Frakciju viedokļi 2024. gada 11. aprīlī

(11.04.2024.)

 

Frakciju viedokļi

2024. gada 11. aprīlī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pēc Saeimas sēdes laiks “Frakciju viedokļu” pārraidei, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par aktualitātēm Saeimas darbā.

Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies. Paldies par doto iespēju. Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šajā īsajā šīsdienas sēdē, manā skatījumā, bija viens ļoti svarīgs un būtisks jautājums, kuru gribētu arī akcentēt, proti, par informāciju saistībā ar “Rail Baltica”.

Kā visi zinām, šis mums faktiski ir gadsimta projekts, viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais projekts, kāds ir bijis Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, un šobrīd par to nav absolūti nekādas informācijas. Kāda šobrīd ir situācija, cik vēl vajadzīgi naudas līdzekļi, cik ir iztērēti, kas ir ar infrastruktūru? Tagad ir puspabeigti tilti. Sāk būvēt tiltu, lidostā tiek taisītas estakādes, ceļi būvēti, viss notiek, bet vai mums tam pietiek naudas, un vai mēs vispār šo projektu varēsim pabeigt? Ja mēs to varēsim pabeigt, tad kādā izskatā to varēsim pabeigt? Vai šis ātrvilciens ies caur Rīgu, vai tas ies uz lidostu, vai tas ies tikai caur Salaspili un Latvijā būs paredzēts tikai kravu pārvadāšanai? Tātad jautājumu ir daudz un... neskaidri.

Tā vēl būtu pusbēda, bet, manā skatījumā, lielākā bēda ir tā, ka, ja mēs tagad ļoti aktualizējam (un tas ir pareizi) jautājumu saistībā ar Kariņa lidojumiem par to, ka ir izsaimniekots, žargonā runājot, izšeptēts pusmiljons eiro, tad šeit naudas summas ir daudzkārt lielākas, šeit runa ir par miljardiem. Un kuri ir tie atbildīgie cilvēki, kuri pieņēma šos lēmumus? Kuri šobrīd ir atbildīgi par to?

Tāpēc mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, uzskatām, ka šis ir ļoti būtisks jautājums. Tas ir ļoti būtisks jautājums gan finansiāli, gan valstiski, gan no drošības viedokļa. Mēs uzskatām, ka šim ziņojumam par situāciju ar “Rail Baltica” ir nekavējoties, tuvāko nedēļu laikā, jābūt pieejamam visiem deputātiem un par situāciju ar “Rail Baltica” pašam satiksmes ministram jānāk uz Saeimu un jāatskaitās. Tas ir mūsu frakcijas viedoklis. Ja nebūs atskaites un nebūs skaidrības par “Rail Baltica”, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šī satiksmes ministra demisiju.

Manā skatījumā, šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem.

Paldies.

Visiem jauku dienu, un uz sadzirdēšanos!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

 

A. Brigmanis (ZZS).

Labdien! Šodien Saeimas darba kārtībā, manuprāt, bija ļoti nozīmīgs likumprojekts – “Grozījumi Krimināllikumā”. 

Trīs galvenie virzieni: pastiprināt visu likuma spēka bardzību, cīņu pret vardarbību ģimenēs, pret dzērājšoferiem, pret kukuļņemšanu. Manuprāt, šeit deputātu un Zaļo un Zemnieku savienības viedoklis, viennozīmīgi, ir skaidrs – nulles tolerance! Varbūt atšķiras tikai jautājumi par ceļiem, par niansēm, bet es ceru, ka visi neatbildētie un strīdīgie jautājumi šajā jomā tiks... es ceru, tie noteikti tiks atrisināti šī likumprojekta izskatīšanā trešajā lasījumā.

Otrs jautājums. Nedaudz pieskaršos šai sabiedrības lielajai... ažiotāžai ap šiem ārkārtas lidojumiem. Es domāju, ka svarīgāk būtu ļoti nopietni ieklausīties Valsts kontroles ziņojumā par to, kas mums jādara, lai šo situāciju kopumā normalizētu, lai būtu precīzi atrunātas lietas, jo pastāv gadījumi (es esmu par to)... pastāv gadījumi, kad tādi lidojumi var būt, un... nedod dievs, ka tādi arī nākotnē mums parādās, jo mazums, kā dzīve... pasaule ļoti mainīgi var grozīties, bet nevar būt tādi lidojumi, kas absolūti kļūs par praksi.

