Frakciju viedokļi 2024. gada 1. februārī

(01.02.2024.)

 

Frakciju viedokļi

2024. gada 1. februārī

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir sākusies pārraide “Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pagājušajā nedēļā mēs iesniedzām pieprasījumu, kurš šodien tika nodots Pieprasījumu komisijai. Mūsu pieprasījums ir satiksmes ministram Kasparam Briškenam par “Latvijas Pasta” slēgšanu ārpus lielajām pilsētām. Mēs regulāri saņemam Latvijas valsts iedzīvotāju sūdzības par “Latvijas Pasta” nodaļu slēgšanu ārpus lielākajām pilsētām, tādēļ mēs uzdevām vairākus jautājumus ministram un gribam sagaidīt no viņa atbildes, lai risinātu šo problēmu un uzlabotu mūsu iedzīvotāju... kvalitāti.

Iesniedzām arī grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Tie paredz pabalstu paaugstināšanu bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kuriem invaliditātes cēlonis ir saslimšana no bērnības un kuriem nepieciešama kopšana. Mūsu mērķis ir sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības un nabadzības risku samazināšana noteiktai iedzīvotāju grupai. Mēs uzskatām – ja cilvēks pats nespēj parūpēties par sevi, tad valstij ir pienākums sniegt sociālo palīdzību uz sabiedrības solidaritātes... pamata.

Paldies. Ražīgu piektdienu!

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto iespēju. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tā kā šī bija tāda dalīta Saeimas sēde, es gribētu sākt ar iepriekšējo sēdi, kuru mēs līdz galam nepabeidzām. Mūsu skatījumā, tajā bija svarīgas ārpolitikas debates. Nedaudz pieskaršos šīm ārpolitikas debatēm. Protams, ir ļoti labi, ka tādas debates pastāv, tādām debatēm vajadzētu būt gan par ārējo drošību, gan iekšējo drošību, gan ekonomiku – par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem. Bet ko tieši šoreiz es gribētu akcentēt?

Mūsu, partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, pozīcija ir sekojoša. Mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam NATO, kas nodrošina mūsu iekšējo un ārējo drošību. Par to nav un nevar būt nekādu diskusiju. Bet ir jautājumi, uz ko es gribētu norādīt un ko mēs kā partija nesaklausījām šajā ikgadējā ziņojumā, tie ir jautājumi, kas skar ekonomisko attīstību. Jāsaprot, ka šobrīd mēs kā tauta, latvieši, izmirstam, braucam projām, jo valsts nevar nodrošināt tādu ataudzi, lai mēs šeit, uz vietas, varētu attīstīties un izaugt. Un mēs nedzirdējām šo jautājumu risinājumus. Nav nekāda plāna... nav konkrēta plāna ekonomikas attīstībai, kā piesaistīt investīcijas... Tātad faktiski šobrīd... Protams, nevar apgalvot... tur visi cilvēki arī strādā un kaut ko dara, bet, mūsu, partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skatījumā, pilnīgi noteikti ir nepieciešama revīzija mūsu ārpolitiskajā dienestā. Ir jāsaprot, kāds ir pienesums, kāda ir pievienotā vērtība šim diplomātiskajam korpusam. Mūsu skatījumā, diplomāti ir... vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas viņiem ir jāattīsta, ir ekonomiskie jautājumi, jāpalīdz mūsu uzņēmējiem, tādā veidā jālobē Latvijas intereses ārvalstīs. Kategoriski nav pieņemams, ka diplomātiskais korpuss kaut kādā veidā kļūst par tādiem kā tūristiem... drīzāk jāsaka tā.

Jebkurā gadījumā, kā mēs minējām, partijas nostāja ir tāda, ka visā tanī ir jātaisa revīzija, jāskatās, kāda tam visam ir pievienotā vērtība. Varbūt ir vietas, kur nepieciešamas jaunas vēstniecības, varbūt ir vietas, kur vispār tās nav vajadzīgas un viss jāklapē ciet, jāatstāj kaut kāds viens konsulārs, kurš nodrošina tikai nelielu saikni. Tātad tas ir tāds nedaudz ieskats ārpolitikas debatēs.

Tāpat arī jautājums par ēnu ekonomiku. Valdība absolūti neko nedara, lai apkarotu ēnu ekonomiku. Tas plāns, kas šobrīd ir, – tas ir nožēlojams, bez ambīcijām un vispār nerisina jautājumu.

Pārlecot atpakaļ... pie šīsdienas sēdes, kas tad, manā un mūsu, partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skatījumā, bija svarīgi? Neapšaubāmi, tas bija likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, par kuru mums frakcijā dalījās viedokļi, jo es uzstāju uz to, ka ir jābūt zināmai konsekvencei un nedrīkst ceļu satiksmes drošību regulēt tikai ar sodiem, tas ir tikai viens neliels instruments, kurš nedrīkst būt par pamatu visam. Daudz svarīgāka ir prevencija, daudz svarīgāks ir izglītojošais darbs, daudz svarīgāks ir šoferu apmācības process... un vēl, un vēl, un vēl es šeit varētu uzskaitīt, bet izskatās tā, ka deputāti bieži vien neizprot lietas būtību un mīļā miera labad nobalso par sodu palielināšanu, domājot, ka tas uzlabos ceļu satiksmes drošību. Diemžēl tas neuzlabos ceļu satiksmes drošību.

Šie priekšlikumi, kas nāca no citām partijām, no citām frakcijām, netika atbalstīti, manā skatījumā, labi priekšlikumi, jo es arī uzsvēru to, ka ir lietas, kurām nav partijiskās piederības, tās ir ārējā drošība, iekšējā drošība, un ceļu satiksmes drošība, kā zināms, ir viens no iekšējās drošības elementiem. Tā ka bija tādas diezgan karstas diskusijas. Kurš saprata, kurš nesaprata, ko es teicu, redzēsim, mēģināsim vērst lietu par labu un turpināsim darbu pie tā.

Jautājums par pastu. Jā, te izskanēja no kolēģiem. Tātad es gribu atgādināt ne tikai klausītājiem, bet arī deputātiem – lai zinātu –, ka pasta nodaļu slēgšana... tas tiešā mērā ir saistīts arī ar apziņošanu, ar iekšējo drošību, jo X stundā, ja kaut kas nelabs pie mums notiek, tad mēs paļaujamies uz šūnu apziņošanas shēmu, bet tādas lietas var nestrādāt. Gribu atgādināt visiem valdošajiem, ka pasta nodaļu slēgšana, skolu slēgšana, policijas iecirkņu slēgšana, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecirkņu slēgšana – tas tiešā mērā ir saistīts ar mūsu iekšējo drošību, pirmkārt, ar iekšējo drošību, otrkārt, ar cilvēku palikšanu lauku reģionos, jo tā jau beigās mēs visi varēsim pārvākties uz Rīgu un Pierīgu un reģionos vairs nepaliks neviens cilvēks. Tātad, ja tas kaut ko maksā valstij, tad ir jādabū līdzekļi, kā jau es iepriekš minēju, jācīnās ar ēnu ekonomiku, jāpiesaista investīcijas. Mums ir jāmaksā par tām lietām. Tās ir ļoti būtiskas lietas. Un, ja tagad pasaka, ka bērnam uz skolu būs jābrauc 40 kilometri, tad man liekas, kāds nav... lidinās mākoņos. Viņi vispār nesaprot, ap ko tās runas... iet.

Tā ka, draugi, problēmu ir daudz, problēmu risinājumu pagaidām nav, visām ir jāgūst risinājumi. Centīsimies vērst visu par labu.

Nu ko, jaukas brīvdienas visiem!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Zane
Skujiņa-Rubene. Lūdzu!

 

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Paldies par doto vārdu. Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz trīs, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem, kas šodien tika skatīti.

Viens no tiem ir par grozījumiem Sporta likumā, un JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģu virzītais likumprojekts paredz, ka turpmāk Latvijas valsts komandu sporta spēļu izlasēm būs liegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm, un aizliegums būs spēkā arī gadījumā, ja šo valstu sportisti startēs zem neitrālā karoga. Šādā veidā mēs vēlreiz un vēlreiz apliecinām mūsu atbalstu mūsu draugiem Ukrainā un cenšamies bloķēt saknē jebkādus Krievijas centienus izmantot sportu kā “maigās varas” ieroci, kā arī leģitimizēt savus kara noziegumus caur sporta nozari. Tas, mūsuprāt, bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko mēs šodien skatījām.

Noteikti jāpiemin arī grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ko minēja arī kolēģis Zivtiņa kungs. Ar šiem grozījumiem mēs plānojam palielināt sodus autovadītājiem, kuri rupji pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu... ja mēs skatāmies tādu piemēru, tad... līdz šim, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu no
61 kilometra līdz 70 kilometriem stundā neapdzīvotā vietā, naudas sods bija no 360 līdz 480 eiro ar autovadītāja apliecības izmantošanas aizliegumu uz sešiem mēnešiem, šim likumam stājoties spēkā, naudas sods palielinās un arī autovadītāja apliecības izmantošanas aizliegums būs uz deviņiem mēnešiem.

Vēl noteikti svarīgi atzīmēt likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”, kas, mūsuprāt, ļoti pozitīvi ietekmēs konkurenci banku sektorā. Vēlos informēt, ka pārkreditēšana turpmāk būs vienkāršāka un patērētājiem būs daudz vienkāršāk mainīt bankas, kurās viņiem ir, teiksim, hipotekārais kredīts. Tas veicinās, kā jau minēju, ļoti, ļoti vajadzīgo konkurenci banku sektorā. Šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Tā ka skatīsimies, kā tad tālāk šis jautājums virzīsies.

Tas no manis šodien viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zanei Skujiņai-Rubenei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji, Latvijas iedzīvotāji, visi, kas seko līdzi Latvijas politikai! Šodien sēdē bija karstas debates par priekšlikumu, ka visos veikalos pie cenas būtu jānorāda karodziņš, no kuras valsts attiecīgā prece ir cēlusies vai kur tā ir ražota. Ideja, no vienas puses, ir saprotama. Pamatā droši vien tā ir vērsta uz Krievijas, Baltkrievijas precēm, lai iedzīvotājs, pircējs uzreiz var redzēt, ka konkrētā prece... nu, savā ziņā tieši vai pastarpināti faktiski arī sponsorē karadarbību.

Mūsu frakcijas ieskatā, ideja ir apsveicama, tomēr praktiskā ieviešana... drukāt krāsainus karodziņus visos veikalos, arī mazos laukos veikaliņos, kur nu vēl tie ir palikuši, – tas tomēr ir nesamērīgs un dārgi īstenojams priekšlikums. Bet, es domāju, ņemot vērā, ka šis likumprojekts iet tālāk komisijā, tad otrajā, trešajā lasījumā tas tiks precizēts, un mērķis tiks sasniegts. Patiešām arī personīgi aicinu jūs pievērst uzmanību, kur konkrētā prece ir ražota, no kurienes tā nāk – no Krievijas, Baltkrievijas, varbūt arī Ķīnas. Starp citu, es pats cenšos, cik nu tas ir iespējams... Jāsaka, grūti to dzīvē ieviest. Diemžēl ir ļoti daudz preču, kas ir ražotas Ķīnā. Tomēr, manuprāt, tas ir ļoti apsveicami.

It sevišķi jāatzīmē, ka šonedēļ mums Saeimā bija neliela tikšanās ar Tibetas pārstāvjiem, ar Tibetas trimdas administrācijas vadītāju, un cita starpā arī iepriekšējie šīs Saeimas deputātu grupas, kas izveidota Tibetas atbalstam, vadītāji tajā piedalījās. Protams, tas viss saistās ar mūsu ārlietām.

Pirms nedēļas Saeimā bija plašas debates par ārlietām – ļoti garas, un tēmas varbūt atkārtojās. No savas puses gribu uzsvērt ārlietu ministra atbildību par rezultātiem vai rezultātu trūkumu mūsu kopējā ārpolitikā. Paldies, protams, vēstniecību darbiniekiem un Ārlietu ministrijas darbiniekiem, arī es kā Ārlietu komisijas pārstāvis varu teikt vislabākos vārdus par šiem profesionāļiem, ekspertiem, bet tomēr pašam ministram ir jānes lielāka atbildība par to, ko viņš dara un ko viņš nespēj izdarīt. Patiešām, ja nevar šos pienākumus pienācīgi pildīt, tad jādod vieta citam politiķim.

Pēdējais temats, kam gribu pavisam īsi pieskarties, arī, protams, ir saistīts ar ārpolitiku. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. APVIENOTAIS SARAKSTS jau vakar paziņoja savu sarakstu. Reinis Pozņaks būs tā līderis. Domāju, ka visi, kas Latvijā seko līdzi politikai un mūsu valsts atbalstam Ukrainai, Reini Pozņaku labi zina, es personīgi arī ļoti priecājos, ka viņš iesaistās aktīvajā politikā. Arī vairāki mani APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi ir gatavi palīdzēt Reinim šajā ne vieglajā darbā – Raimonds Bergmanis, kas ir aizsardzības eksperts, Česlavs Batņa – izglītības (arī vakar viņam nācās būt televīzijā); Māris Sprindžuks – reģionu pārstāvis, Edgars Putra – lauksaimniecības eksperts, Māris Kučinskis – visiem labi zināmais, Andris Kulbergs – vienmēr aktīvais... Un es, jūsu padevīgais kalps, arī startēšu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Paldies par uzmanību, un sekojiet līdzi politikai gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Skaidrītei Ābramai. Lūdzu!

 

S. Ābrama (PRO).

Labdien, visi, kas mani klausās! Šodien Saeimas sēde beigusies neparasti agri, bet, neraugoties uz to, mums ir bijušas dažas ļoti interesantas debates... diezgan tādas spraigas. Vienas no tām mans kolēģis Juris Viļums tikko pieminēja, es arī gribētu mazliet par to parunāt.

Ņemot vērā, ka tas jautājums jau tika risināts... Šo jautājumu ir sākusi risināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, proti, runa ir par priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Tātad grozījumi nosaka divus punktus: pirmkārt, ka pie cenu zīmēm mazumtirdzniecības vietās ir jābūt norādītai preču ražošanas vietai karodziņa formā; otrkārt, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kā šis karodziņš izskatīsies, kādā veidā būs cenu zīme un kas vēl jāņem vērā.

Nu, jāsaka, jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par šo bija ļoti spraigas debates. Sēdē piedalījās arī nozaru pārstāvji – gan mazumtirgotāji, gan ražotāji –, un mēs nācām pie secinājuma, ka... vai tas karodziņš tomēr nav pārāk ierobežojošs, tieši uzliekot... ja valsts uzliek šādu pienākumu tirgotājiem, mazumtirgotājiem, jo, lai varētu sadrukāt uz cenu zīmēm karodziņus, tas daļai mazumtirdzniecības tīklu, pat tiem, kas ir iepirkumu grupas... Ir jāiegādājas printeri, jānoregulē, lai Latvijas karodziņš nebūtu sajaucams, teiksim, ar Austrijas, un lai vispār varētu atpazīt pēc karodziņiem. Mēs jau uzsākām debates, vai nevajadzētu meklēt vieglāku veidu – ir būtiski, lai patērētājs zina, kuras valsts prece tiek iegādāta, – vai tas nevarētu būt atspoguļots uz cenu zīmes uzraksta formā.

Otrs – tas, cik tālu Ministru kabinets ar noteikumiem drīkst iejaukties, pasakot, kam un kā ir jābūt preču cenu zīmēs. Ir noteiktas prasības, kas ir jāievēro, attiecībā uz cenu, svaru, izvietojumu, saskatāmību, burtu lielumu un tā tālāk.

Ja tagad mēs izejam uz to, ka būtu jānorāda karodziņš, principā tam būtu jāattiecas uz visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tīkliem – gan lielajiem, gan mazajiem. Turklāt tas attiektos arī uz visām pārtikas precēm, kas ir mazumtirdzniecības tīklos. Kā daudzi no kolēģiem, kas paši ir uzņēmēji un nodarbojas ar preču tālāku izplatīšanu, saka, tie varētu būt 20 tūkstoši vienību, kam regulāri mainās cenas un kas ir jāpārdrukā.

Jāsaka tā, šis ir bijis pirmais lasījums, un likumprojekts vēl noteikti mainīs saturu, jo, uzklausot ne tikai ražotājus un mazumtirgotājus, bet arī iestādes, kas ir kompetentas šo cenu zīmju izveides uzraudzībā, lai atbilstu standartiem, normām, iebilda, ka tas ir pārmērīgi. Tas ir nesamērīgi – teiksim, izvirzīt tādu obligātu prasību no valsts puses: tikai karodziņu. Manā skatījumā, noteikti ir jābūt brīvprātības principiem – kas grib, lai drukā karodziņus, kas vēlas un kam nav tādu iespēju, lai liek uzrakstu. Protams, tam ir jāattiecas uz visām pārtikas precēm. Ne tikai Latvijas preces varam izcelt... kā mārketinga akciju veidā, bet tas ir jānorāda uz visām precēm, un, protams, tam ir jāattiecas uz visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tas ir liels vai mazs, jo mērķis jau ir patiesībā viens un ļoti labs – tas ir informēts patērētājs. Lai patērētājs zina, kurā valstī ražoto produkciju pērk, ja tas ir tam svarīgi.

Bet diemžēl mums, patērētājiem, ir dažādas preferences. Citi ir ļoti lojāli Latvijas pārtikai, citiem preference ir lētākais pārtikas produkts – cena – un varbūt ražošanas valstij nav nekādas nozīmes. Protams, ir patērētāji, kuri gribētu zināt, vai piens “Annele” tiešām ir Lietuvas piens vai tas tomēr ir Latvijas piens. Tā ka patērētāju informēšanai droši vien ir jāmeklē kaut kādi veidi, kā atvieglot... bet neapšaubāmi, ir daudz problēmu, jo ražošana un izcelsme, un daudz kas cits – tas nav viens un tas pats.

Tas ir par priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Un otrs, par ko es vēl gribētu parunāt, ir likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Ņemot vērā, ka tas attiecas uz ļoti būtisku tēmu Latvijas darba tirgū, respektīvi, mums trūkst cilvēku, mums nav pietiekama darbaspēka, uzņēmēji – vietējie uzņēmēji, ārvalstu uzņēmēji – sūdzas, ka varētu attīstīt, kāpināt jaudas, bet nepietiek darbaspēka, šis ir grozījums, kas nepieciešams, lai gadījumā, ja atvieglo darbaspēka iekļuvi Latvijā, šo imigrāciju, būtu arī lielāka atbildība darba devējiem: ko tie aicina, uz cik ilgu laiku aicina, kādas ir prasības, lai, atbraucot uz Latviju no kādām trešām valstīm, imigranti, kas varbūt kādu nedēļu nostrādā... pēc tam viņi vienkārši pazūd no tā uzņēmuma un neviens nezina... jo tas netiek kontrolēts.

Tā ka šis grozījums Imigrācijas likumā ir absolūti nepieciešams. Es arī darba devējus noteikti aicinu rūpīgi sekot... ar saviem priekšlikumiem... kā virzīsies diskusijas par šo likumprojektu... grozījumu tālāka virzība... noteikti, noteikti iesaistīties. Mēs nedrīkstam nekontrolēti ievest šeit darbaspēku un pēc tam atstāt viņus viņu pašu ziņā, darba devējiem jābūt atbildīgiem par to, kas tiek atvests uz šejieni un kaut kādā veidā arī kontrolēts... un atpakaļ uz viņu izceļošanas zemi tālāk kontrolēti nogādāts.

Tas bija būtiskākais, par ko es gribēju šodien runāt.

Paldies par uzmanību. Lai jums ir jauks nedēļas nobeigums!

 

Vadītāja. Paldies Skaidrītei Ābramai no frakcijas PROGRESĪVIE.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

 

I. Indriksone (NA).

Labdien visiem, kas seko līdzi valdības un arī parlamenta darbam! Šodien parlamentā bija vairāki būtiski jautājumi un arī diskusijas par likumprojektiem.

Viens no sen gaidītiem un jau pirms pusgada, vēl valdībā strādājot, rosinātajiem likumprojektiem – “Grozījums Imigrācijas likumā”. Šodien Saeimā tika izskatīts un arī atbalstīts Imigrācijas likuma grozījums, kas paredz noteikt lielāku atbildību darba devējiem, kas uzaicina trešo valstu iedzīvotājus strādāt Latvijā ar darba vīzām. Tas ir būtisks nosacījums, lai mēs varētu gan saņemt informāciju, gan laicīgi reaģēt uz to, vai šie uzaicinātie cilvēki, kas šeit strādā ar īstermiņa darba atļaujām, reāli tiek nodarbināti, vai par viņiem tiek samaksāti likumā noteiktie nodokļi... un ienākumi.

Ja šī informācija tiks slēpta vai nekorekti sniegta vai faktiski netiks nodrošināta pienācīga likuma izpilde, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde drīkstēs atņemt uzaicināšanas iespēju šādiem uzaicinātājiem uz gadu. Tas būtu normāls risinājums, lai ierobežotu negodprātīgo uzaicinātāju biznesu, kas faktiski jau šobrīd izraisa tādu reakciju, ka Latvija kļūst par trešo valstu darbaspēka tranzītvalsti. Ļoti daudzi uzaicinātāji faktiski aicina darbiniekus nevis Latvijas darba devējiem, bet jau citām valstīm, un mēs vairs nevaram kontrolēt, kas tieši iebrauc Latvijā un kur paliek.

Šis ir ļoti būtisks lēmums – grozījums Imigrācijas likumā, kas dos tiesības atņemt šo uzaicināšanas iespēju ne tikai uzņēmumiem kā juridiskām personām, bet arī uzņēmumu valdes locekļiem. Līdz ar to viņi nevarēs īstermiņā mainīt uzņēmumus un turpināt savu rūpalu, ja tas būs neatbilstoši likuma noteikumiem.

Būtisks lēmums ir arī grozījumu Sporta likumā pieņemšana. Tas nodrošinās mūsu sportistiem iespēju, ka viņi netiks piespiesti startēt turnīros komandu sportā kopā ar komandām no agresorvalstīm – Krievijas,
Baltkrievijas –, arī tad, ja tās startē neitrālā statusā. Latvijā ir aizliegts organizēt tādas komandu sporta spēles, kurās piedalās šo agresorvalstu sportisti.

Būtisks jautājums šodien bija arī kolektīvais iesniegums “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”, kurš tika nodots Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai. Tas tika vienbalsīgi atbalstīts, bet svarīgāka par šī kolektīvā iesnieguma (kas, protams, tiks atbalstīts) izskatīšanu un izvērtēšanu ir praktiska rīcība, praktiski noteikumi, kā ierobežot iespējas Krievijai saņemt mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmumu, faktiski mūsu valsts finansējumu savā budžetā. Tas nozīmē aktīvi strādāt, lai ierobežotu iespējas gan importēt Krievijas, Baltkrievijas preces un pakalpojumus, gan arī nodrošinātu iespējas cilvēkiem atpazīt šos produktus un preces un neiegādāties.

Vēl būtiskāk – mēs jau esam iesnieguši Saeimai likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas paredz aizliegt piedalīties publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuri turpina tirgoties ar agresorvalstīm un eksportēt un importēt preces no Krievijas un Baltkrievijas. Ar nepacietību gaidām, kad šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas komisijās un virzīsies arī tālāk izskatīšanai Saeimas sēdē.

Šodien bija būtisks arī likumprojekts, kuru mēs atbalstījām pirmajā lasījumā un kuru iesniedza frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāti, – “Grozījumi Izglītības likumā”. Tas palīdzēs ātrāk un vienkāršāk, atbalstot skolu iespējas, īstenot mūsu priekšlikumu, kurš jau 2023. gada aprīlī tika Ministru kabinetā apstiprināts, – pāreju uz otro svešvalodu – kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu valodām, atsakoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Jo šobrīd ļoti daudz skolēnu vecāku atsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, vēlas izvēlēties kādu citu valodu, bet skolām ir ierobežotas iespējas pedagogu trūkuma dēļ.

Šis priekšlikums paredz iespēju skolām slēgt līgumus ar citām izglītības iestādēm, lai nodrošinātu otrās svešvalodas mācību priekšmeta īstenošanu klātienē vai daļēji attālināti, vai attālināti, savstarpēji vienojoties par šī mācību priekšmeta īstenošanas veidu. Protams, skolām ir pienākums nodrošināt tehnisko nodrošinājumu šādu apmācību veikšanai kvalitatīvi, lai skolēniem būtu šī iespēja. Šis ir neliels, bet būtisks priekšlikums, lai uzlabotu situāciju ar svešvalodas pedagogu trūkumu.

Paredzams, ka tuvāko gadu laikā papildus vajadzēs 150 otrās svešvalodas pedagogu vispopulārākajām valodām – vācu, franču, arī spāņu –, kurās runā ļoti daudzi pasaules iedzīvotāji. Šis ir tikai viens solis, kas tika atbalstīts, bet lielais darbs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēl ir priekšā – lai sniegtu papildu priekšlikumus, lai būtu deleģējums Ministru kabinetam nevērtēt tos skolēnus, kuri jau šobrīd ir atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, bet viņiem nav iespējas izvēlēties citu otro svešvalodu, lai varētu pilntiesīgi saņemt pamatizglītības beigšanas dokumentu un nebūtu jāturpina mācīties krievu valoda piespiedu kārtā. Mūsu mērķis – lai jau no šī gada 1. septembra visās skolās, nodrošinot iespēju tiem jauniešiem, kuri jau šā gada 1. septembrī grib izvēlēties citu otro svešvalodu un nemācīties krievu valodu, tāda iespēja tiktu nodrošināta un sniegta.

Strādāsim un turpināsim darbu pie papildu priekšlikumiem, kas ļautu skolām respektēt šo skolēnu un vecāku izvēli – organizēt mācības attālināti, bez liekas birokrātijas piesaistīt viesskolotājus, nodrošinot atbalsta personālu un noteikti arī veicinot skolotāju papildu izglītību un kvalifikācijas iegūšanu. Valsts ir paredzējusi stipendiju programmu, valsts apmaksātas kvalifikācijas iespējas tiem skolotājiem, kas kā papildu priekšmetu kādam savam tagad mācāmajam pedagoģiskajam priekšmetam varētu mācīt otro svešvalodu.

Šajā brīdī, es domāju, ir izšķiroši, lai mūsu jaunieši nezaudētu veselu gadu vai pat vairākus gadus, neapgūstot otro svešvalodu, jo otrā svešvaloda noteikti nodrošinātu lielāku konkurētspēju gan darba tirgū, gan arī nākotnē viņu dzīves iespējās Eiropā, Eiropas Ekonomikas zonā un pasaulē kopumā.

Paldies jums par viedokļu uzklausīšanu. Novēlu jaukas brīvdienas, un gaidīsim kopā saulainu un siltu pavasari!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Indriksonei no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

 

 

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem