Frakciju viedokļi 2023. gada 21. decembrī

(21.12.2023.)

 

Frakciju viedokļi

2023. gada 21. decembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada rudens sesijas Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ģirtam Štekerhofam. Lūdzu!

 

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas pirmssvētku sēde mums noritēja diezgan raiti un veikli, tika apskatīti daži ļoti svarīgi likumprojekti. Mūsu koalīcija grib akcentēt dažus no tiem.

Ļoti svarīgs ir lēmuma projekts, ko virza Ārlietu komisija, “Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā”. Tas ir svarīgs jautājums visā pasaulē, mēs zinām, ka pašreiz nelieša Putina personai ir izsniegts starptautiskais aresta orderis, jo viņa darbība vērtējama kā genocīds. Ir svarīgi, es domāju, mums visiem to zināt, un sen jau būtu laiks to apstiprināt.

Otrais, ko mēs gribam izcelt, ir likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”. Likumprojekts ir garš un sarežģīts, bet būtība ir – atvieglot starpbanku attiecības, lai samazinātu aizņēmējiem birokrātiskos šķēršļus pārejai no vienas bankas kreditēšanas uz konkurējošās bankas... ka likums varētu veicināt mūsu banku darbību, aktivizēt tās un iedarbināt un atjaunot tirgus likumus, kas pašreiz, man liekas, maz tiek izmantoti banku savstarpējās cīņās par klientiem.

Vēl bija svarīgi grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Šodien mēs redzējām, ka cilvēki ir iesaistījušies, sagaidīja mūs pie Saeimas... un mēs balsojām. Mūsu partijai ir viedoklis, ka satiekas divi pretstati – dzīvnieku audzētāji ar dzīvnieku labturības likuma ievērotājiem – un viņiem ir dažādas intereses. Un noskaidrojās, ka tas viss nav tik vienkārši. Mums ir daži likumi, ļoti gari... un likumprojektā daudz priekšlikumu, un šis bija tikai otrais lasījums. Slikti, ka audzētāji tā kā netiek ierobežoti, vairāk tas attiecas uz labturību un... Bet audzētāji... mums ir tādi dati, ka audzētāji – tā ir ļoti pelēka biznesa zona ar diezgan iespaidīgiem līdzekļiem. Tā ka tur viss vēl būs priekšā trešajā lasījumā, un iespējams, ka sodi būs bargāki un... likumi tiks pieņemti pareizi.

Kas ir ļoti svarīgi rīdziniekiem un vispār Latvijas iedzīvotājiem – mums labi zināmais Maskavas nams, kas pašreiz tiek asociēts ar tādu pret mūsu valsti naidīgu vietu... un tiks pieņemts likums par nacionalizāciju valsts drošības vārdā, ko mēs atbalstījām.

Un vēl bija svarīgs likumprojekts “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm”. Izrādās, ka ir izstāžu birojs – valstu klubiņš, kurā mēs neesam iestājušies, bet ir iestājušās 182 valstis, un dalības maksa gadā ir 9600 eiro, bet, nonākot šajā klubiņā, ir milzīgas atlaides, piemēram, “Expo” izstādēs un visās pārējās izstādēs, un informācijas apjoms ir pavisam cits. Tas, pat ļoti virspusēji rēķinot, ir ļoti izdevīgi mūsu valstij. Un ir nožēlojami, ka šis jautājums tikai tagad tiek aktualizēts.

Bija apropriācijas... savstarpēji ministriju un iestāžu pārdalīta nauda...

Tas būtu tas aktuālais, ko mēs varējām redzēt.

Es personīgi un mūsu frakcijas vārdā radioklausītājiem novēlu klusus un ģimeniskus Ziemassvētkus, apmeklēt baznīcu un saprast svētku īsteno nozīmi – Kristus dzimšanu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ģirtam Štekerhofam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

 

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien mums bija parlamentārā sēde, kurā mēs iesniedzām pieprasījumu par žurnālista Pučes izteikumiem. Mēs visi esam vienā Latvijas ģimenē, un mūsu ģimene pieder visiem, kas izvēlējās Latviju par savām mājām. Vai kāds žurnālists var aizvainot krieviski runājošos bērnus, pielīdzinot viņus cūkām... cik likumiski ir pielīdzināt cūku kaušanu un cepeša gatavošanu bērniem, jo cūkām neprasa, vai tās ir gatavas cepšanai, tad arī bērniem nevajag prasīt, vai viņi ir gatavi pāriet uz mācībām latviešu valodā.

