Frakciju viedokļi
2024. gada 15. februārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu atkārtoties – bija īsa, bet produktīva sēde, kurā mēs izskatījām vairākus jautājumus. Sākšu ar pozitīvo – mēs nolēmām piešķirt pilsonību jaunajai censonei no Ukrainas, kura ļoti labi jau šobrīd pārstāv Latviju. Tas tiešām bija tāds pozitīvs notikums, kuru ir vērts uzsvērt.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, manā skatījumā (ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ noteikti arī uztur), bija skolu slēgšana un pilsoņu iniciatīva “Lauku mazajām vidusskolām – būt!”, kas šodien tika izskatīta. Izvērtās ļoti plašas debates. Skaidrs, ka daudziem debatētājiem bija taisnība, ka šīs skolas ir jāsaglabā. Tā ir funkcija, kuru es personīgi redzu no iekšējās drošības
skatpunkta – skatos uz to caur iekšējo drošību. Ja mēs pierobežā slēdzam mazās skoliņas, slēdzam policijas iecirkņus, slēdzam pasta nodaļas, slēdzam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, beigu beigās sanāks tā, ka pierobežā arī uzņēmējiem vairs nebūs, ko darīt, jo bērnu, kurus laist skolās, nebūs.
Protams, varam domāt, tērzēt un runāt par optimizāciju un tā tālāk, un tā joprojām, bet skaidrs ir viens – ir funkcijas, valstiskās funkcijas, kuras nevis jāuzgrūž virsū pašvaldībām, bet jāuzņemas valstij. Manā skatījumā, tieši šis ir valstisks jautājums, valstij būtu jāuzņemas šefība pār šīm mazajām skoliņām, un tādā veidā mēs nodrošinātu kaut kādu rosību, dzīvību šajās mazapdzīvotajās vietās.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kategoriski uzskata, ka mazās skoliņas slēgt nedrīkst. Jāsaka – ja tās slēgs, partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, nākot pie varas, izdarīs pilnīgi visu, lai šīs skoliņas atjaunotu.
Liels paldies par uzmanību. Visiem jauku dienu!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!
J. Reirs (JV).
Labdien, radioklausītāji! Šodien es sākšu ar labu ziņu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Darbs, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sākusi septembrī, izveidojot likumu par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, ir noslēdzies. Mēs konstatējām vēl dažas nepilnības, un viena no tām bija tā saucamā hipotekārā dzimtbūšana – ka faktiski katrs hipotekārā kredīta ņēmējs Latvijā bija piesiets savai bankai ar visādiem sodiem un administratīviem šķēršļiem, pārejot no vienas bankas uz otru. Šodien, pieņemot četrus likumprojektus galīgajā lasījumā – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” un “Grozījums Notariāta likumā” –, tiek paredzēta jauna, moderna un, galvenais, lēta sistēma.
Pirmais. Aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa. Tas bija viens no galvenajiem šķēršļiem... šī hipotekārā dzimtbūšana. Katrā līgumā bija ierakstīti noteikumi, ka, ja jūs pārtraucat... vai pārejat pie cita kredītdevēja, ir jāmaksā maksa... atšķīrās no kredītiestādes uz kredītiestādi... pat bija gadījumi, ka virs tūkstoš eiro.
Otrs. Maksājums par jaunu kredītu noformēšanu... tā banka, kura piedāvās jums labākus nosacījumus... nedrīkst pārsniegt vienu procentu no kredīta atlikuma. Šis rādītājs, protams, nav obligāts, banka konkurences apstākļos var šo arī nepiemērot. Gadījumā, ja banka nepiemēro... šo pāreju... lai vēl vairāk ieinteresētu kredītņēmēju pāriet, kopējā maksa par pāreju būs ne vairāk kā
50–70 eiro, kas ir notariālais apstiprinājums un arī apstiprinājums zemesgrāmatā.
Kas vēl svarīgi – šajā gadījumā nebūs jāprasa atļauja pārejai, jo arī tādi punkti ir, ka esošā hipotekārā kredītiestāde... bez piekrišanas nevar pāriet... kredītņēmējs bez iestādes piekrišanas nevar pāriet uz citu iestādi. Šāds punkts ir izņemts, un visas darbības tiek veiktas moderni – elektroniski. Tātad būs iespēja sazināties attālināti gan ar vienu, gan ar otru banku.
Ļoti nozīmīgs punkts ir arī izbeigt nevajadzīgas prasības pēc nekustamā īpašuma vērtējuma, jo vienreiz jau šis īpašums ir novērtēts, un tā banka, kura piedāvās labākus nosacījumus, izvērtēs, vai ir nepieciešams papildu novērtējums vai ne. Likumā ir ieliktas formulas, kādā veidā var... bez papildu novērtējuma. Šīs izmaksas bija lielas – no 400 eiro, ļoti reti bija apmēram 200 eiro, bet pārsvarā – no 400 līdz 1500 eiro. Noteicām arī to, ka pārkreditēšanas process nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem.
Ar likumu mēs esam atcēluši reklāmas aizliegumu hipotekārajiem kredītiem (ar 2018. gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem no 2019. gada bija stājies spēkā aizliegums reklamēt). Tātad praktiski šis paplašinās iespēju bankām kreditēt, cīnīties par klientu, jaunām bankām vai jauniem spēlētājiem ienākt tirgū. Šie visi noteikumi, es domāju, palīdzēs mums tuvoties Eiropas vidējiem rādītājiem pārkreditēšanā. Latvija laikam ir pēdējā vietā – 2 procenti kredītu tiek pārkreditēti, Eiropā vidēji ir ap 30 procentiem. Un tas viennozīmīgi palielina konkurenci.
Tas būtu par šodien pieņemtajiem likumiem. Ir arī labā ziņa par iepriekš pieņemto likumu.
Bankas jau ir ieskaitījušas līdzekļus... tātad likumā bija paredzēts – katra ceturkšņa otrajā mēnesī ieskaita līdzekļus hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. Pilnā apjomā ir ieskaitīti līdzekļi par pirmo ceturksni, līdz 10. aprīlim bankas sarēķinās, cik kuram ir jāatmaksā, un elektroniski nodos šos datus Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests automātiski transferēs šos līdzekļus katram kredītņēmējam. Tātad no 10. līdz 30. aprīlim katrs hipotekārā kredīta ņēmējs, kura hipotekārais kredīts ir zem 250 tūkstošiem eiro, saņems atpakaļ aptuveni vienu trešdaļu no pārmaksātajiem procentiem, tiks atgriezta pārmaksātā nauda.
Tie būtu galvenie jautājumi, kurus es gribēju atzīmēt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edmundam Teirumniekam. Lūdzu!
E. Teirumnieks (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šoreiz gribu runāt par jautājumu, kas skar valsts policentrisko attīstību. Runa ir par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.–2026. gadam. Kāpēc tieši par šo?
Lieta tāda, ka jau 2022. gadā Ministru kabineta izbraukuma sēdē, kas notika Ludzā, tika pieņemts lēmums, ka tiek izstrādāts šāds plāns. Šobrīd, mēs redzam, ir ļoti būtiski iebremzējusies plāna izstrādes gaita un it sevišķi šajos ģeopolitiskajos apstākļos tiek aktīvāk arī no uzņēmēju vidus pausts, ka šādam plānam reģionālajā griezumā ir jābūt. Tāpēc ir notikušas vairākas Latgales apakškomisijas sēdes, kurās mēs to esam skatījuši. Aktīvi iesaistās LTRK Latgales padome un arī nevalstiskās organizācijas. Kur ir problēma?
Problēma ir saistīta ar to, ka patlaban tiek konstatēts, ka dotajā plānā ir vairākas nepilnības – faktiski nav definēts konkrēts mērķis vai arī uzdevumi, uz ko mēs virzāmies, tāpat arī nav noteikti atbildīgie un jo sevišķi precīzi – tie, kas būs atbildīgi par šī plāna ieviešanu.
Tāpat arī šobrīd esam konstatējuši lielu problēmu, ka ministrijas savā starpā īsti nekomunicēja šī plāna izstrādē un nav arī tāda kopīga viedokļa, ko mēs galarezultātā gribam sasniegt. Līdz ar to Latgales apakškomisija ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei ar lūgumu Ministru kabinetam izveidot speciālu komisiju, kas risinātu Latgales reģiona problēmjautājumus. Atbildi gaidām līdz februāra beigām, bet ceram, ka tomēr šis, ne tikai Latgales, bet kopumā Latvijas, policentriskas attīstības jautājums tiks skatīts nopietnāk.
Nākamais ir jautājums, kas skar skolu tīkla reformu. Kolēģi to jau arī nedaudz ieskicēja. Bet, kas ir būtiski, – faktiski pamatā mēs skatāmies uz kvantitatīvajiem rādītājiem, bet mazāk runājam tieši par kvalitatīvajiem kritērijiem un to sasniedzamību, un šobrīd, atkal atgriežoties pie Latgales apakškomisijas, jau vairākās sēdēs mēs esam skatījuši arī skolu tīkla reformu, un šobrīd visaktīvākā, ja tā varētu izteikties, ir tieši Līvānu novada pašvaldība. Ir bijusi gan novada priekšsēdētāja, gan arī skolu direktoru vizīte, arī “Nacionālā apvienība” tikās ar šo delegāciju.
Ja mēs skatāmies, idejiski tā nav tikai Līvānu problēma, tas attiecināms gan uz Ludzas, gan arī uz Preiļu novadu. Tāpat ir saņemta vēstule... ne vēstule, bet komentāri no Krāslavas novada. Kur ir lielākie draudi? Lielākais drauds ir reģionu jeb lauku teritoriju tā sauktā iztukšošanās, jo šobrīd mēs raugāmies tikai no finanšu ieguvuma, kas attiecināms uz Izglītības un zinātnes ministrijas portfeli, bet ilgtermiņā nav ņemts vērā uzņēmējs. Tas ir pats pirmais jautājums, par ko jau teicu, – valsts policentriskas attīstības viedoklis šeit netiek apskatīts vai, pareizāk sakot, izvērtēts. Tā ka pie šī jautājuma būtu jāstrādā.
Nākamais, kam nedaudz būtu jāpieskaras. Tas ir pēdējā Juridiskās komisijas sēdē izskatītā likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” jautājums. Runa ir par to (un šodien arī tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš), ka mainīsies kadastrālās vērtības noteikšanas principi, kur parādās divi jauni kadastrālās vērtības veidi – fiskālā un universālā kadastrālā vērtība.
Tieslietu ministrija bija sākotnēji iesniegusi priekšlikumus, kurus pēc tam, atkārtoti izdiskutējot ar Latvijas Pašvaldību savienību un citiem interesentiem, ir mainījusi un ārpus termiņa iesniegusi jaunus priekšlikumus, bet, lai nav tā, ka veidojas situācija, ka šos priekšlikumus, kas ir iesniegti ārpus priekšlikumu iesniegšanas termiņa, kā savus pārņem Juridiskajā komisija, tika pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam līdz šī gada 26. februārim.
Tas būtu viss.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Teirumniekam.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Līga Kļaviņa. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” turpmāko virzību. Kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre apliecinu, ka rūpīgi izvērtēsim un ar rītdienu Ministru kabinetā uzsāksim sarunas ar visām pašvaldībām no visiem reģioniem par to, cik kvalitatīvi ir sagatavots šis jaunais modelis sadarbībā ar visām ministrijām.
Vēl gribu vērst uzmanību arī uz likumprojektu, kas tika apstiprināts otrajā lasījumā. Tas ir saistībā ar grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt pilngadību sasniegušām... personām ar smagu invaliditāti aizstāvību arī tad, kad tās kļūst pilngadīgas. Un precīzāk – lai saprastu šo grozījumu mērķi, gribu teikt, ka ir mūžīgie bērniņi, kuriem, iestājoties pilngadībai, viņu iespējas saņemt pabalstus turpināsies neatkarīgi no tā, vai dokumenti ir sakārtoti vai nav. Tātad problēma tiks novērsta, un jaunie grozījumi paredz, ka piedzimšanas pabalstu piešķirs arī par audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotu bērniņu vecumā līdz vienam gadam. Tas samazinās lēmumu pieņemšanas birokrātiju.
Gribu arī vērst uzmanību, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš informēja par to, ka Labklājības ministrija gatavo un Sociālo un darba lietu komisijā tika skatīts kopējais sociālo pabalstu konceptuālais ziņojums, tātad visi sociālie pabalsti tiks pārskatīti. Ļoti daudzi pabalsti jau vairākus gadus ir esošajā līmenī un netiek līdzi inflācijai, tāpēc arī tur ceram uz pozitīvu risinājumu.
Vēl vēlos uzsvērt, ka šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika skatīts likumprojekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”, ko komisija ierosināja atzīt par steidzamu, tāds tas tika arī atbalstīts. Būtiskākais mērķis ir palielināt tieši uz eksportu orientētu investīciju vidi un mūsu tautsaimniecības konkurētspēju. Tā doma ir izveidot zaļo koridoru, kas paredzētu visas procedūras un pakalpojumus tiem uzņēmumiem, kas šajā gadījumā klasificējas inovatīvajiem investīciju projektiem... vismaz par
50 procentiem samazināt nepieciešamo laiku, lai viņi varētu samazināt administratīvo slogu un veiksmīgi turpināt tālāk.
Ceram, ka šis likumprojekts kā steidzams tiks aktīvi izvērtēts arī komisijā un Saeimas deputāti to atbalstīs, jo tas ir visu mūsu Latvijas investīciju piesaistes interesēs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kļaviņai.
Tagad vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Andrim Šuvajevam. Lūdzu!
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien, radioklausītāji! Es no savas puses vēlos vērst uzmanību trim jautājumiem, jo tie tika pieminēti... bet atkārtosimies, un es uzsvēršu arī tieši PROGRESĪVO nostāju.
Viens no droši vien svarīgākajiem likumprojektiem, kas vispār pagaidām šajā gadā ir izskatīts Saeimā, saistās ar hipotekāro kredītu iespējām tikt nomainītiem no vienas bankas uz otru. Šis ilgstoši ir bijis sāpīgs jautājums, un tas ir fakts, ka Latvijas iedzīvotājiem šādas iespējas līdz šim nav bijušas vai, pareizāk sakot, ir bijušas ļoti ierobežotas un bijušas apvītas ar dažādiem šķēršļiem. Cerams, ka šobrīd mēs speram ļoti, ļoti lielu soli pretī tam, ka ikviens hipotekārā kredīta ņēmējs, saņemot labāku piedāvājumu no citas bankas, varēs ļoti viegli, attālināti un pietiekami ātri aiziet pie jaunās bankas un līdz ar to samazināt savas izmaksas, kas viņam saistās ar hipotekāro kredītu.
Ceram arī, ka līdz ar to konkurence, kas banku sektorā līdz šim ir trūkusi, šādā veidā tiks iekustināta. Tas nozīmē arī to, ka nākamie... topošie hipotekārie kredītņēmēji varēs saņemt labākus piedāvājumus no bankām un šādā veidā šo tirgu mazliet iekustināt. Tas ir viens ļoti, ļoti svarīgs jautājums, ko jaunā valdība vēl pērn septembrī norādīja kā vienu no svarīgākajiem darbiem. Šodien tas ir izdarīts.
Otra lieta, ko tikko arī Kļaviņas kundze pieminēja, ir likumprojekts par inovatīvās uzņēmējdarbības veicināšanu. Es pat nedomāju, vai līdz galam ir novērtēts, cik svarīgs ir šāda veida likumprojekts un cik svarīgi ir, ka valsts patiesībā pasaka to, kas ir tās tautsaimniecības, ekonomikas nozares, kuras ir prioritāri jāatbalsta. Līdz šim mums valstī bija ļoti liela nevēlēšanās norādīt, ka ir nozares, kā, piemēram, bioekonomika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kas ir prioritāri jāatbalsta, jo mēs redzam, ka nākotnē tām ir lielāks izaugsmes potenciāls un līdz ar to lielāka iespēja veicināt lielākus nodokļu ieņēmumus, kas mums ļautu brīvāk rīkoties ar papildu līdzekļiem valsts budžetā.
Beidzot šodien tādā valsts līmenī, likuma līmenī, mēs esam norādījuši, kas ir šāda veida prioritārās jomas, kas turpmāk saņems gan atvieglotas iespējas attiecībā uz dažādu procesu organizēšanu – tā saucamie zaļie koridori –, gan, manuprāt, līdz ar to kopumā saņems papildu politisko uzmanību.
Un trešā, beidzamā lieta ir jau vairākkārt pieminētais jautājums par skolu finansēšanu. Protams, arī no PROGRESĪVO puses mēs uzskatām, ka šādi jautājumi ir jādiskutē komisijās, plašāk Saeimā. Varu tikai censties nomierināt iedzīvotājus, ka no koalīcijas puses mēs šim jautājumam pievēršamies ļoti atbildīgi, arī konkrēti no PROGRESĪVO puses.
Mūsu pārziņā ir Satiksmes ministrija, mēs redzam: ja gadījumā notiks kādas izmaiņas skolu tīklā, tad ir absolūti svarīgi pārliecināties, ka skolēniem tas nenozīmēs grūtākas iespējas nokļūt jaunajās skolās. Tas, protams, nozīmē, ka Satiksmes ministrijai ir jābūt ļoti cieši iesaistītai tajā, lai nodrošinātu nepieciešamo ceļu infrastruktūru.
No savas puses varu apliecināt, ka mums šis jautājums ir prioritārs un mēs pie tā noteikti strādāsim kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Šuvajevam.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Māris Sprindžuks. Lūdzu!
M. Sprindžuks (AS).
Godātie radioklausītāji! Jā, šodien bija vislielākās debates par diviem jautājumiem. Viens bija jau pieminētais 10 705 iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par lauku mazo vidusskolu slēgšanu vai neslēgšanu. Šeit tiešām atšķīrās redzējums. Mūsu partija norādīja uz to, ka ir sekas nepareizai valsts reģionālajai politikai, kurā nozaru ministrijas savus optimizācijas plānus veido atrauti viena no otras. Izglītības un zinātnes ministrija – par sevi, Satiksmes ministrija ar pastu – par sevi, Iekšlietu ministrija ar policiju un ugunsdzēsību – par sevi, Labklājības ministrija ar sociālās aprūpes organizāciju – par sevi, Veselības ministrija – par sevi, un tā tālāk. Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nav izveidojusi nekādu reģionāla līmeņa koordināciju starp nozaru ministrijām un pašvaldībām.
Tieši tādēļ mums ir 10 tūkstoši iedzīvotāju protesta parakstu... par skolām, tieši tikpat daudz parakstu nāk par pasta lietām, un nebūs nekāds brīnums, ka nāks vēl par citām nozarēm. Tātad, kamēr valsts neizveidos reģionālo politiku un mehānismu, kā koordinēt un sadarboties starp ministrijām un pašvaldībām, mums diemžēl nāksies saskarties ar iedzīvotāju neizpratni. Mēs nekur patiesībā nevirzāmies, mēs ejam viens pret otru.
Otra garā diskusija bija par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts tika virzīts uz pirmo lasījumu. Arī šeit APVIENOTAIS SARAKSTS norādīja, ka pieeja – uzrakstīt garā nacionālajā sarakstā sugas, kurām nevajadzētu Latvijā atrasties, piemēram, zeltslotiņām vai Spānijas kailgliemežiem, – ir ļoti vienkāršota; ka tā paredzētu padarīt iedzīvotājus vai īpašniekus atbildīgus par to, ka viņu īpašumā kaut kas ir nokļuvis; un ka tomēr šī pieeja būtu jāorganizē pilnīgi otrādi. Tātad ministrijai kopīgi ar pašvaldībām jāveido metodisks atbalsts, kā apkarot šo ligu, un jāpalīdz iedzīvotājiem. Un ir ļoti daudz dažādu veidu, kā to varētu labāk darīt. Kā piemēru mēs minējām cīņu ar kūlu vai novadgrāvju kopšanu, kur pašvaldības, ar iedzīvotājiem sadarbojoties, pēdējo 10–15 gadu laikā jau ir diezgan daudz padarījušas.
Savukārt ar cīņu pret invazīvajām sugām Latvijā nevedas – kaut vai ar tiem pašiem latvāņiem. Un šeit viennozīmīgi ir jāmaina pieeja, kā mēs organizējam politiku, no tādas papīra politikas uz praktisku sadarbību ar iedzīvotājiem, kuri grib sakopt savus īpašumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Mārim Sprindžukam.
Un frakciju viedokļus šodien noslēdz frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien bija samērā interesanta darba kārtība, interesanti likumprojekti, bija aktīvas debates. Mūsu frakcija bija iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas ietver sevī pabalstu paaugstināšanu bērna kopšanas periodā. Ņemot vērā, ka pēdējos piecos gados dzimstība Latvijā strauji samazinās, mums ir nepieciešams motivēt jaunās ģimenes paplašināties. Šobrīd vērojam tādu situāciju, ka mēs finansiāli sodām tos cilvēkus, kuri ir nolēmuši laist pasaulē bērnus. Pirmoreiz par iesniegto likumprojektu “par” bija nobalsojuši 30 deputāti, šodien tie bija 38. Centīsimies panākt savus mērķus.
Otra globālā tēma, kas skar vairākus Latvijas iedzīvotājus, ir lauku skolu aizvēršana. Mēs šodien atbalstījām iesniegto iniciatīvu un gribētu, lai Izglītības un zinātnes ministrija rastu risinājumu šai problēmai. Ir vairāki iemesli, kas liecina, ka reforma ir pret Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, gan pedagogi, gan bērni ir spiesti pārvākties no laukiem uz pilsētām, ņemot līdzi savas ģimenes; tiek apdraudēta lauku nākotne; pastāv risks, ka laukos nebūs dzīvības un tiks attīstītas tikai lielpilsētas. Piekrītu tam, ko šodien teica kolēģi: tur, kur tiek jauktas skolas, tur tiek celti cietumi.
Jaukas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!