Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sākusies pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama. Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto vārdu. Esiet sveicināti, radioklausītāji! Šodien tiešām bija diezgan spraigas diskusijas un interesanta diena Saeimā, bet es gribu pieskarties ne gluži visiem jautājumiem, bet tādiem, par kuriem, es uzskatu, vajadzētu runāt un kuri ir būtiski .

Pirmais, par ko es gribu runāt, ir – šodien Saeimā tika apstiprināts jaunais Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks. Stāsts nav par to, vai viņš ir labs vai slikts. Stāsts ir par to, ka šobrīd Latvija oficiāli ir atzinusi, ka mēs nerezidentu naudai esam, tā teikt, pielikuši punktu un mums tās vairs Latvijā nav. Līdz ar to plāns ir izpildīts, viss ir izdarīts. Finanšu izlūkošanas dienests ir strādājis ļoti labi, varbūt pat teicami, un ir jāpāriet citā fāzē.

Kāpēc mēs balsojām “pret”? Ne jau tāpēc, ka mums nepatīk šis cilvēks vai kaut kas tamlīdzīgs. Mēs uzskatām, ka jādomā nedaudz citādi un jāiet solītis uz priekšu – šāds Finanšu izlūkošanas dienests faktiski ir jālikvidē vai, pareizāk sakot, stipri jāsamazina un jāpievieno, pieņemsim, Valsts drošības dienestam , lai uzrauga finanšu plūsmu saistībā ar terorismu, jo brīdī, kad valstij nav naudas, turēt šādu lielu organizāciju, mūsu skatījumā, nav pamata. Līdz ar to mūsu balsojums bija “pret”.

Mēs redzam, ka šobrīd valstī ir 11 operatīvās darbības subjektu un ar šiem jautājumiem nodarbojas gan finanšu policija, gan ekonomikas policija, līdz ar to šie jautājumi var dublēties, un mēs neesam tik bagāti, lai turētu liekus kantorus.

Nākamais jautājums, kas izvērtās ļoti spraigās diskusijās, bija Nacionālās drošības koncepcija, kas neapšaubāmi ir ļoti svarīgs dokuments Latvijas valstij un ir atbalstāms. Mūsu drošība – tas ir augstākais, kas mums var būt, jo bez Latvijas drošības nebūs nekā, nebūs arī pašas Latvijas.

Bet kāpēc mūsu frakcija atturējās no balsojuma? Ļoti vienkārša iemesla pēc. Tāpēc, ka lielākā daļa deputātu nepaspēja iepazīties ar šo dokumentu, kas ir tiešām ļoti svarīgs. Mūsu rosinājums bija atlikt šo jautājumu, lai varētu padziļināti iepazīties ar dokumentu un pēc tam ļoti nopietni izdiskutēt, jo nebija noslēpums, ka šis dokuments bija, nu, ne visai kvalitatīvi sastādīts.

Ko mēs noteikti uzskatām par uzvaru (un par to mēs runājām arī pirms vēlēšanām) – šodien ir tā diena, kad tiek atcelts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums. Tātad piespiedu potēšanai – nē, neviens darba devējs vairs nevar piespiest jūs, cilvēki, potēties. Tātad šis likums ir atcelts, un tā ir ļoti pozitīva ziņa. Jāsaka tā, ka ļoti žēl, ka tikai un vienīgi pēc Pasaules Veselības organizācijas spiediena tas tika izdarīts. Mēs paši jau sen to varējām izdarīt.

Un pabeigšu ar ļoti pozitīvu ziņu saistībā ar to, ka Zemgalē... Ir jauns novads Sēlija, mēs visi to zinām. Šodien Sēlija tika arī pie sava ģerboņa, pateicoties burvīgam un talantīgam māksliniekam Edgaram Simam, kurš arī bija šeit klāt un pacilātā gaisotnē sagaidīja šo lēmumu. Tā ka visus Sēlijas iedzīvotājus apsveicu ar šo burvīgo ziņu, tātad Sēlijai ir ne tikai pašiem sava sen lolota zeme, bet arī ģerbonis.

Visiem jauku šo silto dienu, un uz sadzirdēšanos!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Īsumā par, mūsuprāt, trīs galvenajām lietām šodienas sēdē.

Tātad, pirmkārt, Finanšu izmeklēšanas dienesta priekšnieka amatā apstiprinājām Tomu Plataci – jaunu profesionāli, kuram ir pieredze dažādos vadošajos amatos Finanšu izlūkošanas dienestā, arī iepriekš – privātajā sektorā, tā ka, es domāju, viņš ir labs, jauns, ambiciozs vadītājs. Es izsaku cerības un novēlu, lai turpmākos piecus gadus Finanšu izlūkošanas dienesta darbs un latiņa tikai paceltos.

Nākamais jautājums, par ko bija arī garākās debates, ir Nacionālās drošības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja. Nobalsoja visas partijas, izņemot partiju “Stabilitātei!”.

Koncepcija paredz, ka Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronizācija notiks ar 2025. gadu. Tātad mēs pārejam no elektrosistēmu sinhronizācijas ar Krieviju uz Eiropas... kas ir mūsu energodrošības jautājums. Tāpat arī vēl vairāk nostiprinām jau iepriekš Nacionālās apvienības un Ekonomikas ministrijas padarīto par degvielas rezervju glabāšanu valsts īpašumā. Atceramies, pirms vairākiem gadiem Latvijā bija skandāls, ka naftas rezerves glabājam Putinam pietuvinātā firmā ārpus Latvijas teritorijas. Šobrīd Latvija savas rezerves glabā šeit pat uz vietas, Latvijas teritorijā, un tas uzlabo mūsu nacionālo drošību un energodrošību.

Un trešais punkts, ko vēlos izcelt Nacionālās drošības koncepcijas kontekstā, ir vienota informatīvā telpa, par ko mēs arī šeit ilgi diskutējām un par ko diemžēl atšķīrās partiju viedokļi, proti, vai sabiedriskajiem medijiem, kas ieņem būtisku daļu no informatīvās telpas, būtu jābūt divvalodīgiem, kas mums no padomju laikiem ir iegājies, vai arī tomēr mēs pārtraucam šo bilingvālo pieeju un neatkarīgi no cilvēka tautības vai lingvistiskās piederības ejam uz vienotu informatīvo telpu, kur visi patērē vienu informāciju vienā valodā.

Nu, par to bija dažādi viedokļi, bet, tā kā arī citos stratēģiskajos dokumentos ir nostiprināts, arī izglītības sistēmā, ka mēs ejam uz valsts valodu un pārtraucam šo sabiedrības šķelšanu, tad ir liels gandarījums, ka tas arī izdevās. Nacionālās drošības koncepcija, līdzīgi kā citi dokumenti, arī paredz, ka mēs visi ejam uz vienotu sabiedrību ar vienotu informatīvo telpu.

Trešais, ko vēlos izcelt, ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ir mans un Nacionālās apvienības kolēģu izstrādāts, proti, par to, lai darba tirgū nepieļautu latviešu diskrimināciju un neļautu nepamatoti pieprasīt krievu valodu. Mēs zinām, ka ļoti daudzi jaunieši, kuri ir auguši brīvā Latvijā un krievu valodu nepārvalda, šobrīd tiek diskriminēti un faktiski viņiem gan vadošos amatos, kā, teiksim, ārsti un tamlīdzīgi, gan arī elementārā klientu apkalpošanas darba līmenī nepamatoti tiek prasīta krievu valoda. Tas gan traucē mūsu jaunatnei iekļauties darba tirgū un faktiski zināmā mērā pat spiež viņus emigrēt no šejienes, gan arī ir kā šķērslis reemigrācijai. Ja mēs vārdos visi sakām, ka gaidām latviešus no pasaules atpakaļ mājās, tad pieprasīt krievu valodu, kuru diez vai viņi Rietumu valstīs būs apguvuši, ir tāds nevajadzīgs šķērslis.

Grozījumi paredz nevis tādus kosmētiskus uzlabojumus, ka tikai sludinājumos nevarētu pieprasīt – jo mēs zinām, ka sludinājumi ir tikai redzamā daļa –, bet paredz, ka, arī aizejot uz darba interviju, nedrīkst nepamatoti pieprasīt krievu valodu, nedrīkst arī darba līgumā nepamatoti pieprasīt krievu valodu, arī noslēdzošajā fāzē jeb darba pienākumu izpildes brīdī nedrīkst nepamatoti pieprasīt krievu valodu. Jo galu galā, ja mēs esam vienota sabiedrība, nacionāla valsts un Eiropas Savienības dalībvalsts, tad būtu diezgan jocīgi, ja mēs šo no padomju laika ievazāto tradīciju turpinātu un spiestu mūsu jauniešus krieviskoties. Pārtraukt latviešu diskrimināciju – tas noteikti palīdzēs arī darbaspēka jautājumos šobrīd, kad trūkst darbaspēka. Mums ir jāizmanto katrs instruments un ir jāpalīdz jauniešiem iesaistīties darba tirgū un aizpildīt vakances.

Arī šodien iebildumu pret šo likumprojektu nebija, tas ir apstiprināts. Bija darba kārtībā un ir tālāk nodots Sociālo un darba lietu komisijai, un mēs no Nacionālās apvienības puses noteikti sekosim līdzi, informēsim sabiedrību, kā komisijai veicas darbā un kā notiek tālākā likumprojekta gaita.

Ar to arī noslēdzu. Apsveicu Sēlijas pusē dzīvojošos, ka jums ir ne tikai poligons (tas bija šogad liels lēmums par Sēlijas poligona izveidi), bet arī savs ģerbonis. Tas ir vēl viens solis uz priekšu Latviešu vēsturisko zemju likuma kontekstā un nostiprina mūsu nacionālo identitāti.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamajam vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!

A. Švinka (PRO).

Labdien, radioklausītāji! Es dažus akcentiņus uzlikšu. Jā, man liekas, ka galvenais jautājums un diskusijas šodien izvērtās par Nacionālās drošības koncepciju, un, protams, ļoti priecē tas, ka tik svarīgs dokuments, kas aptver mūsu nacionālo drošību... un deputāti nāk un diskutē, un mēs spējam ļoti plaši šo dokumentu izvērtēt.

Kas varbūt bija tāds mazliet sliktāks tajā visā – ka no visa plašā dokumenta, kurā izskatīti ļoti daudzi svarīgi drošības aspekti, visvairāk akcents tika likts uz vienu rindkopu, kur tika, nu, tā neraksturīgi dokumentam (gandrīz vienīgā vieta, kur tika minēts kāds datums, līdz kuram tas jāizdara)... ka sabiedriskajam medijam ir jāpāriet tikai uz latviešu valodu un valodu, kas ir piederīga Eiropas kultūrtelpai, tas ir, izslēdzot krievu valodu no sabiedriskā medija satura.

Šeit radās daudzas bažas un jautājumi, ko arī iepriekšējais kultūras ministrs apstiprināja, ka noteiktais 2026. gada 1. janvāris... varēja būt arī cits datums. Debatētāji izvērsa tādus jautājumus, cik pamatoti un cik uz datiem balstīts ir šis punkts, jo arī bija pievienota SEPLP vēstule, kur tika minēts, ka lielā auditorija, kas šobrīd ir raidījumam “Doma laukums”, LTV7 un “Rus.LSM.lv”... Tā līdz galam arī netika saprasts, kur paliks šī auditorija, vai viņi visi būs gatavi pāriet uz latviešu valodā raidošajiem medijiem vai tomēr tiks aizgrūsti uz citām platformām vai uz Kremļa propagandas kanāliem.

Šis jautājums bija svarīgs no drošības un arī satura aspekta. PROGRESĪVIE balsoja “par”, jo kopumā dokuments ir svarīgs, šādu dokumentu pieņem reizi četros gados, un tās ir kā vadlīnijas, kā valsts plānošanas dokuments, kuram tālāk sekos arī rīcības dokumenti. Protams, tas uzliek atbildību nozarēm, kam tālāk savos likumos būtu jāparedz, kā mēs virzīsimies.

Nobeigumā gribu apsveikt Sēlijas iedzīvotājus – šodien mēs, Saeima, pieņēmām Sēlijas ģerboni. Šis tāds svinīgs moments bija, un tas patiešām ir ļoti, ļoti svarīgi un būtiski.

Paldies visiem, un uz sadzirdēšanos citas reizes.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas “PROGRESĪVIE”.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pavisam īsi pieminēšu Nacionālās drošības koncepciju, ko šodien Saeimā akceptējām, arī no savas puses piebildīšu to, ka šī koncepcija ir svarīga iedzīvotājiem reģionos, it sevišķi manis pārstāvētajā Latgalē.

Es domāju, ka mēs visi piekrītam tam, ka mums kopā jāstrādā pie tā, lai valsts kļūtu drošāka gan militārajā jomā, gan arī jau šodien kolēģu pieminētajā sabiedrisko mediju jomā. Es arī Saeimas sēdes laikā minēju, ka mums tomēr ir jāmēģina uzrunāt visus Latvijas pilsoņus. Protams, mēs varam cerēt, ka pēc pāris gadiem mums vairs nebūs vajadzība runāt mazākumtautību valodās, bet tomēr būsim reāli, ka mums valstī tas ir valsts drošības jautājums, mums ir jāspēj uzrunāt visus Latvijas valsts pilsoņus. Priecē, ka portālā “LSM.lv” šobrīd ir pieejama informācija arī baltkrievu, poļu un ukraiņu valodā. Es domāju, tas ir virziens, kuru vajag stiprināt, un katrā ziņā ir jārūpējas, lai visiem Latvijas pilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem būtu pilnvērtīga informācija par to, kas notiek Latvijas valstī, kas notiek Saeimā, kādi lēmumi tiek pieņemti un kā tie ietekmē vai neietekmē iedzīvotājus. Par koncepciju droši vien varētu runāt gari, bet, kam interesē vairāk, noteikti var apskatīties ierakstā Saeimas sēdi un noklausīties debates vairāku stundu garumā. Dažādi aspekti tajās tika pieminēti.

Vēl gribu izstāstīt, ka šodien tika iesniegts pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Via Baltica” maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli”. Tas ir jautājums, kas daudzus gadus tika aktualizēts arī no mūsu, Latvijas Reģionu Apvienības, kolēģa Dagņa Strauberga, kas ir pašvaldības vadītājs. Tilts ir svarīgs ne tikai pašvaldībai, bet arī starptautiski, jo tas ir “Via Baltica” posms. Tas ir svarīgs arī militāri, arī kontekstā ar Nacionālās drošības koncepciju, un, protams, ir jāmeklē beidzot risinājums.

Cik man zināms, ir cerības jau iepriekšējās valdības veiktā darba rezultātā kādu finansējumu rast, daļēji Latvijas valsts finansējumu, varbūt daļēji kādu Eiropas atbalstu, bet tāpēc ir šis pieprasījums, lai vēlreiz pievērstu gan valdības vadītājas uzmanību šim konkrētajam tiltam, gan arī ministriju – jā, gan Satiksmes ministrijas, gan varbūt arī Aizsardzības ministrijas – uzmanību. Katrā ziņā mums jāmeklē risinājums. Vienkārši tas nav pieļaujami, ka tik ilgi tilts nav sakārtots.

Nākamā lieta. Gribu minēt to, ka rītdien Latgales apakškomisija brauc uz Rēzekni, kur notiks biznesa forums. Domāju, ka daudzi no Latgales ievēlētie deputāti piedalīsies pilsoniskās sabiedrības pie Rēzeknes domes rīkotajā zibakcijā ar nosaukumu “Ar kabaci pret bankrotu”. Protams, visi sekojam līdzi tam, kas notiek Rēzeknē. Sprindžuka kungs, kad vēl bija ministrs, ierosināja mēra atcelšanas procedūru. Redzēsim, kādi būs rezultāti pēc Valsts kontroles darba pašvaldībā, un katrā ziņā noteikti arī es personīgi sekošu līdzi tam, lai Rēzeknē, teiksim tā, atgrieztos godīga pārvaldība.

Nobeigumā man ir jāpiemin sēru vēsts. Mūsu frakcija, Saeima un arī Latvijas valsts ir zaudējusi, es teikšu, vienu ļoti godprātīgu, ļoti taisnīgu Saeimas deputātu. Atis Deksnis diemžēl šajā pirmdienā ir atvadījies no šīs saules, sestdien Liepājā būs viņa izvadīšana. Mēs visa frakcija brauksim un izteiksim līdzjūtību ģimenei un, protams, pateicību Atim par viņa principialitāti, par to, ka viņš nenodeva savas vērtības Saeimas gaiteņos, Saeimas darbā, un mēs kā frakcija noteikti turpināsim Ata iesākto darbu un turpināsim aizstāvēt gan viņa personīgās, gan mūsu kopīgās APVIENOTĀ SARAKSTA vērtības.

Saudzējiet sevi! Uz sadzirdēšanos! Visu labu!

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas.

Nākamajai vārds Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien gribētos parunāt par vēl vienu likumprojektu, ko neviens nav minējis. Bet mēs, frakcija “Stabilitātei!”, balsojām “pret” – pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Mums šķiet ļoti dīvaini, ka likumā tiks atzīmēts tas, ka pašvaldībai tagad jāpastiprina pašvaldības policija. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, iespējams, aiz šī likuma var slēpties tāda situācija, ka no reģioniem izbrauks prom... vai samazinās štata vienības policijas iecirknī. Mums Latgalē jau tā ir daudz problēmu, kad policija dažādu iemeslu dēļ uz notikumiem brauc ļoti ilgi. Teiksim, tā pati Krāslava, Ludza, Zilupe... Un, ja šo likumu pieņems, ir iespēja, ka policijas darbinieku paliks vēl mazāk, nekā viņi tagad ir. Tāpēc frakcija “Stabilitātei!” balsoja pret šiem grozījumiem.

Vēl viens svarīgs jautājums, ko mēs šodien izskatījām, ir Nacionālās drošības koncepcija. Es gribu minēt šajā sakarā to, ka mēs koncepciju neatbalstījām, jo tajā nav aplūkotas ļoti svarīgas lietas, kas attiecas uz Latvijas nācijas attīstību, jo Nacionālās drošības likumā uzsvērts, ka Nacionālās drošības koncepcijā ir jābūt atspoguļotiem tādiem jautājumiem kā ekonomiskie, sociālie aspekti. Un Nacionālās drošības koncepcijā nav pievienoti šie... ļoti maz ir aplūkoti šie aspekti, it īpaši, kas attiecas gan uz bērniem, gan izglītību.

Jā, tagad mūsu realitātē Latvijā un it īpaši Latgalē ir ļoti svarīgs depopulizācijas process, un mums ļoti trūkst bērnu, dzimstība ir ļoti zemā līmenī, mums ir mīnus rezultāti dzimstībā, un neatspoguļot to Nacionālās drošības koncepcijā – tas ir ļoti slikti, un Nacionālās drošības koncepcija ir ļoti zemā kvalitātē.

Ko es vēl gribu piebilst pie Nacionālās drošības koncepcijas. Tas ir tieši par to, ka mēs līdz 2026. gadam gribam likvidēt vai stiprināt mūsu medijus tikai vienā telpā un tikai latviski. Vai mēs panāksim vēlamo nacionālo iekšējo drošību, rezultātu ar tādiem lēmumiem, izpildot vai izplatot informāciju tikai latviešu valodā? Kāpēc bija tik slikti, ka, piemēram, Latvijas Radio 4 atspoguļo visu to, kas notiek Latvijā, tikai citā – mazākumtautības – valodā? Un kas vispār man nav saprotams – un frakcijai “Stabilitātei!” nav saprotams –, kāpēc viens Satversmes pants ir svarīgāks par otru?

Teiksim, tajā pašā Nacionālās drošības koncepcijā teikts, ka turpmākā valsts informācijas telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Bet Satversme arī nosaka, 114. pants nosaka: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Kāpēc... Mums nav saprotams, kāpēc viens Satversmes pants ir svarīgs, bet otrs – nav. Katrs deputāts deva svinīgo solījumu par Satversmi un likumiem, kāpēc deputāti tad neuztur šo solījumu?

Un, ja mēs turpināsim tālāk runāt... jā, man bija pārsteigums vēl, ka mūsu sabiedrībā izplatās tāda informācija, ka Latgales valoda ir dialekts. Nē! Un arī Nacionālās drošības koncepcijā nebija nekas teikts par Latgales valodas stiprināšanu, tāpēc mēs neatbalstījām šo koncepciju. Bet kopumā, protams, mums jāvirzās uz to, lai būtu droša mūsu valsts, lai būtu droši mūsu cilvēki.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Lūdzu!

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man šī diena ir īpaša, patiesībā es vadu pirmās dienas Saeimas darbā pēc mandāta iegūšanas, un es pateicos Kurzemes vēlētājiem, kuri Saeimas vēlēšanās deva tādu balsu skaitu, ka, veidojot šo jauno valdību, man ir radusies iespēja kādu laiku strādāt šeit, Saeimā.

Šodien bija ļoti interesanta diena saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijas izskatīšanu. Man šī tēma ir ļoti labi pazīstama, profesionāla. Jāsaka, arī tāpēc, ka ne tikai esmu vairākās valdībās atbildējis par Latvijas aizsardzību un drošību, par tās virzību uz NATO, par ārējo drošību, iekšējo drošību, bet arī tāpēc, ka savulaik, pirms 25 gadiem, tieši Nacionālās drošības likuma nepieciešamību kopā ar saviem tā laika kolēģiem mēs paredzējām un es biju šī likumprojekta pamatteksta autors un vadīju arī darba grupu.

Šodienas diskusijas parādīja, ka nākamais posms, kas ir Nacionālās drošības koncepcijas radīšana, patiesībā šajos gados ir palikusi bez turpinājuma, jo dokuments... kā jau arī iepriekšējie runātāji vērtēja un arī Saeimas debatēs to varēja manīt... daudzi no deputātiem izteica neapmierinātību ar to, ka šis dokuments nav precīzi sabalansēts no struktūras viedokļa: dažas nozares ļoti nopietni prevalē pār citām, un par dažām ārkārtīgi svarīgām, nacionālai drošībai būtiskām tēmām faktiski šajā koncepcijā nav pateikts gandrīz nekas. Un to es arī, uzstājoties debatēs, centos akcentēt, pateikt, ka šis dokuments faktiski varbūt ir attaisnojams tikai tāpēc, ka šajā brīdī ir mainījušās valdības. Pēc būtības valdībai šodien šeit būtu bijis šis dokuments jāaizstāv. Galvenais aizstāvētājs bija Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Es arī centos uzsvērt, ka šajā dokumentā būtu jābūt atspoguļotiem visiem valdības ministru pārstāvēto nozaru izaicinājumiem, jautājumiem, kurus valdības ministri gribētu risināt savā ikdienā. Tam ir nepieciešams arī finansiālais, tehniskais nodrošinājums, lai sasniegtu šos mērķus – neatkarīgi no tā, vai tā ir ārējā drošība, iekšējā drošība vai kāda cita tēma.

Tieši tāpēc arī šodien mēs faktiski neko nedzirdējām par izglītības, zinātnes, dzimstības problemātiku šīs koncepcijas kontekstā, un mēs arī nedzirdējām neko... nevarējām atrast par, nu, piemēram, tiesību aizsardzības sistēmas kvalitatīvajiem aspektiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Šeit būtu jācīnās par to, lai Satversmes pamatprincipi – laba pārvaldība, tiesiskums, taisnīgums, vienlīdzība – caur šo Nacionālās drošības koncepciju izpaustos.

Nobeidzot uzrunu, gribu teikt, ka ārkārtīgi svarīgi ir saprast, ka šī Nacionālās drošības koncepcija patiesībā ir kā īsā anotācija valsts budžetam. Mums sāksies budžeta periods, un te es gribētu teikt, ka visi par to runās, un tad būs tas jautājums, kā vesela virkne izaicinājumu, kas ir valsts un sabiedrības priekšā... kāpēc tie nav atspoguļoti nacionālās drošības visaptverošajā skatījumā, tvērumā un tātad šādā dokumentā? Nobeidzot sēdi... mēs ar ziņotāju satikāmies un pārrunājām, ka faktiski jāveido speciāla darba grupa, kura izveidos nacionālās drošības procedūras... izstrādās procedūras struktūru un iespējamo minimālo saturu, kuram šajā dokumentā, ārkārtīgi svarīgajā valstiskajā dokumentā, būtu jābūt.

Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Ģirtam Valdim Kristovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” noslēgs Valdis Maslovskis no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!

V. Maslovskis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien noslēgšu “Frakciju viedokļus”, bet no tādas jomas, ka esmu laikam jaunākais šodienas debašu deputāts. Manā dzīvē tā ir otrā Saeimas sēde, strādāju otro nedēļu, pagaidām skatos, kā notiek procesi, kā tiek realizēts cilvēku tautas pārstāvjiem dotais mandāts. Protams, ir savi viedokļi, savi uzskati.

Šodien mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, atbalstījām visus darba kārtības jautājumus. Arī apsveicu jauno Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku Tomu Plataci. Uzskatu, ka viss iecerētais izdosies un būs profesionāls darbs, par to šaubu nav.

Jā, es arī gribu pievērsties jautājumam par Nacionālās drošības koncepciju. Pašā sākumā nebija daudz deputātu, kas vēlējās uzstāties. Tad mudināja pirmie – kāpēc mēs neapspriežam...? Jāatzīst, ka dokuments tiešām tika atsūtīts ne pārāk sen – šodien, līdz ar to daļa deputātu varbūt neiepazinās vai arī maz iepazinās ar šo jautājumu. Saņēmām diezgan daudz kritikas par šo koncepciju. Vairāk, protams, tas skāra valsts valodu saistībā ar sabiedriskajiem medijiem, ar informatīvo telpu. Man nav šaubu, ka valsts valoda ir latviešu valoda, un tur nav, ko apspriest, jautājums ir – kāda un vai nepieciešama informatīvā telpa krievu valodā. Tad par to diskutēts daudz. Un tas ir atbalstāmi, jo mēs pārstāvam dažādus iedzīvotāju slāņus un arī dažādus iedzīvotājus.

Jāsaka, ka mūsu valstī dzīvo vairāk nekā 150 tautību un arī Satversmes 114. pants aizsargā mazākumtautības. Protams, ir skaidrs, ka, pārtraucot valsts televīzijā informācijas pārraides krievu valodā, daļai sabiedrības zudīs iespēja tai saprotamā līmenī saņemt valsts interesēm atbilstošu informāciju. Mūsdienīgajā pasaulē ir pārāk daudz atklātas informācijas, liela informatīvā telpa, un tikai no mums ir atkarīgs, cik kritiski mēs to uztversim un analizēsim. Bet mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mēs dzīvojam multikulturālā sabiedrībā.

Mēs atbalstījām Nacionālās drošības koncepciju, un es arī personīgi atbalstu. Uzskatu, ka vienā dokumentā nevar pilnīgi iekļaut visus jautājumus un visas tēmas, tāpēc uzskatu, ka būs rīcības plāns, plāni... Arī šodien debatējot, deputāti... izstrādās un pieņems visai mūsu sabiedrībai atbilstošu lēmumu.

Protams, bija izskatīti daudzi citi jautājumi, bet kolēģi jau pastāstīja gan par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, lai nodrošinātu atsevišķu normu nepārtrauktību, kas bija saistīti ar Covid-19, gan likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”... “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā”.

Es, protams, nobeigumā gribu apsveikt Sēlijas puses iedzīvotājus ar ģerboni un novēlēt visiem radioklausītājiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem jaukas brīvdienas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Valdim Maslovskim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!