoholisms nesākas vienā dienā. Ar šādiem ierobežojumiem, samazinot alkohola pieejamību, mēs novēršam to, ka cilvēki kļūst par alkoholiķiem.

Vienīgā lieta, kas šodien Saeimas sēdē netika atbalstīta (arī mēs šo grozījumu neatbalstījām) bija vecuma palielināšana. Tātad bija paredzēts... tika piedāvāts pacelt alkohola iegādes... vecumu no 18 uz 20 gadiem. Noteikti nav tā – mēs nevēlamies jauniešus nodzirdīt, vienkārši mēs esam partija, kas daudz runā ar jauniešiem, mēs runājam arī ar sociālajiem darbiniekiem, un šajā vidē parādījās ļoti liels uztraukums par to, kas notiks, ja šādi grozījumi tiks pieņemti. Arī sociālie darbinieki uzsvēra, ka šādā gadījumā jaunieši tiks iegrūsti “Telegram” vidē, tātad viņi iegādāsies alkoholu, tajā skaitā alu, tiešsaistē, un turpat blakus viņiem būs iespēja iegādāties arī narkotikas. Tas noteikti nav kaut kas, ko mēs vēlamies. Mēs nevēlamies šādā veidā mazināt cieņu pret likumiem, kurus radām.

Mēs esam gatavi strādāt pie citiem, stingrākiem – jau minētajiem –ierobežojumiem, piemēram, alkohola tirdzniecības degvielas uzpildes stacijās, bet vecums šobrīd paliek 18 gadu līmenī.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Mairitai Lūsei.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agitai
Zariņai-Stūrei. Lūdzu!

 

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, radioklausītāji! JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā vēlos informēt par grozījumiem, kuri šodien tika skatīti Izglītības likumā, un tie bija vairāki.

Pirmajā lasījumā runājām par atbalstu jaunajiem pedagogiem stipendiju veidā, pirmajā lasījumā bija arī jautājums par precīzāku kārtību nometņu organizētājiem, bet trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā par otrās svešvalodas apguvi un valsts aizsardzības mācību skolās. Par šiem diviem jautājumiem tad vēlos arī mazliet sīkāk jūs informēt.

Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret Krieviju kopumā, tostarp Latvijā jūtama arī attieksmes maiņa pret krievu valodas apmācību. Par to liecina daudzie vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām, aicinājums domāt par to, ka otrā svešvaloda varētu būt kāda no Eiropas Savienības valodām. Jāatzīst, ka līdz šim daudzus gadus Latvijā otra populārākā svešvaloda ir bijusi krievu valoda, tai ir sekojusi vācu valoda un citas – pēc skolu resursu iespējām.

Šī likumprojekta mērķis ir īstenot skolās pāreju uz otro svešvalodu kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, pakāpeniski nomainot krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi. Un tagad mazliet sīkāk, lai ir skaidrs par kārtību, kādā tas varētu notikt.

Šobrīd likums paredz, ka 4.–8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu, savukārt to skolēnu, kuri šogad beigs 9. klasi, pamatizglītības dokumentā tiks norādīts iepriekšējos gados iegūtais vidējais vērtējums un nebūs vajadzīgs vērtējums 9. klasē.

Atteikšanās no krievu valodas notiek rakstveidā, skolēnu vecāki par to informē izglītības iestādes vadītāju, savukārt izglītības iestādes vadītājs par to informē iestādes dibinātāju, kurš ir galvenais atbildīgais par tālāko citas svešvalodas apguves procesu. Atteikšanās process šinī mācību gadā ir plānots līdz 21. jūnijam. Ja tas notiks līdz 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs piedāvāt apgūt jau no jaunā mācību gada, ja vēlāk, tad attiecīgi vēlāk...

Likums vēl paredz, ka skolas savstarpēji var slēgt līgumus un vienoties par apmācību arī citās formās kā līdz šim. Likums vēl nodrošina arī to, ka, ja skolēni ir jau uzsākuši krievu valodas apguvi, viņiem ir tiesības to pabeigt līdz 9. klases beigām, bet, kas ir svarīgi, – ne ilgāk kā līdz 2029./2030. gada beigām.

Otrs būtisks jautājums ir grozījumi likumā par to, ka ar 1. septembri vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot gan slodzes robežās, gan ārpus slodzes, to lems pati izglītības iestāde. Par valsts aizsardzības mācības apguvi netiek likts vērtējums, tas ir aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

Tie ir būtiskākie šodien skatītie izglītības jautājumi.

Paldies, un lai jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Līga Kozlovska. Lūdzu!

 

L. Kozlovska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man būs vairāk informācijas par Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kas notika 8. maijā, tas ir, vakar, kurā mēs ļoti aktīvi... jau vairāk nekā gadu... jau iepriekšējā Saeimā skatījām grozījumus Pacientu tiesību likumā. Beidzot mēs esam nonākuši finiša taisnē pēc ļoti smagām diskusijām gan ar profesionāļiem, gan ar juristiem, lai ar likuma grozījumiem precizētu lielākas pacientu tiesības saņemt informāciju, tāpat arī ārstu, mediķu pienākumu informēt pacientus par ārstniecības procesu.

Šie grozījumi Pacientu tiesību likumā pēc divām nedēļām tiks prezentēti Saeimas kārtējā plenārsēdē, un tad jau redzēsim, vai Saeimas deputāti šos grozījumus atbalstīs.

Otra lieta, kas... otra svarīga, aktīva diskusija mums notika 7. maijā Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē par Mātes un bērna veselības attīstības plānu 2024.–2026. gadam, un īpaši tika skarts reproduktīvās veselības jautājums, jo uz mūsu komisiju bija atsūtītas vairākas nevalstisko organizāciju un profesionālo organizāciju vēstules ar aicinājumu izskatīt jautājumu, kā uzlabot kontracepcijas līdzekļu pieejamību jauniešiem.

Rīgas Stradiņa universitāte 2023. gadā ir veikusi apjomīgu pētījumu, kurā ir pierādīts... ar pētījumiem un faktiem ir pierādīts, ka Latvija diemžēl īpaši izceļas neplānoto grūtniecību skaita ziņā... attiecībā uz jauniešiem... mēs starp Baltijas valstīm esam pirmajā vietā neplānoto grūtniecību skaita ziņā no 15 līdz 17 gadiem: 2022. gadā tādas bija 100 un 30 procenti no tām beidzās ar abortu. Līdz ar to šis jautājums ir ļoti aktuāls, jo par veselības mācību pašreiz... mums ir ļoti aktuāls šis jautājums, bet diemžēl tas ļoti lēni virzās tieši dažu politiķu attieksmes pret šo jautājumu dēļ. Es ļoti ceru, ka veselības mācība arī roku rokā ar jautājuma risināšanu par kontracepcijas līdzekļu pieejamību, sevišķi jauniešiem un arī... jāsaka, sievietēm vai arī vīriešiem pēc noteiktiem kritērijiem, ko izstrādā pašreiz Veselības ministrija... Dabiski, tas būs budžeta jautājums, tādēļ mēs pie šīs problēmas atgriezīsimies septembrī Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kurā šo problēmu skatīsim jau saistībā ar budžetu.

Pēdējais, ko es gribu teikt par šodienas Saeimas sēdi un par Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumiem. Pasaules Veselības organizācija neskaitāmas reizes ir aicinājusi valstis, politiķus izprast alkohola kaitīgo iedarbību gan uz valsts ekonomiku, gan uz katra cilvēka un sabiedrības veselību kopumā. Katrs ierobežojums, saistīts ar likumdošanu – Alkoholisko dzērienu aprites likumu –, ir svētīgs katra cilvēka veselībai.

Man žēl, ka šodien netika pieņemts vecuma ierobežojums līdz 20 gadiem. Kā jau minēja pārējie kolēģi, mēs vairāk nekā pusgadu Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs aktīvi diskutējam, bet... Tā kā šis likumprojekts, kas jau ir pieņemts otrajā lasījumā, ies uz trešo lasījumu, tad, iespējams, būs kādas izmaiņas. Es ceru, ka tās būs pozitīvas attiecībā uz alkohola aprites ierobežojumu... galu galā – lai mēs uzlabotu pacientu veselību.

Paldies. Lai jums labas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kozlovskai.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens visiem! Šodien bija aktīva diena. Tika pacelts ilgi gaidītais Alkoholisko dzērienu aprites likums.

