Frakciju viedokļi 2023. gada 25. maijā

(26.05.2023.)

Video

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās pārraides “Frakciju viedokļi” minūtēs deputāti pastāstīs par Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kasparam Melnim. Lūdzu!

K. Melnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan spraiga diena – ar daudziem jautājumiem, kas tika izskatīti ar lielām debatēm.

Viens no būtiskākajiem, ko mēs ierosinājām , ir pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē”. Nozare vēl joprojām, jau daudzus mēnešus, cīnās par izdzīvošanu, situācija nav uzlabojusies. Tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc mēs runājam par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, jo tas būtu vismaz viens no variantiem, kā mēs varam palīdzēt nozarei, kura ir nonākusi grūtībās, kurai jau, pēc entiem mēnešiem, sāk parādīties problēmas arī ar naudas plūsmām. Runāt ar kreditoriem, ar bankām, arī ar Valsts ieņēmumu dienestu un Lauku atbalsta dienestu, lai... vienkārši par termiņa pagarināšanu un pretimnākšanu saistībā ar finansiālajām grūtībām.

Vislielākā uzmanība šodien tika pievērsta jaunajiem grozījumiem Ceļu satiksmes... noteikumos. Jāteic, ka bija ļoti plašas un garas debates un ir pieņemti uz otro lasījumu jau diezgan daudzi uzlabojumi. Viens no tiem ir saistībā arī ar lauksaimnieku... tas ir, traktortehnikas... tiesību TR1 kategorijas pielīdzināšanu B, BE, C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D. Un noteikt arī TR2 kategorijas transportlīdzekļiem... C1 un C1E, D1...

Es noteikti aicinu pasekot tam līdzi cilvēkus, kas saistīti ar lauksaimniecību, ar tiesību pielīdzināšanu... Jo viens no argumentiem, kāpēc tas tika minēts un darīts, – lai atvieglotu cilvēkiem darbus laukos.

Noteikti viens no būtiskākajiem darbiem ir tas, ka mēs esam pārskatījuši... un esam atbalstījuši to – izvirzīt arī jaunus termiņus tehniskajai apskatei, kas ir jaunam auto. Pēc pirmās reģistrācijas – 36 mēnešu laikā, pēc tam – 24, pēc tam atkal 24, un pēc tam – atkal viens.

Tas ir ļoti būtiski, manā skatījumā, un tas tomēr ir solis uz to, ka mēs uzticamies cilvēkiem, un uz to, ka cilvēki seko auto tehniskajam stāvoklim. Un virzāmies tālāk – projām no birokrātijas.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kasparam Melnim.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi grozījumus Latvijas Satversmē, kuri noteiktu, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta.

Tas, kas šobrīd notiek, – ir partiju tirgošanās par amatiem, par iespējamiem dažādiem koalīcijas modeļu veidiem; tiek meklētas balsis, ir slepenas tikšanās. Tā ir politiska tirgošanās par ietekmi, un tas ir jāmaina – tautai ir jādod tiesības ievēlēt Valsts prezidentu. Nav iespējams mainīt tūlīt – uz šīm Valsts prezidenta vēlēšanām, kuras Saeimā notiks nākošnedēļ, – bet gan uz nākamajām vēlēšanām.

Mēs aicinājām uzticēties tautai, tomēr 57 deputāti izteica neuzticību
tautai – negrib mainīt šo politisko tirgošanos par prezidenta krēslu. Prezidentam ir jābūt tautas prezidentam, kurš pārstāv visu tautu, nevis tikai atsevišķas koalīcijas partijas.

Šodien Saeimā tika noraidīts arī ierosinājums dot Ministru kabinetam uzdevumu – izstrādāt likumprojektu, lai novērstu vardarbības aktus pret sievietēm un ikvienu personu. Tā ir tiešām divkosība – noraidīt šo priekšlikumu, kurš efektīvi risinātu jautājumu par vardarbības apkarošanu, bet uz Jēkabpils traģēdijas rēķina mēģināt stumt cauri Saeimai Stambulas konvenciju.

Stambulas konvencijas viena daļa ir par aizsardzību pret vardarbību, bet otra – aisberga neredzamā daļa – ir sociālā dzimuma ieviešana. Proti, katrs sevi varētu identificēt nevis pēc bioloģiskā dzimuma, bet gan pēc savām sajūtām: vienu dienu esi sieviete, otru – vīrietis vai iejūties vēl kādos 50 dženderu paveidos.

Jāaizsargā ir ikviena persona, nevis tikai sieviete, grūtniece... ar bērnu, nereģistrētie bēgļi, prostitūtas, minoritātes un cilvēki, kuri lieto narkotikas. Taču, konvencijas ieskatā, sieviete, kura bez bērniem un kura nav prostitūta, ir ar zemāku aizsardzības līmeni. Turpretim iesniegtais priekšlikums paredzētu aizsardzību ikvienai personai, bet ar vienas balss pārsvaru tas tika noraidīts.

Šodien pabeidzām arī 20. aprīļa sēdi, un tur pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz stingrākas prasības dzīvnieku labturībai, pavairošanai un tirdzniecībai.

Tas man īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamajai vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Ingai Bērziņai. Lūdzu!

I. Bērziņa (JV).

Cienījamie radioklausītāji! Man ir ļoti liels gandarījums, ka šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs, jo šie grozījumi paredz paliatīvās jeb hospisa aprūpes pieejamību visā Latvijā (mobilo brigāžu veidā) un paredz to kā valsts apmaksātu pakalpojumu. Sociālo un darba lietu komisija šo jautājumu ir skatījusi savās sēdēs – un ne tikai skatījusi, bet arī apmeklējusi un apskatījusi... un dzīvē pārliecinājusies par šo ļoti lielo nepieciešamību.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka hospisa aprūpi, kas ir paliatīvās aprūpes daļa, plānots nodrošināt personām ar prognostiski ierobežotu dzīvildzi, tas ir, līdz sešiem mēnešiem, kurām ārstu konsīlijs šādu statusu ir noteicis, izsniedzot attiecīgu atzinumu. Komisija uzņēmās šā jautājuma virzīšanu pēc tam, kad konstatēja, ka šobrīd notiek pilotprojekti gan Labklājības ministrijā, gan Veselības ministrijā un ka ministrijas būtībā dara vienu un to pašu, bet paralēli viena otrai, un ka tas turklāt nenotiek visā Latvijā. Tāpēc ļoti būtiski ir šo pakalpojumu veidot integrētu.

Man ir jāsaka ļoti liels paldies abām ministrijām – gan Labklājības ministrijai, gan Veselības ministrijai –, kuras ir atradušas kopīgu risinājumu; kopīgi ir sagatavoti likuma grozījumi, komisijā jau izdiskutēti. Un tiešām ir gandarījums, ka par šo nepieciešamību nav neviens īpaši jāpārliecina un visi komisijas deputāti ir vienisprātis.

Man gribas pateikt lielu paldies arī nodibinājumam hospiss.lv, kurš pirmais vērsa sabiedrības uzmanību uz šāda pakalpojuma nepieciešamību un īstenoja Labklājības ministrijas pilotprojektu Rīgā, kā arī SIA “Magnum
Social & Medical Care”, kas realizē Veselības ministrijas pilotprojektu Dienvidkurzemē un Liepājā. Kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju un labklājības ministri Eviku Siliņu mēs apmeklējām šīs kapitālsabiedrības iestādi “Rūre” (Liepājā), kas sniedz šo hospisa pakalpojumu, un pārliecinājāmies, ka tas tiešām tiek veikts kvalitatīvi un ir ļoti nepieciešams.

Hospiss pēc būtības ir milzīgs komandas darbs, kurā roku rokā strādā ārsti, ārsta palīgi, māsas, uztura speciālisti, fizioterapeiti, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, kapelāni, koordinatori. Un tas atšķiras no klasiskās medicīnas. Tas ir uz pacientu centrēts aprūpes plāns, lai cilvēkam būtu cieņpilna un mierīga aiziešana, tieši tāda, kādu viņš vēlas. Lielākoties hospisa aprūpe notiek mājās, un tas ir arī paredzēts – sākotnēji no valsts puses tieši apmaksāt mobilās brigādes, bet, saasinoties situācijai, nepieciešama uzturēšanās arī ārstniecības iestādē vai pansionātā, kurā tam ir īpaši pielāgotas palātas. Kopumā arī citu valstu pieredze rāda, ka, lai arī hospiss sākotnēji mums varbūt prasīs papildu finansējumu no budžeta, ilgtermiņā hospiss nevis prasa papildu finansējumu, bet gan dod valstij ietaupījumu veselības budžetā.

Man, protams, gribas novēlēt, lai nevienam no mums dzīvē nebūtu jāsastopas ar šādu nepieciešamību, bet realitāte rāda, ka tomēr mēs bieži varam nonākt tādās situācijās, kad mums vai mūsu tuviniekiem hospisa aprūpe ir vajadzīga. Tāpēc man tiešām ir gandarījums, ka pirmajā lasījumā grozījumi abos šajos likumos ir atbalstīti, ministrijas ir gatavas strādāt. Un es izsaku ļoti lielu cerību, ka no nākamā gada šis pakalpojums būs pieejams – mobilo brigāžu
veidā – jau visā Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Ingai Bērziņai.

Un nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien patiešām bija ļoti, ļoti darbīga sēde, jo mēs izskatījām ne vien šīsdienas sēdē paredzētos jautājumus, bet arī savus iepriekšējos “parādus”, kuri bija pat no 20. aprīļa.

Un ko uzreiz es varētu teikt – tādas būtiskas lietas, ko mēs tiešām esam izdarījuši vai arī neesam izdarījuši.

Vispirms, uzreiz reaģējot uz deputātes Petravičas teikto, ka mēs neatbalstījām lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērsu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu”, man jāpasaka iemesls, kā dēļ mēs to noraidījām. Proti, noraidījām tādēļ, lai mums nevajadzētu izgudrot velosipēdu: faktiski ir jau tāds plāns pieejams, un to sauc par Stambulas konvenciju, un tajā ir jau paredzētas ieteicamās rīcības un arī plāns, kādā veidā mēs vardarbību pret sievietēm varam novērst.

Un diemžēl arī jāsaka tas, ka ļoti daudzus cilvēkus ir nostādījusi pret Stambulas konvenciju faktiski Kremļa propaganda. Ja mēs paskatāmies iebildumus pret Stambulas konvenciju Latvijā, Lietuvā... mēs varam paskatīties arī, kas ir noticis Armēnijā... Tie argumenti ir vieni un tie paši. Es ikvienam noteikti ieteiktu vairāk paskatīties, kas ir teikts pašā konvencijā. Nupat žurnālā “Jurista Vārds” ir publicēts lielisks Sanda Bērtaiša raksts, skaidrojot Stambulas konvenciju.

Tāpēc mēs pastāvam uz to, ka mums tomēr ir jāizmanto citu valstu pieredze un nav jāizgudro velosipēds, bet jāiet kopsolī ar pasauli.

Man liekas ļoti svarīgi, ka šodien mēs atbalstījām tālāku virzību 10 260 Latvijas pilsoņu kolektīvajam iesniegumam “Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs”. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, un liels paldies cilvēkiem un nevalstiskajām organizācijām, kas platformā ManaBalss.lv vāca parakstus un atbalstīja šo iniciatīvu, jo tā saucamā menstruālā nabadzība patiešām skar daudzas meitenes. Ir meitenes, kas neiet uz skolu vai citām mācību iestādēm tieši tāpēc, ka viņām nav iespējas iegādāties higiēnas preces. Un tāpēc, es domāju, ja mēs skatāmies uz atbalstu jauniešiem, šī iesnieguma tālāka virzība noteikti ir svarīga.

Vēl. Mēs skatījām arī grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Šobrīd šie grozījumi ietver ļoti šauru sfēru, tie bija par saules paneļiem, bet es vēlētos atgādināt, ka mums ir arī plašāk par to jādomā, un pilnīgi noteikti mēs nedrīkstam gaidīt, atlikt uz ilgāku laiku, lai skatītu citus grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, bet uzreiz, sākoties septembrim, mums atkal vajadzētu atgriezties pie tā, lai varētu arī veiksmīgāk virzīties uz aprites ekonomiku.

Mēs šodien skatījām arī grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un atbalstījām to tālāku virzību. Zemkopības ministrijas iesniegtie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, jo... es gribētu atgādināt to, ko ir teicis filozofs Imanuels Kants, – ka nežēlība pret dzīvniekiem ir pretrunā ar cilvēka pienākumu pašam pret sevi. Darbs pie šiem grozījumiem varētu pilnveidot Dzīvnieku aizsardzības likumu, lai mēs atbildīgāk izturētos pret tiem dzīvniekiem, kas ir mūsu īpašumā.

Ļoti daudz laika mēs pavadījām pie grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Man ir ļoti liels prieks, ka šodien mēs šo likumprojektu apstiprinājām otrajā lasījumā. Manuprāt, tas darbs, ko mēs esam izdarījuši, var palīdzēt uzlabot drošību uz ceļiem. Un man pat ir jāsaka tas, ka mēs Saeimas sēdē to izskatījām veiksmīgāk, ātrāk... nevis veiksmīgāk, bet ātrāk nekā komisijā. Man arī jāatzīst, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs ļoti intensīvi pie tā strādājām, bija arī domnīcas. Par to Kulberga kungs varbūt vairāk var pateikt. Tiešām bija ļoti intensīvs darbs, lai uzlabotu Ceļu satiksmes likumu. Un es arī ļoti ceru uz to, ka mums uzlabosies situācija.

Un pēdējais. Runājām par likumprojektu “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei”. Un atkal ir jautājums, kā sabalansēt ekonomiskās attīstības un dabas aizsardzības intereses, jo, no vienas puses, pilnīgi noteikti reģioniem ir jāattīstās, un tas ir ļoti labi, ja pašvaldības skatās un domā, kādā veidā attīstīt reģionus, – domā ne tikai par to, kā veidot dzīvojamos masīvus, bet arī par rūpniecisko attīstību. Bet, no otras puses, tajā teritorijā ir arī ļoti vērtīgs mežu masīvs. Tātad mums ir jāstrādā pie tā, lai attīstības intereses un dabas aizsardzības intereses būtu sabalansētas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam. Lūdzu!

U. Mitrevics (NA).

Labdien! Šodien Saeimā tika skatīti vairāki ļoti nozīmīgi likumprojekti.

Šodien tika skatīts viens Nacionālajai apvienībai ļoti, ļoti nozīmīgs, sen lolots likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, un opozīcijas spēki neatbalstīja šo likumprojektu.

Mēs visi zinām, kādu lomu latviešu valodai piešķir Latvijas Republikas Satversme – Satversme, kuru deputāti ir solījušies ievērot un iestāties par tās vērtībām. Un šo karsto kartupeli, proti, jautājumu par priekšvēlēšanu aģitāciju valsts valodā, Saeima muļļā jau kopš 2018. gada, jau piecus gadus. Un beidzot tas ir nonācis otrajā lasījumā šeit, 14. Saeimā. Un te jāsaka paldies visiem, kas bija gatavi šodien atbalstīt likumprojekta tālāku virzību un šodien nobalsoja “par”. Kā jau es teicu, opozīcijas partijas nenobalsoja.

Īpašs paldies tiem deputātiem, kas šo piecu gadu laikā nu tā kā ir saņēmušies, pieņēmušies drosmē un šodien jau ir piedalījušies balsojumā un izdarījuši pozitīvu balsojumu.

Bet kas mani pārsteidza jau komisijā, skatot šo likumprojektu, – ka diskutējam nevis par to, ka mēs varētu ar mūsu vēlētājiem runāt valsts valodā, lai sabiedrību vienotu caur valodu, kas ir viens no nedaudzajiem mūsu saliedēšanas instrumentiem, bet jau komisijā tika diskutēts par to, kā tad varēs varbūt apiet šo likumprojektu. Un tā diskusija bija par to: ja vēlētāji pienāk pie aģitācijas telts un sāk runāt ne valsts valodā, tad šiem aģitētājiem saruna ar viņiem ir vai nav iespējama citā valodā. Un komisijā tika diskutēts par to, ka tāpat jau nevarēs izkontrolēt katru vienu vai, iespējams, 10 aģitējamos, kas it kā ir garāmgājēji, aiz aģitācijas telts... un kā tad tā likuma norma būs jāpiemēro.

Tas, kas mani patiešām pārsteidza, – ka tāda diskusija bija, jo patiesībā šis lēmums par aģitāciju valsts valodā nav, lai šobrīd ierobežotu kādam no politiskajiem spēkiem saziņu ar saviem vēlētājiem. Tas ir jāsaprot. Šis nav ar īstermiņa mērķi virzīts likumprojekts. Mērķis ir ilgtermiņā mūs vienot caur valodu, caur latviešu valodu, zemē, kur mēs visi esam satikušies. Un, kamēr mums nav cita savu piederību apliecinoša, vienojoša elementa... nu ko?

Piemēram, tie, kas nejūtas piederīgi mūsu valstij vai ir nelojāli, saka, ka lielāka labklājība, tāda kā citās valstīs, varētu būt tā pazīme, kas tad dotu impulsu kļūt lojālākiem un, iespējams, papildus mācīties arī latviešu valodu. Un es teiktu – nē, mums šobrīd... mēs ar tādām lietām... nevaram sacensties ar visiem mums apkārt, bet tas, kas mums noteikti ir, – mums noteikti ir divas vērtības vai divi iemesli, kuru dēļ mēs varam būt saliedētāki: tā ir zeme, kurā mēs esam satikušies, – Latvija –, un tā noteikti ir valoda.

Ja jau mēs esam satikušies šeit Latvijā, tad mums ir arī kaut kā jāsarunājas savā starpā, un tā ir valsts valoda, ko Satversme ir nostiprinājusi savā redzējumā par to, kas ir lielākās vērtības mūsu tautai.

Tāpēc tas, uz ko mēs aicinām, – nevis šķelt, bet – tieši pretēji – vienot mūs visus, saliedēt sabiedrību, runāt vienā valodā. Un Nacionālā apvienība noteikti aicina nekāpties atkal atpakaļ šī likumprojekta virzībā, nemeklēt atkal kādas iespējas to apiet; nešķelt sabiedrību, bet mums visiem vienoties un kļūt saliedētākiem šeit Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Šī bija, tā teikt, mana diena – man nācās ziņot par trim likumprojektiem.

Pats svarīgākais un lielākais, protams, ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Tās man bija ugunskristības – vēl nebiju ziņojis par likumprojektu ar 83 priekšlikumiem, kas bija... pietuvojās jau tādai kā budžeta likuma naktij. Nevarēju iedomāties, ka Ceļu satiksmes likums izraisīs tik lielas debates, tik karstas diskusijas, pat karstākas nekā likumprojekts “Civilās savienības likums”.

Un četri būtiski jautājumi... seši priekšlikumi bija no manis virzīti, un es gribētu arī tos uzsvērt, par tiem palielīties.

Pirmām kārtām – tehniskās apskates biežums. Latvijā ir visbiežākā apskate visā Eiropā un starp kaimiņvalstīm; tas ir neloģiski attiecībā uz jaunām un mazlietotām automašīnām. Un tāpēc ir noteikts, ka tagad spēkā būs... ja šo likumprojektu līdz galam pieņems, būs tā: trīs plus divi, plus divi, plus viens gads. Tātad – līdz septiņiem gadiem... Būs līdzvērtīgi tam, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Un tas mazinās birokrātiju un vajadzību cilvēkiem katru gadu doties nevajadzīgi veikt apskati.

Ceļu satiksmes likumā ļoti svarīga sastāvdaļa, ko mēs ļoti detalizēti skatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... bija ilgs ceļš, kamēr tas nonāca Saeimā. Proti, ir ieviesta termina “elektromobilis” definīcija, kuras trūka vispār.

Vēl viens priekšlikums no manis bija – ka ar B kategorijas vadītāja apliecību elektro... komerctransports varēs braukt... nevis līdz trīsarpus tonnām, bet līdz 4250 kilogramiem, tas palielinās konkurenci.

Un vēl ar traktoriem varēs braukt... pielāgot tiesības tie cilvēki no ārvalstīm, kuriem nav Eiropas Savienības tiesību – traktortiesību... varēs arī Latvijā izmantot tiesības uz TR1 un TR2. Tas nozīmēs, ka vienkārši lauksaimniekiem... ka vasarā varēs piesaistīt, iespējams, cilvēkus no ārvalstīm, kā Gruzijas vai Ukrainas, uz īstermiņa darbu, un šīs tiesības būs derīgas Latvijā, un nebūs viņiem jātaisa jaunas.

Vēl. Bija nopietna vēršanās pret mikromobilitāti...

Mēs ieviesām jaunu definīciju dalīšanās pakalpojumiem... ir ieviesta definīcija šēringa pakalpojumiem – termina “koplietošanas transportlīdzeklis” definīcija.

Un ir ierobežojumi velorikšām. Tātad būs no 18 gadiem... būs jābūt numuram... un atbildība, jo tie pārvadā pasažierus.

Nu, un elektroskrejriteņi... Pēc ļoti garas diskusijas tomēr tika atbalstīts – reģistrācija... Tas nozīmēs, ka būs iespēja ieviest arī civilās... apdrošināšanu... OCTA... ka negadījumos būs arī segums. Un pašvaldības varēs ieviest parkošanās un ātruma kontroles ierobežojumus un dažādus citus noteikumus tieši šiem elektroskrejriteņu pakalpojumiem. Nebūs vairs tāda anarhija, ka tie skrejriteņi mētājas visapkārt un pilsēta netiek ar to visu galā.

Jā, ļoti spraiga diskusija bija šodien. Manis iesniegtais priekšlikums atvērt diskusiju, likumā atvērt iespēju, ka tehniskās apskates veikšana nākotnē varētu būt veicama sertificētos servisos, raisīja ļoti spraigas diskusijas, bet tika
atbalstīts – tāpat kā komisijā.

Un liels punkts šodien ir arī Latgalei. Mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA, priekšlikums bija atbalstīt industriālā parka attīstību Latgalē. Tas nozīmē to, ka Augšdaugavā tiks veidots industriālais parks: tiks nodotas uzņēmuma “Latvijas valsts meži” zemes un tiks veidots specifisks industriālais parks elektropreču vai elektroenerģētikas ražošanas uzņēmumiem, loģistikas uzņēmumiem, kas piesaistīs 108 līdz 300 miljonus investīcijām Latgalē; būs 300 līdz 600 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, un tas atradīsies vien 11 kilometrus no Daugavpils. Manuprāt, šis beidzot ir piemērs, ka Latgali mēs atbalstām ar darbiem, nevis ar vārdiem.

Un, protams, APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza konkrētus priekšlikumus, lai konkrēti vērstos pret vardarbību ģimenēs un pret sievietēm un bērniem, kā mēs pēdējā laikā esam redzējuši.

Stambulas konvencijas kopums ir tā dīvaini salikts kopā – vardarbības jautājumi kopā ar dženderismu. Tas dženderisms aizņem ļoti mazu daļu, bet... tieši to vardarbības jautājumu mēs gribējām novērst ar šo likumprojektu, bet diemžēl pietrūka tikai vienas balss, lai reāli būtu ieviestas lietas, kas to apkaro.

Paldies, tas bija intensīvs dienas noslēgums. Bija ļoti spraiga Saeimas sēde.

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Un līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 26.maijā