Frakciju viedokļi

2024. gada 27. martā

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pēdējā šīs sesijas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm. 

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu! 

 

E. Šnore (NA). 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien sēdē tika skatīti vairāki jautājumi, bet vislielākās debates izvērsās par jautājumu saistībā ar mangāna rūdas eksporta uz Krieviju ierobežošanu un aizliegšanu. Par to ir plaši diskutēts sabiedrībā, un jautājums ir nonācis līdz Saeimai. Īsumā aprakstīšu, kādā veidā tas nonāca Saeimā, jo tas ir būtiski, lai saprastu visu garo šodienas diskusiju.  

Opozīcija iesniedza savu lēmuma projektu, kurš nonāca Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura to skatīja vakar. Iesniegtais lēmuma projekts paredzēja pilnībā, tūlītēji aizliegt un izbeigt mangāna rūdas eksportu uz Krieviju. Taču, skatot šo jautājumu komisijā, JAUNĀ VIENOTĪBA iesniedza savu versiju – maigāku, kas neparedzēja to, kas bija sākotnēji iecerēts. Tā vietā ir paredzēta konsolidācija ar Eiropas Savienību – lēmumu pieņemšana kopā, konsultējoties ar reģiona valstīm. Tad visiem kopā mēģināt risināt... aizliegt un tā tālāk, un tā joprojām.

Pats galvenais jautājums, kas netiek šādā gadījumā atbildēts, ir tas, ka pašiem uzreiz aizliegt – lai mangāna rūda neplūst uz Krieviju un viņi no tās netaisa ieročus un munīciju karam pret Ukrainu. Nav nekādu pretrunu to izdarīt uzreiz pašiem un tad turpināt procesu, kas attiecas uz Eiropu, jo tas, protams, aizņem ilgāku laiku.

Koalīcija pieņēma lēmumu – nē, pašiem tomēr to nedarīt. Tas nozīmē, ka process turpinās, un Eiropa attiecīgi to visu lems kopēji. Skaidrs, ka tas notiks ilgāk, un skaidrs, ka pa šo laiku mangāna rūda tiks gādāta, biznesmeņi gūs peļņu. Ir aizdomas, ka process tiek izvilkts peļņas interešu dēļ. 

 

Mēs par to diskutējām Saeimas sēdē, un galarezultātā izkristalizējās divi alternatīvi lēmuma projekti: viens – JAUNĀS VIENOTĪBAS; otrs – APVIENOTĀ SARAKSTA – opozīcijas, kuru atbalstīja arī “Nacionālā apvienība”. Ņemot vērā spēku samēru valdībā un Saeimā, cauri izgāja, protams, maigākais, kas nerisina problēmu pēc būtības. Mangāna rūda turpina plūst, un ir tikai deklarācija, ka kaut kad kaut kā to kāds risinās. Tas, protams, ir slikti.

 

Mēs šādu risinājumu neatbalstījām. Mēs atbalstījām tūlītēju pārtraukšanu... un uzskatām, ka tas ir diezgan apkaunojoši arī attieksmē pret ukraiņiem.

 

Tāda bija šodienas sēde. Tas man īsumā viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī kārtējo reizi bija Latvijas politikas paraugstunda, es gribētu teikt. Visu dienu kaut ko vāvuļo un ne pie kāda secinājuma nenonāk. Runā, runā riņķī apkārt... Vienīgais, ko saprot cilvēki, ko saprot mūsu tranzīta nozare, ir tas, ka būs kaut kādi ierobežojumi, acīmredzot atkal jāsamazina kāds bizness, atkal cietīs cilvēki, un beigu beigās ģimenes brauks projām.

Kā jau teicu no tribīnes, man liekas, ka mums šobrīd politika ir tāda: mīļais Dievs, man neko nevajag, bet lai kaimiņa brūnā gotiņa nosprāgst!

Lai jūs saprastu – faktiski šobrīd situācija ir tāda, ka joprojām caur Ukrainu uz Eiropu iet Krievijas gāzes vads, un ukraiņi katru gadu no Krievijas saņem miljoniem eiro. Savukārt mēs gribam izdarīt visu, lai... es nezinu... lai pēc iespējas sliktāk mums pašiem būtu šeit dzīvot.

Neapšaubāms ir fakts, ka mēs esam Eiropa, mēs esam NATO, tas ir mūsu pamatu pamats. Mums ir jāpalīdz Ukrainai, kamēr Ukraina uzvarēs. Bet mēs taču nedrīkstam savus cilvēkus dzīt postā un badā. Lai saprastu, pieņemsim... nozare jau tam seko līdzi, viņi jau nesaprot, cik balsis ir Saeimā, kurš par ko balso, viņi jūt, ka atkal būs kaut kādi ierobežojumi, vērs biznesu ciet.

Tieši tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nevarēja to atbalstīt. Mēs nepiedalījāmies šajā farsā, lai nemaldinātu sabiedrību un cilvēkus. Kāda ir situācija valstī? Valsts tūlīt būs 20 miljardus aizņēmusies... Pelnīt mēs nemākam, mēs mākam tikai aizņemties un atdot tālāk kādam citam, un vēl palīdzēt, ja? Nu, tas ir absolūti muļķīgs bizness.

Es jau te uzdevu jautājumu: “Cik ilgi mēs varam aizņemties? Ja mēs šogad aizņemsimies, būsim 20 miljardus parādā.” Vilis Krištopans man teica: “Tu neraizējies! Šāda valdība vēl 20 var aizņemties.” Nu tad 10 gadus mēs vēl varam aizņemties līdz pilnīgam kraham. Manā skatījumā, tas ir pilnīgi nepieņemami.

Savukārt runājot ar ostu stividoriem... lielākās pasaules ostas... Amsterdama un Apvienotās Karalistes ostas... Es nevarēju iedomāties, ka viņi plāno... Nu, kā mēs esam paraduši plānot – vienu, divus gadus, ilgtermiņā piecus gadus uz priekšu –, bet šīs ostas plāno 100, 500 gadus uz priekšu, ko un kā viņi darīs.

Šobrīd ir karš, nav nekādas sadarbības, nekā, bet mums ir jāplāno, kas būs pēc tam, mums ir jādomā par to. Mēs nevaram slēpties aiz populistiskiem lēmumiem, aizvērt acis un mērdēt badā savus cilvēkus. Politika, kas jau 10 gadus valstī tiek kultivēta, ir novedusi pie tā, ka Latvija nav pirmajā vietā, bet ir pēdējā vietā.

Tāpēc, manā skatījumā, izeja ir tikai viena – faktiski vajadzētu apvienoties visām opozīcijas partijām, iet pie Valsts prezidenta, lai šo Saeimu atlaiž. Tas ir mūsu skatījums.

Paldies par uzmanību. Novēlu visiem gaišu Zaļo Ceturtdienu, Lielo Piektdienu un pats galvenais – priecīgas visiem Lieldienas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim. Lūdzu!

 

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti interesanta diena. Deputāti apliecināja, ka mēs dzīvojam tiešām demokrātiskā valstī, kur pastāv dažādi viedokļi, un tāpēc rītu iesākām ar klusuma brīdi, pieminot bojāgājušos terorisma aktos ne tikai Maskavā, bet arī Ukrainā. Ar to atšķirību... mēs katrs paturam prātā, ka pret Krievijas iedzīvotājiem šausmīgais terora akts tika paveikts kaut kādu politisku grupu... rezultātā, bet pret Ukrainu vēršas konkrēta valsts, un tas faktiski ir ārkārtīgi smags starptautisko tiesību pārkāpums, un tam nav nekāda attaisnojuma. Protams, tāpat kā Maskavā. Tātad mēs, deputāti Saeimā, šos traģiskos Ukrainas, varētu teikt, arī ikdienas notikumus, kad bojā iet cilvēki, pieminējām ar klusuma brīdi.

Protams, arī tas jautājums, kas šeit tikko izskanēja, ir saistīts ar Ukrainu, ar to, ka katram politiskajam spēkam ir sava veida atbildība, argumenti un redzējums, kā mērķtiecīgāk un labāk pieņemt lēmumus, lai atrisinātu drošības izaicinājumus, kādi pastāv Eiropā un ārkārtīgi smagajā kara situācijā, kāda ir Ukrainā.

Tāpēc var teikt tā: iespēja, kāda bija visiem – uzlabot sākotnējo iniciatīvu, ko bija iesniedzis APVIENOTAIS SARAKSTS, atbalstījusi opozīcija un pilnveidojusi JAUNĀ VIENOTĪBA un kolēģi no citām frakcijām, – nu, mums neizdevās... Mēs sākām nodarboties ar kombinatoriku, kas beidzās ar to, ka tika apstiprināts JAUNĀS VIENOTĪBAS iesniegtais projekts. Es apsveicu mūsu pārstāvi – šīs rezolūcijas autori Zandu Kalniņu-Lukaševicu, ka viņai izdevās noorientēties šajā situācijā un beigās mēs pieņēmām lēmumu.

Tātad jautājums ir, kā sasniegt mērķi. JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka mēs nevaram izrauties no starptautisko noteikumu un lēmumu pieņemšanas konteksta un principiem, mums kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij jārīkojas adekvāti un tikai kopā ar starptautisko sabiedrību mēs varam risināt drošības izaicinājumus un jautājumus, kuri, protams, ir vērsti uz ātrāku kara pabeigšanu Ukrainā.

Tā ka, kopumā ņemot, valsts un valdība ir sapratusi, ka jautājums par mangāna rūdu vai citām izejvielām, kas nokļūst Krievijā un stiprina tās ekonomiku, iespējams, daļēji arī kara rūpniecību... Tātad ir jārīkojas kopīgi ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas būtu tā, ja mēs izprotam, ka atrodamies frontes līnijā, mēs nevaram kādu vienību palaist ārā vienkārši ārpus konteksta, mums ir jādomā kopējas frontes, kopējas rīcības kontekstā. Tikai tad mums būs panākumi. Ja kāds darbosies individuāli, mēs viņu nolemjam neveiksmei. Šādu politiku mēs nedrīkstam atļauties.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ģirtam Valdim Kristovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

 

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Visi, kas šodien sekoja līdzi debatēm sēdē, kā arī šobrīd, klausoties “Frakciju viedokļus”, noteikti domā, ka nu gan karsti – cilvēki strīdējās un katrs mēģināja virzīt savu taisnību jeb savu mērķi. Nē, šīsdienas diskusijām mērķis pēc būtības bija viens, vienīgi katram deputātam šķita, ka viņš piedāvā labāko risinājumu, kā šo mērķi sasniegt.

Tas viedoklis, kas šobrīd uzvarēja, manuprāt, ir vairāk vērsts uz to, lai Latvija pildītu darbus, kuriem pirmām kārtām ir reāls rezultāts, efektīvs rezultāts... un arī par Latvijas valsti kopumā. Man liekas, ir svarīgi, lai valstsvīri un valstssievas būtu ar vēsu prātu un saprātu par valsts attīstību, nevis mēģinātu paslēpties aiz populistiskiem lozungiem un teiktu, ka tikai mēs vienīgie domājam par augstākiem mērķiem. Tas nav pieļaujami valsts vadīšanā.

Otrs jautājums, ko gribētu pieminēt, pēc būtības ir saistīts ar to pašu – kā populisms bojā Latviju. Šodien Saeimas sēdē neskatījām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, bet masu medijos parādījās informācija, ka Juridiskās komisijas sēdē nav atbalstīts priekšlikums par kriminālatbildību par negodīgu vienošanos publiskā iepirkuma procesā un ka šo projektu neatbalstīja Zaļo un Zemnieku savienība. Jā, mēs neatbalstījām šo priekšlikumu tāpēc, ka mērķis arī šajā gadījumā ir populistisks.

Ja mēs zinām, ka Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likumu var sodīt uzņēmumu par negodīgu konkurenci, tai skaitā arī publisko iepirkumu procesā, tad paredzēt par to pašu kriminālatbildību un pateikt, ka uzņēmumam tā būs administratīvā atbildība, fiziskajai personai tā būs kriminālatbildība, īsti neatbilst tiesību sistēmai. Jā, populistiski mēs varam teikt: re, vajag sodīt arī to uzņēmēju! Bet – vai tomēr nopietnāka atbildība nav tie miljoni, kas jāsamaksā uzņēmumam, ja tas veic negodīgu konkurenci, nevis kādam no darbiniekiem, kas šo dokumentu ir iesniedzis?

Ja kāds uzskata, ka tā ir vajadzīga lieta, tad gribētu pievērst uzmanību, ka Latvijā ir daudz piedāvāts ar šādiem ārējiem politiskiem mērķiem – o, ātri grozīsim likumu, izgrozīsim, ierakstīsim kārtējo atbildību Krimināllikumā! Mēs esam panākuši to, ka Latvijā ir gan daudz saceptu likumu, gan daudz kriminālatbildības jomu. Mēs esam devalvējuši izpratni par to, kas ir kriminālatbildība, mēs esam panākuši to, ka par katru pārkāpumu mums obligāti jāievieš kriminālatbildība. Un tā pēc būtības ir valsts, neteiksim, kriminalizēšana... kriminālsods ir kā ikdienišķa parādība, un tas nav normāli valsts attīstībai.

Visbeidzot trešais jautājums. Šodien sēdē skatījām likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”. Varbūt lielāko daļu cilvēku tas īpaši neskar, bet uzņēmējiem tas būtu nopietni, jo ar šiem grozījumiem mazlietiņ tiek pilnveidots šķīrējtiesu process – taisnīgāks un efektīvāks – un zināma kontrole pār šķīrējtiesu darbību saskaņā ar starptautiskiem standartiem tiek uzdota arī rajona tiesai. Es domāju, ka tas palīdzēs stiprināt tiesiskumu Latvijā.

Noslēdzot šo nedēļu, es visiem Latvijas iedzīvotājiem novēlu skaistas, priecīgas Lieldienas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa nebija tik pilna ar notikumiem Saeimā, tāpēc šodien pievēršam uzmanību tikai vienam, kas notika 22. martā Maskavas apgabalā. Īsi pirms koncerta, kuru bija apmeklējuši... tai skaitā arī ģimenes ar bērniem, notika terorakts. Uzbrukumā gāja bojā vairāk par 130 civiliedzīvotājiem.

Politiskā partija “Stabilitātei!” ir pateicīga parlamentam par klusuma brīdi. Mēs iesniedzām lēmuma projektu, kurā uzskatām par nepieciešamu Latvijas valdībai izteikt nosodījumu nežēlīgajam un asiņainajam terorisma aktam. Gribu minēt, ka arī neviens no starptautiskajiem līderiem nenoliedza faktu, ka ir noticis terorakts.

Lai mierīgas un priecīgas Lieldienas!

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveicināti, radioklausītāji! Es gribu jums paskaidrot tuvāk, kas šodien bija... Patiesībā, tā bija tāda liekulības stunda. Jums mēģina ieskaidrot, ka šodienas lēmuma projekts par to, ka mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, balstoties uz informāciju, balstoties uz Latvijas drošības jautājumu ne politiski, bet Latvijas interesēs, virzījām, ka caur Latviju nedrīkst plūst izejmateriāli, kas tiešā veidā nonāk Krievijā militārās industrijas stiprināšanai... Mēs virzījām konkrētu aicinājumu valdībai tūlītēji pieņemt mērus, lai šādām kravām netiktu izmantota Latvijas infrastruktūra, Latvijas kapitālsabiedrības, tātad ostas, dzelzceļš, jo tam ir pamatots iemesls.

Šodien lēmuma projektu noraidīja. JAUNĀ VIENOTĪBA izteica savu piedāvājumu, kas ir tik ļengans un nekāds, kas neprasa neko... tas tikai uzdod atbildību Eiropas Savienībai – ietvert nākamajā, 14., sankciju paketē (vēl nav zināms, kad tas notiks)... un tikai tad reaģēt. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz šodienas lēmumu, mangāna rūda, alumīnija oksīds, jebkas turpinās plūst caur mūsu ostām bez apstājas.

Ir divi svarīgi iemesli, kāpēc jārīkojas tūlītēji. Pirmais ir tas, ka Krievija tērē 300 tankus mēnesī Ukrainā, 250... līdz 250 no tiem nāk no rezervēm, 15 tankus Krievija ir spējīga saražot mēnesī jaunus. Šī rūda nonāk tieši šo 15 tanku ražošanai. Putins ir noteicis dubultot jaudas (pavasarī un vasarā ražošana notiek trīs maiņās), un šī rūda ir nepieciešama nekavējoties, un tieši tas ir tas spiediens, jo, pēc aprēķiniem, 2025. gadā rezerves tanki izsīks.

Otrs būtiskākais jautājums – tas nav visu Eiropas dalībvalstu... No loģistikas viedokļa šī rūda Krievijā var nonākt tikai caur Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un daļēji Somijas teritoriju, tāpēc ka tās ir vienīgās valstis, kam ir 1520 milimetru dzelzceļš, un caur ostu un pa dzelzceļu tām ir jānonāk uz Čeļabinsku. Citi ceļi ir ļoti apgrūtinoši. Tātad mēs šīs valstis tikai ietekmējam... šīs rūdas nogādāšanai.

Ja mēs lemsim – un tūlītēji lemsim –, mēs tieši ietekmēsim Krievijas spēju audzēt militāros muskuļus. Tāpēc man ir neizprotama šī nostāja, šī neizlēmība. Es uzskatu, ka Latvijas drošības jautājumā nav pieļaujamas politiskās spēlītes. Diemžēl opozīcija nebija spējīga to ietekmēt. Mēs uzstājam uz savu tūlītēju vēlmi Latvijai rīkoties, bet, kā redzams, šīs intereses, arī oligarhu intereses, lai caur ostām šīs kravas turpinātu plūst, ir lielākas par Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Novēlu visiem skaistas Lieldienas. Laikapstākļi būs priecējoši. Bet sekojiet rītdienas... man liekas, ka rītdiena, Zaļā Ceturtdiena, būs politiski ļoti interesanta.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Atis Švinka. Lūdzu!

 

A. Švinka (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu uzsvērt divas lietas, ko mēs skatījām šīsdienas Saeimas sēdē.

Pārējie runātāji varbūt tam nepieskārās, bet es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Aizsardzības industrijas likumu. Aizsardzības industrijas likums ir unikāls. Latvija ir viena no retajām valstīm, kas šādu likumu ir pieņēmusi un kas skaidri pasaka, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Tāpat šajā likumā tiek precizēti vairāki termini un lietas, tiek pateikts, kas ir aizsardzības industrija, tiek pateikts, kas ir Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekts, kas ir kopums, kas saistīts ar noteiktu NBS spējas attīstībai nepieciešamo preču, infrastruktūras vai pakalpojumu mērķtiecīgu izpēti, iegādi, ieviešanu, uzturēšanu, modernizēšanu.

Šajā likumā tiek runāts par darbības drošību un nepārtrauktību, par piegādes drošību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī par stratēģisko partnerību, kas ir: “Aizsardzības ministrijas un tās stratēģiskā partnera sadarbības veids, kas paredz aizsardzības industrijas pārstāvju integrāciju valsts aizsardzības sistēmā, papildus nodrošinot mērķtiecīgu to sagatavošanu nepārtrauktam darbam valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā.”

Likumā, protams, ir atrunātas vēl vairākas lietas. Tas ir ļoti nozīmīgs ceļš, lai stiprinātu Latvijas drošību, lai attīstītu aizsardzības industriju, lai attīstītu Latvijas aizsardzības industrijas ražotājus. Noteikti tiks turpināts darbs arī pie Ministru kabineta noteikumiem, lai precizētu, skaidrotu visus šos noteikumus Aizsardzības industrijas likuma rāmjos.

Otrs, ko pieminēja arī iepriekšējie runātāji, bija diskusijas, debates, kas ilga vairākas stundas, par pasākumiem, ko Latvijai darīt, lai ierobežotu mangāna rūdas eksportu uz Krieviju. Es arī pieturēšos pie viedokļa, ka mēs, lielākā daļa, esam vienoti. Mēs esam par to, lai agresors – Krievija – netiktu atbalstīts. Es teiktu pat tā, ka mēs visi esam par to, lai Ukraina uzvarētu un Krievija tiktu sakauta, lai Krievija tiktu sakauta gan diplomātiski, gan kaujas laukā... militāri, gan ekonomiski, gan finansiāli. PROGRESĪVIE darīs visu, lai to izpildītu, lai Krievija tiktu sakauta, šajā gadījumā, bez militārā... arī ekonomiski un finansiāli. Tāpēc, viennozīmīgi, tika meklēti labākie risinājumi, lai mangāna rūda netiktu vesta uz Krieviju, un vislabākais risinājums, lai nodrošinātu pilnīgu šī mērķa sasniegšanu, ir tāds, ka visa Eiropa piekrīt šo sankciju ieviešanai.

Saraksts varētu būt garš. Iesniedzēji minēja tikai mangāna rūdu, bet mēs zinām, ka Latvijas valdība un Latvijas cilvēki arī Briselē aizstāv šopirmdien... Lietuvas iniciatīvu par melnā metāla, vara un alumīnija atkritumu, metāllūžņu importu no Krievijas. Un bez Lietuvas atbalsta Latvija, Igaunija, Čehija... mēs strādājam daudz, lai arī pārējās valstis atbalstītu. Ko es gribu teikt? Krieviju nevar sakaut vienas dienas laikā, tas ir darbs katru dienu – vakar, šodien, rīt, un mēs esam gatavi to darīt.

Tas par šīsdienas Saeimas sēdi īsumā būtu viss.

Paldies jums.

Gribu novēlēt priecīgas Lieldienas, un uz redzēšanos!

 

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!