Man gan jāsaka, šķiet, mūsu problēma ir... protams, mūsu problēma ir alkoholisms. Tā ir smagi ievazāta... šī nepareizā alkohola kultūra... no mūsu austrumu kaimiņa okupācijas gadiem, kad smagais alkohols bija cildināts un nonāca mūsu kultūrā, kas iepriekš tā nebija. Mūsu kultūra – alus, vietējā alus brūvēšana.

Ar aizliegumu mēs šodien vienkārši gribējām pateikt, ka tu, divdesmitgadīgais pieaugušais cilvēk, vari šaut, precēties, braukt ar auto, iet vēlēt... vari nonākt arī aiz restēm, bet atvērt pudeli gan mēs tev nevaram uzticēt.

Ir jāiet virzienā, kā to dara tādas alus brūvēšanas lielvalstis kā Vācija, Čehija, Beļģija, Dānija, Austrija, kur skaidri nodalīts, ka alus, kas ir vieglais alkohols un kas daudzviet pielīdzināts pārtikas precei, ir ar citu regulējumu nekā smagais alkohols. Lielākajā daļā šo valstu ir 16 gadu ierobežojums. Mēs runājam par 20. Tāpēc mums pēdējos 10 gados ir pat divreiz nokrituši vietējā alus ražošanas apjomi, par 50 procentiem ir kāpis smagais alkohols... Mēs vienkārši iznīcinām vietējos ražotājus ar šādiem ierobežojumiem. Ierobežojumi nestrādā.

Mēs redzam, ka jaunieši diemžēl izvēlas... šobrīd lielāka problēma ir narkotikas. Mums ir jābalsta vietējie ražotāji un jākultivē alus kultūra labāk un vairāk nekā smagā alkohola lietošana. Tāpēc jānāk ar jauniem priekšlikumiem.

Svarīgs lēmuma projekts, ko mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, šodien virzījām jau atkārtoti, – ka mums beidzot ir jārisina jautājums par mangāna rūdu. Mangāna rūda, kas tiek izmantota Krievijā, tiek importēta no Krievijas īpašumā esošām atradnēm Dienvidāfrikā, tiek importēta caur Latviju un Igauniju uz Krievijas metalurģijas uzņēmumiem, kur tiek izmantota tieši militārās
tehnikas – bruņutehnikas, tanku bruņojuma, kāpurķēžu un tā tālāk – ražošanā. Tātad nonāk Ukrainā un pret Ukrainu... un mēs ar šo tranzītu tikai turpinām palīdzēt...

Šeit diemžēl tiek imitēta darbība... ka koalīcija, kā Jaunā VIENOTĪBA to sludina, var to atrisināt ar kopējo Eiropas sankciju paketes aizliegumu mangāna rūdai, bet mēs ļoti labi zinām, cik diemžēl lēni šīs sankciju paketes tiek skaņotas. Tas viss notiek... šobrīd tikai diskusija... Latvija ir izvirzījusi, pārējie it kā mēģina piekrist, bet sankciju pakete nesastāv tikai no vienas mangāna rūdas, ir arī pārējās lietas. Tāpēc pieņemšanas process būs tik garš, ka... tas var būt pēc vasaras... tikmēr šobrīd ir kritiski svarīgi nedot Krievijai bruņošanās iespējas. Mangāna rūda jau neplūst caur visu Eiropu, tā plūst caur Latviju un Igauniju, jo tas ir taisnākais ceļš un sliežu platums atbilst Krievijas sliežu platumam.

Šeit lokāli – ātri, tūlīt pieņemot nacionālo liegumu – mēs varam atrisināt jautājumu, ka šī rūda netiek izmantota pret Ukrainu. No vienas puses – mēs sūtām palīdzības pakas, mašīnas, ziedojam; no otras puses – ļaujam asiņainajai rūdai nonākt Krievijā.

Man nav saprotams, kāpēc šo lēmuma projektu šodien noraidīja, jo mēs neejam... par populismu, mēs ejam... tūlītēju rīcību – liegt jau tagad, tūlīt, šodien.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Kulbergam.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

 

 

Pirmdien, 4.novembrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde
15:30  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu vadītāja Gunāra Kūtra un grupas deputātu tikšanās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Ara Margarian