Frakciju viedokļi
2023. gada 14. decembrī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūdaļ deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, šodien mēs paveicām visus darbus ļoti ātri, bet bija ļoti svarīgi jautājumi, uz kuriem gribu vērst jūsu uzmanību.
Šodien frakcija “Stabilitātei!” iesniedza iekšlietu ministram Kozlovskim pieprasījumu par to, lai viņš izvērtētu, vai tiešām žurnālists Armands Puče publiski izteica tādu neapsveramu un naidu kurinošu viedokli. Armands Puče savā rakstā, mūsu uzskatā, ir pārkāpis ētikas uzvedības normu, izsakot, pēc mūsu domām, klaji naidīgus un pazemojošus apgalvojumus par krievu tautības bērniem (citēju): “Vai tad nav redzams, vai tad nav pārbaudīts, ka visa šī ņemšanās ap krievu skolām ir nekas vairāk kā cūku barošana?” Vēl viens tāds aizvainojums bija pausts arī tālāk (citēju): “Ja pavasarī ir redzams, ka mazākumtautību skolām apmācības latviešu valodā ir apgrūtinājums, tad šādas skolas ir jāslēdz. Nevienai cūkai pirms nokaušanas neprasa, vai viņai vajadzīgs pārejas laiks, lai sagatavotu sevi cepetim.” Šādu žurnālista publiski pieejamu viedokli plašam personu lokam uzskatām kā aizvainojošu un nosodāmu.
Ko es vēl gribu atzīmēt – šodien mūsu klātbūtnē zvērestu deva Edgars Korčagins, kurš oficiāli stājās valsts kontroliera amatā. Ar Edgaru Korčaginu mēs strādājam kopā valsts revīzijas... un audita komisijā. Mūsu frakcija “Stabilitātei!” tuvākajā laikā sagaida no Edgara Korčagina revīzijas rezultātus par Rēzeknes saimnieciskā gada pārskatu par 2023. gadu, kas ir nepieciešams, lai izvērtētu, kā strādāja un vai tiešām ir tik daudz pārkāpumu Rēzeknes pašvaldības darbā, it īpaši Bartaševiča kungam.
Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien novirzīja un... mēs izvirzījām un arī apskatījām likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” un izņēmām ārā vienu no pantiem, kurš paredzēja, ka lielus tādus... tādu plašu loku, ko var darīt dienesta inspektori – apturēt mašīnas, pārbaudīt dokumentus –, bet es vēršu jūsu uzmanību, ka tas jau bija paredzēts iepriekšējā redakcijā, likumā tas ir, bet visvairāk runa bija par to, ka, ja tāds dienests... parastajā formā vai bez formas, apturēs mašīnu vai palūgs uzrādīt dokumentus, tas nav pieņemami, tāpēc mēs novirzījām atpakaļ uz ministriju, lai viņi vēlreiz apskata, vai tas ir pieņemami vai nepieņemami, un tad atgriež atpakaļ uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.
Bet kopumā šodien bija laba sēde, un paldies visiem kolēģiem un radioklausītājiem.
Vadītāja. Paldies deputātei Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Ervins Labanovskis. Lūdzu!
E. Labanovskis (PRO).
Labdien! Šodien bija pāri par 50 jautājumiem. Kopumā diskusijas, kā parasti, raisīja tikai daži jautājumi, kas ir saistīti vai nu ar valodām, vai ar jautājumiem par tiem kultūrkariem.
Bet, runājot par tiem punktiem, ko es vēlētos uzsvērt, – tātad šodien zvērestu deva jaunais valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Novēlam viņam izdošanos kopā veidot efektīvāku valsts pārvaldi un arī pieskatīt valsts līdzekļus, lai tie tiek izlietoti pēc to nozīmes.
Vēlos nedaudz pieskarties vienam jautājumam – par pašvaldību referendumu. Jau vairāk nekā 10 gadus tiek diskutēts par šādu referendumu nepieciešamību, bet dažādu iemeslu dēļ tas tiek atlikts, un arī šoreiz pēc būtības valsts negatavības dēļ nodrošināt referenduma norisi, Iekšlietu ministrija un arī citas saistītās institūcijas lūdza pārlikt likuma spēkā stāšanās termiņu. Ierosinājums bija pārlikt par diviem gadiem, tomēr, komisijā diskutējot, mēs nonācām pie lēmuma, ka termiņš, uz kuru varētu pārlikt, būtu nākamā gada 1. septembris, ne vēlāk, un tas šodien arī tika pieņemts.
Tajā pašā laikā mēs piekrītam arī citu kolēģu, no citām frakcijām, paustajam par to, ka tas jautājumu loks, ko sabiedrība pašvaldību referendumā var lemt, ir visai šaurs, un noteikti ir vajadzīga diskusija par to, kā to jautājumu loku paplašināt, un, sākot no nākamā gada, domājams, ka mēs pie tās diskusijas atgriezīsimies un mēģināsim pašvaldību referendumu ideju padarīt jēgpilnāku.
Un visbeidzot. Jau kuro reizi viskaislīgākās runas bija par privāto lidmašīnu izmantošanu. Varu tikai atkārtot PROGRESĪVO nostāju, ka, mūsuprāt, privātās lidmašīnas var izmantot tikai divos gadījumos, tas ir, vai nu ārkārtas situācijā, vai arī tad, kad tas ekonomiski ir izdevīgāk, nekā lidot ar komercreisu. Mēs esam guvuši pārliecību, ka pašreizējās premjeres vadībā šie principi tiks ievēroti.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Ervinam Labanovskim no frakcijas PROGRESĪVIE.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!
A. Kiršteins (NA).
Labdien! Es domāju, ka viens no svarīgākajiem likumprojektiem šodien bez šeit jau minētajiem bija likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Būtiski ir tas, ka, neskatoties uz veselu rindu likumu, joprojām darba sludinājumos vai arī kaut kādās sabiedriskās vietās netiek pienācīgi lietota latviešu valoda. Darba sludinājumos skolu beidzējiem pieprasa krievu valodas zināšanas profesijās, kas nav saistītas varbūt... ar diplomātiju vai ārējo tirdzniecību.
Faktiski pirmo reizi mēs konstatējām, ka ir bijusi vesela likumu sistēma, bet tā kaut kādā veidā ir pārkāpta. Es varētu nosaukt gan referendumu, kurā Latvijas iedzīvotāju vairākums nobalsoja tikai par vienu valsts valodu, es varētu nosaukt Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Un šajā likumā, manuprāt, bija pietiekami daudz dažādu iespēju pārtraukt tādas nelikumības, bet diemžēl jāsaka, Latvija nav neko mācījusies no Igaunijas pieredzes, kas ir ieviesusi naudas sodu līdz 10 tūkstošiem eiro par šādiem pārkāpumiem, nerunājot par Itālijas valdību, kurai jau ir lēmums par 100 tūkstošiem eiro sodiem uzņēmumiem, kas nepamatoti pieprasa svešvalodas... vai Kvebekas likumdošanas pieredzi.
Un es varu pateikt dažus piemērus, kā Latvijā mēs to īstenojam.
Piemēram, šā manis minētā likuma 20. pants par klaju necieņu par latviešu valsts valodas lietošanu... paredz no 7 līdz 140 naudas soda vienībām. Atgādināšu, ka naudas soda vienība ir 5 eiro. Tātad no nekā (7 naudas soda vienības ir 35 eiro) līdz 140 naudas soda vienībām (tie būtu 700 eiro), kas ir pilnīgi nepieņemams diapazons. Tas nav tā kā no 100 (vai 200) līdz 500 (vai 700), bet no 7 līdz 700!
Likuma 26. pants ir par sabiedriskajiem pasākumiem, kuri netiek tulkoti valsts valodā. Atkal – no 28 naudas soda vienībām līdz 600 naudas soda vienībām, tas ir, var uzlikt no 140 eiro līdz 4200 eiro. Tas pats, piemēram par filmām kinoteātros vai kinofestivālos, ja nav attiecīgi ievērots likums, – no 28 naudas soda vienībām līdz 1000 naudas soda vienībām, tas ir, no 140 eiro līdz 7000 eiro. Un te... sodi jau ir bijuši pietiekami, bet Valsts valodas centrs parasti nepielieto vairāk par dažiem desmitiem vai simtiem attiecībā uz privātpersonām, un ļoti niecīgi sodi ir attiecībā uz juridiskajām personām.
Un kā pēdējo es vēl gribu pateikt, ka ar katru gadu katastrofāli krīt valodas prasmes. Te jau vairs mēs nevaram runāt... vai prasīt tikai no tiem, kas īsti neprot latviešu valodu vai kas prasa krievu valodu. Problēma ir arī latviešu bērniem, jo skolās, piemēram, kompetenču izglītība ir programma “Skola2030”... Tā neprasa latviešu rakstnieku klasisko darbu obligātu lasīšanu skolās. Bija patīkami, ka laikrakstā “Latvijas Avīze”, kurā ir ievietots arī ielikums par kultūru, vakardien ir ļoti labs raksts, ka Latvijas skolās vairs nemāca Edvarta Virzas dzeju, nav jālasa tādi darbi kā Edvarta Virzas “Straumēni”, Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis” vai Leonīda Breikša dzeja, respektīvi, tur ir pieminēti trīs autori.
Problēma ir tā, ka runāt pareizi latviski nevar ne tikai latviešu bērni... ne arī citu tautību bērni, ja skolās nav obligātās literatūras. Un agrāk tā bija – bija jāmācās latviešu klasiķu darbi. Tagad tas viss ir izmests. Tas ir atkarīgs no skolotāja. Skolotājs pēc savas izvēles var likt lasīt vienu, viņš var likt lasīt kādu citu darbu, nav nekādas sistēmas. Un mēs esam nonākuši... ar ko es arī beidzu... pie tikpat bēdīga stāvokļa, ka, ja bērni skolā varbūt mācās matemātiku, tad viņi nezina fiziku un viņi nezina bioloģiju un ķīmiju... šie izvēles priekšmeti. Un diemžēl latviešu literatūrā... tas pats arī notiek vēsturē, ka ir pilnīgi sagrautas iepriekšējās, es teiktu, šīs labi varbūt jau vairāk nekā simts gadu pārbaudītās izglītības metodes. Un liberālisms ir novedis pie tā, ka katrs izvēlas, ko viņš grib. Tas nozīmē, ka viņš neko vairs nezina un neko neprot.
Līdz ar to mums būs ne tikai jāatgriežas pie šiem administratīvajiem sodiem un jāsakārto Darba likums, bet, ja mēs nopietni gribam sakārtot latviešu valodas prasmes, tad acīmredzot mums jāatgriežas arī pie skolu programmām.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Aleksandram Kiršteinam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es pieskaršos vairākām tēmām, centīšos par katru īsi, lai jums būtu interesanti klausīties.
Pirmkārt, par šodien gana plaši apspriesto Darba likumu, kurā ir ierosināts nelikt... un nepamatoti nepieprasīt krievu valodas zināšanas. Pirmajā lasījumā tas tika atbalstīts, un, manuprāt, tas ir pareizi. No savas puses varu teikt, ka ar šiem likuma grozījumiem netiks diskriminēts neviens krievu valodas lietotājs, bet pamatā tas netiks... kā jau teicu, netiks nepamatoti prasītas svešvalodu zināšanas tajos amatos, kur tas nav vajadzīgs.
Vispār sabiedrības saliedēšanas jautājums mums Latvijā joprojām ir svarīgs, un man diemžēl jāatzīst, ka Saeimu no Saeimas šis jautājums par krievu valodas lietošanu, nelietošanu aizvien tiek politizēts ļoti augstā līmenī, un mēs netiekam tam pāri, mēs nespējam līdz galam saliedēt Latvijas sabiedrību, un diemžēl jāsaka, ka tas tiešām ir drauds mūsu drošībai.
Otrkārt, kam es gribu pievērst uzmanību. Īsi. Lai gan Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums tika izņemts no šodienas sēdes darba kārtības, tomēr citā likumā, kas saistās ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tika apstiprināti divi mazi priekšlikumi, ko savulaik iesniedza veselības ministre Meņģelsones kundze, lai mazinātu iespējas reklamēt ne tikai tabakas izstrādājumus, bet arī visādus tabakas aizvietotājus plašsaziņas līdzekļos un izvietot šo produkcijas reklāmu raidījumos. Manuprāt, tas ir pareizais virziens... sabiedrības labumam, lai sabiedrība saprastu nepieciešamību mazināt dažādu kaitīgu vielu lietošanu.
Plašas diskusijas bija par frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, nu jau var teikt, vairākkārtīgiem pieprasījumiem, kas saistās ar valsts līdzekļu izmantošanas lietderīgumu, un konkrēti tas saistās ar iepriekšējā valdības vadītāja vairākiem lidojumiem ar privātajām lidmašīnām. No savas puses gribu uzsvērt, ka nevienam šādam pārkāpumam un nelietderīgai valsts līdzekļu izmantošanai nedrīkst būt noilgums, jo šobrīd par iepriekšējo valdības vadītāju pēc būtības no visām, arī koalīcijas frakcijām, mēs dzirdam viedokli, ka tas nebija pareizi un ka tiešām tāda prakse nav atbalstāma, bet, ņemot vērā, ka Kariņa kungs ir demisionējis, viņš savā ziņā tieši vai netieši kaut kādu, iespējams, politisko atbildību ir uzņēmies. Manuprāt, tas nav godīgi pret Latvijas sabiedrību, un tas nedod skaidru vēstījumu, kādi ir mūsu valsts amatpersonu un ierēdņu darba principi. Arī debatēs mēs, es un mani kolēģi, minējām vairākus piemērus, citus piemērus, kur gan Valsts kontrole, gan prokuratūra ir asi vērsusies pret šādiem vai līdzīgiem, tiesa gan, stipri mazākiem, gadījumiem, un mēs ceram, ka jaunais valsts kontrolieris un arī Ģenerālprokuratūra pievērsīs tam attiecīgu uzmanību.
Un visbeidzot gribu pieminēt šodien manis un kolēģu parakstīto deputātu jautājumu kultūras ministrei par mediju politiku Latgales reģionā, jo tas lielā mērā saistās ar pēdējiem datiem, ko mums, gan Saeimas deputātiem, gan Latgales nevaldības organizācijām, sniedza LATO, kur tiek parādīts, ka pēc būtības sabiedrības saliedētības rādītāji ir ļoti zemi, it sevišķi Latgales reģionā.
Mūsu jautājums pamatā ir pašreizējai Kultūras ministrijai: vai nākamajam gadam, varbūt nākamajiem trim gadiem mums ir skaidrs plāns, kā mēs šo sabiedrības saliedēšanu varam veicināt un stiprināt?
Paldies par uzmanību, un veiksmi visiem darbā!
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki jautājumi. Pastāstīšu par svarīgāko.
Pirmais jautājums, ko es gribu izcelt, ir par pašvaldības policiju. No 1. janvāra katrā pašvaldībā ir jābūt pašvaldības policijai. Mums bija dažas pašvaldības, kas dzīvoja bez tās, bet, domājot par drošību, par kārtību, ir svarīgi, lai šis jautājums būtu risināts. Grozījumi tika pieņemti galīgajā lasījumā, un no 1. janvāra vai nu būs jāveido pašvaldības policija, ja tā nav izveidota, vai jāslēdz līgums ar citu pašvaldību, lai šo pakalpojumu nodrošinātu.
Šodien konceptuāli tika atbalstīti grozījumi Darba likumā, kuru mērķis ir stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Nav pieļaujams, ka cilvēki tiek diskriminēti un nevar atrast darbu, tādēļ ka viņi neprot svešvalodas. Protams, šoreiz mēs runājam par konceptuālu atbalstu, un ir svarīgi ņemt vērā arī darba devēju intereses. Domājot par otro lasījumu, ir svarīgi atrunāt, precīzi atrunāt gadījumus, kad šādas prasības ir pieļaujamas. Tātad darbs tiks turpināts.
Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīti arī grozījumi Izglītības likumā. Tie paredz iespēju pārmeklēt skolēnu mantas gadījumos, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka var tikt izdarīta vardarbība... vardarbības draudi, un šo ierosinājumu Saeimā iesniedza Valsts prezidents. Arī šajā gadījumā runa nav par totālu kontroli no skolas administrācijas puses, jābūt pamatotām bažām, ka tādi draudi pastāv, un, veicot šādu pārmeklēšanu, ir jāievēro bērna tiesības un intereses. Nekāda patvaļība šeit nav pieļaujama. Bet mēs nevaram runāt tikai par drošību, par vardarbības novēršanu, šeit svarīgi arī rīkoties, un mēs zinām, ka citās valstīs vardarbība mācību iestādēs diemžēl ir realitāte.
Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti arī grozījumi Krimināllikumā, kas paredz stiprināt atbildību par noziegumiem pret valsti, un ir paredzēts... nevis paredzēts, bet jau ir pieņemts, ka notiks atteikšanās no alternatīvo sodu piemērošanas šajos gadījumos, kā papildsods būs paredzēta mantas konfiskācijas piemērošana. Ir stiprināta atbildība par tādām darbībām kā spiegošana, par tādu darbību, kas veikta nolūkā radīt kaitējumu Latvijas Republikas interesēm vai arī citām demokrātiskām valstīm. Tātad trešajā lasījumā tas ir atbalstīts.
Un pēdējais, par ko es gribu šodien pastāstīt, – par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Vēl pirms nedēļas mēs dzirdējām priekšlikumu nepieļaut, ka sankcionētās personas no pašvaldībām saņem nodokļu atlaides. Diemžēl attiecīgo priekšlikumu iesniedzēji gribēja risināt budžeta pakotnē, un bija norādīts, ka tas nav pareizi, ka pareizi būtu likumā ierakstīt korektus formulējumus, un šodien šāds ierosinājums tika izskatīts pirmajā lasījumā. Likumprojektam bija noteikta steidzamība, un grozījumi bija pieņemti arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Atbilstoši tiem, nav pieļaujams, ka persona, ja tā ir sarakstā, ja tai ir noteiktas sankcijas, saņem kaut kādu pabalstu, kaut kādas atlaides no pašvaldības.
Tas ir viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ģirts Štekerhofs. Lūdzu!
Ģ. Štekerhofs (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Par šodienas Saeimas sēdi – varētu teikt, ka tika izskatīti vairāk par 50 jautājumiem. Tos galvenos punktus kolēģi jums jau ziņoja. Mēs, protams, arī piekrītam. Un tieši no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas bija ierosinājums par nekustamā... nodokļa atvieglojumiem sankcionētām personām. Tās šajā gadījumā būtu domātas agresorvalsts... personas. Mēs pieņēmām šo likumu steidzamības kārtā (pirmajā un otrajā lasījumā), un par to jau arī iepriekš tika runāts, debatēts budžeta pieņemšanas laikā. Tā ka mēs to esam izdarījuši.
Vēl gribu pieminēt tādu interesantu lietu, ka mēs pieņēmām likumu... grozījumus likumā “Par mērījumu vienotību” 1. lasījumā. It kā liekas tāda ne sevišķi nozīmīga lieta, bet attiecas uz daudziem cilvēkiem, – par statistikas verificēšanu... un likumā tika rosināts, ka “statistiskā verificēšana – metode mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju”. Tas nozīmē, ka to skatīsies izlases kārtā, praktiski randomā, līdz ar to tiks ietaupīti mūsu, Latvijas pilsoņu, līdzekļi aptuveni 80 miljonu eiro vērtībā.
Par aktuālajiem jautājumiem jau tika minēts. Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” par valodas prasību piemērošanu Latvijas pilsoņiem mūsu partijai viennozīmīgi ir atbalstoša attieksme.
Liela diskusija bija par pēdējo mēnešu laikā atkārtoti... par Kariņa lidojumu izdevumiem, un mūsu nostādne ir tāda, ka esam likumu varā – ja nav pārkāpti likumi... mēs iestājāmies par to, lai to izvērtē attiecīgās iestādes, un neatbalstījām šo priekšlikumu.
Tas arī būtu viss. Īsumā tie bija daži akcenti, uz ko mēs gribējām koncentrēties.
Paldies par uzmanību, un uz redzēšanos! Veiksmīgu dienu!
Vadītāja. Paldies deputātam Ģirtam Štekerhofam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, Latvija! Šodien, manā skatījumā, bija tiešām īsa, bet interesanta diena.
Pirmkārt, gribu novēlēt valsts kontrolierim, kurš šodien deva svinīgo zvērestu, veiksmi darbos. Izskatās, ka cilvēks ir atbildīgs un darboties gribošs. Un jāsaka tā: mūsu ceļamaize viņam bija tāda, ka ir jānāk un jāpalīdz, lai valsts pārvalde kļūtu efektīvāka un labāk strādātu tautas labā. Tā ka vēlreiz novēlu viņam veiksmi, lai viņam izdodas šajā grūtajā amatā!
Otrkārt, ko jau kolēģis minēja, bija izmaiņas likumā “Par policiju”. Kam es gribu pievērst uzmanību? Proti, ja šobrīd likums noteic, ka pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju, lai savā pašvaldībā nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, tad no 1. janvāra likums noteiks, ka obligāti ir jāizveido pašvaldības policija – vai nu jānoslēdz līgums ar citu pašvaldību, kas nodrošinās sabiedrisko kārtību pašvaldībā, vai arī ar kādu kopā... jākooperējas. Tādā veidā mēs atbrīvosim Valsts policiju no liekiem darbiem, un arī pašvaldība būs tuvāk, redzēs, kas notiek, un varēs uzraudzīt sabiedrisko kārtību. Es domāju, ka tas visnotaļ ir labi. Protams, nākotnē vajadzēs domāt par policistu izglītību, par finanšu plūsmām un vēl vairākiem jautājumiem, bet es redzu, ka kopumā tas ir solis pareizā virzienā.
Nākamais, kam gribu pievērst uzmanību, ir Valsts meža dienesta likums. Atceramies, ka iepriekšējā reizē tas bija ne visai kvalitatīvi sagatavots, sākotnēji jau bija iestrādātas... problēmas likumdošanā, būtu problēmas pašam dienestam un cilvēkiem ar likumdošanu, ar tiesām un tā tālāk. Visi šie nekvalitatīvi izveidotie likuma grozījumi tika izņemti ārā, un šodien tika pieņemts likums “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, kur galvenās bija visas šīs digitalizācijas lietas, kas, protams, ir vitāli nepieciešamas, kā arī tas, ka turpmāk Valsts meža dienesta darbiniekiem būs nepieciešami dienesta formas tērpi, viņi vairs nevarēs staigāt riņķī kaut kādos darba apģērbos ar parastiem uzrakstiem, bet viņiem būs nepieciešams dienesta formas tērps. Un tad jau tālāk lemsim, kā notiks automašīnu apturēšana, medību pārbaudes, ieroču pārbaudes, alkohola pārbaudes un tā tālāk. Bet, kā jau teicu, tas viss būs pēc tam. Šodien tikai pieņēma jautājumu... manā skatījumā, pats svarīgākais bija par pilnvarām un dienesta apģērbu.
Noteikti gribu pieskarties likumprojektam “Grozījumi Darba likumā”, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, šo problēmu redzam no cita skatpunkta. Nav ne mazāko šaubu par to, ka Latvijā galvenā un vienīgā valoda, kura šeit var dzīvot un attīstīties, ir latviešu valoda, bet mums ir jāskatās plašāk. Man priekšā ir statistika no 2016. gada līdz šim brīdim, par deviņiem mēnešiem, uz tūkstoš iedzīvotājiem, tātad tā ir objektīvā informācija, un jāsaka tā, ka 2016. gadā ir dzimuši 16,8 tūkstoši bērnu, bet 2023. gadā – 10,8 tūkstoši. Redzam, kāds ir kritums. Tātad katru gadu pazūd kāda neliela pilsētiņa. Un šeit ir tā: ja mēs neatrisināsim jautājumus, kas skar valodu un cilvēku dzimstību, tad tuvākajā laikā mēs nonāksim pie tā, ka mums parādīsies tādi cilvēki, kas neprot ne latviski, ne krieviski... ne kādas citas valodas, un viņi pārpludinās Latviju.
Es domāju, ka mums ir jāstrādā pie sabiedrības saliedētības, pie sapratnes, pie izpratnes, un neviens nevarēs ietekmēt uzņēmējus – ko viņiem pieņemt un ko nepieņemt darbā. Tā ka šeit ir eksistenciāls jautājums, pie kā mums jāstrādā. Mēs nedrīkstam vienkārši, kā teikt, cirst “no pleca”... kur pagadās.
Nākamais jautājums, kam gribu pieskarties, ir cilvēku savāktie paraksti par vardarbību skolās. Neapšaubāmi, paldies iniciatīvas autoriem par to, ka tika akcentēta šī problēma. Protams, tā ir jārisina, bet kam es biju kategoriski pret un lūdzu, lai tas tiktu protokolēts, – esmu kategoriski pret bērnu izslēgšanu no skolas. Ar bērniem un vecākiem ir jāstrādā, tam jau mums tās skolas ir. Skaidrs, ka ir jābūt kaut kādām pilnvarām, bet kategoriski nedrīkst izslēgt bērnus no skolas.
Tas īsumā par svarīgāko, kas šodien tika pieņemts.
Novēlu visiem jaukas tuvojošās brīvdienas, un uz tikšanos nākamreiz!
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!