Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, kas noslēdza arī šī gada pavasara sesiju, un turpmākajās pārraides “Frakciju viedokļi” minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Tiem trakajiem, kas vēl grib šodienas vēlā stundā dzirdēt par politiku, pateikšu, ka šodien bija ļoti aizraujoša diena. Kā jau pēdējā pavasara sesijas dienā, mums bija jāizskata daudz, rekordliels skaits, likumprojektu un citu jautājumu, un tie svarīgākie, ko es izcelšu, ir divi – tika pieņemts grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Militārā poligona “Sēlija” izveides likums.

Poligona “Sēlija” izveide – tas ir būtisks mūsu drošības jautājums. Tas ir lielākais poligons vispār Eiropā, un mums ir jābūt gandarītiem, ka tāds pie mums var tapt un top. Šā nozīmīgā likuma projekts ir apjomīgs , tas ietver ļoti daudzus grozījumus. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Bergmaņa kungs, kas ir no APVIENOTĀ SARAKSTA, tiešām izdarīja milzu darbu, lai likuma projekts īsā laikā būtu kvalitatīvi sagatavots.

Mēs šodien lēmām arī par Rail Baltica problēmu. Proti, projektēšana mums ir 265 kilometru garumā, nepieciešami projektēšanas plāni, bet 16 kilometros ir 15 vai 16 īpašnieki, kas nevēlas pielaist pie savas zemes, lai ņemtu zemes paraugus. Un tāpēc šodien bija jāpieņem specifisks likums, lai tas ļautu ar servitūtu palīdzību piekļūt šīm zemēm, lai projektēšana notiktu un virzītos uz priekšu un lai mēs varētu šo vasaras sezonu izmantot, lai nekavētos darbi.

Pats apjomīgākais un vislielāko diskusiju raisošais bija likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas trešajā lasījumā beidzot tika pieņemts – ar milzīgu skaitu priekšlikumu un grozījumu.

Lielākās lietas tajā, arī no manis personīgi iesniegtie priekšlikumi, to skaitā – par tehniskās apskates veikšanu... Šodien deputāti nobalsoja par to, ka mašīnu tehnisko apskati veic no... trīs plus divi, plus divi, plus divi, plus viens gads. Tas nozīmē – līdz 9 gadiem... būs stipri pietuvinātāks, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, tātad stipri retāk būs jāiziet apskati. Un tas pietuvinās mūs modernākajai... ikdienai.

Un bija iesniegts arī priekšlikums par to, ka piekabēm, pasažieru piekabēm... Jums vairs nebūs katru gadu jābrauc uz apskati, bet katru otro gadu. Diemžēl nesanāca, kā es vēlējos, – ka jau 2024. gadā tas stātos spēkā. Tas viss stāsies spēkā ar 2025. gadu.

Protams, blakus man kolēģis, kas iesniedzis vislielāko skaitu... Elektro skūteri un velorikšas – par šo tēmu bija puse no visiem priekšlikumiem, tie skāra šo transportu.

Es gribētu šeit pateikt: lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kāda ir Parīzē un citās vietās, kur pilnībā ir aizliegti šie transportlīdzekļi... mēs uz to ar lieliem soļiem diemžēl ejam, bet , lai šo haosu un šo problēmu, kas ikdienā skar
daudzus – transportu un gājējus... mēs ieviesām būtiskas izmaiņas (mans kolēģis noteikti to izstāstīs detalizētāk), kuras tiešām ļaus sakārtot šo vidi un šim transportam iekļauties arīdzan mūsu ikdienā. Jo, kā mūsu veselības ministre redz (un ir uzdevusi arī savākt informāciju), tā ir nopietna problēma , ka mēs... jauni cilvēki ir jau pārkāpuši... motociklisti bija tie lielākie, teiksim, avarētāji, taču nu jau elektroskrejriteņi ir to pārsnieguši daudzkārt... un ar nopietnām traumām. Tāpēc ir svarīgi šie punkti.

Un vēl viens fināla punkts ir tas, ka... arī ar manis iesākto diskusiju un iniciatīvu... mēs esam panākuši, ka CSDD... diemžēl jau esošais monopols, kur divi īpašnieki praktiski piedalās bez konkurences šinī tirgū jau no deviņdesmitajiem gadiem... esošajā atvērtajā konkursā... arī tie paši vēži piedalīsies līdz 2033. gadam – vēl 10 gadus. Bet mēs... Šo likumprojektu mainot, šis priekšlikums dos iespēju atvērt patiešām konkurenci šinī tirgū, un mēs redzēsim, ka arī servisa uzņēmumi varēs piedalīties sertificējoties... ar 2033. gadu. Būs vairākas vietas... un cilvēkam būs izvēles iespējas un alternatīvas.

Un veselības ministre mums šodien paziņoja... Mēs pieņēmām arī budžeta grozījumus, ka veselības jomai būs šī tik ļoti vajadzīgā naudas pārdale, lai stiprinātu mūsu veselības sektoru.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam. Lūdzu!

G. Liepiņš (JV).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien bija pavasara sesijas pēdējā sēde – ar daudziem izskatāmiem jautājumiem. Sēde bija teju 12 stundas gara.

Un nu atskatīsimies uz, frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA ieskatā, būtiskākajiem jautājumiem, kuri bija šodienas sēdes darba kārtībā.

Šodienas sēde sākās ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu. Tā bija viņa – kā prezidenta – pēdējā uzruna, un tajā viņš runāja par līdz šim paveikto un to, ko Latvijai vajadzētu darīt turpmāk. Vēlamies izteikt pateicību līdzšinējam Valsts prezidentam Egilam Levitam par paveikto darbu valsts un tautas labā.

Kā viens no nākamajiem jautājumiem bija Edmunda Jurēvica pastāvīgā mandāta apstiprināšana, jo no Jaunās VIENOTĪBAS saraksta ievēlētais Edgars Rinkēvičs tika ievēlēts par Valsts prezidentu. Apsveicam Edmundu Jurēvicu ar pastāvīgā mandāta iegūšanu un vēlam panākumus darbā!

Šodien tika atbalstīta militārā poligona “Sēlija” izveide, kas ir būtisks ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas aizsardzībai. Diemžēl kārtējo reizi frakcijas “Stabilitātei!” deputāti aktīvi iestājās pret Latvijas armijas poligona izveidi, izmantodami dažādus Kremļa retorikas pseidoargumentus.

Tāpat, par spīti frakcijas “Stabilitātei!” deputātu ilgstoši paustajai dezinformācijai, ir pieņemti grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA ir gandarīta, ka ir izdevies panākt, ka apmaksātu politisko aģitāciju priekšvēlēšanu periodā drīkstēs veikt tikai valsts valodā – latviešu valodā.

Šodien Saeimā mēs galīgajā lasījumā pieņēmām grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tur bija daudz arī JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikumu, un tie skar plašu jautājumu loku, sākot ar izmaiņām tehniskās apskates kārtībā... un līdz pat izmaiņām sodu politikā. Būtiskas izmaiņas likumā skars elektroskrejriteņu lietošanu, un es vēlos iepazīstināt ar trim būtiskākajām lietām jaunajā skrejriteņu regulējumā.

Tā mērķis ir sniegt pašvaldībām tiesības pārvaldīt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietojumu pilsētā. Pirmkārt, elektroskrejriteņu reģistrācija no nākamā gada būs obligāta, un tie būs jāaprīko ar numura zīmēm. Otrkārt, pašvaldībām tiks dotas tiesības noteikt elektroskrejriteņu izmantošanas noteikumus – noteikt ātruma ierobežojumus un novietošanas aizlieguma zonas.

Treškārt, visbeidzot ir būtiski paplašinātas pašvaldības policijas tiesības kontrolēt un sodīt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, tajā skaitā elektroskrejriteņu, velosipēdu un automašīnu vadītājus.

Kopumā jaunais elektroskrejriteņu regulējums palīdzēs atrašanos uz ielas padarīt drošāku, mazināt nelaimes gadījumu skaitu un novērst situācijas, kurās ietves vidū atrodas nepareizi novietots traucējošs nomas skrejritenis. Jaunais regulējums ļaus arī apkarot skrejriteņus, kas neatbilst ražotāja noteiktajiem tehniskajiem parametriem, kā arī brauc, ievērojami pārsniedzot pieļaujamo braukšanas ātrumu.

Šodien, pēc frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātu priekšlikuma, tika pagarināts intervāls starp valsts tehniskajām apskatēm vieglajām automašīnām.

Šodien tika atbalstīts 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums un tā nodošana izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iniciatīva paredz valsts valodas lomas stiprināšanu publiskajā un darba vidē, paredz novērst nepamatoto prasību darba ņēmējiem zināt krievu valodu.

Tas bija būtiskākais, ko mēs, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, vēlējāmies pateikt.

Novēlam priecīgus Jāņus un jautri nolīgot! Uz sadzirdēšanos nākamajās radiopārraidēs!

Vadītāja. Paldies Gatim Liepiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Lūdzu!

K. Briškens (PRO).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Zinu, ka daudzi no jums ir ļoti uzticīgi rubrikas “Frakciju viedokļi” klausītāji, tāpēc es apsveicu jūs arī ar Saeimas pavasara sesijas noslēgumu. Dosim arī jums nelielu atpūtu no Saeimas deputātu ziņojumiem.

Es vēlos izmantot sev šodien atvēlēto laiku, lai pieskartos tikai un vienīgi Ceļu satiksmes likumam. Bija daudz ļoti svarīgu jautājumu, mani kolēģi jau ir ieskicējuši tos, bet es vēlos parunāt par dažiem no tiem vairāk nekā 152 iesniegtajiem priekšlikumiem... Daudzi no tiem bija arī no frakcijas PROGRESĪVIE.

Patiešām, mums šo vietumis arhaisko Ceļu satiksmes likumu ir izdevies nedaudz modernizēt. Protams, ļoti plašs darba lauks vēl mums ir priekšā, bet es vēlētos pieskarties dažiem kritiski svarīgiem punktiem. Es sākšu ar tiem punktiem, kurus diemžēl šodien Saeima neatbalstīja, bet pie kuriem darbs noteikti turpināsies, un tad turpināšu ar lietām, kuras Saeima atbalstīja.

Saeima diemžēl šodien neatbalstīja brīdinājuma papildināšanu ar naudas sodu par ātruma pārkāpumiem līdz 10 kilometriem stundā. Mēs zinām, ka Latvija šobrīd ir viena no tām retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā faktiski nesoda ātruma pārkāpumus, sākot jau no pirmajiem pārkāpuma kilometriem. Mēs zinām, ka arī radari... Protams, var sodīt tikai ar naudas sodu, ņemot vērā, ka par šiem pārkāpumiem (līdz 10 kilometriem stundā)... ir tikai brīdinājums. Radaram ir arī tehniska kļūda – apmēram trīs kilometru stundā. Līdz ar to diemžēl šeit veidojas situācija, ka naudas sodi... netiek sodīti būtiski ātruma pārkāpumi.

Es domāju, šodien Saeimas zālē mēs visi bijām vienisprātis. Protams, Latvijas ļoti, ļoti sliktā satiksmes drošības statistika apliecina to, ka ātrums ir ļoti nozīmīgs faktors tieši šajā negatīvajā statistikā.

Saeima diemžēl neapstiprināja... tas jau bija otrajā lasījumā... arī sodu paaugstināšanu par neatbilstošas sezonas riepu izmantošanu, ziemas riepu nelietošanu un arī nepietiekošu protektora dziļumu un bojājumiem, kas apdraud satiksmes drošību. Protams, arī šis faktors nereti ir diezgan izšķirošs dažādu veidu smagos negadījumos.

Bet tagad es pieskaršos lietām, ko Saeima apstiprināja, par ko man arī pietiekami liels gandarījums. Šie arī bija priekšlikumi, ko iesniedza PROGRESĪVO frakcijas locekļi.

Pirmām kārtām jāteic, ka mums izdevās definēt koplietošanas transportlīdzekļus. Bija interesanti, ka šis ir visstraujāk augošais transporta segments gan pilsētvidē, gan ārpus tās, bet tas faktiski nebija definēts. Visi – skrejriteņi, elektroskūteri, velorikšas, īres transportlīdzekļi – tagad ir definēti, un vienlaikus pašvaldībām ir dotas tiesības organizēt šo koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus. Līdz ar to cerams, ka tas ir plats solis uz priekšu, lai šis segments tiktu labāk regulēts.

Ļoti svarīgs sasniegums ir tas, ka mēs vienojāmies, ka Ministru kabinetam un Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai iestādei būs jāsagatavo regulāri izvērtējumi ceļu satiksmes jomā (to skaitā – par ceļu satiksmes drošības situāciju), lai sagatavotu regulārus priekšlikumus turpmākai, tā teikt, likumdošanas ietvaru pilnveidošanai. Man pašam personīgi bija pārsteidzoši, ka Latvijā šādi izvērtējumi netiek veikti. Tagad tas ir Ministru kabineta pienākums.

Ļoti svarīgi – to arī minēja iepriekšējais kolēģis –, ka pašvaldības policijai šobrīd ir dotas tiesības kontrolēt noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu un vienlaikus arī sodīt par pārkāpumiem. Līdz šim šī iespēja, šīs tiesības bija tikai Valsts policijai, un, protams, tas radīja tādu vakuuma situāciju, kad sodus neatkarīgi no tā, cik tie ir lieli, bija grūti piemērot.

Ļoti svarīgi trīs risinājumi attiecībā uz brīdinājuma nepiemērošanu par tādiem pārkāpumiem kā nepiesprādzēšanās ar drošības jostu, telefona un citu viedierīču lietošana pie stūres un neatbilstoša bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošana. Līdz šim par šādiem ļoti būtiskiem pārkāpumiem, kam ir tieša ietekme uz bīstamiem negadījumiem, to skaitā – ar ļoti smagām sekām, bija paredzēts brīdinājums. Mēs gan komisijas darbā, gan Saeimas sēdē argumentējām un panācām to, ka šis brīdinājums ir atcelts un par šiem būtiskajiem pārkāpumiem būs iespējams uzreiz piemērot naudas sodu, jo mēs redzam, ka... skaidrs, ka šie, īpaši tie, kas apdraud mūsu bērnu drošību, ir ļoti, ļoti bīstami pārkāpumi.

Prieks, ka šajos priekšlikumos... mēs sadarbojāmies arī ar nodibinājumu “Mammām un Tētiem”, kas, protams, atbalstīja drošības mēru pastiprināšanu tieši tajā, kas attiecas uz mūsu bērnu drošību. Par to man liels gandarījums.

Kopumā šis darbs pie Ceļu satiksmes likuma, vismaz man personīgi, šajā  – pavasara – sesijā bija viens no svarīgākajiem darbiem. Ņemot vērā, ka Latvijā uz ceļiem mirst četrreiz vairāk cilvēku nekā, piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā, mums vēl ļoti, ļoti tāls ceļš ejams.

Tāpēc novēlu visiem priecīgus un drošus Līgo svētkus! Pieskatiet un sargājiet savus mīļos!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Kasparam Briškenam.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Neizplūdīšu daudz. Divas lietas, kurām es gribētu pieskarties, beidzamajā pavasara sesijas sēdē bija Valsts prezidenta uzruna Saeimai un Militārā poligona “Sēlija” izveides likums.

Runājot par Valsts prezidentu, kā jau es minēju... Latvijas Televīzijā... prezidenta uzruna bija tiešām spilgta, bet – ir viens “bet”: šādai uzrunai vajadzēja būt pirms četriem gadiem... nu, labi, ne gluži pirms četriem gadiem, bet stipri agrāk.

Proti, pa šiem gadiem, protams, daudz ir izdarīts – un daudz kas labs ir izdarīts –, bet... Es gribētu pieskarties tām lietām, kurām prezidents pieskārās un kurām mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, nepiekrītam. Prezidents paskatījās uz mūsu pusi un pateica, ka mēs esot čīkstējuši saistībā ar, pieņemsim, valsts aizsardzības dienestu... tā teikt, obligāto militāro dienestu. Taču šeit es gribētu oponēt un teikt, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija par nopietnu mūsu ārējās drošības stiprināšanu, bet – nevis ar obligāto militāro dienestu, bet ar profesionālo militāro dienestu. Jā, tas varbūt pat būtu nedaudz dārgāk, bet, mūsu ieskatā, šie cilvēki, kas ir profesionālajā dienestā, ir daudzkārt motivētāki un ar viņiem ir daudzkārt vieglāk strādāt; to arī sarunās ar profesionāļiem, ar militāro augstāko vadību, apstiprinājuši šie cilvēki.

Tātad faktiski no prezidenta puses bija tāda, manā skatījumā, ne visai taisnīga attieksme pret visiem. Ja mēs gribam stiprināt drošību, bet mums ir cits redzējums, kā to darīt, tad nevar teikt, ka mēs neesam noskaņoti stiprināt mūsu valsts ārējo vai iekšējo drošību. Tātad, manā skatījumā, tas bija nekorekti.

Valsts prezidents savulaik teica, ka viņš gribot būt visas sabiedrības prezidents. Nevaru nekādā mērā piekrist, jo mēs visi ļoti labi atceramies, kas notika. Gan Ministru prezidents, gan Valsts prezidents runāja par to, ka nebūšot nekādas piespiedu vakcinācijas, bet mēs paši labi zinām, cik daudz cilvēku cieta no tās, cik daudz cilvēku tika atlaisti no darba. Tika atlaisti no darba 62 tūkstoši cilvēku, un visi likumdošanas akti bija veidoti tā, lai cilvēki tiktu piespiesti doties uz potēšanos. Tagad jau lielākajai daļai, protams, tas viss ir aizmirsies. Katrā ziņā arī tas nebija korekti.

Runājot par to, ka mums ir jāiet prom no kaut kādām klišejām un krievu pasaules, – par to jau nav šaubu, bet... acīmredzot prezidents sen nav pārvietojies ar sabiedrisko transportu vai gājis kājām un joprojām domā, ka Rīgā pastāv tāda iela – Gagarina iela. Es varu pateikt, ka Gagarina ielas jau vairāk nekā 20 gadus nav – tā ir pārdēvēta par Ropažu ielu.

Tas bija par prezidenta uzrunu. Vēlreiz atkārtoju: cienu prezidenta institūciju. Kaut gan arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ stingri iestājas par tautas vēlētu prezidentu, pagaidām tas neizdodas. Tātad: cienām prezidenta institūciju un stingri iestājamies par to, bet šobrīd novērtējums prezidentam ir gaužām zems.

Runājot par tā saucamo Poligona likumu, kas, manā skatījumā, arī ir ļoti svarīgs, es gribētu uzsvērt, ka visām mūsu iestādēm vajadzētu pastrādāt pie jautājuma par dezinformatoriem, kuri sabiedrību dezinformē attiecībā uz šo likumu, stāstīdami, ka tur divi tūkstoši vai seši tūkstoši cilvēku tikšot izsūtīti un tikšot atņemtas zemes – un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ir absolūta, pilnīga nepatiesība.

Šis poligons mums ir gaužām nepieciešams, lai stiprinātu savu ārējo drošību. Poligonā ir 25 tūkstoši hektāru zemes; no tiem tikai 1000 hektāru ir privātpersonām vai juridiskām personām; visa pārējā ir valsts vai pašvaldību zeme, un uz šīs zemes šobrīd nav piereģistrējies neviens, tātad nav deklarējusies neviena persona, kura tur dzīvotu.

Šeit es gribētu arī nomierināt cilvēkus un pateikt, ka tiešām tas mums ir nepieciešams mūsu iekšējai drošībai, lai mēs kopā ar saviem sabiedrotajiem varētu nodrošināt drošību.

Kas ir ļoti būtiski – es saņēmu arī no daudziem saviem sekotājiem jautājumus par... Meža īpašnieki bažījās par to, ka nebija citas iespējas kā tikai un vienīgi saņemt godīgu atlīdzību par to mežu, meža zemi, kas tiks atsavināta. Un šeit kopā ar Latvijas Meža īpašnieku biedrību mēs ļoti, tā teikt, uzstājām uz to, lai likumā tiktu izdarīti grozījumi. Un šeit jāpasaka tiešām paldies gan komisijas deputātiem, komisijas locekļiem, gan arī aizsardzības ministrei par to, ka viņi uzklausīja mūsu bažas un likums tika grozīts. Proti, no šodienas... Saeima nolēma, ka būs iespēja mainīt – viens pret vienu. Tātad – ne tikai saņemt godīgu atlīdzību, bet arī, ja cilvēks negrib mežu pārdot, bet grib tajā saimniekot, tad viņam būs iespēja saņemt pretī tieši tādu pašu mežu, lai viņš varētu turpināt, tā teikt, saimniekot.

Tas ir ļoti būtiski, jo tas attiecas ne tikai uz konkrēto gadījumu, bet arī uz visiem līdzīgiem gadījumiem, kuros ir iespējama šāda atsavināšana. Manā un arī mūsu partijas skatījumā, tas vairos sabiedrības uzticēšanos politiskajiem lēmumiem, jo nevar būt tāda situācija, kāda bija deviņdesmito gadu sākumā vai vidū, kad lidostā atsavināja zemi un samaksāja cilvēkiem vienu santīmu par kvadrātmetru. Nu tas ir absolūti nepieņemami!

Tā ka – paldies, ka noklausījāties.

Visiem novēlu priecīgus Līgo svētkus, drošu līgošanu. Un – uz tikšanos rudens sesijā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji, visi, kas seko līdzi šai pārraidei! Mēs esam pašā Līgo svētku priekšvakarā, un ir vērts atskatīties uz to, kā mums gājis ne tikai šodien, bet arī kopumā šajā sesijā.

Mēs no savas puses esam darījuši visu iespējamo, lai norādītu uz valdības darba nepilnībām un pievērstu uzmanību gan aktuāliem jautājumiem, kā mēs to šodien darījām attiecībā uz elektrības cenu pieaugumu, gan nepieciešamo palīdzību lauksaimniekiem šobrīd visnotaļ aktuālajā situācijā sausuma izraisīto iemeslu dēļ, gan arī daudziem citiem jautājumiem. Es domāju, mums savā ziņā ir izdevies šo jautājumu virzību sakustināt kaut mazliet pozitīva risinājuma virzienā. Taču redzu – mums vēl daudz darāmā ir priekšā.

Un, ja mēs atskatāmies, kā šī Saeima sāka strādāt, kā izveidojās valdība un kādi bija valdības izveidošanās pamati... Sākotnēji mums likās viss šis process ļoti bezperspektīvs (un to arī apliecināja tālākie valdības soļi). Atskatīsimies konkrēti... kādā veidā tika pieņemts budžets – ar vairāku mēnešu nokavēšanos. Un arī pēc tam...

Mēs vēl joprojām neesam sagaidījuši būtiskas reformas. Mēs redzam, ka savā ziņā valdība neattaisno iedzīvotāju cerības, lai ministri un Saeima strādātu... kā viens vesels... un pieņemtu izlēmīgus lēmumus, kas pēc būtības ietekmētu un uzlabotu dzīves apstākļus.

Bet šobrīd, sesijas noslēgumā, es varētu teikt, ka, Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, parādās perspektīva. Mēs redzam – politiskās partijas ir sākušas daudz atklātāk runāt par nepieciešamajiem darāmajiem darbiem, un mēs to vērtējam pozitīvi. Mūsu ieskatā, ja arī kādam šodien ir slikti un varbūt netiek piepildīts viss, ko gribētos, tiek saņemti dažādi izaicinājumi, kas ikdienā cilvēkiem sastopas... Es redzu to, ka perspektīvā, pavisam tuvā perspektīvā, es domāju, mēs iegūsim... un redzēsim to, ka politiskās partijas spēs daudz izlēmīgāk pieņemt nepieciešamos lēmumus un būs atvērtākas tam, kas pēc būtības arī uzlabos cilvēku dzīvi.

Es ļoti ceru, ka mums izdosies politisko partiju līmenī tiešām arvien vairāk un vairāk runāt par nepieciešamajiem darbiem. Tāpēc vismaz mēs... no savas puses... esam pozitīvi noskaņoti šajā brīdī un ceram, ka šīs sarunas neapstāsies, tās iegūs arī kaut kādu reālu rezultātu – reformu vai likumprojektu ziņā –, kas pozitīvi ietekmēs cilvēku dzīvi.

Tāpēc visiem saku – esiet kopā šajos Līgo svētkos, kopā ar savām ģimenēm, ar saviem tuvākajiem draugiem! Baudīsim šos svētkus visi kopā un katrs savās mājās, lai tie ir līksmi, lai tie ir droši un lai mums pēc tam ir patīkamas emocijas, ko atcerēties! Tā ka – lai visiem jauki svētki!

Zaļo un Zemnieku savienība no jums šodien atvadās un saka paldies jums.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Viktoram Valainim.

Un “Frakciju viedokļos” nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Svetlana Čulkova. Lūdzu!

S. Čulkova (ST!).

Paldies. Jā, Viktorijas šodien nav, šodien būšu es.

Šodien mums bija jāizskata ļoti daudz jautājumu – par mūsu drošību, par Ceļu satiksmes likumu, par Sēlijas poligonu, par Rail Baltica. Tas viss, protams, ir ļoti svarīgi, jā, bet man liekas, ka pats svarīgākais – mums vajag palīdzēt mūsu bērniem.

Šodien mēs runājām no tribīnes un aicinājām mūsu kolēģus atbalstīt mūsu pieprasījumu par īpašiem bērniem. Diemžēl neviens mūs nedzird; negrib saprast, par ko mēs vispār runājam. Tāda attieksme pret bērniem! To nedrīkst pieļaut. Es ceru, ka rudens sesijā mēs atkal runāsim par šo jautājumu, jo tomēr attiecībā uz īpašiem bērniem jābūt īpašai pieejai.

Protams, es arī ceru, ka rudens sesijā koalīcija ieklausīsies visos mūsu priekšlikumos. Tos var atbalstīt vai neatbalstīt, bet nu tomēr jāieklausās.

Es gribu pateikt – priecīgus visiem svētkus! Un tiekamies rudenī!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Svetlanai Čulkovai no frakcijas “Stabilitātei!”.

“Frakciju viedokļus” noslēgs frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labvakar, radioklausītāji! Vairāki mani kolēģi jau tādā kā svētku noskaņā teica savas uzrunas. Turpinot šādu tradīciju, es gribētu sākt ar Māra Melgalva rindām, ko plašāk pazīstam kā grupas “Pērkons” Zaļo dziesmu:

“Tik, cik būs uguņu uz katra kalna,

Tik mēs arī šeit dzīvosim.”

Tagad, saulgriežu laikā, kad mēs kuram ugunskurus kā tādu liecību latviskuma mantojumam, grūti nedomāt par to, vai šo mantojumu mēs spēsim nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Vai uz katra kalna būs uguņi pēc gadiem 20, 30, vai būs latvieši un vai latvieši būs saimnieki savā zemē? Vai Latvija saglabās savas valsts dvēseli un būs latviska?

Par latviskas Latvijas mērķi savā pēdējā uzrunā Saeimai šodien runāja arī Valsts prezidents Egils Levits.

Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai Latvijas valsts tiešām ir spērusi būtiskus un ilgi gaidītus soļus (arī mēs ilgi aicinājām tādus spert, bet netikām sadzirdēti) – soļus nacionālās drošības stiprināšanai un latviešu valodas kā valsts valodas aizstāvībai. Kā dažus piemērus var minēt Krievijas propagandas kanālu ierobežošanu, skolu pāreju uz mācībām valsts valodā, Valsts aizsardzības dienesta likumu, likumu “Par valsts noslēpumu”, grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kurus pieņēmām šodien, un daudzus citus soļus.

Latvijas valsts ir apturējusi uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem un faktiski sākusi pretēju ceļu – Krievijas pilsoņiem ir izvirzījusi prasības, kuras tiem jāizpilda, lai tie saglabātu iespējas uzturēties Latvijā. Turklāt noturēts ir ļoti lielais spiediens atvērt vārtus masu imigrācijai.

Kultūras jomā, īpaši kino nozarē, vērojams pieaugums valstiskumu un nacionālo pašapziņu stiprinošam saturam.

Šajā jomā ir daudz vēl darāms. Latviju joprojām apdraud gan Krievijas agresija un impērisms, gan mūsu nepietiekamā dzimstība, gan kosmopolītisms un vērtību haoss.

Taču iesāktais kurss uz Latvijas latviskošanu, kas pat šobrīd nav pietiekams, var ļoti būtiski mainīties, ja mainīsies valdība un nacionālkonservatīvos spēkus nomainīs kreisie – viņi, kuri sevi dēvē par pasaules pilsoņiem un kuri latviskumu uztver kā atavismu un pretstatu, viņuprāt, “progresīvajai” pasaulei.

Diemžēl mēs vasarā ieiesim nenoteiktības apstākļos – ne tikai starptautiski, bet arī iekšpolitiski. Jauna masu imigrācija, tradicionālo vērtību degradācija, multikulturālisms latviskuma vietā – tas viss pavisam drīz var kļūt par realitāti.

Iededzot Jāņu ugunskurus, paturēsim prātā, ko šī tradīcija nozīmē mums kā nācijai. Novēlu mums visiem priecīgus svētkus un modrību, sekojot līdzi notikumiem, kas var būt izšķirīgi mūsu valstij.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētājam Raivim Dzintaram.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos septembrī, kad Saeima sāks darbu šī gada rudens sesijā!