Frakciju viedokļi

2024. gada 18. aprīlī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tūdaļ pastāstīs jums par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agnesei Krastai. Lūdzu!

 

A. Krasta (JV).

Labdien, cienījamie klausītāji! No šodienas sēdes vēlos izcelt vienu jautājumu, proti, turpinot cīņu pret vardarbību ģimenē un stiprinot vardarbības prevenciju, ir uzsākts darbs pie ļoti nozīmīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem ir iecerēts noteikt, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā rada augstu vardarbības risku citai personai, un kam kā drošības līdzeklis ir piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai vai uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko ierīci. Tie ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus piemērotu tiesa un kuri ļautu kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.

Šādu piedāvājumu ir izstrādājusi Iekšlietu ministrija, iepazīstoties ar citu Eiropas valstu pieredzi, un ir paredzēts, ka pēc iepirkuma jau nākamgad šādas ierīces varētu tikt izmantotas, tā ievērojami uzlabojot spējas reaģēt uz potenciālas vardarbības gadījumiem. Šis ir viens no vairākiem skaidriem soļiem, kas jau ir paveikti, lai sekmētu cīņu pret vardarbību un nulles toleranci pret to.

Vēl vēlos informēt, ka rītdien Saeimas ārkārtas sēdē tiks lemts jautājums par ārlietu ministres ievēlēšanu. Jaunā VIENOTĪBA ir gandarīta par Ministru prezidentes Evikas Siliņas izvēli, virzot šim amatam diplomāti Baibu Braži.

Baibas Bražes darbs NATO ģenerālsekretāra vietnieces amatā, kā arī nozīmīgā pieredze diplomātiskajā dienestā apliecina viņas kompetenci un stratēģisko redzējumu starptautiskajos jautājumos. Esam uzklausījuši kandidāti arī JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijā un atbalstām viņas ievēlēšanu amatā. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos tā ir pārliecinoša un skaidra izvēle – uzticēt amatu kandidātei, kas varēs savus pienākumus pildīt jau no pirmās dienas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Česlavs Batņa. Lūdzu!

 

 

 

Č. Batņa (AS).

Labdien visiem, kas mūs klausās! Šodien sēde bija gana intensīva, gana emocionāla, bija dažādi likumprojekti, kas tika apstiprināti, par ko jau kolēģe minēja un kas ir būtiski vardarbības ierobežošanai.

No savas puses vēlos izcelt pēdējo sēdes jautājumu – “Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai”. Pamatā tika diskutēts par to, būt vai nebūt krievu valodai medijos 2026. gadā. Kaut gan mēs jau esam apstiprinājuši Nacionālās drošības koncepciju un tur viss ir skaidrs, ministres izteikumi publiskā telpā mums raisa bažas, vai ministre vispār izprot, kas ir Nacionālās drošības koncepcija.

Mēs šo demisijas pieprasījumu atbalstījām ne tikai šā jautājuma sakarā. Mēs vērsām uzmanību arī uz to, ka ministre neievēro konsekvenci saistībā, piemēram, ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora nu jau... pēc viņa paša vēlmes atstāšanu... amatā... kur viņa nostājās Mūzikas akadēmijas padomes pusē. Taču padome, kā konstatēja arī Mūzikas akadēmijas šķīrējtiesa, ir pārkāpusi savas pilnvaras un šis padomes ierosinājums bija prettiesisks. Šajā gadījumā ministre Logina atbalstīja to, neizvērtējot faktus un emocionāli atbalstot padomes lēmumu, kas šajā gadījumā ir prettiesisks.

Līdz ar to mēs atbalstījām ministres demisijas pieprasījumu. Kā mēs redzam, ne tikai Saeimas koalīcijas partijas, bet arī Saeimas opozīcijas partijas neatbalstīja šo priekšlikumu, un tas liek mums domāt par dažādām vienošanām, kas varbūt būs perspektīvā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Česlavam Batņam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto iespēju.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu akcentēt divas lietas.

