Frakciju viedokļi 2023. gada 21. septembrī

(21.09.2023.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Nupat ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti jums pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G. Kūtris (ZZS).

Paldies. Cienījamie klausītāji un arī tie, kas skatās! Šodien es gribētu pieminēt... jeb vērst uzmanību uz trim likumprojektiem, kas piesātinātajā darba kārtībā tika skatīti.

Pirmais jautājums ir saistībā ar mūsu jaunās valdības Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikumu – samazināt elektroenerģijas sadales tarifu par 60 procentiem. Es apsveicu jaunos ministrus, kas spēja pēc būtības nedēļas laikā – kopš piektdienas – šo jautājumu izlemt un virzīt, un Saeima šodien divos lasījumos steidzamības kārtībā to arī pieņēma. Iepriekšējā valdība visu vasaru šausminājās par to, ka “Sadales tīklam” ir lieli tarifi, – kā nu tiksim galā, kā nu regulēsim! Šobrīd šī situācija ir atrisināta... vismaz līdz 1. janvārim, un pa to laiku tad arī varēs lemt, kādus tarifus būtu pareizāk aprēķināt, pēc kādas metodikas un cik lielus. Jāsaka paldies deputātiem, lai gan cilvēkiem ieguvums varbūt rēķinos nebūs tik liels, bet tomēr pēc būtības tā ir atgriešanās tādā situācijā kā iepriekš.

Otrs jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas gan tika pieņemts pirmajā lasījumā, – par bargāku sankciju ieviešanu Krimināllikumā par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai un palīdzēšanu šiem cilvēkiem Latvijā iekārtoties. Šīs sankcijas varbūt nav tik būtiski bargākas, par vienu gadu palielinot vai samazinot minimālo... varbūt tas nav tas būtiskākais. Man liekas, lielāka nozīme bija šodien no Saeimas tribīnes uzsvērtajam – prokuroriem un tiesnešiem – ir jāpievērš uzmanība šī soda nozīmīgumam mūsdienās... šībrīža politiskajos apstākļos... no tām valstīm, no kurām pie mums organizēti nāk migranti, kuru nelikumīgā ieceļošana būtu jānovērš.

Un visbeidzot – trešais jautājums ir par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”, kur, es teiktu, politiski mēs... Latvija korekti parāda savu attieksmi pret Krieviju šajā jautājumā. Šāds divpusējais līgums pēc būtības mūsdienās ir grūti pieņemams, lai sadarbotos ar Krieviju, ja uzsver vārdiņu “tiesiskais”... tiesiskā sadarbība. Tajā pašā laikā debatēs tika pieminēts (arī diskusijās Latvijas juristu vidū ir norādīts), ka līguma denonsēšana var... pareizāk sakot, tas var radīt nelielus apgrūtinājumus cilvēkiem civiltiesiskajā sadarbībā, it īpaši, ja kaitējuma maksātājs ir Krievijā, un šeit ir jārod risinājums, kā Latvijas pilsoņiem šo jautājumu palīdzēt risināt. Un tas ir Tieslietu ministrijas un zināmā mērā arī Ārlietu ministrijas darbs, lai turpmāk tas tiktu sakārtots.

Paldies par uzmanību, un veiksmi turpmākajās šīs nedēļas darbadienās!

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcija “Stabilitātei!” ir vienīgā frakcija, kura šodien balsoja pret to, lai denonsētu Latvijas un Krievijas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, jo mēs uzskatām, ka mūsu cilvēkiem, parastiem cilvēkiem, ir jāpalīdz. Jā, mums ir zināms politiskais virziens, bet šajā gadījumā cietīs mūsu parastie cilvēki, kuriem ir mantas, lietas... kuriem ir jāpieprasa uzturlīdzekļi no tām valstīm, jo... no Krievijas Federācijas... Mums ir krimināllietas, kuras ir uzsāktas jau četrus, sešus gadus atpakaļ, un viņiem zaudējumu apmērs jāpiedzen gan no mūsu valsts, gan no Krievijas valsts... ja mēs atceramies, ka bojāgājušie cilvēki bija, kad “satriecās” autobuss, gan Krievijā, gan Latvijā, tāpēc šīs lietas velkas vēl līdz šim. Protams, līguma denonsēšana nepalīdzēs parastiem cilvēkiem atgūt zaudējumus... kur viņi cieta šajos gadījumos.

Tāpat gan Aizsardzības ministrija, gan Tieslietu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra pagaidām neuzskata, ka to vajadzētu pārtraukt, jo nebūs vieglas tādas lietas... to pārtraukt... bet grūtības tālāk strādāt tiesiskajā ziņā ar Krievijas Federāciju, jo ne tikai viņi pieprasa no mums kaut kādas savas lietas, bet arī Latvija pieprasa pilsonības un migrācijas... arī lietas ir tādas, ka mums jāpieprasa gan dzimšanas apliecības no Krievijas... Un tas būs sarežģītāk. Mēs varam izmantot diplomātiskos kanālus, bet tas arī parastam cilvēkam ir ļoti sarežģīti.

Tāpēc es lūdzu gan koalīciju, gan pārējos deputātus padomāt, pirms tiktu pārtraukta šī sadarbība, jo mēs nevaram aizsargāt savus cilvēkus, savus iedzīvotājus. Tas ir pirmais un svarīgākais, kas mums ir, – mūsu cilvēki, kuri jāaizsargā.

Jā, arī par energotarifiem un visu pārējo. Protams, mūsu partija... mūsu frakcija “Stabilitātei!” balsoja “par”, bet mēs uzskatām, ka tas nav pilnīgi, ko mēs varam piedāvāt un kā varam aizsargāt mūsu iedzīvotājus, jo 60 procenti no fiksētās “Sadales tīkla” komponentes – tas ir pamaz, tas ir vidēji no trīs līdz 10 eiro no tā sadārdzinājuma, kas ir. Mēs arī piedāvāsim... vai cīnīsimies tālāk par to, lai samazinātu “Sadales tīkla” tarifus un kopumā energotarifus katrai mājsaimniecībai.

Šodien arī izskatījām pirmajā lasījumā likumprojektu par to, kā aprēķināt un ieviest tādus normālus... mājsaimniecībām, lai varētu pieturēt viņus pie tā... kā atbalstīt un neļaut paaugstināt tik strauji elektroenerģijas cenu kāpumu.

Paldies, bija prieks jums vēstīt par to, kas mums šodien notika.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Andrim Šuvajevam. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien visiem! Jaunā valdība, koalīcija bija solījusi izdarīt sešus darbus līdz šī gada beigām. Pirmais darbs ir izdarīts jau faktiski ceturtajā darbadienā – kā solīts, ir pieņemts lēmums par tarifu samazinājumu, lai iedzīvotāju rēķinos, kas izsauca pamatotu kritiku šīs vasaras laikā... lai šie rēķini attiecīgi jau būtu mazāki, sākot ar aktuālo situāciju. Šis bija viens svarīgs lēmums.

Otrs tikpat svarīgs lēmums, kas šobrīd ir nonācis Saeimā, ir par papildu energoatbalsta sistēmas ieviešanu, kas jau ir ilgu laiku bijusi, tikusi gatavota. Mēs zinām no iepriekšējām pieredzēm un gadiem, ka brīdī, kad ir nepieciešams sniegt strauju palīdzību, viena no galvenajām problēmām bija, ka valstij nebija pietiekami kvalitatīvas informācijas par iedzīvotājiem, lai nomērķētu pabalstu, lai nomērķētu atbalstu. Un šajā brīdī šī sistēma top, un šis likumprojekts ir nonācis Saeimā, kur būs iespēja deputātiem strādāt, lai gadījumā, ja apkures sezonā vai, iespējams, kādā citā brīdī nākotnē būtu nepieciešams sniegt palīdzību iedzīvotājiem, kam ir vissarežģītākie apstākļi ar rēķinu nomaksu, šo palīdzību ir iespējams sniegt pēc iespējas ātrāk un automātiski.

No frakcijas PROGRESĪVIIE puses šie bija tie svarīgākie jautājumi šīsdienas darba kārtībā.

Paldies, un varu apliecināt, ka turpināsim darbu pie nākamajiem uzdevumiem.

Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Andrim Šuvajevam.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Patmalniekam. Lūdzu!

J. Patmalnieks (JV).

Labdien! Šodien Saeimas sēdi mēs sākām ar to, ka apstiprinājām mandātus virknei jaunu kolēģu. JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijai pievienojās Ģirts Valdis Kristovskis no Kurzemes vēlēšanu apgabala, Alīna Gendele no Latgales vēlēšanu apgabala, un darbu turpina Viktorija Baire no Vidzemes – šie kolēģi tātad saņēma mandātus, ņemot vērā to, ka ministru amatos tika apstiprināta daļa mūsu kolēģ u.

M anuprāt, nozīmīgākais lēmums, ko šodien apstiprināja Saeima, ir jau kolēģu iepriekš minētais samazinājums “Sadales tīkla” tarifu fiksētajai daļai. Šis bija viens no neatliekamajiem veicamajiem darbiem, kurus koalīcijas partneri tikai pagājušajā piektdienā apņēmās veikt un jau otrdien apstiprināja Ministru kabinetā, un šodien Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja mehānismu elektroenerģijas... “Sadales tīkla” tarifu pieauguma daļējai kompensācijai. Protams, šis tarifs... tarifu pieaugums bija ļoti straujš un nav pieņemams, ka tas tādā veidā notiek, tāpēc arī šis lēmums tika pieņemts, un jau oktobra rēķinos (līdz janvāra rēķiniem) Latvijas patērētāji, mājsaimniecības, saņems kompensāciju.

Tālāk jau Klimata un enerģētikas ministrija turpina darbu pie tā, kādā veidā atbalstīt mūsu patērētājus un pakāpeniski pāriet... tarifu plānos. Šis ir faktiski apliecinājums tam, ka jaunā koalīcija spēj efektīvi un ātri pieņemt lēmumus, kas skar plašas sabiedrības grupas. Un šis bija pirmais no sešiem darbiem, kurus līdz gada beigām apņēmāmies kopīgi veikt.

Tālāk arī turpināsim darbu pie pārējiem – pie izglītības sistēmas, pie cilvēktiesību jautājumiem – un tad jau tiksimies nākamajos lēmumos.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas Jaunā Vienotība.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Man... vairāki kolēģi jau izteicās par šodienas sēdes darba kārtību, bet faktiski mums bija tāds divu dienu Saeimas plenārsēžu darba cikls.

Par šīsdienas darba kārtību tikai pieminēšu, ka “Sadales tīkla” tarifu sadārdzinājumu uz Ministru kabinetu atnesa tieši Jaunās Vienotības vadītais ministrs, kurš šobrīd kā lielu panākumu pasniedz šo ļoti minimālo kompensāciju, par ko šodien visi deputāti lielā vienprātībā nobalsoja. Tas mazliet par liekulības tēmu.

Bet es gribētu pieskarties tieši vakardienas sēdes notikumiem, kas šodien netika pieminēti, proti, otras augstākās valsts amatpersonas, Saeimas priekšsēdētāja, vēlēšanām, kas faktiski notika diezgan unikālā, es teiktu, veidā. Unikālā divu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām laiks iepazīties gan Saeimas deputātiem, kam ir jābalso par otru augstāko amatpersonu, gan, protams, sabiedrībai ar kandidāti pirms balsošanas bija tieši nulle minūtes, nulle sekundes, tātad, tiklīdz beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tūdaļ arī bija balsojums. Protams, publiskajā telpā bija dažādas baumas, kas varētu būt kandidāts, bet kopš oficiālās izvirzīšanas nebija iespējas... droši vien kaut kādu iemeslu dēļ sabiedrībai nebija dotas iespējas iepazīties ar šo kandidātu padziļinātāk.

Otrs apstāklis, kam jāpievērš uzmanība, – jaunā koalīcija, kas tikko, tikko ir sākusi darbu, nespēja ar pirmo piegājienu ievēlēt savu kandidātu Kūtra kungu, kuram acīmredzot bija pārāk daudz laika atvēlēts kandidatūras apspriešanai. Tātad pāris interviju bija pietiekami, lai jaunajā koalīcijā parādītos nopietnas plaisas šķietami tik vienkāršā jautājumā.

Tas, protams, nav vienīgais gadījums, kad mēs redzam jau ļoti nopietnas pretrunas koalīcijas partneru starpā. Mēs zinām, ka jaunā premjerministre ir publiski teikusi, ka vienam no koalīcijas partneriem gandrīz nevienu ministriju nevar uzticēt, un tad pēc pārpalikuma principa kaut kas viņiem tiek piešķirts un tiek pieprasītas publiskas atvainošanās. Nu, ja agrāk tika teikts, ka jaunā koalīcija ir jāveido, lai darbs būtu dinamiskāks, tad man šķiet, ka tas dinamisms šobrīd jau nu, ja vēl tiek izmantots, tad tikai ļoti, ļoti ironiskā un sarkastiskā nozīmē.

Kāpēc vispār bija nepieciešams veidot šo jauno valdību, kuru atbalsta Jaunā Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība, progresīvie un Oļegs Burovs? Protams, tur ir vairāki iemesli, bet es gribētu izcelt trīs būtiskākos.

Pirmais iemesls ir ļoti vienkāršs: tie ir vairāki augsti amati Jaunajai Vienotībai, jo jaunie partneri, protams, bija gatavi, tautas valodā sakot, nākt valdībā par katru cenu, piekrist tam, kam citos apstākļos viņi nebūtu piekrituši, tātad vairāki ministru amati, iespējas iegūt prezidenta amatu. Tātad amatu un krēslu daudzums – tas ir pirmais iemesls.

Otrkārt, īstenot nepopulārus mērķus, ko līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un APVIENOTAIS SARAKSTS – gluži vienkārši nebija gatavi atbalstīt. Piemēram, plašs atbalsts imigrācijai no trešajām valstīm, Stambulas konvencijas pieņemšana, lauku skolu slēgšana un citi jautājumi.

Un trešais iemesls (tas pagaidām vēl ir tikai pieņēmums, bet, es domāju, pavisam drīz mēs varēsim pārliecināties, ka arī tas ir bijis viens no iemesliem) – lai bijušais premjerministrs atbrīvotu rokas kāda iekārojama Eiropas amata iegūšanai. Bet par to mēs varēsim, es domāju, pārliecināties nākotnē.

Es domāju, ka tie ir samērā sīki ieguvumi, īstermiņa ieguvumi Jaunajai VIENOTĪBAI un ilgtermiņā Jaunā VIENOTĪBA būs zaudētāja. Bet kas ir būtiski mums – ka, protams, no tā ilgtermiņā diemžēl zaudēs arī Latvijas valsts.

Tāpēc Nacionālā apvienība nav gatava atbalstīt un stiprināt tādu veidojumu kā šī jaunā bezprincipu koalīcija. Mēs uzmanīgi sekosim līdzi valdības darbam, centīsimies nepieļaut Latvijas valsts interesēm neatbilstošu lēmumu pieņemšanu vai vismaz izgaismot to sabiedrībai un rūpēties par to, lai šādas – nu, kā paši koalīcijas pārstāvji to definēja, kreisas – koalīcijas pastāvēšanas mūžs būtu iespējami īsāks.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Labdien, klausītāji! Prieks ar jums sarunāties.

Pilnībā pievienojos mūsu kolēģim no Nacionālās apvienības: diemžēl tā tas viss arī ir.

Bet, runājot par šodien notiekošo, gribu teikt: nu liekulība sit augstu vilni.

Par sadales tarifiem gribu pateikt (konkrēti – Kūtra kunga un Šuvajeva kunga teiktais): nu nemāniet, lūdzu, sabiedrību un nekariniet sev ordeņus, pirms tos esat nopelnījuši! Divās dienās neviens ministrs neko nevar paveikt.

Šī sadales tarifu... tātad atbalsta pakete... bija jau izsenis strādāts pie tā. Arī mēs no APVIENOTĀ SARAKSTA, konkrēti – manā personā...

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā mēs konkrēti runājām par īstermiņa un ilgtermiņa veidiem, kā samazināt sadales tarifus, jo vienkārši kompensēt no peļņas – tas nav ilgtermiņa risinājums, tas ir risinājums šobrīd, lai spētu tajā laikā, kamēr šis risinājums ir spēkā, atrast ilgtermiņa risinājumu, lai samazinātu jau uz priekšu šos tarifus. Tātad šis ir viens no astoņiem punktiem, ko mēs esam iesnieguši, un tas ir apstiprināts un novirzīts jau uz Ministru kabinetu izpildei.

Tad ātrs punkts... pie ļoti būtiska pavērsiena... Šodien tika pieņemta mērķtiecīga atbalsta elektroniskā sistēma... mērķtiecīga atbalsta elektroniskā sistēma, kas ilgi ir gaidīta un beidzot ir sagaidīta. Tātad būs automatizēta sistēma, ar kuras palīdzību varēs energoresursu cenu spēcīga kāpuma gadījumā vai situācijā, kad mājsaimniecībām... mērķtiecīgi atbalstīt tikai tos, kam tas tiešām ir vajadzīgs, nevis visiem izdāļāt naudu kā “helikoptera naudu”. Mājsaimniecības, kurām izdevumi par mājokli ir virs 30 procentiem, saņems to automātiski. Tas reāli samazinās birokrātiju, tas palīdzēs vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav tā IT pratība tik augsta un arī varbūt pārvietošanās spējas; nebūs birokrātija, papīru formēšana, jo šo atbalstu saņems automātiski. Šis ir pirmais solis, lai šī sistēma pilnveidotos un mēs visi būtu reāli ieguvēji.

Un pēdējais – būtisks punkts, kur... ir pilnīga netaisnība. Mēs esam kā Baltijas vājākais posms, kur... Smiltēna kungs skaidri šodien norādīja... no APVIENOTĀ SARAKSTA... ar priekšlikumu, ko mēs bijām iesnieguši, – ka ir jāveic bargākas sankcijas pret ievestiem nelegāliem imigrantiem. Mēs redzam, ka ir vienkārši masveidā... šobrīd atkal parādījusies tendence šiem migrantiem no Baltkrievijas robežu šķērsot pie mums, un mūsu dienesti, mūsu robežsargi ķer, riskē ar savām dzīvībām, noķer šos grupējumus, aiztur, bet mūsu tiesu sistēma viņus palaiž vaļā ar piespiedu darbu vai ar 40 dienām un... ar minimālu sodu. Šis bizness pilnībā attaisno riskus konkrētajā mirklī, tos ar uzviju atpelna, neskatoties uz piespriesto sodu. Tā ka ir jādod skaidrs, bargs signāls prokuroriem, tiesnešiem, lai mēs daudz stingrāk sodītu šādus pārkāpējus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē mēs atbalstījām steidzamā kārtā – pirmajā un otrajā lasījumā – likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Un šeit es gribētu atgādināt, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ jau pirms divām nedēļām bija iesniegusi priekšlikumus, lai nesamērīgos “Sadales tīkla” tarifus atceltu. Bet šodien tas tika pieteikts kā valdības pirmais darbs, lai gan daži tie valdības pārstāvji vēl pirms divām nedēļām... un arī pat pagājušajā nedēļā vēl balsoja “pret” “Sadales tīkla” tarifu samazināšanu.

Šajā likumā ir paredzēts par 60 procentiem samazināt fiksētās komponentes izmaksas. Un tad rēķinā, jūs redzat, ir divas daļas – mainīgā un fiksētā daļa, no fiksētās daļas tiks veikts šis samazinājums. Bet, protams, tas nav ilgtermiņa risinājums, tas risinājums ir uz trīs mēnešiem. Bet kas būs tālāk? Īstas skaidrības nav.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts arī likumprojekts “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, kas paredz mērķētu atbalstu, ja apkures sezonā strauji pieaugtu energoresursu cenas. Tajā arī ir daudz neprecizitāšu un nav īstas skaidrības, kurš šo pabalstu varēs saņemt, jo tas ir paredzēts cilvēkiem, kuriem kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli pārsniedz 30 procentus no ienākumiem. Tātad katrā adresē dzīvojošie cilvēki... tiks ievākta informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par personām, kas ir deklarētas šajā adresē, un tad attiecīgi no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tiks saņemtas ziņas par katra cilvēka ienākumiem – vai tā ir pensija vai pabalsts –, no Valsts ieņēmumu dienesta – par algu un pārējiem ienākumiem, un tādā veidā nu tad tiks it kā aprēķināts, vai pienākas šī kompensācija. Bet es gribētu piebilst, ka tiks rēķināts nevis konkrēti tāds izdevumu līmenis, kāds katram dzīvoklim, katrai mājsaimniecībai ir, bet – balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem. Tātad nav īsti drošas pārliecības, ka cilvēks, kuram tiešām ir nepieciešama tā palīdzība un atbalsts, to saņems, it sevišķi, ja tas ir pensionārs, kuram varbūt izmaksas ir palielinājušās dubultīgi, bet nesasniedz 30 procentus, kā tas ir plānots šajā likumā.

Vēl. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”, kā arī lēmuma projektu “Par Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu no amata”, pamatojoties uz to, ka Latvijas pilsoņi atver bankas kontus citās valstīs, piemēram, Lietuvā, bet nespēj to izdarīt Latvijā. Katram cilvēkam ir tiesības uz vienu kontu, bet bankai savukārt nav pienākuma atvērt cilvēkiem šeit kontu. Ir ļoti zems kreditēšanas līmenis, bet ļoti augsti hipotekārā kredīta procenti, un to izjūt ikviens kredīta ņēmējs.

Izskatās, ka Latvijas Banka ir nevis Latvijas tautsaimniecības pusē, bet gan skandināvu banku interešu pusē. Bankas nekreditē, bet uzliek milzu slogu iedzīvotājiem, un par to vistiešākā atbildība ir Latvijas Bankas prezidentam un padomes locekļiem. Diemžēl balsojumā... netika nobalsots, lai viņus atbrīvotu no amata.

Un vēl. Šodien mēs bijām iesnieguši deputātu pieprasījumu Veselības ministrijai – “Par BKUS piedāvāto terapiju pusaudžu dzimumidentitātes traucējumu ārstēšanai”. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mājaslapā ir atrodama informācija, ka viņi piedāvā iespēju... un faktiski iesaka pusaudžiem, bērniem no 11–12 gadu vecuma, pubertātes bloķētājus, kas tātad aptur dzimumattīstību. Un, ja tie bloķētāji tiek lietoti līdz 16 gadu vecumam un pēc tam vēl ir pārliecība par dzimuma maiņu, tad piedāvā cross terapiju – pretējā dzimuma hormonu lietošanu.

Mēs secinām, ka īstenībā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca sagatavo bērnu, lai, sasniedzot 18 gadu vecumu, veiktu dzimuma maiņas operāciju. Tāpēc ir mūsu jautājumi ministrijai un ministram – uz kāda pamata slimnīca piedāvā šādu hormonu terapiju bērniem, un vai tas ir saskaņots ar Veselības ministriju, un kāda ir ministrijas nostādne jautājumos par dzimuma maiņas operācijām un par hormonu terapijas uzsākšanu bērniem tik agrā – 11–12 gadu – vecumā?

Tas man šodien viss. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas Latvija pirmajā vietā.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 10.decembrī