Frakciju viedokļi 2023. gada 14. septembrī

(14.09.2023.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un turpmākajā pusstundā deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji, visi, kas seko līdzi šai pārraidei! Šodien gribētu īpaši izcelt to, ka mēs esam ļoti pietuvojušies tam, lai Latvijā tiktu izveidota jauna valdība – valdība, kuras pamatā ir darbi, nevis amati konkrētiem cilvēkiem.

Mēs redzam to, ka jaunā valdība ir iezīmējusi konkrētus rīcības virzienus , lai pēc iespējas ātrāk tiktu risināts jautājums par “Sadales tīkla” tarifiem un lai banku virspeļņas nodokļa, avansa nodokļa ieviešana notiktu jau tuvākajā laikā. Ir uzsākts nopietns darbs pie tā, lai hipotekāro kredītu procentu maksājumi tiktu ierobežoti tādā veidā, lai iedzīvotāji spētu tos samaksāt. Šie darbi ir tie, kuri jaunās valdības darbā ir iezīmēti kā primāri veicamie, ar tiem tad arī sāks, jo līdz gada beigām ir jābūt reālam rezultātam.

Es domāju, ka ir pagājis ļoti ilgs laiks līdz brīdim, kad nonākam līdz rīcībspējīgai valdībai. Vērtēsim to. Un es tiešām varu pateikt paldies kolēģiem par ļoti konstruktīvo darbu šīs valdības tapšanā. Un, cerams, rītdien Saeimā būs pozitīvs rezultāts – plašs atbalsts jaunajai valdībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Viktoram Valainim.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Varu piekrist, ka šajā sēdē Saeima pieņēma vairākus lēmumus, kuri acīmredzot tiešām ir saistīti ar to, ka būs jauna valdība. Un viens no problēmu lokiem, par ko es gribētu šodien parunāt, ir sabiedrībā diezgan plaši diskutētais un apskatītais jautājums par Krievijas pilsoņiem – par viņu uzturēšanos šeit, par viņu... latviešu valodas zināšanām un par to, vai būtu dodamas kaut kādas atlaides un veicama kaut kāda piekāpšanās viņu virzienā.

Kā mēs zinām, iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu, ka Krievijas pilsoņiem ir jāmāk latviešu valoda, jānokārto eksāmens. Savukārt šī Saeima izdomāja, ka šis lēmums ir jāpārskata, un virzīja grozījumus Imigrācijas likumā, kurus mēs šodien skatījām otrajā, galīgajā, lasījumā un ar kuriem pēc būtības tiek piedāvāta mūsu piekāpšanās gan tiem, kuri ir kārtojuši pārbaudi, bet kuriem tas nav izdevies, gan arī tiem, kuri diemžēl vispār neko nav darījuši, nav vispār pieteikušies. Arī viņiem!

Tur ir runa par sociālajām garantijām un tamlīdzīgām lietām. Pēc būtības jautājumi tika izdiskutēti jau pirmajā lasījumā, kas bija pagājušajā nedēļā. Bet arī tagad, otrajā lasījumā, Nacionālā apvienība... arī deputāts Jānis Dombrava... atsevišķi... bija iesnieguši veselu virkni priekšlikumu. Diemžēl tie tika noraidīti. Tātad turpinās kurss uz piekāpšanos Krievijas pilsoņiem . Acīmredzot tas turpināsies jaunajā valdībā. Un tās ir sliktas ziņas, protams.

Saistīts ar šo jautājumu ir jautājums par Repatriācijas likum a... Šodien Saeima lēma arī par Repatriācijas likuma darbības izbeigšanos. Tas ir saistīts gan ar vairākām tehniskām lietām, kas pāriet citos likumos, bet ir viena lieta, kas, mūsuprāt, ir slikta: šā likuma darbību neturpinot, notiek atteikšanās no uzstādījuma, kas šajā likumā ir minēts. Proti, runa ir par to, ka valsts veicina cittautiešu brīvprātīgu repatriāciju uz viņu etnisko dzimteni. Tas ir ļoti saistīts arī ar šiem te Krievijas pilsoņu... lēmumiem, jo, kā mēs zinām, Latvija bija okupēta un šeit ieradās daudzi gan no Krievijas, gan no citām PSRS republikām. Šī lieta vēl arvien nav atrisināta, un 30 gadus mēs vēl arvien ar šiem jautājumiem mokāmies.

Un beigšu ar vienu pozitīvu lietu, kas ir saistīta ar šo pašu tēmu. Proti, tika skatīts jautājums par turpmāku atlaižu došanu, tātad – atvieglot valodas prasmes pārbaudi cilvēkiem, kuri sasnieguši zināmu vecumu, atcelt to vispār cilvēkiem virs 65 gadu vecuma. Par šo jautājumu tika diskutēts, bet Saeima, izvērtējusi visus “par” un “pret” saistībā ar šo iniciatīvu, kas nāk no pilsoņiem (tātad ir savākts attiecīgs parakstu skaits), nolēma turpmāk uz priekšu to nevirzīt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem.

Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Labdien ceturtdienā! Saeimas šodienas sēdes sakarā gribu uzsvērt divus lēmumu projektus, ko mēs no APVIENOTĀ SARAKSTA iesniedzām.

Viens no tiem. Ir ļoti aktuāla tēma sabiedrībā, un mēs pie tās strādājam cītīgi un izsvērti arī komisijā, ierosinot šo diskusiju par sadales tarifiem. Viedoklis ir tāds: šādas būtiskas tarifu reformas nedrīkst ieviest bez pārejas un adaptācijas perioda; ir jāmīkstina šis trieciens un jādod laiks pielāgoties. Tāpēc Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, kuru es vadu, mēs izdiskutējām šos jautājumus kopā ar pārējām frakcijām, APVIENOTAIS SARAKSTS sagatavoja reālus un konkrētus astoņus īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus, kas ļautu tarifus samazināt līdz pat 40 procentiem, un šodien to iesniedzām Saeimā kā lēmuma projektu.

Tur šādi punkti. Nedrīkstētu tarifu tik krasi celt. Uz šo ziemas periodu, tieši šoziem, līdz aprīlim, par 50 procentiem, vēl uz pusi, samazināt šo tarifu. Un tās izmaksas varētu segt no “Latvenergo” lielajām, milzīgajām neplānotajām dividendēm.

Tikmēr, kamēr cilvēkiem būtu atelpa, jo nebūtu šo milzu tarifu, pa šo laiku valdība varētu laicīgi ieviest vairākus konkrētus punktus. Piemēram, izstrādāt aizsargātā lietotāja tarifu. Un papildināt ar tādām sabiedrības grupām, kam draud enerģētiskās nabadzības risks. Izstrādāt arī “Sadales tīkla” pieslēguma tarifu mikroģenerācijas klientiem, jo tie paļāvās uz vieniem noteikumiem, ko valsts... pati stimulēja, bet tagad ar otru roku soda. Un vēl – analizēt un virzīties... tas ir būtisks punkts ilgtermiņā... uz to, ka varētu apvienot “Sadales tīklu” un “Augstsprieguma tīklu”, kas ir divi līdzīgi tīklu apkalpojoši uzņēmumi, kuriem ir ļoti, ļoti daudz kā kopēja. Un var racionālāk izmantot šos resursus un samazināt tarifus. Un izvērtēt un ieviest arī sadales tarifu elektrības ražotājiem, jo praktiski šobrīd tikai lietotāji ir tie, kas apmaksā šo tīklu izmantošanu, bet ražotāji to nedara.

Un, lūk, mēs iesniedzām. Un ļoti ceram, ka ņems vērā un komisijā mēs šo varēsim virzīt. Šis tika virzīts Ministru kabinetam, bet to diemžēl noraidīja. Un pieņēma, ka virzīs uz komisiju, tad komisijā turpināsim ar to strādāt, lai gan mēs komisijā jau izskatījām.

Otrs punkts. Česlavs Batņa, mūsu kolēģis no APVIENOTĀ SARAKSTA, iesniedza... saistībā ar diezgan lielu rezonansi sabiedrībā izraisījušo seksuālās izglītības jautājumu... nu, tieši par to sociālā dzimuma jautājumu... skolas... izglītības materiālu, kas nāca gaismā... par Eiropas naudu radīts dokuments. Mēs esam iesnieguši pieprasījumu, jo uzskatām, ka nav pieļaujams, ka deviņgadīgiem, desmit gadīgiem bērniem tiek sniegta informācija, kurai viņi vēl nav emocionāli un mentāli gatavi. Iespējams, šādu informāciju var izmantot vidusskolas posmā, bet nav pieļaujams, ka sociālā dzimuma ideoloģija ienāk skolā tik maziem bērniem. C eram, ka Izglītības un zinātnes ministrija sniegs savu skaidrojumu un tāds metodiskais materiāls bez sabiedriskās apspriešanas nenonāks skolā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam.

Nākamajam vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!

A. Švinka (PRO).

Labdien, radioklausītāji! Šodien no savas puses es gribētu izcelt divus jautājumus.

Viens ir tas, ka patiešām topošās valdības, jaunās koalīcijas iniciatīvas ir jūtamas, un es arī pievienotos kolēģim no ZZS, ka izlēmīga rīcība – jau šī gada laikā risināt problēmas ar “Sadales tīkla” tarifiem, sniegt atbalstu iedzīvotājiem – būtu ārkārtīgi svarīga. Ir novērtējams arī tas, ka kolēģi no citām frakcijām nāk ar savām iniciatīvām, diskutē apakškomisijās, bet, protams, ir jābūt skaidram piedāvājumam, un to topošā valdība noteikti virzīs. Tāpat ir jautājums par bankām – kreditēšanu, procentu likmēm. Šiem arī būtu jābūt jautājumiem, kas... Skaidri parāda, ka ir risinājumi un tiks veikti dažādi pasākumi, kas šos jautājumus risinās.

Otrs, ko es gribētu pieminēt, ir grozījumi Imigrācijas likumā, ko šodien galīgajā lasījumā pieņēma. Gribu vērst uzmanību uz to, ka mērķis šiem grozījumiem un Imigrācijas likumam ir latviešu valodas stiprināšana, latviešu valodas lielāka apguve sabiedrībā, izmantojamība; integrācija, drošība. Un šie grozījumi skaidri un gaiši parāda, ka terminētā laikā šī cilvēku grupa – Krievijas Federācijas pilsoņi, kas savulaik ir bijuši vai nu Latvijas pilsoņi, vai nepilsoņi, – šo savu statusu sakārtos. Šie nav ideāli risinājumi, ir sarežģīti, grūti, un tie tapuši patiešām tādās sarežģītās sarunās... kompromiss pieņemts, bet labā ziņa ir tā, ka ir kaut kāds lēmums.

Tas būtu viss no manas puses. Šie divi ir jautājumi, ko es gribēju akcentēt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.

“Frakciju viedokļus” turpina Viktorija Pleškāne no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien! Frakcija “Stabilitātei!” sveic radioklausītājus.

Es paturpināšu mana kolēģa teikto par Imigrācijas likumu. Un gribu oponēt Nacionālās apvienības pārstāvim, ka te nav Krievijas, pilnīgi Krievijas pilsonība... nu, pilsoņi... Jā, viņi ir pieņēmuši šo statusu, bet tie ir mūsu nepilsoņi, tie ir mūsu bijušie pilsoņi, bet viņi bija spiesti spert tādu soli, jo mūsu un... Nacionālās apvienības tieša politika iepriekšējos gados veicināja to, lai viņi pieņemtu citu pilsonību. Neaizsargājot viņu intereses, neiedodot viņiem arī pilsonību uzreiz, kā to izdarīja Lietuvā (un tādu problēmu viņiem tagad nav), mēs cīnāmies ar pagātni. Jā, bet mums... jābūt tā, ka mēs esam demokrātiska valsts, mums jāsargā visi mūsu iedzīvotāji.

Un tie nepilsoņi, bijušie nepilsoņi, tagad – Krievijas Federācijas pilsoņi... viņiem šeit ir ģimenes; vīri, sievas, bērni, mazbērni ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Bet Nacionālās apvienības pārstāvis kāpēc te klusē...? Kāpēc Gauss, airBaltic direktors... vadītājs... viņš kaut kā... mūs nepārliecina par to, ka viņš zina latviešu valodu, vadot tādu svarīgu uzņēmumu, kas saistīts ar aviopārvadājumiem un visu pārējo, bet... viņš nerunā latviski un publiski var teikt tādu savu viedokli, ka viņš to nedarīs. Un viņam šeit nav ne bērnu... Šeit ir pilsoņi, ja... bet viņi viņu aizstāv, ka tā drīkst. Bet tie cilvēki, kuri veltīja pusi dzīves Latvijai, ceļot ceļus, tiltus, mājas un pārējo infrastruktūru, ir spiesti tagad braukt uz kaut kādām valstīm, kur pat... viņiem nekā nav.

Tas ir mūsu frakcijas viedoklis, ka mums jāaizsargā mūsu cilvēki, kuriem ir šeit gan ģimenes, gan bērni, gan mazbērni, mūsu Latvijas pilsoņi.

Otrs ļoti svarīgs jautājums, ko šodien izskatīja, protams, ir Stambulas konvencija. Frakcija “Stabilitātei!”, protams, neatbalsta pievienošanos Stambulas konvencijai, neatbalsta tās ratificēšanu, bet mēs, protams, neatbalstām vardarbību, mēs esam pret jebkuru vardarbību – vardarbību pret sievieti, pret vīrieti, pret bērniem, pret dzīvniekiem.

Protams, vardarbība ir nosodāma, bet mums ir visi likumiskie rīki, lai katru aizsargātu no vardarbīgā subjekta – cilvēka vai dzīvnieka. Mums likumdošana ir piemērota tam, lai aizsargātu jebkuru, kurš cieš no vardarbības.

Frakcijai “Stabilitātei!” nav nekas pret cilvēkiem, kas izvēlas netradicionālas attiecības, vērtības, bet – līdz tam brīdim, kamēr tās netiek uzbāztas tradicionālo vērtību cienītājiem vai paturētājiem. Neviens no mums negrib ne redzēt, ne dzirdēt, ko jūs darāt savās guļamistabās, ne mēs gribam jums stāstīt, bet nevajag uzbāzt savus... tur tādas lietas, paturēsim tās savā guļamistabā! Un it īpaši Stambulas konvencija mums nav pieņemama sakarā ar dzimumu maiņu un citu viedokli, tās nav mūsu tradīcijas, tās nav mūsu vērtības, tās ir svešas valsts vai sabiedrības vērtības, kuras mēs arī negribam pieņemt.

Vēl viens jautājums, ko gribētu atzīmēt, – tas ir, protams, par elektrotarifiem. Šodien bija spilgti redzams, ka pagaidām vēl valdošā koalīcija noraida opozīcijas piedāvājumu atcelt un, teiksim, pārskatīt “Sadales tīkla” tarifus un virza savu... teiksim, novērtēt vai... kā novērtēt vai mazināt tarifus. Bet mēs varējām apvienot abus divus lēmumu projektus un novirzīt uz to pašu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un tur izvērtēt visus piedāvājumus, un rast iespēju atrisināt šo problēmu, lai mums Latvijā, lai mums, Latvijas iedzīvotājiem, būtu vieglāk dzīvot. Un, protams, tā ir liela problēma, kura jārisina jau tagad.

Frakcija “Stabilitātei!” novēl jums labu dienu. Līdz nākamajai reizei!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi lēmuma projektu “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu”. Par šī jautājuma iekļaušanu dienaskārtībā gan pagājušajā nedēļā, gan arī šodien Saeima nobalsoja “pret”. Šis lēmuma projekts paredzēja Ministru kabinetam uzdot nekavējoties rīkoties, lai atceltu nesamērīgi augstos un netaisnīgos tarifus un atmaksātu iedzīvotājiem pārmaksātās summas par jūliju un augustu. Bet šis lēmuma projekts tika nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tagad mēs sekosim līdzi, lai šim projektam būtu tālāka virzība.

Asas debates šodien bija par ManaBalss.lv iniciatīvu, par lēmuma projektu “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”.

Stambulas konvencijai ir divas galvenās daļas: viena ir tā, kas skar vardarbību (vardarbība nav pieņemama, un neviens to neatbalsta), bet otra daļa, kas mums kā partijai nav pieņemama, ir sociālā dzimuma koncepts. Un par to diemžēl Stambulas konvencijas virzītāji nerunā, bet tā ietver sevī gender ideoloģijas ieviešanu. Un Stambulas konvencijā parādās tāds jēdziens kā sociāli konstruēts dzimums, tātad saskaņā ar konvenciju ir bioloģiskais dzimums un sociālais dzimums.

Diskusijas bija arī par sabiedrības sašutumu, kad vakar sociālajos tīklos tika pievērsta uzmanība metodiskajiem norādījumiem, ka, sākot ar 4. klasi... Tur tiek runāts par brāli, kas valkā kleitu, un tiek uzsvērts, ka dzimums un dzimte nav viens un tas pats, un tiek apgalvots, ka bērni var piedzimt nepareizā ķermenī; tur tiek runāts arī par kādu plūstošu dzimumu...

Pat bērnu psihoterapeits šo metodisko materiālu raksturo šādi: tā tiešām nav nekāda joka lieta, ja bērnam 4. klasē sāk apgalvot kaut ko tādu – ka viņš ir piedzimis nepareizā ķermenī.

Un tieši Stambulas konvencijas 3. pants runā par šo – sociālo dzimumu, sociālajām lomām un sociāli konstruētām lomām. Un konvencijas 14. pantā – par izglītību – ir teikts, ka konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu programmās iekļautu mācību vielu par sociālajiem dzimumiem un stereotipiem. Tātad sabiedrība tiek pārvērsta par bezdzimuma būtnēm, izskaužot mūsu valsts tradīcijas, paražas, tādus vārdus kā “māte” un “tēvs”, “mātes piens” un tamlīdzīgus. Konvencijas 12. pants pieprasa veikt pasākumus, lai tieši veicinātu izmaiņas sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos.

Tāpēc arī mūsu partija iestājas pret Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J. Reirs (JV).

Labdien! Šodien tika izskatīti daudzi svarīgi jautājumi. Es sākšu ar konvenciju.

Gribu pateikt sabiedrībai, ka šodien jautājums nebija par konvencijas apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Protams, bija ļoti lielas, asas debates. Debates bija par to, ka... Atbildīgā komisija ir noteikusi, ka savāktie paraksti ir jāizskata tālāk komisijā, jānodod komisijām, bet praktiski visi debatētāji runāja pret šo konvenciju. Bet komisijas lēmums jau tieši paredzēja nodot šo savākto parakstu apjomu atbildīgajai komisijai, lai izvērtētu.

Šis ir ļoti jūtīgs jautājums, un tātad – pēc iespējas vairāk diskusiju. Jo vairāk diskusiju, jo vairāk iespēju izvērtēt. Tas arī ļauj pieņemt pareizākus lēmumus.

Es domāju, ka šeit bija vairāk politiskā profilēšanās, nevis diskusijas par būtību, jo būtība bija vienkārša – vai šos 12 tūkstošus savākto parakstu nodot komisijai vai nenodot. Un sēdes laikā visi, kas balsoja par to, lai nodotu komisijai... uzrunās runāja “pret” šo lietu. Tā ka – varbūt būtu labi, ja precīzāk iepazītos ar dokumentiem un ar darba kārtību, par ko mēs runājam; tad mēs varētu arī ietaupīt Saeimas sēžu laiku.

Tālāk. Par Saeimas sēdes gaitu kolēģi jau ir daudzmaz izstāstījuši. Es pieskaršos jautājumiem par dārdzību un par šādām lietām.

Elektroenerģijas sadales tarifi. Es domāju, ka valdības pirmais darbs būtu sakārtot šo lietu atbilstoši tam, kas tika publiskajā telpā solīts, – ka šie tarifi nepieaugs vairāk par noteiktu procentu apjomu. Domāju, ka valdība strādās ļoti enerģiski un ātri, un jau novembra rēķinos varētu parādīties tie skaitļi, tās summas, kas atbilda tam, ko uzņēmums tika publiski teicis un solījis sabiedrībai. Protams, jāveic ir izmeklēšana – kā varēja gadīties tā, ka sabiedrībai stāsta par vienu tarifu apjomu un rēķinos cilvēki saņem pavisam ko citu. Un, protams, vainīgajiem šajā gadījumā ir jānes atbildība.

Nedaudz pieskaršos arī jautājumam par banku kreditēšanu, kas ir daudz aktuālāks, jo tās summas ir milzīgas. Uz komisiju nāk informācija ar konkrētiem rēķiniem. Dažiem procentu maksājumi no 300 eiro ir pieauguši līdz 600 eiro un tā tālāk. Komisija ir uzsākusi darbu un ļoti rūpīgi vērtē priekšlikumus.

Mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, esam nolēmuši virzīties trijos galvenajos virzienos.

Pirmais virziens ir samazināt procentu likmes, un šeit ir trīs apakšvirzieni. Viens virziens ir noteikt Euribor vietā citu indikatoru. Otrais virziens ir noteikt moratoriju banku pievienotajai likmei. Trešais virziens ir noteikt maksimālo iespējamo likmi, kāda varētu būt uz šo pārejas periodu. Visi šie lēmumi, protams, būtu terminēti, kamēr ir šāda situācija ar Euribor.

Otrais virziens ir palielināt banku konkurenci un radīt sistēmu, kur kredīta ņēmējs, hipotekārā kredīta ņēmējs, var pāriet no vienas bankas uz otru, gūstot labākus nosacījumus jaunajā bankā. Pašreiz tas praktiski nav iespējams, ņemot vērā gan administratīvos, gan finanšu šķēršļus. Pie finanšu šķēršļiem ir maksas par pāreju un arī daudzās maksas, kas ir jāveic, pārreģistrējot hipotēku. Pie administratīviem šķēršļiem ir pieskaitāmi tās sarežģītības un pārreģistrēšanas novērtējumi.

Tātad, ja jūs gribat pāriet uz citu banku un jūsu dzīvē nekas nav mainījies (tas pats dzīvoklis, tā pati alga), nākamajai bankai ir jāvērtē gan nekustamā īpašuma vērtība (arī par to jāmaksā cilvēkam, kas grib pāriet uz citu banku), gan arī viņa maksātspēja, kaut gan praktiski nekas nav mainījies.

Šādas sistēmas izveide ļautu arī tām bankām, kurām īpašnieki ir Latvijas uzņēmēji, piedāvāt savus produktus mūsu tirgū un uzsākt konkurenci. Un, protams, tad, ja nāks jaunas bankas vai komercbanka, tām būs iespēja konkurēt ar jau esošajām finanšu iestādēm.

Un trešais virziens ir uzraudzības vienkāršošana vai arī moratorijs dažādās jomās, lai, piemēram, samazinātie procenti nekādā veidā neietekmētu kredīta ņēmēja nākotnes kredītvēsturi; lai nepadarītu viņu par cilvēku, kuram nākotnē būtu sarežģīti saņemt kredītus, jo praktiski tā nav nekādā ziņā cilvēka vaina, bet situācijas vaina.

Piemēram, jūsu kredīts ir izvērtēts, un jūsu izdevumi kredītam ir noteikti 40 procenti... riska... Un, ja pašreiz, nemainoties algai vai pat pieaugot algai un nemainoties nekustamā īpašuma vērtībai, jūsu izdevumi jau sastāda
50 procentus, tad faktiski, pēc uzraudzības normatīviem, jūs jau būtu jāiekļauj nākamajā kategorijā – uzraugāmais kredīts. Šādu situāciju arī nevar pieļaut.

Šeit ir arī riski, kas ir saistīti ar satversmību. Tāpēc mēs vērtējam, ļoti rūpīgi strādājam. Protams, gribētos pieņemt ātrāk, pēc iespējas ātrāk, šos lēmumus, lai mazinātu slogu, bet... Domāju, ka darbs ir uzsākts ļoti labā tempā. Mēs katru nedēļu uzklausām atbildīgās iestādes un ministrijas, un lēmumi, es domāju, būs pieņemti parlamentā līdz novembrim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Reiram no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir noslēgusies.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Sestdien, 25.maijā