Pirmā ir tā, ka pirmajā lasījumā atbalstīja Nacionālās kiberdrošības likumu. Tas, protams, ir nepieciešams, bija nepieciešams pārņemt arī Eiropas Savienības direktīvu, bet es no tribīnes vērsu uzmanību deputātiem pievērst uzmanību otrajam lasījumam, kad tas būs, lai nebūtu pārmērīgas prasības mūsu uzņēmējiem, ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašvaldību un valsts iestādēm, jo, kā zinām, nereti, pārņemot kādas direktīvas, ir tendence skriet ratiem pa priekšu, uzlabot to visu un noteikt vēl bargākus nosacījumus, nekā paredz direktīva. Līdz ar to es izteicu šīs bažas, pats arī sekošu tam līdzi, cerams, mēs kārtējo reizi neizdarīsim kaut kādus muļķīgus gājienus.

Otra lieta, kam es gribu pieskarties, ir kultūras ministres Loginas kundzes demisijas pieprasījums. Jāsaka tā, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nav pilnībā apmierināta ar Kultūras ministrijas darbu un ar valdības darbu kopumā, bet šodien mēs nevarējām atbalstīt šo kultūras ministres demisijas pieprasījumu, jo uzskatām, ka tas ir netaisnīgs un tas bija netaisnīgs attiecībā pret mūsu tautu. Mūsu skatījumā, partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, partijas, kuras pieprasīja šo demisiju, šobrīd dara ne visai labu darbu, viņi šķeļ, nevis apvieno mūsu tautu, mūsu sabiedrību, un, manā skatījumā, it sevišķi šībrīža apstākļos tas ir galīgi nepieņemami.

Kā izriet no... Kāpēc? Kā izriet no tautā zināmas un autoritatīvas personības Ilmāra Meža prezentācijas saistībā ar šiem migrācijas un ģimenes jautājumiem, ja nekas nemainīsies un viss turpināsies tādos pašos apmēros kā šobrīd, 2100. gadā (apmēri, par ko es runāju, – vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku katru gadu nomirst, bet piedzimst nedaudz vairāk kā 15 tūkstoši cilvēku, tātad samazinājums ir 15 tūkstoši cilvēku katru gadu)... un, ja mēs turpināsim šādu šķeltniecisku, iznīcinošu politiku mūsu valstī, kas neapvieno nāciju, 2100. gadā Latvijas teritorijā būs palikuši tikai 500 tūkstoši iedzīvotāju. Bet tie ir tādi sausi skaitļi, kas ir uz papīra. Jāsaka tā, ka vieta tukša nebūs, šo vietu, ko šobrīd aizņem latvieši, krievvalodīgie, ukraiņi un baltkrievi, aizņems citas tautības, tādi kā afgāņi, turki... un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc, mūsu skatījumā, šis jautājums bija jāskata kompleksi. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekādā mērā nevarēja to atbalstīt, jo mēs esam par tautas un nācijas apvienošanu, par demogrāfijas uzplaukumu, par Latvijas uzplaukumu un par tādu Latviju, kas ir nevis pēdējā vietā, bet pirmajā vietā.

Paldies par uzmanību. Visiem jauku dienu!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

 

G. Kūtris (ZZS).

Labdien! Šodien Saeimas sēdē tika apspriesti daudzi nopietni, juridiski nozīmīgi likumu grozījumi, un savas frakcijas vārdā es gribu pievērst klausītāju uzmanību trim no šiem likumprojektiem. Es uzsveru: varbūt politiski tie ir mazāk nozīmīgi, bet juridiski tas skar daudzus cilvēkus.

Viens no likumprojektiem, ko šodien izskatījām otrajā lasījumā, bija likumprojekts “Grozījumi Kadastra likumā”, kurā ir risināts jautājums par jauno kadastrālo vērtību.

Kā mēs visi zinām, šobrīd Latvijā kadastrālā vērtība ir iesaldēta 2012. gada līmenī, un tas neatbilst reālajām tirgus vērtībām. Šīs tirgus vērtības jeb jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā ar nākamo gadu. Šajos likuma grozījumos ir panākts zināms kompromiss, lai cilvēki neuztrauktos, ka, mainoties kadastrālajai vērtībai, viņu nekustamā īpašuma nodoklis var strauji pieaugt vai mainīties. Ir noteikts, ka attiecībā uz šo nodokļu aprēķināšanu kalpos fiskālā kadastrālā vērtība, proti, šobrīd esošā kadastrālā vērtība, un pēc tam, laika gaitā, tā mainīsies, bet mēs ceram, ka arī nodokļu likumos būs attiecīgi grozījumi, lai, ja vispār netiek atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa, vismaz pieaugums nebūtu straujš.

Otrs likuma grozījums, kas arī tika pieņemts otrajā lasījumā, ir par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, proti, tādām situācijām, kas arī skar vairākus... pat vairākus desmitus tūkstošu cilvēku, kuriem uz zemes īpašuma atrodas kāda būve, objekts, kam īstenībā nav neviena īpašnieka vai tā īpašumtiesības nav nofiksētas, noreģistrētas, līdz ar to šie grozījumi likumā paredz šo būvju reģistrēšanu zemesgrāmatā uz zemes īpašnieka vārda krietni vienkāršotā formā, vēršoties ar nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā.

Visbeidzot trešais grozījums ir Civillikuma... spēkā stāšanās likumā. Es šo likumu nosaucu mazlietiņ saīsināti, bet šo grozījumu mēs uzsākām apspriest... īstenībā tas ir par piespiedu nomas attiecībām starp zemes īpašniekiem un būvju jeb dzīvokļu īpašniekiem, kas Latvijā skar gandrīz 300 tūkstošus cilvēku. Proti, zemes lietošanas maksa arī nākamajā gadā paliks tie paši 5 procenti. Ir plānots, ka paliks 5 procenti, bet nedaudz pieaugs saistībā ar kadastrālās vērtības pieaugumu no nākamā gada. Lietošanas maksas pieaugumu ir plānots sadalīt vismaz trijos gados, katru gadu pieļaujot pieaugumu par 30 procentiem. Jāsaka, šie risinājumi ir virzīti paralēli centieniem pēc iespējas ātrāk izbeigt piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšanu, proti, izstrādāt politiku, lai dzīvokļu īpašnieki, būvju īpašnieki varētu zemi no īpašniekiem atpirkt, izpirkt, tādā veidā nemaksājot vairs lietošanas jeb nomas maksu.

Paldies par uzmanību. Lai jums veiksmīga nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Paldies par doto vārdu.

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien pievērsīšu vairāk uzmanības izglītības un kultūras jomai. Šodien tika atbalstīti grozījumi Izglītības likumā, kur bija pieņemts, ka līdz 2030. gadam bērniem tiks atļauts pabeigt mācības krievu valodā, kā arī būs iespēja līdz 21. jūnijam atteikties no tās. Šajā lēmumā netiks pārkāpts Bērnu tiesību likums, kā arī bija pieņemts jauna priekšmeta VAM – valsts aizsardzības mācības... ka tiks izmantots aprakstošs vērtējums jeb “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

Šodien bija arī vēsturisks moments, kad parlaments vienbalsīgi atbalstīja Skolotāju dienas svinēšanu 5. oktobrī, tagad tas būs fiksēts datums. Līdz šim tā bija oktobra pirmās nedēļas svētdiena.

Kultūras jomā šodien tika izskatīts lēmums par neuzticamības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai. Šoreiz mēs atbalstījām ministri, jo mūsu redzējums par krievu mediju pastāvēšanu sakrita. Latvijā dzīvo 25 procenti krieviski runājošu iedzīvotāju, un mēs uzskatām, ka viņi ir tiesīgi saņemt informāciju sev saprotamā valodā. Ja viņi nespēj saņemt informāciju par valsti sev saprotamā valodā, tad viņi būs spiesti klausīties propagandu vai citas valsts viedokļus, kas varētu nesakrist ar patiesību.

Ministre cīnās par savas valsts iedzīvotājiem un cenšas mazināt tautas šķelšanos, tāpēc šoreiz mēs neizteicām neuzticēšanos ministrei. Novēlam arī turpmāk saliedēt mūsu tautu un rast risinājumus izaicinājumiem.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!

 

N. Puntulis (NA).

Labdien, cienītie klausītāji! Sākšu ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu – kolektīvo iesniegumu, ko parakstījuši teju 12 tūkstoši Latvijas pilsoņu... par tā nodošanu tālākai izskatīšanai komisijās. Šis kolektīvais iesniegums ir par zobārstniecības pakalpojumiem, par to, ka tie kļuvuši neadekvāti dārgi un liela daļa sabiedrības tos vairs nevar atļauties. Tādēļ ir lūgums atbalstīt no valsts puses, nu, ja ne visus, tad vismaz tās aktuālās grupas, kas ir bērni, grūtnieces un tamlīdzīgi. Es domāju, šī ir ļoti laba iniciatīva, un man ir prieks, ka mēs esam bez kādām garām diskusijām šo iniciatīvu virzījuši tālāk.

Protams, centrālais šīsdienas sēdes notikums ar visgarākajām diskusijām bija “Nacionālās apvienības” pieprasījums “Par neuzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Loginai”. Tika diskutēts bezgala daudz gan par sabiedrisko mediju vietu un lomu sabiedrībā, gan Nacionālās drošības koncepcijas pamatuzdevumiem un mērķiem.

Es gribētu no šīs diskusijas izkristalizēt ko citu, kas... par ko es esmu dziļās pārdomās, proti, par to, ka mēs kā sabiedrība ļoti ilgi un ļoti lielā inercē joprojām dzīvojam okupācijas seku ēnā. Nu, atceramies kaut vai, cik daudzus, daudzus gadus tikpat asas diskusijas kā šodien ir piedzīvojusi šī Saeimas ēka, kamēr mēs nonācām līdz lēmumam par vienotu izglītību valsts valodā. Atcerēsimies, cik daudzus gadus vajadzēja, lai mēs attaptos un saprastu, ka, dzīvojot Eiropas Savienībā, otrā svešvaloda varētu būt kāda no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām, nevis inerces pēc tikai krievu valoda. Šobrīd arī mēs esam ļoti asās diskusijās un katrs ar savu nedaudz citādu redzējumu par to, kādai ir jābūt vienotajai informatīvajai telpai valsts valodā Latvijā kā nacionālā valstī. Arī šis ceļš vēl ir ļoti grūts, un, es domāju, tas nebūs rozēm kaisīts, kamēr mēs nonāksim līdz rezultātam.

Bet, atgriežoties pie jautājuma par otrās svešvalodas apguvi Latvijā, jā, man prieks, ka šodien otrajā lasījumā atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tiešām paredz situāciju, ka ikvienam ir tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un ikvienas izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt otrās svešvalodas apguvi. Tā, manuprāt, ir šīs dienas pozitīvākā ziņa.

Paldies. Veiksmīgu nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Atis Švinka. Lūdzu!

 

A. Švinka (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es varbūt mazliet atkārtošu jau teikto, bet pieminēšu četrus punktus.

Ļoti svarīgs punkts ir par “Grozījumiem Krimināllikumā”... kas cīnās pret vardarbību, kas vairāk precizē... Kolēģi jau detaļās vairāk iezīmēja.

Otrais, man liekas, ir vēsturisks, ļoti svarīgs un izlēmīgs solis no šīs Saeimas kopumā, ka mēs virzāmies uz kadastrālo vērtību sakārtošanu. Šodien mēs nolēmām, ka būs divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā –, kas vienlaicīgi ļaus saglabāt cilvēkiem stabilitāti, saprotot, ka nodokļi šajā ziņā nekādā gadījumā nepieaugs.

Trešais, ko es gribēju pieminēt, ir likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums”. Ļoti daudzu gadu garumā mēs esam virzījušies, saskaņojot un virzot... jo mēs saprotam, ka drošība ir arī kibertelpā un šī tehnoloģiskā attīstība – tas tikai vēl un vēl uz to norāda. Likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums” ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvām, vienlaikus tajā ir ietvertas vairākas nacionālās iniciatīvas ar mērķi uzlabot kiberdrošības pārvaldību Latvijā un paaugstināt gan publiskā, gan privātā sektora kiberdrošības līmeni. Ar šo likumu tiks izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs, tiks paplašināts subjektu loks, uz ko likums attieksies, tiks noteiktas drošības prasības datu centriem, tiks izveidots vienotais interneta plūsmu apmaiņas punkts, būs paredzēta kiberkrīžu pārvaldības plāna izstrāde un noteiktas kiberhigiēnas prasības, un, protams, likumprojektā tiek nostiprināta koordinēta ievainojamību atklāšanas procesa izmantošana. Šis likumprojekts šodien tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Noteikti tiks iesniegti arī priekšlikumi. Deputāti debatēja un uzsvēra, ka ir svarīgi uzklausīt uzņēmēju viedokli, tāpēc Aizsardzības ministrija ir uzņēmusies... tikšanos un padziļinātu izpēti, kādas ir uzņēmēju vajadzības un spējas. Tāpēc būs tikšanās gan ar LTRK, gan LDDK, lai uz otro lasījumu kopīgi precizētu šīs prasības.

Pēdējais, ko es gribu pieminēt un kas aizņēma visvairāk diskusiju laika, bija “Nacionālās apvienības” pieprasījums par kultūras ministres Agneses Loginas demisiju, kam es pilnībā nepiekrītu... PROGRESĪVIE nepiekrīt. Manā skatījumā, tas bija neracionāls un tāds mazliet dīvains pieprasījums, un es arī savā runā uzsvēru: ja mēs skatāmies to pašu Nacionālās drošības koncepcijas punktu, kas paredz pāreju pilnībā uz latviešu valodu, tur ir pateikti trīs svarīgi punkti, kas liecina par šī procesa noslēgšanos.

Pirmkārt, ir jāveido kvalitatīvs saturs. Otrkārt, latviešu valoda ir jāstiprina visās dzīves sfērās – tas ir gan izglītības sistēmā, gan pašvaldību piedāvāto pakalpojumu lokā, gan ārstniecības iestādēs, gan citās sabiedriskajās telpās. Treškārt, ļoti svarīgs ir pieejamības jautājums.

Protams, arī skatot plašāk šo jautājumu un redzot, kāds ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums un mediju politikas pamatnostādnes... kuras tieši, lai cik tas dīvaini neliktos, kultūras ministre Agnese Logina arī virza un kuras veido latviskāku vidi un iet prom no divkopienu sabiedrības mediju vidē.

Tāpēc šis pieprasījumus rezultējās ar noraidījumu, un es teiktu tā: bija tikai 24 deputāti, kas atbalstīja kultūras ministres demisijas pieprasījumu.

Šie bija mani galvenie punkti. Rītdien deputāti nāks vēlreiz, tiksies Saeimas ārkārtas sēdē, kur tiks lemts par ārlietu ministres apstiprināšanu, kam ir nominēta Baiba Braže. Tā ka mēs visi rīt tiksimies.

Paldies visiem par uzmanību, un novēlu labu un priecīgu nedēļas nogali.

 

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!