Frakciju viedokļi 2024. gada 25. aprīlī

(25.04.2024.)

 

Frakciju viedokļi

2024. gada 25. aprīlī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde. Laiks pārraidei “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē jums pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, radioklausītāji! Bija ļoti jautra sēde tajā ziņā, ka bija daudz debašu un svarīgu, tiešām nopietnu jautājumu, bet, pirms runāju par tiem... Vakardien visu sabiedrību pāršalca un uztrauca nopietns apgalvojums sabiedriskajā
medijā – Latvijas Televīzijā – par to, ka, iespējams, Jaunā VIENOTĪBA ir mēģinājusi ietekmēt vēlēšanas. Un to nav paziņojis kāds bļāvējs no malas, bet pats sistēmas operators, pārvaldītājs, kas veica šo uzskaiti.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS nopietni izvērtē un ir uzrunājis pārējās partijas veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par šo jautājumu, jo mūs tas ļoti uztrauc. Mums ir jāaizstāv demokrātija, šis ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem – vēlēšanas, kurām tic visa sabiedrība –, un tas šobrīd ir aptraipīts.

Runājot par šodienas sēdi, viens no svarīgajiem punktiem ir tieši likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Mūsuprāt, reforma nav pabeigta. Nav ieviests mehānisms, kā koordinēt būtiskus valsts pakalpojumus starp valsti un pašvaldībām, tā, piemēram, policija, sabiedriskais transports, ugunsdzēsēji, arī tikpat nopietns jautājums kā civilā aizsardzība... Daudzi novadi ir salikti neloģiski, ignorējot kopienu vēlmes, daudzi bija arī politiski pasargāti, dominēja partejiskās intereses par novadu paplašināšanu, kas visu ietekmēja. Tās ir kļūdas, kas tika pieļautas. Mēs neprasām reformas pārskatīšanu, mēs prasām kļūdu labojumu, un uz to nevar gaidīt. Mums ir jāattīsta reģionu novadi.

APVIENOTAIS SARAKSTS uzskata, atbalsta un ir uzklausījis vairākus novadus. Pirmām kārtām par Varakļāniem... Mūsuprāt, mēs sniedzām savu... neatbalstījām šodien valdību un virzījām savu priekšlikumu. Uzklausījām un aizstāvēsim Garkalnes, Ozolnieku, Kandavas, Ikšķiles un Babītes iedzīvotājus.

Šodien bija fundamentāls jautājums par “airBaltic”. Mums ir jāiestājas valstiski par to, lai kompānija “airBaltic” spētu šogad veiksmīgi emitēt akcijas un piesaistīt kapitālu gada beigās, bet, lai to izdarītu, šobrīd jāizveic vingrinājums ar parādu nastu, kura ir jāatgriež jūnijā. Tāpēc šodien mēs uzklausījām, noteicām steidzamību un virzību, lai valsts ir spējīga līdzdarboties ar investoriem, lai “airBaltic” dzēstu parādu un stutētu kompāniju uz akciju emitēšanu. Mūsuprāt, ir jārīkojas valstiski. Kompānija “airBaltic” ir ļoti nozīmīga starp Baltijas valstīm, viens no retajiem nozīmīgajiem mūsu uzņēmumiem, kuru apskauž lietuvieši un igauņi. Bet šādā Satiksmes ministrijas pārvaldībā... bez plāna B, bez plāna C, virzības un tādā steidzamībā nav pieņemami, ir jābūt nopietni... Mēs sekosim, lai šāda situācija neatkārtotos. Jo tas iemesls, kāpēc mēs šodien runājam par “airBaltic”, praktiski ir no 2021. gada kļūdaini pieņemtajiem vai nepietiekami tālredzīgi... un kovida ietekmētajiem lēmumiem, kad nepieņēma... ar mugurkaulu... pietiekami iedot finansējumu 2021. gadā. Šī iemesla dēļ mēs arī šodien šeit savācāmies un to izskatījām.

Viens no pēdējiem jautājumiem bija likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Šodien būtiski... Vakardien vētru sacēla arī starp pensionāriem... iedzīvotājiem par to, ka nevarēs turpināt izmantot briketes vai malku apkurei mājās. Tas ir aplami. Nē, tā ir dezinformācija! Neklausieties, lūdzu, to! Šodien klimata un enerģētikas ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir stimulējums uz priekšu, ka mums apkurei mājās jāizmanto atjaunīgo energoresursu avoti... vai bez emisijām. Šajā kategorijā ietilpst gan malka, gan granulas, gan briketes, gan gāze – jūs varēsiet turpināt to lietot. Lūdzu, nepārprotiet! Likumprojektā ir stimulējums, ka pašvaldības var noteikt un stimulēt vairāk šo vietējos resursu izmantošanu, nevis importēto – no malas. Bija svarīgi jums to paziņot.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Vilim Krištopanam. Lūdzu!

 

V. Krištopans (LPV).

Labdien visiem! Divas lietas, ko es gribu pieminēt.

Pirmais, protams, administratīvi teritoriālā reforma, kur sadūrās valdības ideja ar APVIENOTĀ SARAKSTA ideju. Skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir kļūdaina, sasteigta un daudz kas tur būtu jāmaina, bet mūsu viedoklis ir tāds, ka tomēr vajadzētu pagaidīt vienu vēlēšanu ciklu un pēc gada, pēc pašvaldību vēlēšanām, skatīties, kādi būs rezultāti, ko cilvēki ir vēlējuši.

Protams, man kā ilggadējam Garkalnes pagasta iedzīvotājam ir vislabāk redzams, ka tur tika salipināti kopā nesalipināmi novadi un kaut kas jāmaina – vai nu Garkalnes novadam jābūt atsevišķi, vai tas jāpievieno Ādažu novadam. Tas būs redzams nākotnē.

Otrs, protams, ir... steidzami tika virzīts likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, izmaiņas par to, ka valdība var pirkt valsts uzņēmumu obligācijas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdībai ir pienācis pēdējais brīdis pēdējo reizi glābt “airBaltic”, jo, ja šoreiz neizglābs, tad tā kompānija izputēs. Es kā tas cilvēks, kurš ir bijis klāt pie “airBaltic” dibināšanas pirms 29 gadiem, ļoti negribētu, ka šis uzņēmums – nacionālā aviokompānija – bankrotē. Bet šī tiešām ir pēdējā iespēja. Un visa tā firmas vadītāja Gausa, atvainojiet, muldēšana, ka tagad viņš ies un tirgos akcijas biržā un viss ir tik skaisti, un investori pirks... Neko neviens netaisās pirkt, un tāpēc, var teikt, gandrīz nakts vidū tika izdomāts likumprojekts un likums steidzami tika pieņemts, lai valdība nopirktu šīs obligācijas, kuras jārefinansē pēc mēneša. Neviens tās refinansēt netaisās. Vai arī, ja refinansētu, tad par tādiem procentiem, kurus “airBaltic” nevarētu samaksāt. Tāpēc mums bija izvēle – vai nu ļaut “airBaltic” bankrotēt tūlīt, vai arī nopirkt laiku, un tas laiks nav pārāk garš, tas ir varbūt gads, un tad mēs redzēsim, vai kompānija tiks izglābta vai ne. Ja tā netiks glābta, tad skaidrs, ka satiksmes ministra galva ripos un varbūt arī valdība kritīs.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Vilim Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā nedēļā aktīvi noritēja darbs, un darba kārtība bija pilna ar interesantiem likumprojektiem.

Pirmais no tiem bija mūsu iesniegtais likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Tas tika nodots komisijai. Likumu, kas bija pieņemts, lai cilvēkiem atmaksātu 30 procentus par pārmaksātajiem kredītiem, ir nepieciešams papildināt. Cilvēki, kas bija “ABLV Bank” klienti, nesaņēma no šīs bankas atmaksas par pārmaksātajiem kredītiem, jo šī banka atrodas likvidācijas procesā. Tiek celtas EURIBOR likmes, tāpēc mēs pieprasām papildināt banku skaitu ar šo banku un atmaksāt cilvēkiem pārmaksātos procentus.

Bija arī iesniegta iniciatīva no “ManaBalss.lv”. Mērķis – atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā tagad cenas pārtikai un komunālajiem rēķiniem aug, mums ir nepieciešams palīdzēt saviem vecākiem un uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Tāpēc šodien mēs iniciatīvu pilnīgi atbalstījām un esam gatavi strādāt komisijā ar šo lēmumu.

Un pēdējais. Bija interesantas debates par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kur tika pieprasīts visiem pārtikas produktiem pielikt karodziņu ar izcelsmes valsti. Mēs neatbalstījām šo jau pieņemto likumu, jo tas radīs papildu noslogojumu pārtikas ražotājiem un izplatītājiem, būs pārtikas sadārdzinājums, cenas strauji augs augšā, kā arī Krievijas un Baltkrievijas produktus jau sen ir aizliegts ievest Latvijā, tāpēc risks ir minimāls, ka plauktos tiks šīs preces. Un veikali, kuriem ir svarīgi jau tagad norādīt tos karodziņus, to var darīt bez likuma.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamajai vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Skaidrītei Ābramai. Lūdzu!

 

S. Ābrama (PRO).

Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Šodien ļoti daudzi likumprojekti, kas nākuši no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, tika skatīti jau trešajā, galīgajā, lasījumā, un tie ir no ļoti dažādām nozarēm.

Piemēram, “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Šis likums kooperatīviem atvieglos kopsapulces noturēšanu arī attālinātā formā, ne tikai klātienē, kā tas ir bijis līdz šim un kas, iespējams, radīja ļoti daudz problēmu, lai nepieciešamās kopsapulces noturētu regulāri. Mēs esam atraduši risinājumu arī tādos gadījumos, ja kādi atsevišķi kooperatīvi nevar piedalīties attālināti, – tad tie var piedalīties klātienē. Tā ka diezgan smalks regulējums... kas ir būtiski un atbilstoši arī mūsu laika prasībām – ne tikai klātienē, bet arī attālināti.

Cits likumprojekts, ko mēs arī šodien izskatījām trešajā lasījumā, – “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Valmieras pilsētas pašvaldība iegūst īpašumā noteiktu meža zemes gabalu. Mērķis – veidot industriālo parku, lai radītu inovatīvus produktus, produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Es uzskatu, ka tas ir ļoti vajadzīgs. Novēlēsim, lai Valmieras pilsētas pašvaldībai izdodas ieceres un šis industriālais parks spēj sniegt ļoti daudz ieguvumu gan Valmieras iedzīvotājiem, gan visas Latvijas ekonomikai.

Cits specifisks likumprojekts, atbalstīts trešajā lasījumā, – “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”. Tas nozīmē, ka būs stingrākas prasības, arī nopietnāka atbildīgās institūcijas uzraudzība, lai nekontrolēti neizplatītos ģenētiski modificēti organismi, jo, kā mēs zinām, tie spēj nodarīt milzīgu kaitējumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan dabai. Šodien trešajā lasījumā atbalstītais likumprojekts – tātad pieņemtais likums – risina visus šos būtiskos jautājumus.

Beigās es gribu precizēt to, ko mēs šodien lēmām (arī trešajā, galīgajā, lasījumā), – par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Jāteic, mana kolēģe no frakcijas “Stabilitātei!” bija nedaudz neprecīza.

Pirmkārt, šā likuma grozījumi paredz, ka turpmāk pie pārtikas
produktiem – ne tikai cenu zīmēs, bet pie pārtikas produktiem to tirdzniecības vietās – būs jānorāda valsts, kurā pārtikas produkts ir ražots. Būs noteikti arī izņēmumi, kuros gadījumos tas nav jānorāda, jo ne visos gadījumos tas ir iespējams. Kādā veidā norādīt – to izstrādās Zemkopības ministrija. Ministru kabineta noteikumi tiks sagatavoti līdz maija beigām. Iedzīvotājiem, patērētājiem ir būtiski tas, ka no 1. septembra tirdzniecības vietās, pirmām kārtām lielveikalos, pie pārtikas produktiem būs norādīta valsts, kur tie ir ražoti. Kādā veidā tas būs norādīts? Tas var nebūt tikai karodziņš, kā bija minēts, tas var būt arī uzraksts, kāds veikals varbūt atradīs citu iespēju, kā norādīt... pārtikas produktu grupai. Dažādi veidi.

Otrkārt, ir noteikts, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotiem pārtikas produktiem būs tikai uzraksts. Šodienas ilgās debates bija turpinājums tam, kas notika komisijā, – bija vēlme pievienot vēl ko skarbāku pārtikas produktiem, kas ir ražoti Krievijā un Baltkrievijā, piemēram, norādi: “Nepērciet šos pārtikas produktus!”

Es gribu teikt tirgotājiem, mazumtirgotājiem, vairumtirgotājiem: nu nevediet pārtikas produktus no Krievijas un Baltkrievijas! Tad jums nevajadzēs likt uzrakstus. Jūsu ziņā ir atteikties no Krievijas un Baltkrievijas precēm. Un tādā veidā, es domāju, Latvijas iedzīvotāji, kuri neatbalsta Krievijas produkciju... ieņēmumi no tā tiek izmantoti nežēlīgā kara turpināšanai Ukrainā... mēs būsim pateicīgi, ka šo produktu šeit nebūs.

Gaidām 1. septembri un skatāmies, kādus pārtikas produktus pirkt, un atbalstām vietējo preci.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Skaidrītei Ābramai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamā “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anita Brakovska. Lūdzu!

 

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es gribu pieskarties trim jautājumiem, kurus šodien izskatījām.

Vispirms steidzamības kārtībā pieņēmām likumu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Tas paredz piešķirt pilnvaras finanšu ministram izmantot valsts budžeta naudas līdzekļus, tai skaitā arī aizņemoties, kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķirīga ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā. Tādā veidā varēs uzlabot valsts spēju atbalstīt galvenos ekonomiskos mērķus un stabilizēt uzņēmumus, kuriem uzticamies, un būs iespēja arī nopelnīt. Mēs saskatām, ka tam ilgtermiņā tiešām būs pozitīvs efekts. Šis likumprojekts viennozīmīgi tika sagatavots vairāk “airBaltic” dēļ, bet, iespējams, nākotnē tas būs vajadzīgs arī citiem uzņēmumiem, kuriem mēs uzticamies un kuri mūsu valstī ir svarīgi.

Nākamais jautājums, par ko es gribu runāt (tāpat kā iepriekšējais referents), – galīgajā lasījumā pieņemtais likums “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Tas paredz, ka turpmāk iedzīvotājiem būs iespēja pārtikas tirdzniecības vietās skaidrā un saprotamā veidā noskaidrot pārtikas preču ražošanas valstis, cilvēki varēs izmantot patiesu, pilnīgu informāciju un izsvērt savu lēmumu, kādu preci iegādāties. Norādes būs gan preču zīmē, gan tai blakus.

Manuprāt, tas ir ļoti liels ieguvums, iedzīvotāji varēs vairāk izvēlēties Latvijā ražotu produkciju un tādā veidā atbalstīt tieši Latvijas tautsaimniecību, jo ikdienā, veikalos ātri iepērkoties, reizēm grūti uzreiz izlasīt, kurā valstī katra prece ir ražota. Ja pārtikas produkts ražots Krievijā vai Baltkrievijā, tad norādīs tikai rakstveidā, un es ceru, ka tādu produktu mūsu veikalu plauktos paliks pavisam maz vai nebūs nemaz, lai mēs neatbalstītu karu. Vēl gribu piebilst, ka tas būs arī kā izglītojošs process – ja nav zināšanu par visām valstīm un to karogiem, papildināt ģeogrāfijas zināšanas, iemācoties, kā kuras valsts karogs izskatās.

Trešais – likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. To ir izstrādājusi VARAM, Ministru kabinets ir atbalstījis, un tagad tas nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurā darbojos arī es. Es gribu teikt – beidzot!

Gribu pakavēties atmiņās par laiku, kad es kļuvu deputāte, – vairāk nekā pirms pusotra gada. Pirmais jautājums, ar kuru pie manis kā pie Saeimas deputātes vērsās, bija tieši Varakļānu un Madonas jautājums. Sākumā bija pārstāvji, kas mēģināja ietekmēt, ka Varakļānus ir labāk pievienot Rēzeknes novadam, bet tad ar joni aizgāja tas, ka pie manis vairāk vērsās cilvēki, kuri grib, lai Varakļānu novads būtu pievienots Madonas novadam. Man bija izdevība un arī pienākums sīkāk iepazīties ar visiem procesiem, dokumentiem, notikumiem, kas ir bijuši saistīti ar šo jautājumu, arī ar lēmumiem, kuri šajā sakarā pieņemti jau 13. Saeimas laikā, aptaujas rezultātiem, protesta akcijām. Mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, viedoklis – Varakļāni viennozīmīgi ir jāpievieno Madonai.

Pētot dokumentus, arī esot vizītē gan Varakļānu novadā, gan Madonas novadā, mēs viennozīmīgi esam pārliecinājušies, ka lielākā cilvēku daļa – absolūti lielākā cilvēku daļa! – ir par to, lai apvienotu šos divus novadus. Ir pieņemti pašvaldību lēmumi – gan Madonā, gan Varakļānos –, un tas tik tiešām ir jāizdara pēc iespējas ātrākā laikā, nedrīkst maldināt sabiedrību ar to, ka Varakļāni grib palikt kā atsevišķs novads. Ļoti daudz darbojoties ar šo jautājumu, es varu pateikt, ka Varakļāni negrib palikt kā atsevišķs novads, viņi grib pievienoties Madonai.

Šajā nedēļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izbraukuma sēde notika Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomē, un tur bija sagatavoti uzdevumi, jautājumi un lūgumi Saeimas deputātiem. Viens no šiem sešiem lūgumiem – pēc iespējas ātrākā laikā pievienot Varakļānus Madonas novadam, jo pietiekami ilgi mēs esam turējuši cilvēkus neziņā. Mēs, ZZS frakcija, atbalstīsim cilvēku vairākuma viedokli un atbalstīsim šo balsojumu.

Tas man arī šodien viss. Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Anitai Brakovskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās deputāts Jānis Vitenbergs no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!

 

J. Vitenbergs (NA).  

Labdien, radioklausītāji! Šodien tiešām bija gara un intensīva sēde. Mēs no “Nacionālās apvienības” kopā ar frakcijas deputātiem sagatavojām pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam. Mūsuprāt, nav pieņemami, ka Briškena kungs turpina graut satiksmes nozari. Jautājums: cik ilgi gan premjere, gan koalīcija to pacietīs? Es domāju, katrs no jums ir ievērojis, ka no 1. aprīļa ir stipri augušas sabiedriskā transporta cenas gan braucieniem ar vilcieniem, gan ar autobusiem.

Lai saprastu: laikā, kad biju satiksmes ministrs, uzdevu atsākt regulārus vilcienu reisus no Rīgas uz Liepāju, un cilvēki tiešām to ļoti novērtēja. Bieži vien šie vilcieni ir pilni, cilvēki tos izmanto regulāri. Tas, ka cilvēki aicināja šo vilcienu atjaunot... tās cerības ir attaisnojušās. Bet, ja braucieniem no Liepājas uz Rīgu līdz šim biļešu cena bija 7,40 eiro, tad no 1. aprīļa cena ir stipri
pieaugusi – tie ir 8,90 eiro. Tas pats arī Dobele–Rīga: agrāk cena bija 3,35... atvainojos, 3,05 eiro, šobrīd – 3,70 eiro. Jelgava–Rīga: lēciens no 2,10 eiro uz 2,50 eiro. Tā ka ievērojams cenu kāpums.

Visneapmierinātākie un pat šokēti ir Salaspils iedzīvotāji, kuri ir vērsušies pie manis. Agrāk viņiem biļete maksāja 1,10 eiro, šobrīd – jau 2 eiro. Sabiedrība vēl nav apradusi ar šo un ir ļoti neapmierināta, bet tad nāk nākamais solis – Satiksmes ministrija virza jaunu kārtību, un tā tiek pasniegta kā tāda laba ziņa, kā ieguvums, ka uz Liepāju, Daugavpili, varbūt uz citām pilsētām sāks kursēt komercreisi un augstāka komforta autobusi. Tas cilvēkiem tiek pasniegts kā tāda laba ziņa un ieguvums. Bet par ko nerunā Briškena kungs? Braucienos ar šiem autobusiem gandrīz 20 procentiem no kopējā pasažieru skaita (pašām neaizsargātākajām cilvēku grupām – cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, pirmsskolas vecuma bērniem, politiski represētajiem, bāreņiem) vairs nebūs iespējas saņemt ierastās atlaides, kuras viņiem bija līdz šim.

Ja no 1. maija uz Liepāju tie jau būs astoņi autobusi, kuri kursēs, tiks slēgti ierastie autobusu reisi, kuros bija šīs atlaides, šis iepriekšējais regulējums, tad mums ir jautājums, cik paliks tādu autobusu, kuros būs atlaides? Vai Liepājai un Daugavpilij jau maijā sekos kādas citas pašvaldības? Kas notiks ar šīm cilvēku grupām? Vai Briškena kungs ar savu komandu ir izvērtējis, kādu iespaidu uz pārvietošanos atstās šis lēmums, vai cilvēki varēs aizbraukt pie ārstiem vai bērni uz skolu? Kad šādus jautājumus uzdevām Satiksmes ministrijas vadībai, viņu komandai, visi raustīja plecus un neviens nevarēja atbildēt.

Tā ka šādi jautājumi ir likumsakarīgi un aicinājums koalīcijas
partneriem – pārstāt graut šo nozari, jo viens lēmums pēc otra... liekas, kas vēl varētu sekot? To problēmu ir tik daudz, un klāt nāk jaunas, un tad ir skaidrs, ka cilvēks... esošajā pozīcijā... īsti netiek galā.

Otra ļoti svarīga lieta ir tā, ka cilvēkam, mūsu iedzīvotājam, pērkot veikalā preces, ir tiesības zināt, kur šīs preces ir ražotas, un tika pieņemts svarīgs lēmums, ka turpmāk precēm klāt būs valsts karodziņš vai izcelsmes valsts nosaukums, lai mūsu pircēji netiktu maldināti. Tajā pašā piena nodaļā piena produktu plauktā ir virkne produktu, kuri nav ražoti Latvijā, bet kurus ražotāji nosauc... kuriem ir preču zīme “Annele” vai “Alma”, tā kā latviešu meiteņu vārdos, un mūsu cilvēks iet pie plaukta un domā, ka pērk Latvijā ražotu preci, bet tā nav. Tā ka turpmāk plauktos diezgan skaidri būs redzams, kur konkrētais produkts ir ražots, un būs lielāka skaidrība.

Pats biju izstrādājis šādu priekšlikumu – uzskatu, ka Krievijas un Baltkrievijas produktiem, produktiem, kuri ražoti šajās valstīs, būtu jābūt klāt skaidram simbolam... vai tā ir raķete vai automāts, bet skaidram uzrakstam: “Veikala apmeklētāj, pērkot šo produktu, tu atbalsti karu Ukrainā!” Tā būtu arī izvēle, mēs varētu redzēt, kuras tad ir tās veikalu ķēdes, kuras aizvien izmanto šos... tirgo šajās valstīs ražotos produktus... kuri ir šie produkti. Es domāju, ka šāds priekšlikums – bez fiskālas ietekmes, bez papildu izmaksām, bet kas skaidri parādītu mūsu pozīciju... taču diemžēl neizskaidrojamu iemeslu dēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.

Par reģionālo reformu kolēģi jau minēja. Es pats atbalstīju šo likuma atvēršanu, jo nāku no Tukuma novada... puses un zinu, ka Kandavas iedzīvotājiem pēc apvienošanas ar Tukuma novadu vēl aizvien ir zināms rūgtums. Kāds laiks jau ir pagājis, bet nekāda, kā saka, mīlestība nav radusies. Es domāju, ka tas ir jāpārskata, ar varu nevienu salaulāt nevar. Ir pagājis laiks, bet ir arī citas teritorijas, kur tās neskaidrības un pretrunas varbūt saglabājas.

Tā ka turpināsim strādāt un aizstāvēt mūsu iedzīvotāju intereses. Ja Briškens un “PROGRESĪVIE”, kā jau minēju, skatās tikai Rīgas perspektīvā, tad mūsu pienākums un arī apņemšanās ir cīnīties par mūsu reģionu iedzīvotājiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Pēdējais “Frakciju viedokļos” šodien runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Patmalnieks. Lūdzu!

 

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, radioklausītāji un skatītāji! Šīs pārraides noslēgumā es vēlos uzsvērt trīs lietas, kas šodien bija svarīgākās, ko Saeima apstiprināja vai virzīja uz priekšu.

Pirmā lieta – “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””. Grozījums likumā paredz to, ka investoriem būs tiesības slēgt līgumus līdz pat 70 gadiem, ja ieguldījums iespējamā investīciju objektā kādā jaunā ražotnē sasniegs 100 miljonus eiro. Tas ļaus Valmierai (ja šāda prakse apstiprināsies nākotnē, iespējams, arī citām Latvijas pilsētām, kurās tiks veidoti industriālie parki) piesaistīt krietni nopietnākus investorus un radīt jaunas darba vietas, lai šīs pilsēta attīstītos un Latvijas ekonomika attīstītos vēl vairāk.

Otrā lieta – “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, par kuriem jūs jau dzirdējāt, bet no savas puses vēlos uzsvērt, ka šis jautājums aktualizējās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mēs konstatējām, ka ir veikalu ķēdes, kurās joprojām tiek tirgotas Krievijas pārtikas preces, tāpēc būtu vērtīgi, ka iedzīvotāji zinātu, kurā valstī šīs preces ir ražotas. Tas arī mums ļautu labāk atpazīt, kuras ir Latvijā ražotās preces, un pie labas cenas varbūt arī tās izvēlēties.

Un trešā lieta – “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šodien tas tika pieņemts arī galīgajā lasījumā. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka valsts varēs iegādāties uzņēmumu parādzīmes. Kā jau iepriekš izskanēja, šajā gadījumā tas tika darīts tāpēc, ka “airBaltic” pašlaik veic savu parādzīmju pārfinansēšanu, respektīvi, izdod jaunas, lai varētu atmaksāt vecās, tāpēc valstij, lai atbalstītu šo uzņēmumu un, iespējams, nākotnē arī citus, varbūt būtu nepieciešams apsvērt iespēju ar noteiktu naudas summu piedalīties arī šo parādzīmju izdošanā vai iegādē.

Pēc tam par to būs jāpieņem lēmums gan Ministru kabinetam, gan Saeimai, un kā kritērijs ir tas, ka šai iegādei jābūt valstij izdevīgai, respektīvi, arī visai Latvijas sabiedrībai jānopelna no tā, ka tiks iegādātas šīs parādzīmes. “airBaltic” ir nozīmīgs Latvijas uzņēmums, tam ir ļoti ievērojama ietekme uz mūsu tautsaimniecību, mēs lepojamies ar to, kaimiņvalstis mūs apskauž par to, ka mums tāds ir un ka mums ir labi savienojumi... uz citām valstīm. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas vairāk to atbalstītu.

Tas īsumā arī viss, ko vēlējos uzsvērt. Protams, ir daudz citu grozījumu, kā, piemēram, minētie grozījumi ATR reformā... pašvaldību teritoriju reformā un citi, bet par tiem diskusijas Saeimā tiks turpinātas, un tad jau par tiem lemsim Saeimas nākamajās sēdēs.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Ceturtdien, 20.jūnijā
09:00  Saeimas 2024.gada 20.jūnija kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christopher Robinson
12:30  Jāņu ielīgošanas pasākums
12:35  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
17:00  2024.gada 20.jūnija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem