Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija tiešām spraiga diena, ļoti daudz likumprojektu un diskusiju, bet nedaudz pieskaršos tām lietām, kas, manā un arī frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, ir ļoti būtiskas.

Šodien mēs atgādinājām par nekustamā īpašuma nodokli, virzījām Saeimā, lai nodotu likumprojektu komisijām. Saeima neatbalstīja, un kārtējo reizi tātad šis nekustamā īpašuma nodoklis... un šoreiz mēs to gribējām piemērot vienīgajam mājoklim... tika noraidīts. Vērtējiet paši!

Nākamais mums svarīgais jautājums bija par dubultpilsonību – tas, ko es jau iepriekš reiz stāstīju. Arī tika noraidīts.

Bet kas, manā un mūsu partijas skatījumā, bija visai valstij (absolūti lielākajai daļai) kā spļāviens sejā, – tas, ka šodien tika apstiprināts otrajā, galīgajā, lasījumā šis partnerattiecību jautājums, kur ar nelielu vai, teiksim tā, minimālu balsu pārsvaru tika nobalsots... un faktiski tas pēc izsludināšanas stāsies spēkā.

Bet mums ir cerība, jo, pateicoties Nacionālajai apvienībai, APVIENOTAJAM SARAKSTAM un LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ, tika savākti 34 deputātu paraksti un... tika iesniegts Valsts prezidentam, lai Valsts prezidents apturētu šo likumu un izsludinātu parakstu vākšanu... referendumu. Tātad, draugi, cerība ir, jo mēs uzskatām, ka tas pirms svētkiem, pirms mūsu lielajiem valsts svētkiem, tiešām ir spļāviens sejā visai mūsu tautai.

Šinī gadījumā es tiešām gribu pateikt paldies arī dažiem no pozīcijas deputātiem – Ceļapīteram, Gendelei un Brigmanim –, kuri atturējās balsot. Es domāju, ka tas ir tāds pozitīvs zvans tam visam, jo kopumā šie likumi galīgi neatbilst... ne šis partnerības likums... kur bija grozījumi astoņos likumos... bet, visticamāk, kā mēs dzirdējām kuluāros runājam, tie var būt kopā vēl 70 likumi, kas ir jāpapildina... par šīm lietām.

Tāpat arī šī Stambulas konvencija. Mēs uzskatām, ka tā neatbilst mūsu Satversmei un Latvijas cilvēku pamatvērtībām.

Novēlu visiem jauku vakaru!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

 

J. Reirs (JV).

Labvakar! Galvenais notikums man kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam ir, protams, budžeta nodošana izskatīšanai visām Saeimas komisijām. Nākamā gada valsts budžets pamatoti ir nodēvēts par drošības un ilgtspējas budžetu.

Drošības, jo nevaram atļauties ignorēt pašreizējo ģeopolitisko situāciju, pieaugušo nestabilitāti līdzās klaji agresīvajai Krievijai, hibrīdkara apdraudējumu mūsu valstij un, protams, kara šausmas Ukrainā. Ilgtspējas budžets, jo papildu investīcijām izglītībā un veselībā ir ieguldījums mūsu līdzcilvēkos, lai mēs būtu stipri, noturīgi pret dažādu veidu satricinājumiem un izaicinājumiem.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro apjomā, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apjomā. Ja salīdzinām ar pagājušo gadu, tad ieņēmumi pieaugs par 1,7 miljardiem eiro, bet izdevumi pieaugs par 1,5 miljardiem eiro. Budžeta deficīts ir plānots 2,8 procenti, parāds no IKP ir 41 procents. Gan budžeta deficīts, gan parāda vērtība ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām, tas nozīmē: deficītam – 3 procenti, bet valsts parādam – 60 procenti. To ir novērtējušas arī kredītu aģentūras, kas atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga spilgtākajām pusēm, un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Paturot šo prātā, varam koncentrēties uz būtiskiem ieguldījumiem mūsu nozīmīgākajās jomās, un izcelšu, kā jau šis budžets ir nosaukts, – drošība un ilgtspēja... izcelšu dažas no tām.

Drošības jomā papildu finansējums paredzēts cilvēkiem, kas nodarbināti Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās. Paredzēts stiprināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spējas.

Īpaši vēlos uzsvērt papildu finansējumu, kas paredzēts valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei un kiberdrošības stiprināšanai. Jau pēc trīs gadiem, 2027. gadā, plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tas ir skaidrs signāls tam, ka drošība mums ir pirmajā vietā.

Izglītības jomā nozīmīgākais finansējums atvēlēts pedagogu algu pieaugumam, pārejai uz mācībām valsts valodā, mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus, protams, ir arī finansējums augstākajai izglītībai: nozīmīgiem ieguldījumiem zinātnē, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.

Lai izglītotos un būtu konkurētspējīgi mūsdienu pasaulē, nav iedomājams... bez labas veselības. Šī ir viena no jomām, kur paredzēti būtiski ieguldījumi, praktiski vislielākie ieguldījumi, no papildu, kā es jau teicu, 1,5 miljardiem, un tie ir 275 miljoni eiro. Šis ir lielākais ieguldījums veselības jomā Latvijas budžeta vēsturē, kāds vien ir bijis. Un šī ir vēl viena joma, kur... tas ir kompensējamo zāļu pieejamībai, pacientu gaidīšanas rindu mazināšanai, kā arī plašākām iespējām tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem, procedūrām. Nav piemirsts arī par ieguldījumiem sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstu onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka nākamgad turpināsim paaugstināt mediķu atalgojumu.

Saeima turpināja darbu arī pie likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā. Pie normām un ietvertās kārtības es sīkāk nekavēšos, jo tas ir iztirzāts arī plašsaziņas līdzekļos.

Vēl ļoti nopietnu lietu es gribu pieminēt – Saeima, lai izpildītu Satversmes tiesas 2020. gada spriedumu un 2021. gada spriedumu, ir apstiprinājusi Tieslietu ministrijas izstrādāto un Juridiskajā komisijā izskatīto likumprojektu paketi par partnerattiecībām. Partnerība būs jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku tuvas personiskās attiecības, un paredzēs noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

 

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien frakcija “Stabilitātei!” balsoja “pret” partnerattiecību likumu, jo mēs uzskatām, ka tas ir pirmais solis viena dzimuma cilvēku laulībai. Un, jā, Tieslietu ministrija uztraucas par to, ka tantiņas vai citi viena dzimuma cilvēki vēlas dzīvot kopā un ka viņi ir jāaizsargā. Es domāju, pirmais, par ko mums jāizdomā... un jādomā pirmām kārtām, tā ir to pašu veco cilvēku, tantiņu labklājība – labklājība mūsu valstī. Mums vispirms jādomā par ekonomisko attīstību, tautsaimniecības attīstību, pēc tam mēs varam domāt par to, kā tantiņas varētu izdzīvot, jo tiešām tagad ir tādi jautājumi, ka cilvēki mēģina izdzīvot šajā grūtajā laikā, bet nedomā, cik es saprotu, par viena dzimuma vai tādām... viendzimuma pāru legalizāciju. Tā ir mūsu, gan frakcijas, gan partijas, nostāja par to, ka cilvēki ir pirmajā vietā, bet pirms tam viņiem jādzīvo šeit, mūsu valstī, droši un jābūt aizsargātiem.

Vēršu uzmanību, ka mūsu frakcija un mūsu partijas atbalsta centri ir Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā. Nevienu reizi mēs neesam saskārušies ar tādiem jautājumiem, ka cilvēki griežas pēc palīdzības, ka viņi nevar savas attiecības kaut kā nostiprināt vai apvienot vienā mājsaimniecībā, vai, teiksim, reģistrēt tuvas viendzimuma attiecības. Visvairāk pie mums griežas ar tādiem jautājumiem, kā izdzīvot, kā saņemt vēl kaut kādu pabalstu, par komunāliem jautājumiem, kā apmaksāt savus komunālos... jautājumus, bet tiešām neesam saņēmuši nevienu tādu prasību, lūgumu palīdzēt.

Vēl šodien Saeimas sēdē mēs nepiekritām, ka mums jāratificē Stambulas konvencija. Balsojām “pret” nodošanu komisijām, bet ļoti dīvaini, ka izskatīšanai nodeva Juridiskajai komisijai, nevis Ārlietu komisijai, jo Stambulas konvencija – tā ir Ārlietu komisijas izskatīšanas lieta, tas ir starptautisks dokuments, kuru parasti, kā bija pieņemts agrāk, izskatīja Ārlietu komisija.

Ir tādas aizdomas, ka Juridiskajā komisijā ir Jaunās VIENOTĪBAS priekšsēdētājs, kurš bīdīs to ātrāk un, teiksim tā, vieglākā formā nekā Ārlietu komisijā, kuru pārstāv Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Kols, kurš, es domāju, izskatītu to detalizētāk un paskaidrotu no komisijas, kāpēc mums šo konvenciju nevajadzētu ratificēt.

Vēršu uzmanību uz to, ka no Stambulas konvencijas mums gandrīz viss ir izpildīts, viss ir minēts mūsu likumdošanā, nav izpildīti aptuveni trīs procenti, un tas ir par anonīmo patversmju izveidošanu. Vēršu uzmanību arī uz to, ka anonīmu patversmi vai vietu, kur var anonīmi uzturēties no vardarbības cietušās personas, var izvietot pie mums, Latgalē, kur ir ļoti daudz pamestu māju. To mēs varam ātri un raiti organizēt, ja ir tāda nepieciešamība un ja būtu paredzēti līdzekļi budžetā.

Vēl vēršu uzmanību – par Stambulas konvenciju –, kāpēc mūsu frakcija nepiekrīt tam, ka mēs ražojam stereotipus par to, ka sievietes ir vājas, ka sievietes ir jāaizsargā. Uz mana piemēra – arī es esmu stipra sieviete, kura var pastāvēt par sevi, par savām tiesībām, minot to pašu neseno atgadījumu, kad mani aizvainoja viens no deputātiem, bet es nejutos tā, ka mani jāaizstāv, es pati varu aizstāvēt savas tiesības, ja es esmu... vai kaut kā emocionāli... varmākas vai kaut kādi citi. Tāpēc es uzskatu, ka šeit Stambulas konvencija... pirms mēs nevaram ratificēt, jo vardarbība var būt vērsta ne tikai pret sievieti, bērni var būt varmākas, arī sievietes dažreiz pauž vardarbīgas rīcības, bet Stambulas konvencija būtu jāatzīmē ne pret sievieti, bet pret personu. Tāpēc starptautiskais akts kaut kā nav pareizi noformulēts.

Par to pašu Stambulas konvenciju mēs uzdevām jautājumu arī Kariņam – kā viņš uzvedās asamblejā Strasbūrā, kur minēja, ka visi tie, kas neatbilst... vai ir pret Stambulas konvenciju, ir kaut kādi no Krievijas naratīva ietekmējušies cilvēki un tāpēc viņi tā domā. Mēs uzdevām vairākus jautājumus, proti, kāpēc viņš domā tā? Kāpēc? Vai Ārlietu ministrija ir veikusi kaut kādas socioloģiskās aptaujas, kas norāda uz to, ka tas ir Krievijas naratīvs? Lūdzām sniegt informāciju, kā un ko, no kurienes viņš ņēma to informāciju. It īpaši... jo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nesen izskatīja... par tautas balsojumu par to, lai nepievienotos Stambulas konvencijai, kur uz šo momentu laikam bija parakstījušies jau ap 28 tūkstošiem cilvēku, bet tam, lai ratificētu Stambulas konvenciju, uz šo momentu ir parakstījušies tikai 200 cilvēki.

Un kur šeit ir demokrātiskie principi? Jā, mēs, lielākā daļa, esam “pret”, bet Kariņam ir savs uzskats, kuru viņš pauž arī starptautiskā līmenī, skaidrojot, ka šeit visi tie, kuri ir “pret”, ir tikai ar Krievijas ietekmi. Mēs saņēmām atbildi, kurai mēs nepiekrītam, kurā viņš vienkārši paskaidro, kas tas ir – Stambulas konvencija –, ka tā aizsargā sievietes, tā ir pret vardarbību, un minēja arī kaut kādus dažus ārzemju rakstus, kuri apraksta, kas ir Krievijā, cik daudz ir varmāku vai cik daudz Krievijā izdarītu vardarbību pret sievieti. Ar to viņš pamato, ka tie ir pētījumi, uz kā pamata viņš izdarījis tādus secinājumus.

Mēs arī uzstājam uz to, ka mums personīgi jāuzdod šeit, Saeimā, jautājumi Krišjānim Kariņam, lai viņš konkrēti atbild uz tiem jautājumiem, kurus mūsu frakcija, mūsu deputāti, ir uzdevuši viņam.

Un pēdējais – tas ir par Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kur mūsu frakcija “Stabilitātei!” iesniedza vairākus priekšlikumus. Jā, mēs cīnāmies ar šī likuma palīdzību par to, lai aizsargātu cilvēkus no bankām, lai viņiem būtu vieglāk paņemt kredītus, hipotekāro kredītu, saviem dzīvokļiem. Daži grozījumi... mūsu priekšlikumi bija ņemti vērā, daži – ne.

Kopumā, protams, mēs esam par to, lai atvieglotu mūsu cilvēkiem dzīvi šeit, Latvijā... gan paceltu labklājību, gan kopā paceltu Latviju drusku augstāk... izvilktu no tās bedres, kur mēs tagad esam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Viktorijai Pleškānei.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Man šodien bija tiešām liels prieks un arī gods piedalīties vēsturiskā balsojumā, un tas bija par partnerības regulējumu. To jau minēja arī iepriekšējie runātāji, es pastāstīšu savu redzējumu.

Faktiski diskusijas par šo jautājumu ir bijušas gadiem ilgi, ir bijuši, ja nemaldos, astoņi vai deviņi mēģinājumi šādu partnerības regulējumu pieņemt. Un ko šis regulējums nosaka?

Kopumā bija vairāki likumprojekti, tāpēc ka ir veikti grozījumi dažādos likumos. Bet pavisam kopumā... Tātad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka divas pilngadīgas fiziskās personas pie zvērināta notāra varēs reģistrēt savu partnerību, apliecinot, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un vēlme atbalstīt vienai otru. Un ko tas dod? Tas dod, piemēram, iespēju parūpēties vienam par otru kritiskās situācijās; saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli; pieņemt lēmumus par ārstniecību, ja tāda ir nepieciešama, ja partneris ir slimnīcā un pats par sevi nevar izlemt; tādā gadījumā, ja partneris ir miris, saņemt arī pensijas izmaksu un pabalstus. Ir arī dažādi nodokļu atvieglojumi, ja partneris ir kā apgādājamais... vai arī saņemt sociālo apdrošināšanu, ja partneris uzturas ārvalstīs valsts dienestā... tajā pašā laikā neapliek ar ienākuma nodokli partneru savstarpējos dāvinājumus, naudas aizdevumus un pārskaitījumus.

Šie uzlabojumi ļoti jūtami atvieglos viendzimuma partnerattiecību sadzīvi. Tie ir ļoti svarīgi. Tajā pašā laikā šie grozījumi nosaka pienākumus, ka personai, kas ir noslēgusi šāda veida partnerību, ir jāievēro interešu konflikta likums attiecībā uz savu partneri. Un tas ir arī ļoti svarīgi valstij.

Tas, kas mums ir jāatceras... mums šodien bija ļoti daudz dažādu diskusiju par to, kas tas īsti ir, – diemžēl partnerība faktiski piešķir  minimālu aizsardzību personām un piešķirto tiesību ziņā nav pielīdzināma laulībai. Tomēr man ir ļoti liels prieks par to, ka ar šo balsojumu mēs esam nokļuvuši to valstu pusē, kuras saucam par saviem draugiem un ar kurām vēlamies būt ciešākās attiecībās, piemēram, Skandināvijas valstis, Vācija. Ja mēs paskatītos Eiropas kartē, tad redzētu, ka tās valstis, kas faktiski nav pieņēmušas regulējumu attiecībā uz viendzimuma partnerattiecībām, grupējas ap Krieviju.

Otrs, man liekas, arī tāds ļoti svarīgs balsojums šodien bija par to, ka kārtējo reizi Saeima virza Stambulas konvencijas ratifikāciju. Arī šajā gadījumā es varu teikt, ka mēs esam nostājušies to valstu pusē, kuras vēlamies redzēt par saviem draugiem un saviem partneriem. Ko es pamanīju – skatoties, kāda ir cilvēku reakcija uz šiem balsojumiem Saeimā –, ko cilvēki raksta: “Tas ir par cilvēcību.” Tieši tā arī es domāju: mēs nedrīkstam ļaut kaut kādiem aizspriedumiem noslāpēt cilvēcību mūsu sirdīs. Abi gadījumi – gan Stambulas konvencija, gan partnerattiecību regulējums – ir par palīdzību cilvēkiem.

Atbildot arī uz manas kolēģes teikto, ka sievietēm nav vajadzīga īpaša aizsardzība, man liekas – mums ir svarīgi apzināties, ka cilvēki ir dažādi, sievietes ir dažādas. Protams, sieviete, kas ir neatkarīga, var labāk par sevi pastāvēt, tajā pašā laikā, ja sieviete savas ģimenes lomas dēļ, piemēram, ir bez ienākumiem, rūpējas par maziem bērniem, tad viņa partnera fiziskas vardarbības gadījumā ir daudz neaizsargātāka. Un tieši par to ir šī konvencija.

Tā ka man liekas... varētu teikt, ka šobrīd Saeimā uzvarēja cilvēcība, un man ir ļoti liels prieks par to, ka esošā koalīcija spēja izstrādāt tādu normatīvo aktu paketi, ko varēja pieņemt un par ko varēja vienoties – par kompromisu –, piekāpjoties visām pusēm. Es varu teikt, pirms svētkiem ir priecīga diena.

Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labvakar, visi radioklausītāji, tie, kas vēl nav aizmiguši no iepriekšējām garajām runām! Droši vien man īsumā būs jāmēģina jūs kaut kā ja ne gluži izklaidēt, tad pievērst jūsu uzmanību politikai Latvijā.

Droši vien galvenais, kas ir aktuāls Latvijā, Latvijas politiskajā dzīvē, šobrīd tomēr ir valsts budžets. Manuprāt, politiķi, ministrijas, frakcijas, kas ir pārstāvētas Saeimā, tieši ar valsts budžetu vislabāk var ietekmēt mūsu dzīvi, vislabāk var parādīt, kas ir katras partijas galvenā politika un kādi ir mērķi. Teikšu savu personīgo viedokli, bet domāju, ka visi manas frakcijas – APVIENOTĀ SARAKSTA – kolēģi pievienosies, ka daudz kas, kas šodien notiek Saeimā... diskusijas par dažādiem jautājumiem, pēc būtības mūs novērš no galvenā – no valsts budžeta.

Tieši tāpēc arī partnerattiecību jēdziena ieviešana, kas tika izdzīta cauri
(tiešām izdzīta cauri – vienas nedēļas laikā divi lasījumi, ne tā, kā parasti tas tiek darīts: caur Ministru kabinetu, iesaistot nevalstiskās organizācijas, uzklausot sabiedrības viedokli, arī reliģisko organizāciju viedokli), parāda to, ka
mēs... es teiktu, pēc sajūtām, es kā Saeimas deputāts – pēc sajūtām... man liekas, mēs esam nedaudz pietuvojušies tādam... autoritāram režīmam, kad viena ministrija vai viena partija var atnākt un faktiski noteikt darba kārtību Saeimā, un viens vai cits likums tiek pieņemts.

Arī šodien par to pašu partnerattiecību jēdziena ieviešanu, kur ir daudz jautājumu, ir daudz neskaidrību tieši tāpēc, ka tas tika ieviests tik ātri, mēs nesaņēmām atbildes. Ne velti šodien “Frakciju viedokļos” nav ZZS jeb, kā es saucu, zaļo zemnieku savienības. Droši vien tāpēc, ka frakcijai nav, ko teikt saviem vēlētājiem, jo pirms vēlēšanām šī frakcija, kas šobrīd ir koalīcijā, solīja, ka neatbalstīs ne Stambulas konvenciju, ne partnerattiecību jēdziena vai kā savādāk nosaukta līdzīga jēdziena ieviešanu.

Līdz ar to APVIENOTAIS SARAKSTS uzskata: ir tikai godīgi, ka šis jautājums būtu jāizšķir jums un arī tev, radioklausītāj. Pieņemu, ka tas varētu notikt reizē ar nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai mēs redzam sabiedrības viedokli. Ja sabiedrības vairākums nobalsotu “par” tāda partnerattiecību jēdziena ieviešanu, kāds tas šodien ir apstiprināts, tad es kā Latvijas pilsonis, arī kā Saeimas deputāts, to respektētu. Bet, kā jau teicu, pirms vēlēšanām sabiedrībai nebija iespējas iepazīties ar politiķu patieso viedokli.

Vēl pavisam īsi par to, ka daudz tika runāts arī par atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar kredītiem, kas Latvijā skar daudzus. Arī es savā runā norādīju: mums jāsaprot, ka bieži vien hipotekārie kredīti, kuriem šobrīd valsts ar banku naudu centīsies palīdzēt... acīmredzot šie hipotekārie kredīti līdz šim reģionos faktiski nebija pieejami vai bija ļoti grūti pieejami. Līdz ar to ar šādā veidā īstenota likuma palīdzību mēs īsti nenodrošinām sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Aicinu kolēģus domāt arī par to, kā mēs patiešām varam nodrošināt šo reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, kā jau teicu, valsts budžetā.

Visbeidzot. Tuvojas valsts svētku nedēļa: parīt – Lāčplēša diena, nākamnedēļ – valsts svētki. Savā un visas frakcijas vārdā vēlos jūs sveikt valsts svētkos, lai, par spīti dažādiem politiskajiem brīžiem, varbūt nesaprotamām diskusijām, jums paliek prātā, ka galvenais ir valsts, ka mēs visi kopā esam atbildīgi par to, kāda ir mūsu valsts, kāda tā būs mūsu bērniem un kādu mēs to atstāsim nākamajām paaudzēm.

Un pats, pats pēdējais. Ņemot vērā, ka “Frakciju viedokļi” bija gari... un kādreiz – 11., 12. Saeimā – es veicu tādu eksperimentu... ja jūs esat noklausījušies “Frakciju viedokļus”, lūdzu, atrakstiet man uz e‑pastu: Juris.Vilums@Saeima.lv, apsolu, ka mēs uztaisīsim nelielu izlozi visiem, kas atrakstīs, un kāds saņems arī kādu balviņu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!