Nesen mums bija lieta, kad par vārdu “deportācija” tika sodīts ziņu portāls – sodīts ar bargu sodu viena vārda “deportācija” dēļ, bet šeit cilvēks aizvainoja mazākumtautību, kura izvēlējās Latviju par savām mājām. Tas nav atļaujams! Tas nav pieļaujams! Mūsu frakcija nevar attaisnot vardarbību, naidu vai diskrimināciju pret personu, balstoties uz tādām pazīmēm kā rase, valoda, etniskā izcelsme, vecums vai dzimuma identitāte.

Atgādinu, ka Satversmes 114. pants aizsargā mazākumtautības. Būsim iecietīgi viens pret otru! Mēs visi esam mūsu zemes bērni, neskatoties uz to, kādā valodā runājam, mums visiem rūp Latvijas labklājība un nākotne.

Vēl viens no jautājumiem, ko mēs šodien apskatījām, bija līgums par tiesisko palīdzību ar Krievijas Federāciju. Es jau vienreiz izteicu, ka šīs sadarbības pārtraukšana apgrūtinās dzīvi tiem, kuri nonāks tādā situācijā kā mantojuma lietu kārtošana vai pat kaut kāda apkrāpšana vai tiks avārijā... būs iespējams sakārtot, bet ilgi – caur ministrijām, caur vēstniecību. Tas apgrūtinās lielāko daļu, kuri ir saistīti ar Krievijas lietām...

Vēl viens no jautājumiem, ko mēs šodien apskatījām un kam pievērsām uzmanību, bija Dzīvnieku aizsardzības likums. Es vēršu radioklausītāju uzmanību uz to, ka mums ir jāaizsargā mūsu dzīvnieki un atbildīgi jāizturas pret mūsu ģimenes locekļiem, jo tā ir ļoti emocionāla lieta. Šajā jautājumā saskaras divi spēki: viens ir pavairotāji, otrs ir dzīvnieku aizstāvji. Patversmes ir pārpildītas ar klaiņojošiem suņiem un kaķiem, un šis likums neregulē...

Ceru, ka uz trešo lasījumu mēs iesniegsim grozījumus, kuri paredzēs kontrolēt arī pavairotājus, jo lielākā problēma ir tā, ka klaiņojoši suņi un kaķi nonāk patversmē. Tas ir... pavairošana un bezatbildīgi saimnieki, kuri atstāj savus suņus un kaķus, ja nevar tos uzturēt.

Bet gribu jums no mūsu frakcijas novēlēt gaišus, siltus un ģimeniskus Ziemassvētkus!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei.

Nākamajai vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

 

I. Indriksone (NA).

Labdien, klausītāji! Labdien, visi, kurus interesē, kas notiek Saeimā! Šodien izskatījām daudzus nozīmīgus likumprojektus (tas notika konstruktīvā gaisotnē), un atzīmēšu būtiskākos, par kuriem jums noteikti būtu jāzina.

Otrajā lasījumā atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”, bija divi būtiski priekšlikumi, kurus atbalstījām. Viens – par komandu sporta spēļu un valstsvienību sporta spēļu organizēšanu Latvijas Republikā, paredzot aizliegt organizēt tādas komandu sporta spēles, valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Un atbalstījām arī otru priekšlikumu, kas paredz komandu sporta spēļu valsts izlasēm, mūsu izlasēm, aizliegt spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm. Lai nebūtu nekādu pārpratumu vai dilemmas, ja mūsu sportistiem būtu laukumā jāsatiekas ar šīm izlasēm, ar likumu esam nodrošinājuši, ka mūsu izlases spēlētājiem nebūs jāspēlē ar šīm izlasēm.

Vēl strādāsim trešajā lasījumā pie precizējošiem noteikumiem, lai šāda veida nosacījumus varētu attiecināt arī uz individuāli startējošiem sportistiem tur, kur vien iespējams, lai mūsu sportistiem nebūtu jākāpj uz vieniem skrejceliņiem vai vieniem laukumiem ar šo agresorvalstu sportistiem.

Kā otru gribu pieminēt likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” virzību Saeimā. Bija otrais lasījums. Ar nožēlu jāsaka – šoreiz mūsu valsts pārvaldes institūcijas un ierēdņi nebija uzdevuma augstumos, nebija sagatavojuši līdzvērtīgas prasības dzīvnieku glābējiem, aizsargātāju organizācijām, un dzīvnieku pavairotājiem jeb, varētu teikt, dzīvnieku audzētājiem. Līdz ar to nevarējām atbalstīt sagatavotos priekšlikumus pilnā mērā. Tos, varētu teikt, noraidījām vai atturējāmies balsojumos, lai trešajam lasījumam sagaidītu un arī paši sagatavotu priekšlikumus, kas novērstu nevienlīdzību attieksmē. Problēmas jau nerada dzīvnieku aizstāvji un glābēji, problēmas rada bezatbildīgi dzīvnieku turētāji vai tādi cilvēki, kas pavairo dzīvniekus tīri biznesa interesēs, varētu teikt, vairojot ēnu ekonomiku un nerūpējoties par dzīvniekiem tā, kā par tiem būtu jārūpējas.

Gribu teikt lielu paldies dzīvnieku aizstāvju biedrībām un iedzīvotājiem, kas mūs uzrunāja arī pie Saeimas. Ļoti novērtējam viņu ieguldījumu dzīvnieku aizsardzībā. Viņu balsis noteikti tiek sadzirdētas.

Gribu pieminēt arī Konvenciju par starptautiskām izstādēm. Mēs pieņēmām likumprojektu abos lasījumos, arī galīgajā lasījumā. Likums nodrošinās pilnvērtīgu mūsu valsts dalību starptautiskajā izstāžu organizācijā... kas dos balsstiesības “Expo” izstāžu organizatoru atbalstam konkrētu vietu izvēlē. Tas ir būtisks solis, lai mēs pilnvērtīgi piedalītos “Expo” izstāžu procesā, kur mūsu valsts gūst labus panākumus. Paļaujamies, ka arī nākamā izstāde, kas notiks Japānā, Osakā, noteikti būs laba platforma mūsu uzņēmējiem tālākai eksporta veicināšanai un attīstības iespēju radīšanai.

Kā ļoti būtisku jautājumu šodienas darba kārtībā iezīmēsim atbalstu likumprojektam (pirmajā lasījumā), ko mēdzam saukt par likumprojektu Maskavas nama nacionalizācijai jeb pilnā nosaukumā – “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”. Tā sauktais Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas Federācijas īstenotajiem un pret Latvijas Republikas interesēm vērstajiem ietekmēšanas pasākumiem. Tas faktiski ir Krievijas Federācijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo rīcību attaisnojošo propagandu un arī prokremliskas ievirzes vēstures interpretācijas. Mēs nevaram pieļaut, ka kāds vēršas pret demokrātisku, tiesisku valsti. Arī šajā gadījumā ir steidzīgi jāpieņem likums, lai pārtrauktu šos procesus un, varētu teikt, īpašumu pārņemot valsts rīcībā, izbeigtu Krievijas propagandas darbības Latvijas teritorijā. Šis likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā... un steidzamībā. Noteikti tiks izskatīts, atbalstīts un pieņemts otrajā lasījumā.

Vēlos pieminēt, ka šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodevām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kuru sagatavojām un virzījām, iepriekš pārrunājot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tas risinās daļēji... bet tomēr palīdzēs risināt problēmu, kā mums pēc iespējas ātrāk pāriet uz otro svešvalodu – kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām –, nodrošinot, ka ne tikai no 2026./2027. mācību gada, bet arī jau ar nākamā mācību gada 1. septembri ikviens izglītojamais vai ģimene, kas vēlēsies apgūt citu otro svešvalodu un atteikties no krievu valodas, to varēs vienkāršāk īstenot.

Šis priekšlikums, kas kā likumprojekts ir iesniegts komisijā, dos tiesības un iespēju izglītības iestādēm, vienojoties ar citu izglītības iestādi, slēgt līgumus un nodrošināt apmācības gan klātienē, gan attālināti vai daļēji attālināti, varētu teikt, pa daļai atrisinot jautājumu par pedagogu iztrūkumu... tieši otrās svešvalodas – vācu, franču un arī citu Eiropas Savienības valodu – apguvei. Ir konstatēts, un mums šajā nozarē faktiski pietrūkst 300–400 pedagogu. Ceram uz konstruktīvu diskusiju, lai jau no nākamā gada 1. septembra ikviens izglītojamais, kurš vēlas mainīt... un atteikties no krievu valodas apguves, to varētu īstenot dzīvē.

Priecīgus, gaišus un baltus Ziemassvētkus! Galvenais – atrast spēkus ne tikai svinēt un atcerēties šo jauko Kristus dzimšanas brīdi, bet arī noteikti samīļot savus mīļos un pagatavot skaistas un gardas vakariņas. Un svecītes – īstas, dabiskas svecītes eglītē. Jaukus svētkus!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Indriksonei no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Antoņina Ņenaševa. Lūdzu!

 

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, cienījamie klausītāji! Kolēģi jau iezīmēja šodien – šīs sesijas pēdējā sēdē – izskatītos svarīgos punktus, un es, nemēģinot atkārtot teikto, tomēr uzsvēršu, ka bija patiešām konstruktīva un raita sēde ar daudziem svarīgiem jautājumiem.

Viens, kam noteikti jāpievērš uzmanība, bija lēmuma projekts “Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā”. Kā zināms, pēdējā pusgadā Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, Eiropas Parlamentārajā asamblejā, kur šis jautājums tika izvirzīts priekšplānā – tieši nolaupītie bērni, Krievijas nolaupītie un nelegāli no Ukrainas uz Krieviju aizvestie bērni.

Tas, kas ir svarīgs šajā paziņojumā un kāpēc šādi paziņojumi parlamentā vispār ir vajadzīgi, pirmām kārtām ir – paust skaidru nostāju, stingri nosodīt notikušo un pievērst tam lielāku visas pasaules parlamentāriešu uzmanību, jo šis jautājums ir pelnījis lielāku uzmanību.

Tikai oficiālie dati vien liecina, ka 19,5 tūkstoši ukraiņu bērnu tika nolaupīti un nelegāli aizvesti uz Krieviju... un tos meklē. Protams, tie nav tikai bērni bez vecākiem, tie ir bērni, kuriem ir dzīvi vecāki vai radinieki, vai ģimenes locekļi, kuri viņus meklē ar starptautisku organizāciju palīdzību. Bet tie ir tikai oficiālie dati, un skaidrs, ka reālie cipari diemžēl ir daudz lielāki. Mēs nezinām par okupētajām Ukrainas teritorijām – cik bērni ir izvesti un kur viņi atrodas.

Ar šo paziņojumu mēs gan stingri nosodām... gan atbalstām Starptautisko krimināltiesu sākt izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības kara noziedzniekus. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību un organizācijas, jo īpaši tās, kas joprojām darbojas Krievijā, tādas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, kas var tiešām palīdzēt sameklēt un šobrīd palīdz bērnus atrast un atgriezt atpakaļ mājās Ukrainā vai pie citiem ģimenes locekļiem drošībā. Protams, mēs mudinām atbilstoši Ukrainas iecerei kādu no trešām valstīm izveidot starptautisku centru, kas nodarbotos ar pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanas jautājumiem un kalpotu par kontaktpunktu iesaistītajām starptautiskajām organizācijām.

Protams, šodien tika pieņemti arī likumprojekti. Kolēģu jau pieminētais likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” šodien bija svarīgs, daudz debatējām, bet jāatgādina, ka šis bija tikai otrais lasījums un daudzas korekcijas tika ieviestas Saeimas sēdes laikā, balsojot pretēji komisijā nolemtajam. Piemēram, attiecībā uz atļautajiem diviem kaķēnu metieniem gadā. Šobrīd tas ir... paliek pa vecam – viens.

Protams, ne līdz galam ir izstrādāti tie priekšlikumi, kas tiešām līdzsvarotu attiecības starp tiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku pavairošanu un audzēšanu, un tiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu un to tiesību aizsardzību, teiksim, cīnās ar sekām. Bet tajā pašā laikā mēs esam atbalstījuši arī stingrāku uzraudzību un kontroli pār tiem, kas nodarbojas ar aprūpi, ar dzīvnieku glābšanu. Jāpiebilst, ir svarīgi, ka persona, kas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu uz noteiktu laiku aprūpē īpašnieka atstātu mājas dzīvnieku... Ir svarīgi, ka mēs runājam par sistemātiski notikušas... Mēs nerunājam par to, ka, piemēram, ja atrodam dzīvnieku uz ielas un gribam to glābt, tad mums ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Mēs runājam par sistemātisku darbību, mēs saprotam, ka tas ir precīzi... tai darbībai ir arī sekas – pavairotāju bezatbildība un audzētāju bezatbildība un arī, protams, dzīvnieku īpašnieku pavirša attieksme... Tāpēc svarīgi arī pavairošanu stingri kontrolēt un ierobežot – ar to mēs noteikti strādāsim uz trešo lasījumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā darba grupa pie tā strādā.

Kolēģi, lai vairāk nerunātu šodien, gribu novēlēt visiem siltus, baltus un ģimeniskus svētkus, atrast laiku arī tuvākajiem un, protams, ar jaunu spēku atgriezties pie darbiem jaunajā gadā.

 

Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” vārdā īsumā ieskicēšu mūsu frakcijas darbu, var teikt, nedēļas griezumā.

Pirmām kārtām mūsu frakcija šodien iesniedza pieprasījumu iekšlietu ministram Kozlovska kungam par Latvijas valsts pasēm. Mūsu rīcībā nonākusi informācija, ka nākamgad nodeva par pases izgatavošanu pieaugs divas reizes, un, mūsuprāt, tas tomēr ir pārmērīgs pieaugums Latvijas iedzīvotājiem... Latvijas valsts pilsonim. Lai arī pase nav obligāts dokuments, tomēr viņam ir visas tiesības, tā teikt, izvēlēties šo dokumentu, un, ja viņš dodas ceļojumā ārpus Šengenas zonas, tad pase noteikti ir vajadzīga. Katrā ziņā mēs gaidīsim no ministra atbildi.

Runājot par pieprasījumiem, mūsu frakcija ir sagatavojusi pieprasījumu arī izglītības un zinātnes ministrei Čakšas kundzei par tiem izdevumiem, ko ministrija, mūsuprāt, tērē nelietderīgi, pasūtot dažādus pētījumus un ārpakalpojumus par lietām un funkcijām, kas pēc būtības būtu jāpilda pašai ministrijai. Piemēram, izvērtējums par štatiem ministrijā, par darbiniekiem ministrijā, par to, kā aprēķināt darba algas skolotājiem un tamlīdzīgi.

Bet, ņemot vērā, ka ne tikai ar pieprasījumiem, bet arī jautājumiem deputāti var vērst ministru uzmanību uz dažādiem aktuāliem jautājumiem, tad mūsu frakcija ir sagatavojusi deputātu jautājumus vairākiem ministriem, piemēram, kultūras ministrei par mediju politiku Latgales reģionā un sabiedrības noturību tajā pusē, jo pētnieki ar prezentācijām ir uzskatāmi parādījuši, ka ir bažas par to, cik kvalitatīvi strādā plašsaziņas līdzekļi Latgales reģionā, un arī sabiedrības noturības rādītāji diemžēl gadu no gada pasliktinās.

Tāpat arī jautājums sagatavots... Jā, un, par iepriekšējo runājot, no Kultūras ministrijas mēs saņēmām atbildi, bet, godīgi sakot, tā nepārliecina, ka būs būtiski uzlabojumi.

Manuprāt (domāju, kolēģi frakcijā man piekritīs), ministrijām ir daudz nopietnāk jāuztver dažādi drošības riski Latvijas pierobežā, tai skaitā saistībā ar mediju telpas stiprināšanu. Tas viss saistās ar ekonomiku.

Tāpēc arī labklājības ministram Auguļa kungam mēs uzdodam jautājumu par Nodarbinātības valsts aģentūras darbu, jo mums atnākusi informācija par to, ka šī aģentūra plāno samazināt štatus reģionos, konkrēti – Viļānos. Pamatojums ir tāds, ka tagad cilvēki var saņemt pakalpojumus arī attālināti. Mūsuprāt, kā reiz decentralizācija ir daudz vērtīgāks process, nevis centralizācija. Būtu labāk, ja valsts iestādes atstātu savus darbiniekus reģionos un ļautu šiem cilvēkiem apkalpot klientus arī attālināti.

Mans laiks diemžēl ir iztecējis. Man vēl būtu daudz ko stāstīt par valdības lēni darīto saistībā ar Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskās atdzīvināšanas plānu. Godīgi sakot, mani šokēja šīsnedēļas sēde, kas mums bija Latgales apakškomisijā.

Tāpat mēs no frakcijas iesniedzām grozījumus likumā par referendumiem, kur aicinām uzlabot situāciju, lai cilvēkiem, Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas valsts pilsoņiem, būtu lielākas iespējas izpildīt Satversmes punktu, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šodien šo priekšlikumu darba kārtībā neiekļāva, bet droši vien tad pēc Jaungada svinībām atkal ķersimies pie šī jautājuma aktualizēšanas.

Liels paldies par uzmanību. Priecīgus svētkus!

Vēl divu frakciju viedokļi jums būs jānoklausās.

Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par iespēju. Labdien, radioklausītāji! Šodien tiešām bija diezgan daudz jautājumu, kurus izskatījām, bet no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ viedokļa gribētu pievērsties jautājumam, kas ir ierakstīts mūsu pamatnostādnēs, mūsu statūtos, proti, ģimeniskās vērtības, kuras nepagurstoši aizstāvam un aizstāvēsim.

Šodienas jautājums bija saistībā ar Stambulas konvenciju. Mūsu bažas bija saistītas ar to, lai netiktu ietekmēti bērni. Godīgi sakot, mūs maz interesē, ko pieaugušie cilvēki, tie, kas ir pilngadīgi, dara un kā viņi nodarbojas... bet, tiklīdz jautājums skar bērnus, tā tas ir tabu, mūsu skatījumā, un tam mēs nekādi nevaram piekrist. Lai noņemtu visas šaubas, kas skar šo jautājumu, lai netiktu ietekmēti bērni, mēs šodien iesniedzām priekšlikumu par to, ka nedrīkstētu būt nekādas hormonu terapijas pirms pilngadības, lai nebūtu atļautas nekādas dzimuma maiņas operācijas. Diemžēl šis mūsu priekšlikums tika noraidīts, līdz ar ko mūsu bažas tikai un vienīgi pastiprinājās. Mēs no šī jautājuma neatkāpsimies, visu laiku aizstāvēsim un vērsīsim par labu, lai cik laika tas prasītu. Kā zinām, pati Stambula... Turcija izstājās no šīs konvencijas. Es domāju, pienāks laiks, kad arī Latvija no šīs konvencijas izstāsies. Tā ka, manā skatījumā, tas bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, jo ģimene ir svēta lieta, bērni ir svēta lieta, tās ir lietas, kuras jāaizstāv un kuras mēs aizstāvēsim.

Šajā sakarā varu minēt, ka šodien bija tiešām labs pasākums, ko Saeima organizēja saistībā ar ukraiņu bērniem. Mēs gatavojām dāvaniņas, izgreznojām piparkūkas, sazīmējām kartītes. Manā skatījumā, tas bija svētīgs darbs. Paldies visiem deputātiem, Saeimas priekšsēdētājai un prezidentam, kas piedalījās šajā pasākumā, – tas tiešām bija svētīgs un labs darbs šajā klusajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

Protams, gribu novēlēt visiem priecīgus Ziemassvētkus... un tos sagaidīt kopā ar ģimeni. Šis ir laiks, kad varam pārdomāt, ko labu šogad esam izdarījuši, un varbūt nedaudz pasapņot, ko labu varam izdarīt nākamgad. Tā ka visiem jauku vakaru, priecīgus un svētīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Šī gada rudens sesijas pēdējos “Frakciju viedokļus” noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics. Lūdzu!

 

E. Jurēvics (JV).

Labdien! Ņemot vērā, ka šī tiešām bija gada pēdējā Saeimas sēde, JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vārdā vēlos uzsvērt trīs galvenos jautājumus, kas ir bijuši šajā Saeimas sesijā.

Manuprāt, ir ļoti labi, ka Saeima rudens sesijā ir spējusi pieņemt valsts budžetu, kurā galvenās prioritātes ir izglītība, medicīna un drošība. Neviens budžets nav ideāls, bet šajā budžetā ir atrasti līdzekļi gan pedagogu, gan mediķu, gan citu strādājošo algām, arī papildu līdzekļi tieši pacientiem... un daudzas citas lietas. Ko es vēl vēlos uzsvērt... Arī minimālā alga nākamgad kāps līdz 700 eiro, un beidzot tiek atjaunotas piemaksas pie pensijām.

Otrā lieta, ko, manuprāt, šajā laikā izdevies parlamentam panākt, ir beidzot atrisināt cilvēciskos... cilvēktiesību un humānos jautājumus. Parlaments ir ratificējis Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saucamo Stambulas konvenciju, kuru pavada ļoti daudz dezinformācijas. Bet šī konvencija ir par to, lai mēs cīnītos pret vardarbību.

Otra lieta pie šī cilvēktiesību aspekta ir partnerības likumu pakotne. Parlaments to ir spējis pieņemt. Lai arī šobrīd likums nav vēl stājies spēkā, jo atsevišķi parlamenta deputāti to ar 34 parakstiem ir nodevuši uz parakstu vākšanu... kā redzam, liels sabiedrības atbalsts šai parakstu vākšanai nav. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka likums jaunajā gadā stāsies spēkā, jo sabiedrības vairākums saredz to, ka šī likuma būtība ir humānisms, cilvēcīgums un vispārcilvēciskās vērtības.

Visbeidzot. Es domāju, liels parlamenta kopējais darbs – ne tikai pozīcijā, bet ar daļas opozīcijas atbalstu – ir tas, ka mēs esam spējuši stiprināt savas valsts drošību: gan iekšējo, gan ārējo. Mums ir bijis atbalsts Valsts prezidenta rosinātajiem grozījumiem Krimināllikumā, kuri pastiprina atbildību par noziegumiem pret valsti. Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēmām tā saucamos lojalitātes grozījumus, lai valsts pārvaldē nevarētu strādāt tādi cilvēki, kas ir atklāti naidīgi pret valsti, pret Satversmē nostiprinātajām vērtībām.

Šodien parlaments ir spēris vēl vienu – gan pēc būtības, gan vērtību jautājumā – ļoti būtisku soli, lai tā saucamo Maskavas namu pārņemtu valsts īpašumā. Situācijā, kad Krievija joprojām turpina veikt kriminālas... noziedzīgas darbības pret Ukrainas tautu, mums ir jāvēršas ar visiem... visstingrākajiem līdzekļiem pret šo režīmu, tai skaitā pret tā atbalstītājiem un līdzskrējējiem Latvijā.

Dārgie radioklausītāji, izmantojot iespēju, vēlos jums novēlēt priecīgus, mierpilnus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu! Paldies visiem par idejām, labiem vārdiem un arī kritiku. Uz redzēšanos!

 

Vadītāja. Paldies JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētājam Edmundam Jurēvicam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties.

Priecīgus Ziemassvētkus visiem, un uz sadzirdēšanos jau nākamgad!

 

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem