Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sākusies pārraide “Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Edmundam Cepurītim. Lūdzu!

 E. Cepurītis (PRO).

Labdien! Paldies par iespēju. Vienmēr, protams, ir sarežģīti plašo Saeimas sēžu darba kārtību īsi raksturot, tāpēc šoreiz no PROGRESĪVO puses izvēlēšos fokusēties principā uz vienu jautājumu.

Mums šajā Saeimas sēdē bija daudz jautājumu, kuros viedokļi dalījās, kā tas arī Saeimā ir tikai dabiski, taču vienā no jautājumiem (patiesībā vēl arī citos) frakciju starpā bija plaša vienprātība, un tas ir jautājums, ko mēs izskatījām Saeimas sēdes sākumā. Tas ir Saeimas paziņojums par atbalstu Ukrainai un Moldovai sarunu procedūras uzsākšanai par dalību Eiropas Savienībā. Šī ir pozīcija, kas radniecīga tai, ko 2022. gadā pieņēma 13. Saeima paziņojumā par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Man ir ļoti liels prieks, ka pēc vienprātīga lēmuma Eiropas lietu komisijā, pēc tam arī nozīmes apliecināšanas Ārlietu komisijā šodien Saeimā vienprātīgi lēmām par šo jautājumu, pat ja debates pirms tam varbūt virzījās... uz dažiem citiem jautājumiem, kuros mums tādas vienprātības vēl nav. Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka Saeima šodien izmantoja iespēju pievienot savu balsi tam, lai atbalstītu Ukrainu un arī Moldovu šajā neapskaužamajā situācijā, kurā šīs valstis šobrīd ir, un tādā veidā arī pildīt... savu atbildību, atgādinot par Eiropas Savienības integrācijas jautājuma nozīmi citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir būtisks solis.

Šāda Saeimas paziņojuma svars ir vēl lielāks nekā Latvijas nacionālajai pozīcijai. Principā tas papildina Latvijas nacionālo pozīciju, ko mēs nododam Eiropas Padomes sastāvā, bet tā nozīme ir tāda, ka tas palīdz šo viedokli nodot arī citām dalībvalstīm, kur diskusija šobrīd noteikti notiek, un tas ļoti labi papildina to, ko mēs vēlamies panākt Eiropas Savienībā – tādus lēmumus, kādus mēs vēlamies.

Tā ka varu tikai pateikt paldies visām frakcijām par šo atbalstu un arī par Latvijas stratēģisko ārpolitikas mērķu pildīšanu ar šo šodienas paziņojumu.

Paldies visiem.

Vadītāja. Paldies Edmundam Cepurītim no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

 J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji, visi, kas interesējas par to, kas notiek Latvijas politikā! Patiešām šodien bija gara sēde, jau ir gandrīz pieci vakarā, un skatījām daudzus jautājumus. Es gribu pievērsties diviem.

Pirmais. Grozījumi divos likumos, kas saistīti ar pašvaldību darbu, lai mēs varētu risināt šobrīd radušos situāciju Rēzeknes valstspilsētā un – ja potenciāli līdzīga situācija rastos arī citās pašvaldībās. Tātad šie grozījumi likumos paredz, ka pirmām kārtām deputātam, kurš neattaisnoti nenāk uz darbu, proti, uz domes sēdēm, pēc vairāku sēžu kavēšanas būtu jānoliek mandāts vai viņam tas mandāts būtu jāatceļ un jādod iespēja strādāt nākamajam deputātam. Paredzēts, ka šādu lēmumu varētu pieņemt Centrālā vēlēšanu komisija. Līdz šim bija plānots, ka to var pieņemt arī pati dome, bet, kā jau varam saprast, ja dome nespēj sanākt un izveidot kvorumu, tad noteikti šis lēmums būtu jāpieņem Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Gari un plaši varētu stāstīt par šībrīža situāciju Rēzeknē, kas diemžēl ir radusies iepriekšējā vadītāja, manuprāt, bezatbildīgās rīcības dēļ, un droši vien, tā teikt, acīmredzami, iepriekšējā priekšsēdētāja partijas biedri, kolēģi domē ir pieseguši vai atbalstījuši kļūdainos lēmumus. Manuprāt, tas nav pieļaujami.

Tāpēc es gribu vērst uzmanību: arī valsts iestādēm – KNAB, Valsts kontrolei, VARAM un Finanšu ministrijai – jāstrādā tā, lai šādas situācijas citās pašvaldībās uz priekšu nerastos. Šobrīd pavisam īsi pateikšu tikai vienu ciparu: Rēzeknes pašvaldībā trūkst četru miljonu pašvaldības funkciju pildīšanai; un pie tādas situācijas ir novedusi bezatbildīgā iepriekšējās vadības darbība. Tātad mēģināsim situāciju sakārtot tā, lai turpmāk neciestu ne rēzeknieši, ne arī, nedod dievs, kādas citas pašvaldības iedzīvotāji.

Otra lieta, ko es gribu pieminēt, ir pieprasījums saistībā ar Kariņa kunga veiktajiem lidojumiem, kad viņš vēl bija premjers. Pieprasījumu APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza Evikai Siliņai kā valdības vadītājai ar lūgumu skaidri un precīzi norādīt, uzskaitīt, tā teikt, visus lidojumus, kuri ir veikti un uz kādiem galamērķiem, kādi bija iemesli un vai tiešām nebija iespēju lidot ar regulārajiem reisiem. Atbildes mēs nesaņēmām, tāpēc iesniedzām atkārtotu pieprasījumu ar precizētiem jautājumiem un ceram, ka valdības vadītāja respektēs parlamenta deputātu vēlmi uzzināt informāciju. Katrā ziņā mēs nevaram pieļaut, ka valdības vadītājs rāda sliktu piemēru, kad valsts līdzekļi netiek izmantoti saimnieciski. Sekosim līdzi informācijai un noteikti arī jūs informēsim.

Tas īsumā viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, radioklausītāji! Šodien tiešām bija visnotaļ spraiga diena. Jāsaka tā, ka mūsu redzeslokā nonāca faktiski četri jautājumi, ar kuriem es gribētu padalīties arī ar jums, klausītāji. Kā zinu, ir tādi cilvēki, kuri regulāri šo raidījumu klausās. Tas ir liels prieks, ka cilvēki iesaistās politiskās darbībās, valsts, tā teikt, politiskajā dzīvē.

Kā pirmajam jautājumam pieskaršos Valsts meža dienesta likumam, kas šodien tika izņemts no darba kārtības. Tas tiešā mērā skar visus iedzīvotājus, tai skaitā sēņotājus, ogotājus, medniekus, makšķerniekus, jo tiešām sabiedrības spiediens bija pietiekami liels un pamatots par to, ka šajā likumā ir ļoti lielas juridiskās neprecizitātes. Izdevās savākt arī parakstus, un Saeimas deputāti atzinīgi atsaucās par to.

Šobrīd ir dots laiks sakārtot šīs juridiskās lietas – nedēļa laika, lai mēs varētu šo atbildīgo likumu pieņemt nākošnedēļ steidzamības kārtībā, jo likums ir nepieciešams saistībā ar malumedniekiem un maluzvejniekiem, jo, kā zināms, no 1. maija Valsts policijā tika likvidēta institūcija, kas ar to nodarbojās, un vienīgie, kas ar to ir tiesīgi un var nodarboties, ir Valsts meža dienests, viņiem jādod tādas pilnvaras, likumdošana ir jāsakārto.

Otrais jautājums, kam es gribu pieskarties, ir Rēzeknes dome. Es uzskatu, ka šobrīd šie jautājumi ir pacelti tikai un vienīgi tāpēc, ka valdošā koalīcija neredz nekādu iespēju pārņemt varu Rēzeknes pilsētā. Tātad viss ir ļoti vienkārši, un šī taciņa jau ir iestaigāta Rīgas pilsētā. Trīs reizes Rīgā nevarēja sasaukt domes sēdi, dome tika atlaista un nozīmēts administrators.

Tātad šinī gadījumā mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, redzam to, ka šis ir tieši tāds pats gadījums – ir nekavējoties jāatlaiž Rēzeknes dome un jārīko jaunas vēlēšanas. Galu galā, lai paši vēlētāji izvēlas, kuram strādāt nākamos piecus gadus. Tā ka šis jautājums, es domāju, neiztur nekādu kritiku. Te ir jāpasaka vienkārši saviem vārdiem – šis ir Bartaševiča likums, tāds pats, kā bija savulaik Lemberga likums. Ceru, ka vairāk tādu likumu nekad nebūs.

Trešais jautājums ir par Stambulas konvenciju. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatlaidīgi neatkāpsies no šī jautājuma. Šodien bija tautas iniciatīva, kuru parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku, lai nepievienotos Stambulas konvencijai. Valdošā koalīcija kārtējo reizi ar balsu vairākumu iniciatīvu noraidīja, tā netiks virzīta tālāk. Bet, draugi, tas nenozīmē, ka mēs necīnīsimies par mūsu ģimenes vērtībām. Kā zināms, jau šobrīd pamazām, pamazām valdošā koalīcija paliek bez balsīm saistībā ar Stambulas konvencijas jautājumu.

Un trešais, kam es gribu... es atvainojos, ceturtais, kam es gribu pieskarties, ir liekulība. Es domāju, to neviens cilvēks nevar saprast. Tātad runa ir par Kariņa kunga izmantotajiem privātās lidmašīnas pakalpojumiem, ko viņš trīs gadu garumā ir izmantojis, nevienam nezinot, izpļekarējis vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, un pats pat neatrada laiku ierasties šodien un atbildēt uz jautājumiem.

Manā skatījumā, tas ir cinisms un arogance no valdošās koalīcijas puses, tai skaitā arī no visām sabiedriskajām organizācijām. Kur tad ir šie slavenie sargsuņi – “Delna”, “Providus”? Kur ir “Latvijas Televīzija”? Kāpēc neuzdod šos svarīgos jautājumus, neprasa atbildes, kas bija par galamērķiem, kādas bija šīs tikšanās? Es uzskatu tā: ja galu galā, pieņemsim, Kariņa kungs būtu atvedis uz Latviju ar šo privāto lidmašīnu kādu no, nezinu, “Apple” vai “Microsoft” dibinātājiem vai, es nezinu, kādiem citiem pasaules līmeņa uzņēmumiem... un šeit tiktu atvērtas rūpnīcas... cepuri nost! Viss kārtībā! Bet šobrīd mēs redzam tikai un vienīgi vienu ceļu: biļete vienā virzienā – uz Ameriku – Kariņa kungam.

Tā ka paldies radioklausītājiem par uzmanību.

Visiem jauku vakaru!

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Maslovskis. Lūdzu!

V. Maslovskis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos pieskarties dažiem, manuprāt... mūsuprāt, būtiskiem jautājumiem, kas tika skatīti un pieņemti otrajā, galīgajā, lasījumā šodienas plenārsēdē. Tā ir trīs likumu pakotne, tā saucamā tarifu pakotne – grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023. gada vasarā izgaismoja virkni regulējuma nepilnību. Tarifu izmaiņas vasarā bija straujas, rezultātā radīja uzticības mazināšanos gan pakalpojuma sniedzējam, gan arī valsts pārvaldei kopumā.

Šo grozījumu mērķis bija veicināt caurspīdību un paredzamību saistībā ar regulētajiem pakalpojumiem, īpaši enerģētikas sektorā. Uzskatām, ka mērķis tika sasniegts – tika panākta pakalpojumu izmaksu paredzamība. Uz diviem gadiem tiks noteikti elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griesti 12 mēnešiem. Jāatzīst, ka ne visi priekšlikumi tika atbalstīti, ņemti vērā, kaut arī pēc būtības tos vajadzētu atbalstīt. Arī budžetā tam nebija paredzēta nauda. Cerēsim, ka varbūt turpmāk šīs iespējas un šie piedāvājumi tiks atbalstīti, bet rezultātā kopsummā vairāk nekā 90 procentiem iedzīvotāju un mājsaimniecību šie likumu grozījumi būs pozitīvi.

Vēlos pieskarties arī grozījumiem Valsts meža dienesta likumā. Tas šodien, protams, netika izskatīts, jo tika pārcelts uz nākamo plenārsēdi. Tika saņemti daudzi zvani no iedzīvotājiem, kas pauda sašutumu par pārāk lielu pilnvaru došanu Valsts meža dienesta amatpersonām, pildot uzliktos dienesta pienākumus. Jāatzīst, ka domas šajos jautājumos dalās gan komisijai, gan speciālistiem un ekspertiem. Līdz ar to domāju, ka lēmums pagaidām ir pareizs. Jāuzklausa, jāizvērtē, un (Nav saklausāms.)... vārdā tad tiktu pieņemti lēmumi un virzīti uz plenārsēdi.

Tāpat vēlos pievērsties grozījumiem Pašvaldības domes deputāta statusa likumā, ko pieņēma pirmajā lasījumā. Tie paredz, ka, ja trīs mēnešu laikā neattaisnoti netiks apmeklētas vairāk nekā puse domes sēžu, domes priekšsēdētājs paziņos Centrālajai vēlēšanu komisijai, un tā lems par deputāta mandāta anulēšanu.

Personīgi es uzskatu to par samērīgu likuma grozījumu, bet apzināmies, ka piemērošana būs diezgan sarežģīta, proti, deputāts varēs divas reizes neapmeklēt un trešajai reizei saņems attaisnojošu iemeslu... Bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka šie grozījumi ir nepieciešami un deputātiem ir jāpilda savi pienākumi – jāpiedalās domes sēdēs.

Paldies par uzmanību. Strādāsim tālāk.

Novēlu visai sabiedrībai priecīgas brīvdienas! Visu labu!

Vadītāja. Paldies Valdim Maslovskim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!

 G. Liepiņš (JV).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīts liels skaits likumu un citu jautājumu. No frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA puses vēlos izcelt būtiskākos.

Sēdes sākumā Saeima pieņēma lēmumu par konceptuālu atbalstu Ukrainas un Moldovas iestāšanās Eiropas Savienībā uzsākšanai. Protams, Ukrainai un Moldovai vēl tāls ceļš ejams, ir jāveic daudz reformu, un situāciju vieglāku nepadara tas, ka šobrīd Krievija karā posta Ukrainu un faktiski draud arī Moldovai. Šajā gadījumā ir īpaši svarīgi ar šo lēmumu sniegt roku pretī mūsu draugu un sabiedroto centieniem nostiprināt piederību brīvai un demokrātiskai pasaulei.

Šodien uzsākām būtiskus grozījumus divos likumos – Pašvaldības domes deputāta statusa likumā un Pašvaldību likumā. Šie grozījumi ļaus Centrālajai vēlēšanu komisijai anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla regulāri neapmeklēs domes sēdes, tādējādi tā deputāta, kurš nevēlas strādāt, mandāts tiktu piešķirts nākamajam vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušajam kandidātam. Tāpat atsevišķos gadījumos domes sēdes varēs sasaukt domes deputātu mazākums, ja vairākums ļaunprātīgi neapmeklē domes sēdes ar mērķi, tā teikt, noraut kvorumu.

Tieši šāda situācija šobrīd izveidojusies Rēzeknē, kur par pašvaldības novešanu līdz bankrotam un līdzekļu izsaimniekošanu ir atlaists domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Viņa partijai šajā domē ir vairākums, un tās deputāti ir tie, kuri ļaunprātīgi neapmeklē domes sēdes. Rezultātā domei nav kvoruma, un dome, kurai steidzami būtu jārisina... jāpieņem lēmumi finanšu stabilitātei, šos lēmumus nespēj pieņemt, dome nav lemttiesīga. Rēzeknē šobrīd ir dome, un ievēlētajiem deputātiem ir jāuzņemas atbildība, ir jāstrādā, ir jārisina... pašu radītā situācija un jāpieņem atbildīgi lēmumi, nevis jābēg no atbildības, kā to dara Aleksandrs Bartaševičs un viņa partijas biedri deputāti.

Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, tiks pastiprināta atbildība par noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas valsti. Tāpat ir atbalstīts JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu Judina, Krastas un Kalniņas priekšlikums pastiprināt atbildību par viltus draudiem un apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu par sabiedriskās vietās novietotām sprāgstvielām. Jautājums ir aktualizējies pēc nesenajiem hibrīddraudiem un paziņojumiem par izglītības iestādēs it kā izvietotām sprāgstvielām jeb tautā sauktajām bumbām.

Tas no JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas šoreiz arī viss.

Novēlam jauku novembra izskaņu, uz sadzirdēšanos nākamajās pārraidēs!

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam.

Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

J. Drelinga (ST!).

Labvakar, cienījamie skatītāji un klausītāji! Šodien mēs izteicām neuzticēšanos satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo tāda reakcija... pret saviem valsts iedzīvotājiem nav pieņemama. Mūsu iedzīvotāji nevarēja iedomāties, ka karš varētu sākties tieši tajā momentā, kad viņi būs Izraēlā. Zinot par “Hamās” uzbrukumu, neviens nedotos uz šo valsti. Tāpēc mūsu pilsoņiem bija vitāli nepieciešama palīdzība. Mūsu uzdevums bija nekavējoties evakuēt Latvijas iedzīvotājus, lai to dzīvības nekas neapdraudētu.

Gribu piebilst, ka “airBaltic” nav privātais uzņēmums, bet gan valsts īpašums. Biļešu cenas bija ļoti augstas. Mūsu iedzīvotāji, lai dotos ar ģimenēm ceļojumā, ir spiesti krāt visu gadu, ģimenēm papildus samaksāt par biļetēm vienkārši nebija iespējams. Valstij lidojums izmaksātu tikai 44 tūkstošus.

Mūsu kaimiņvalstis pirmajās dienās sniedza palīdzību saviem iedzīvotājiem, kā arī sniedza palīdzību Latvijas iedzīvotājiem, taču mūsu iedzīvotāji nebija pirmajās rindās.

Diemžēl Briškena kungs nesniedza tādu atbildi, lai mūs tā apmierinātu, tāpēc mēs balsojām “par” neuzticēšanos satiksmes ministram.

Mums gribētos, lai mūsu iedzīvotāji justos droši un kara situācijā valdība būtu gatava sniegt roku...

Paldies par uzmanību.

Jauku vakaru!

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

 J. Vitenbergs (NA).

Labvakar, radioklausītāji! Jāteic, ka arī šeit, “Frakciju viedokļos”, koalīcijas partiju pārstāvji runā ne par tiem, es teiktu, svarīgākajiem likumprojektiem, par kuriem šodien Saeimas sēdē bija tās karstākās debates, un tie ir likumprojekti, kuriem jāpalīdz mūsu sabiedrībai samazināt izmaksas par energoresursiem. Gan par siltumu, gan par elektrību – tās ir izmaksas, ko katra mūsu mājsaimniecība maksā ik mēnesi un šo kāpumu jūt īpaši.

Es sākšu ar pakotni par sadales tarifu kāpuma kompensēšanu. Un te jāteic, ka esošā koalīcija nepārsteidz. Varbūt Jaunā VIENOTĪBA un “PROGRESĪVIE” ir tādas izteiktas pilsētas partijas, bet vairāk pārsteidz ZZS, kuri aiz borta ir atstājuši šajā kompensēšanas sadaļā cilvēkus, kuri dzīvo reģionos, lauku viensētās, mājsaimniecībās, kurās ikdienā patērē vairāk elektrības, ir nepieciešami intensīvāki pieslēgumi salīdzinājumā ar mājsaimniecībām šeit, Rīgā, vai citās pilsētās. Lai jūs saprastu – vairāk nekā 40 tūkstoši mājsaimniecību no 1. janvāra sajutīs ievērojamu elektrības rēķinu kāpumu sadales tarifu fiksētajā daļā.

Es biju izstrādājis virkni priekšlikumu, kurus komisijā tādās, es teiktu, karstās diskusijās mani kolēģi atbalstīja, jo tur klāt bija gan iedzīvotāju pārstāvji, gan nozares pārstāvji, un bija diezgan pozitīva sajūta, ka arī Saeimas sēdē šis atbalsts varētu būt. Taču te, kur nav klāt mūsu cilvēku, koalīcijas deputāti varēja bezkaislīgi šos priekšlikumus noraidīt.

Tas nozīmē, ka no 1. janvāra vairāk nekā 40 tūkstošiem mājsaimniecību būs ievērojams cenu pieaugums par elektrību. Lai jūs saprastu: vairāk nekā 20 tūkstoši mājsaimniecību ar trīsfāžu 30 ampēru pieslēgumu maksās 6,40 eiro vietā 30 eiro; 12 tūkstoši mājsaimniecību ar trīsfāžu 40 ampēru pieslēgumu 8 eiro vietā maksās vairāk nekā 36 eiro. Gada griezumā liela daļa mūsu sabiedrības būs spiesta samaksāt aptuveni 300 eiro.

Koalīcijas deputāti acīmredzot neizprot situāciju un nesaprot, ka, dzīvojot un saimniekojot laukos, tiem, kuri tur lopus vai sagatavo malku pavasarī, darbina lentzāģi un citas galdniecības iekārtas, arī virpu, ēveli, šādi pieslēgumi ir vajadzīgi, par viņiem šobrīd ir aizmirsts un arī par pārējām grupām. Es teiktu, šobrīd piedāvājums no koalīcijas ir diezgan cinisks. Teikt – labi, mēs jums celsim pamazām par katru gadu papildus šo summu... un trīs gadu laikā sabiedrība tāpat maksās par lielu sadales tarifu cenu pieaugumu. Tā problēma nav risināta, nav meklēti risinājumi ilgtermiņā, kā varētu nodrošināt konkurētspējīgu piedāvājumu. Tiešām tāda nihilistiska attieksme no valdošās koalīcijas partijām ne tikai šajā jautājumā.

Otrs ļoti svarīgs jautājums šodien bija Energoapgādes izmaksu atbalsta likums, kur mērķis bija izstrādāt kompensējošus mehānismus, lai cilvēkiem apstākļos, kad ļoti strauji pieaugs rēķini par elektrību un par siltumu, būtu sagatavots tāds rīks, lai varētu ātri iedarbināt atbalsta mehānismus. Un šeit mans priekšlikums bija par to, ka pie šīs izmaksu pozīcijas iekļaut ikmēneša maksājumus tām ģimenēm, kuras ir aizņēmušās, lai iegādātos savu mājokli – dzīvokli vai māju. Procentu likmes pēdējā laikā ir ļoti augušas no komercbankām. Un šie maksājumi vienkārši netiks ņemti vērā, lai tad noteiktu, vai mājsaimniecība kvalificēsies atbalstam vai ne.

Tiešām debates bija karstas, bet koalīcija, es teiktu, pat neiedziļinoties jautājumā, nedebatējot, šo priekšlikumu arī noraidīja. Rezultātā, es teiktu, tiek radīts nevajadzīgs rīks, kurš neattaisnos uz to liktās cerības, un vēl aizvien valdībai būs jālemj par to, vai palīdzēt, cik daudz palīdzēt, par ko un kurām mājsaimniecībām. Tiek sniegta darbības imitācija bez kaut kāda konkrēta, es teiktu, veiksmīga mehānisma.

Tā ka šajos divos lielajos jautājumos – likumprojektos par atbalstu mūsu sabiedrībai, kura to tiešām sagaida, saistībā ar energoresursiem – tāda laba risinājuma nav.

Vēl jo vairāk. Kolēģi jau pieminēja pieprasījumu Arturam Krišjānim Kariņam par privāto lidmašīnu izmantošanu – kaut kāds nebijis gadījums mūsu politikā. Arī ar kaimiņvalstu kolēģiem, ministriem runājot... neviens nekad pat nav aizdomājies, ka to varētu izmantot, gluži pretēji – visi ministri normāli lido kopā ar pārējo sabiedrības daļu ekonomiskajā klasē. Es jūtu, ka kolēģi no Jaunās VIENOTĪBAS, īpaši Arturs Krišjānis Kariņš, ir no varas varbūt nedaudz apreibuši, un ir pazudusi mēra izjūta, ko tad var atļauties, ko nevar. Ja uz Varšavu ir jālido un jāiztērē vairāk nekā 30 tūkstoši par privātu lidmašīnu... un tā ir milzīga nauda, par to var nopirkt privātu automašīnu tādam braucienam un ar saviem kolēģiem aizbraukt. Koalīcijas pārstāvji – gan ZZS, gan PROGRESĪVIE un JAUNĀ VIENOTĪBA – to uztver par normālu parādību un šodien šo pieprasījumu neatbalstīja.

Tā ka, es teiktu, nav tādas patīkamas izjūtas pēc šīs sēdes. Virkni labu lietu, kuras varēja izdarīt, un kļūdu, kuras varēja labot, šodien Saeima neizmantoja, un, es teiktu, atbildes un ilgi gaidītu jautājumu risināšana sabiedrībai šodien, no opozīcijas puses skatoties, īsti piedāvātas netiek.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!