Līdz ar to šeit, manuprāt, ir jāievieš zināma kārtība, sistēma, noteiktos normatīvajos aktos precīzi jāatrunā, kur, kā tādas lietas var izmantot un kur tās ir absolūti nepieņemamas. Pašreiz, jā, likums kopumā aizliedz tādas lietas, bet mums tomēr būtu jāpadomā, vai dzīvē tādas situācijas tiešām nevar rasties.

Trešais jautājums. Par sabiedrisko mediju pāriešanu uz krievu valodu... šo mediju pāriešanu no krievu valodas ar 2026. gadu. Protams, visā šajā ģeopolitiskajā situācijā ārkārtīgi svarīgs ir jautājums, lai mēs sabiedrībai šīs domas pateiktu latviski – ko mēs vēlamies dot. Bet ir arī cits jautājums: kāds būs krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanas veids? Tāpēc, protams, ir likums.

Likums mums visiem kā likumpaklausīgiem pilsoņiem ir jāpilda. Tas ir, ar 2026. gadu šīm normām ir jāstājas spēkā. Bet diskusija ir atvērta. Man liekas, ļoti savlaicīga un pamatota diskusija bija pie Valsts prezidenta.

Noteikti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par šīm tēmām tālāk runāsim.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Augustam Brigmanim.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Ervins Labanovskis. Lūdzu!

 

E. Labanovskis (PRO).

Labdien, godājamie klausītāji! Šodien bija samērā īsa sēde. Tomēr es gribu parunāt par diviem, manuprāt, svarīgiem jautājumiem.

Viens ir par “Rail Baltica”, kas nenoliedzami ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijas vēsturē, arī finansiāli, un ir pilnīgi saprotama gan sabiedrības, gan opozīcijas interese par projekta pašreizējo gaitu.

Briškena kungam stājoties amatā, viņš saņēma projektu, kas neparedzēja vilcienu trases ieiešanu Rīgā. Tas nebija pieņemami, tādēļ tika veikta projekta pārplānošana, meklējot lētākus risinājumus, lai “Rail Baltica” gan ieietu Rīgā, gan arī aizietu līdz lidostai, kas ir ļoti būtiski mūsu lidostas attīstībai.

Šobrīd Satiksmes ministrija projektu piedāvā un saskaņo ar dažādām ministrijām, jo, kā jau jūs saprotat, tik apjomīgs projekts nav vienas ministrijas pārziņā. Pēc būtības tas ir pārnozaru un visas valdības kopējs darbs. Kad tiks saskaņots ar ministrijām, tad tiks virzīts uz Ministru kabinetu. Līdz ar to tas atrodas saskaņošanas procesā, kur nav vienas pareizās atbildes vai... viens projekts.

Runājot par finansējumu. Tas nenoliedzami ir audzis. Satiksmes ministrija piedāvā vairākus finansējuma meklēšanas ceļus, kuri attiecīgi valdībā būtu jāizdiskutē un jāpieņem, un tad jāprezentē arī sabiedrībai.

Otrs jautājums, kas, manuprāt, šodien bija svarīgs, it sevišķi uzņēmējiem, kas plāno investēt Latvijā, attīstīt jaunas ražotnes, ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Ja līdz šim tika paredzēts, ka ir atvieglojumi mazākām saimniecībām, kur tiek veidoti jauni elektropieslēgumi, tad ar šiem likuma grozījumiem tiek paredzēts tas, ka šādi atvieglojumi tiks piešķirti arī lielākām jaudām. Cerams, ka tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem attīstīties un investēt Latvijā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Ervinam Labanovskim.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!

 

G. Liepiņš (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien JAUNĀ VIENOTĪBA no Saeimas sēdes darba kārtības vēlas izcelt divus būtiskus likumprojektus.

Pirmais – “Grozījums Imigrācijas likumā”, ko ir izstrādājusi Jaunās VIENOTĪBAS vadītā Iekšlietu ministrija. Krievijas pilsoņiem būs jāapliecina latviešu valodas zināšanas un jāiziet drošības pārbaudes. Tas attieksies arī uz tiem 4813 Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuši, pamatojoties uz šobrīd jau spēku zaudējušo ārvalstnieku likumu. To vidū ir atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Zīmīgi, ka šo likumprojektu kā vienīgā neatbalstīja frakcija “Stabilitātei!”.

Otrais, par ko vēlos runāt, ir apjomīgais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā. Tas paredz vispirms jau pastiprināt sodus dzērājšoferiem, pastiprināt atbildību un sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Krimināllikumu ir paredzēts papildināt ar atbildību par emocionālo vardarbību, un tiks izveidots arī jauns pants – “Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku” –, specifiski izdalot vardarbību ģimenē vai partnerattiecībās. Šāds formulējums būs saprotamāks gan izmeklētājiem, gan cietušajiem, gan vardarbības veicējiem... lai saprastu, ka šī nav ģimenes iekšējā lieta un ir krimināli sodāma darbība.

Kopumā likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” ir daudzi priekšlikumi saistībā ar nepieciešamību mainīt kriminālsodu politiku par atsevišķu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem, īpaši nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību. Tie pamatā paredz pastiprināt atbildību par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, no sankcijas izslēdzot brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu, jo šis soda veids – sabiedriskais darbs – nav vērsts uz personas domāšanas un uzvedības maiņu, kā arī personas noziedzīgās rīcības cēloņu novēršanu.

Tas šoreiz no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA viss.

Novēlam jauku dienu un – uz drīzu sadzirdēšanos!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gatim Liepiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šonedēļ mēs ar lielu prieku atgriezāmies savās darba vietās. Nedēļa bija aktīva, mēs to sākām ar vairākiem interesantiem jautājumiem.

Viens no svarīgiem dienaskārtības jautājumiem bija likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas paredz, ka tie cilvēki, kuri ir kārtojuši valodas eksāmenu pēc 2003. gada, būs spiesti iet kārtot atkārtoti. Zem šī likuma papildus tiek vēl pieci tūkstoši cilvēku.

Valstij tas, protams, ir izdevīgi, jo valsts budžets tiek papildināts. Kārtējo reizi mēs nedomājam par cilvēkiem, bet gan par to, lai vēl vairāk spiestu cilvēkus uztraukties un tērēt godīgi nopelnīto naudu Latvijas teritorijā. Gribu atzīmēt, ka šie cilvēki regulāri strādā, maksā nodokļus, iegādājas nekustamo īpašumu, veido Latvijā savas ģimenes, nevis skrien uz ārzemēm pēc labākas dzīves.

Mēs neatbalstījām šo likumprojektu, jo, lai paaugstinātu demogrāfiju un dzīves kvalitāti, mūsu apdzīvotā teritorija ir nepieciešama mūsu nodokļu maksātājiem.

Paldies par uzmanību un jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

 

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeima skatīja vairākus jautājumus, bet viens no būtiskākajiem, ko šodien skatīja, bija likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”.

Saeima pēc būtības atbalstīja “Nacionālās apvienības” iniciēto grozījumu par to, ka būtu nepieciešams attiecināt Imigrācijas likuma normu par latviešu valodu un arī par drošības pārbaudēm uz to Krievijas pilsoņu kategoriju, uz kuru tā līdz šim neattiecās. Tie ir aptuveni pieci tūkstoši cilvēku... četri pieci tūkstoši, kas līdz šim bija izvairījušies no šīs normas piemērošanas. Kāpēc?

Tāpēc, ka viņi deviņdesmito gadu sākumā bija saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā, balstoties uz likumu, kas nav spēkā vairāk kā 20 gadus, bet ne uz Imigrācijas likumu. Kad mēs pirmoreiz rosinājām šo iniciatīvu – pirms vairāk nekā gada –, tad PMLP datos, kas mums tika sniegti, šī kategorija nebija minēta. Tagad situācija tiek sakārtota.

Tagad šie cilvēki ir apzināti. Uz grupu... vairākiem tūkstošiem (puse no tiem ir virs 75 gadu vecuma)... kuriem prasa kārtot valodas eksāmenu... attieksies tikai drošības pārbaude. Drošības pārbaude šajā gadījumā ir svarīga, jo runa ir par to, ka ļoti liela daļa šo cilvēku ir bijušās Krievijas militārpersonas. Ir skaidrs, kādā veidā Krievijas militārpersonas te ieradās – okupācijas veidā –, un būtu bijis tikai loģiski, ja līdz ar okupācijas armijas aiziešanu no Latvijas aizietu arī šīs personas, bet diemžēl viņas te palika. Līdz ar to situācija ir tāda, kāda ir. Mēs zinām, ka kopumā šeit palika 20 tūkstoši militārpersonu plus ģimenes locekļi – tātad diezgan liels šo cilvēku kontingents.

Mēs ļoti ceram, ka ar šī likumprojekta palīdzību tiks veicināta arī šo cilvēku izceļošana, jo mēs redzam, ka, īstenojot esošo Imigrācijas likuma normu – par valodas eksāmena kārtošanu –, tas tiešām ir veicinājis, ka paši jau brauc prom, nemaz negaida, tātad negrib kārtot un nekārto. Daļa paši jau brauc prom, vairāk nekā tūkstotis ir aizbraucis. Ceram, ka arī šī personu kategorija no Latvijas izceļos.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jā, esmu pēdējais “Frakciju viedokļu” paudējs – no APVIENOTĀ SARAKSTA. Man jums ir jāatgādina, ka pēc diviem mēnešiem, 8. jūnijā, būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Sekojiet līdzi visām politiskajām norisēm Latvijā, un noteikti aicinu piedalīties šajās vēlēšanās. Jūs noteikti izvērtēsiet dažādus piedāvājumus un nobalsosiet par to, kas, jūsuprāt, būs labākais Latvijas pārstāvis Eiropas Parlamentā nākamos piecus gadus.

Bet šodien saistībā ar politisko procesu Latvijā Saeimas sēdē tika izskatīti divi pieprasījumi, ko bija sagatavojis APVIENOTAIS SARAKSTS. Manuprāt, ir nepieņemami, ka mēs uz Saeimas deputātu pieprasījumiem jau sistemātiski nevaram saņemt ne atbildes, ne īsti pamatotus, argumentētus lēmumus vai ka viens, otrs vai trešais pieprasījums tiek atbalstīts vai atbalstīts daļēji, vai tiek noraidīts... un ar kādu argumentāciju tiek noraidīts.

Man jāatgādina, ka Saeimas kārtības rullis paredz: katrs pieprasījums, ko deputāti sagatavo... piemēram, šodien mēs bijām sagatavojuši un izskatījām pieprasījumu “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju un par to sniegto satiksmes ministra pretrunīgo informāciju” un... par atsevišķiem Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkumiem, kas rada bažas. Tātad Saeimas deputātiem, Pieprasījumu komisijā izskatot šos jautājumus, būtu jāsaņem atbildes no atbildīgajām ministrijām vai Ministru prezidentes. Bet, kā jau teicu, mēs sistemātiski nesaņemam atbildes un skaidrojumus. Manuprāt, tas parāda, ka valdības koalīcija baidās no atbilžu sniegšanas un pieprasījumiem. Manuprāt, viņi tos bieži vien jauc ar tiem pieprasījumiem, kuros tiek lūgta kāda ministra vai visas valdības demisija, un paniski baidās no šādu jautājumu un pieprasījumu izskatīšanas, un tas kaitē mūsu demokrātiskajai sistēmai, politiskajai sistēmai. Kad jūs kā iedzīvotāji prasāt vienu vai otru atbildi kādā jautājumā, arī mums, opozīcijas deputātiem, ir grūti jums atbildēt, jo paši nevaram, kā saka, aizsisties līdz... tajās durvīs un tajos logos... kad mēs visu laiku jautājam pēc pamatotām atbildēm.

Bet, ja atgriežamies pie “Rail Baltica” svarīguma, tad patiešām šis ir gadsimta nozīmes projekts, kas sākotnēji tika lēsts pāris miljardu eiro izmaksu apmērā. Šobrīd eksperti paredz, ka izmaksas var pieaugt līdz pat viena gada valsts budžeta lielumam. Pie šī projekta, mūsuprāt (un es domāju – arī jūsuprāt), valdībai un valdības vadītājai būtu jāķeras ar vislielāko nopietnību, bet šobrīd mēs redzam, ka tas diemžēl netiek darīts. Savā ziņā tiek pārņemta tradīcija no iepriekšējām valdībām, kad valdības vadītājs šim projektam, “Rail Baltica” projektam, nepievērsa pienācīgu uzmanību, arī ņemot vērā to, ka, ļoti iespējams, tas ir jāpārformulē no vienkārša satiksmes un kravu pārvadāšanas objekta uz militāras nozīmes objektu. Tā vietā premjere šobrīd uzņemas papildu pienākumus kā ārlietu ministre. Domāju, tas nav pareizi un tas nebūs par labu ne valdības, ne Saeimas darbam, ne arī kopējai mūsu valsts straujākai attīstībai satiksmes, ekonomikas vai drošības nozarē.

Tātad sekojiet līdzi visam, kas notiek Latvijā, un, kā jau teicu pašā sākumā, neaizmirstiet par 8. jūniju!

Paldies par uzmanību. Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

 

 

Ceturtdien, 20.jūnijā
09:00  Saeimas 2024.gada 20.jūnija kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christopher Robinson
12:30  Jāņu ielīgošanas pasākums
12:35  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
17:00  2024.gada 20.jūnija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem